Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 01.08.2020. - 31.12.2021. / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.983

Rīgā 2010.gada 19.oktobrī (prot. Nr.54 11.§)
Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālo apjomu, reģistrēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtību un iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēriem

(Noteikumu nosaukums MK 13.08.2013. noteikumu Nr.541 redakcijā)

Izdoti saskaņā ar Iepakojuma likuma
1.1 panta trešo daļu, 7. pantu, 13. panta otro daļu,
15. panta otro, trešo un piekto daļu, 20. panta pirmo daļu
un 21. panta trešo daļu
(MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 472 redakcijā)

1. Noteikumi nosaka:

1.1. visa izlietotā iepakojuma un dažādu iepakojuma veidu reģenerācijas (tai skaitā pārstrādes) mērķus un termiņus to izpildei;

1.2. kalendāra gadā radītā izlietotā iepakojuma apjomu, kuru sasniedzot iepakotājam ir pienākums reģistrēties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošajā iestādē;

1.3. prasības, kas komercsabiedrībai jāizpilda, lai to reģistrētu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošajā iestādē iepakojuma apsaimniekotāja statusā;

1.4. kārtību, kādā iesniedzams ziņojums par izlietotā iepakojuma apjomu, materiālu veidiem un apsaimniekošanu, kā arī ziņojuma veidlapu paraugus;

1.5. iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemērus;

1.6. iepakojuma veidus un materiālus, kuriem var piemērot izņēmumus attiecībā uz smago metālu saturu;

1.7. izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķu izpildes aprēķina nosacījumus;

1.8. prasības atkārtoti lietojamā iepakojuma apjoma aprēķināšanai;

1.9. Valsts vides dienesta sagatavotā ziņojuma paraugu par valstī izlietotā iepakojuma apjomu, materiālu veidiem un apsaimniekošanu;

1.10. prasības Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajam Īstenošanas plāna saturam un termiņu, kādā plānu iesniedz Eiropas Komisijā.

(MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 472 redakcijā)

2. Izlietotā iepakojuma un dažādu iepakojuma materiālu veidu reģenerācijas (tai skaitā pārstrādes) mērķi un to izpildes termiņi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikumā.

(MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 472 redakcijā)

3. Izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķu izpildi aprēķina, ņemot vērā šādus nosacījumus:

3.1. pārstrādātā izlietotā iepakojuma apjoms ir atkritumu apjoms, kas bez turpmākas apstrādes nonāk aprēķinpunktā. Konkrētiem izlietotā iepakojuma materiāla veidiem un konkrētām pārstrādes operācijām piemērojamie aprēķinpunkti ir norādīti šo noteikumu 1. pielikuma 2. punktā;

3.2. pārstrāde ietver to pašu vai citu produktu, materiālu vai vielu iegūšanu no izlietotā iepakojuma vai to materiāla un organisko pārstrādi;

3.3. bioloģiski noārdāma izlietotā iepakojuma apjomu, kas nonāk aerobā vai anaerobā apstrādē, var uzskatīt par pārstrādātu, ja minētā apstrāde atbilst normatīvajos aktos par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju noteiktajām prasībām bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei;

3.4. no kompozītmateriāliem gatavota iepakojuma un cita no vairākiem materiāliem sastāvoša iepakojuma apjomu (īpatsvaru) aprēķina par katru iepakojumā ietverto materiāla veidu. No šīs prasības var atkāpties, ja konkrētā materiāla apjoms iepakojuma vienībā nepārsniedz piecus procentus no iepakojuma vienības kopējās masas;

3.5. pārstrādātā izlietotā iepakojuma apjomā var ņemt vērā pēc atkritumu sadedzināšanas atdalīto metālu daudzumu proporcionāli sadedzinātā izlietotā iepakojuma īpatsvaram ar nosacījumu, ka pārstrādātie metāli atbilst normatīvajiem aktiem par atkritumu sadedzināšanu un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbību;

3.6. pārstrādātā izlietotā iepakojuma apjomā neieskaita izlietotā iepakojuma materiālus, kuri vairs nav atkritumi un kurus paredzēts izmantot kā kurināmo vai citu enerģijas ražošanas līdzekli vai kurus paredzēts izmantot sadedzināšanai, aizbēršanai vai apglabāšanai poligonā;

3.7. pārstrādātā izlietotā iepakojuma apjomā neieskaita citus kopā ar izlietoto iepakojumu savāktos materiālus, kas nav iepakojums.

(MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 472 redakcijā)

3.1 Atkārtoti lietojamā iepakojuma apjomu, nosakot, vai ir sasniegts pārstrādes mērķrādītāju pielāgotais līmenis, aprēķina šādi:

3.1 1. aprēķina atkārtoti lietojamā primārā iepakojuma (kas pirmoreiz laists tirgū) īpatsvaru vidēji iepriekšējos trijos gados atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma 2. punktam;

3.1 2. no noteiktajiem pārstrādes mērķrādītājiem atskaita līdz pieciem procentpunktiem no apjoma, kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 3.1 1. apakšpunktam;

3.1 3. atkārtotai izmantošanai paredzētā salabotā koka iepakojuma apjomu ieskaita gan radītā izlietotā iepakojuma apjomā, gan pārstrādātā izlietotā iepakojuma apjomā.

(MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 472 redakcijā)

4. Iepakotājs, kura radītā izlietotā iepakojuma apjoms kalendāra gadā ir lielāks par 300 kilogramiem un kurš nav noslēdzis līgumu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu ar iepakojuma apsaimniekotāju, nodrošina katra konkrētā izlietotā iepakojuma materiāla veida procentuālā apjoma reģenerāciju (tai skaitā pārstrādi) vai kopējā izlietotā iepakojuma procentuālā apjoma reģenerāciju (tai skaitā pārstrādi). Ja kopējais šajos noteikumos noteiktais izlietotā iepakojuma reģenerācijas (tai skaitā pārstrādes) procentuālais apjoms ir mazāks nekā konkrētā izlietotā iepakojuma materiāla reģenerācijas (tai skaitā pārstrādes) procentuālais apjoms, iepakotājs nodrošina konkrētā izlietotā iepakojuma materiāla reģenerācijas (tai skaitā pārstrādes) procentuālo apjomu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā norādītajiem mērķiem un termiņiem.

(MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 472 redakcijā)

5. Iepakotājs, kura radītā izlietotā iepakojuma apjoms kalendāra gadā ir lielāks par 300 kilogramiem, reģistrējas Valsts vides dienestā triju mēnešu laikā no dienas, kad minētais apjoms tiek pārsniegts.

(Grozīts ar MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 622)

6. Komercsabiedrība reģistrējas iepakojuma apsaimniekotāja statusā, ja tā ir noslēgusi vai uz spēkā esošas rakstiskas vienošanās vai nodomu protokola pamata plāno noslēgt līgumus ar iepakotājiem un izveidojusi un piemēro savu līgumpartneru radītā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu.

7. Iepakojuma apsaimniekotājs nodrošina savu līgumpartneru radītā izlietotā iepakojuma reģenerāciju, tai skaitā pārstrādi, ne mazākos apjomos, kā norādīts šo noteikumu 1.pielikumā gan konkrētiem materiālu veidiem, gan izlietotajam iepakojumam kopumā.

8. Iepakojuma apsaimniekotājs reģistrējas Valsts vides dienestā.

(Grozīts ar MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 622)

9. Lai reģistrētos, iepakotājs vai iepakojuma apsaimniekotājs iesniedz iesniegumu attiecīgi šo noteikumu 5. vai 8.punktā minētajā iestādē. Iesniegumu iesniedz papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Iesniegumā norāda komersanta nosaukumu, reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā, juridisko adresi, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi.

(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.541 redakcijā)

10. Iepakojuma apsaimniekotājs papildus šo noteikumu 9.punktā minētajam iesniegumam iesniedz Valsts vides dienestā iepakotāju sarakstu, kurā norāda tos iepakotājus, ar kuriem ir noslēgts līgums par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu vai tiek plānots noslēgt līgumu uz spēkā esošas rakstiskas vienošanās vai nodomu protokola pamata. Sarakstā iekļauj ziņas par līgumpartneru firmu, reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā un juridisko adresi. Minēto sarakstu iesniedz papīra formā (pievieno arī tā elektronisko versiju elektronisko datu nesējā) vai elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr. 541; MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 622)

11. Valsts vides dienests divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 9. punktā minētā iesnieguma vai šo noteikumu 9. un 10. punktā minēto dokumentu saņemšanas izsniedz iepakotājam vai iepakojuma apsaimniekotājam izziņu par reģistrāciju. Izziņu izsniedz elektroniska dokumenta veidā vai pēc iesniedzēja rakstiska pieprasījuma – papīra dokumenta formā.

(MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 622 redakcijā)

12. (Svītrots ar MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 622)

13. Iepakotājs, kas pats nodrošina sava radītā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, un iepakojuma apsaimniekotājs informē Valsts vides dienestu par savas darbības izbeigšanu vai izmaiņām komersanta nosaukumā vai juridiskajā statusā mēneša laikā no izmaiņu rašanās dienas. Iepakojuma apsaimniekotājs reizi ceturksnī informē Valsts vides dienestu par izmaiņām iepakotāju sarakstā, ar kuriem ir noslēgts līgums par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu.

(MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 622 redakcijā)

14. Valsts vides dienests izslēdz iepakotāju no reģistra 10 darbdienu laikā no dienas, kad saņemta informācija par komersanta darbības izbeigšanu.

15. Valsts vides dienests izslēdz iepakojuma apsaimniekotāju no reģistra:

15.1. 10 darbdienu laikā no dienas, kad saņemta informācija par komersanta darbības izbeigšanu vai iepakojuma apsaimniekotāja darbības pārtraukšanu;

15.2. ja triju mēnešu laikā no reģistrācijas dienas nav saņemta informācija par plānoto līgumu noslēgšanu ar iepakotājiem par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu tajos gadījumos, kad reģistrējoties komersantam vēl nav bijis līgumpartneru.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr. 541; MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 622)

16. Iepakotājs, kura izlietotā iepakojuma apjoms kalendāra gadā ir lielāks par 300 kilogramiem, vai iepakojuma apsaimniekotājs līdz kārtējā gada 1.maijam iesniedz iestādē, kurā tas ir reģistrējies, ziņojumu par izlietotā iepakojuma apjomu, materiālu veidiem un apsaimniekošanu (2.pielikums) iepriekšējā kalendāra gadā (turpmāk – ikgadējais ziņojums) par periodu, kurā iepakotājam vai iepakojuma apsaimniekotāja līgumpartneriem bija pienākums maksāt dabas resursu nodokli.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.541)

17. Iepakojuma apsaimniekotājs vienlaikus ar ikgadējo ziņojumu iesniedz iepakotāju sarakstu, kurā norāda tos iepakotājus, ar kuriem ir noslēgts līgums par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu. Sarakstā iekļauj ziņas par komersantu firmu, reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā un juridisko adresi.

18. Iepakotājs un iepakojuma apsaimniekotājs ikgadējo ziņojumu nesniedz par periodu, kurā attiecīgi iepakotājam vai iepakojuma apsaimniekotāja līgumpartneriem bija piešķirts atbrīvojums no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu (turpmāk – atbrīvojums) par tiem iepakojuma materiālu veidiem, kuriem bija piemērots atbrīvojums.

19. Izlietotā iepakojuma apjomā neieskaita atkārtoti lietojamo iepakojumu, ko atkārtoti realizē vai izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

20. Iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēri ir norādīti šo noteikumu 3.pielikumā.

20.1 Ziņojuma paraugs par valstī izlietotā iepakojuma apjomu, materiālu veidiem un apsaimniekošanu, ko gatavo Valsts vides dienests, ir norādīts šo noteikumu 4. pielikumā.

(MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 472 redakcijā)

20.2 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavo Īstenošanas plānu atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam un vismaz 24 mēnešus pirms 2025. gada 31. decembra un 2030. gada 31. decembra iesniedz to Eiropas Komisijai.

(MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 472 redakcijā)

21. Kopējais svina, kadmija, dzīvsudraba un sešvērtīgā hroma (turpmāk – smagie metāli) saturs stikla iepakojumā un iepakojuma materiālos, kuriem ražošanas procesā tiek pievienoti atkārtoti pārstrādājamie materiāli, bet netiek izmantoti smagie metāli, drīkst pārsniegt 100 miljondaļas (ppm no svara), tas ir, līdz 100 miligramiem kilogramā iepakojuma vai tā materiālu, vai komponentu, ievērojot šo noteikumu 22.punktā minētās prasības.

22. Stikla iepakojuma un iepakojuma materiālu ražotnēs, kurās iepakojumiem un iepakojuma materiāliem ražošanas procesā pievieno atkārtoti pārstrādājamos materiālus, katru mēnesi mēra smago metālu saturu produkcijā. Ja smago metālu saturs kādā no divpadsmit secīgiem ikmēneša mērījumiem pārsniedz 200 miljondaļas (ppm no svara), tas ir, 200 miligramus kilogramā iepakojuma vai tā materiālu, vai komponentu, ražotājs par to divu nedēļu laikā rakstiski paziņo Vides pārraudzības valsts birojam. Paziņojumā norāda:

22.1. smago metālu saturu;

22.2. izmantoto mērījumu metožu aprakstu;

22.3. smago metālu satura normas pārsniegšanas iespējamos iemeslus;

22.4. pasākumus, kas veikti, lai mazinātu smago metālu saturu (detalizēts apraksts).

23. Smago metālu koncentrācija plastmasas paletēs un kastēs nedrīkst pārsniegt 100 miljondaļas (ppm no svara), tas ir, līdz 100 miligramiem kilogramā, izņemot, ja tās ražotas kontrolētos apstākļos atkārtotas pārstrādes procesā vismaz 80 % apjomā no citām plastmasas paletēm un kastēm, kas satur smagos metālus. Smago metālu pievienošana citā veidā nav atļauta.

24. Uz plastmasas paletēm un kastēm, kas ražotas, ievērojot šo noteikumu 23.punktā minētās prasības, labi redzamā vietā un noturīgā veidā norāda informāciju par paaugstinātu smago metālu koncentrācijas līmeni.

25. Izlietotās plastmasas paletes un kastes ar paaugstinātu smago metālu koncentrācijas līmeni nodod atpakaļ šo palešu vai kastu ražotājam, iepakotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim. Ražotājam, iepakotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim ir pienākums pieņemt šīs paletes un kastes un tās iznīcināt, saskaņojot iznīcināšanas kārtību ar Valsts vides dienestu, vai pārstrādāt, vai nodot pārstrādei kontrolētos apstākļos jaunu palešu un kastu ražošanai.

26. Ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim ir pienākums katru gadu līdz 1.maijam paziņot Vides pārraudzības valsts birojam par iepriekšējā gadā tirgū laistajām un no tirgus izņemtajām plastmasas kastēm vai paletēm ar paaugstinātu smago metālu koncentrācijas līmeni, kas atbilst šo noteikumu 23.punktā minētajiem nosacījumiem (turpmāk – paziņojums). Paziņojumā ietvertās informācijas apliecinošos dokumentus iesniedzējs saglabā vismaz četrus gadus.

27. Paziņojumā norāda:

27.1. iepriekšējā gadā pirmo reizi tirgū laisto un no tirgus izņemto palešu un kastu skaitu;

27.2. smago metālu saturu paletēs un kastēs;

27.3. jauno palešu un kastu ražošanā izmantoto palešu un kastu skaitu ar paaugstinātu smago metālu koncentrācijas līmeni;

27.4. pasākumus, kas veikti, lai mazinātu smago metālu saturu;

27.5. ar Valsts vides dienestu saskaņotā kārtībā iznīcināto atpakaļ pieņemto palešu un kastu skaitu, kurās konstatēts paaugstināts smago metālu koncentrācijas līmenis.

28. Vides pārraudzības valsts birojs divu nedēļu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstiski informē Valsts vides dienestu par šo noteikumu 22. un 26.punktā minēto ražotāju un tā sniegto informāciju.

29. Iepakotājs un iepakojuma ražotājs uzrāda smago metālu satura mērījumu rezultātus un izmantoto mērījumu metožu aprakstus Valsts vides dienestam pēc tā pieprasījuma.

30. Iesniedzējs ir atbildīgs par iesniegtās informācijas pilnīgumu un patiesumu.

31. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 16.janvāra noteikumus Nr.65 "Noteikumi par visa izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālo apjomu (īpatsvaru) un termiņiem, reģistrēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtību un veidlapu paraugiem, prasībām, kas komercsabiedrībai jāizpilda, lai tā tiktu reģistrēta kā iepakojuma apsaimniekotājs, iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēriem un izņēmumiem attiecībā uz smago metālu saturu iepakojumā" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 15.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Grozīta ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr. 541; MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 472)

1. Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 20.decembra Direktīvas 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Direktīvas 2004/12/EK, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 9.marta Direktīvas 2005/20/EK, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu;

4) Komisijas 2013.gada 7.februāra Direktīvas 2013/2/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 20.decembra Direktīvas 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu I pielikumu;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva (ES) 2018/852, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu.

2. Tiesību normas saskaņotas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija Direktīvai 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija Direktīvai 98/48/EK, ar kuru groza Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides ministrs R.Vējonis
1. pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 19. oktobra
noteikumiem Nr. 983

(Pielikums MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 472 redakcijā)

1. Izlietotā iepakojuma un dažādu iepakojuma veidu reģenerācijas (tai skaitā pārstrādes) mērķi un to izpildes1 termiņi

Nr.
p.k.

Izlietotā iepakojuma materiāla veids2

No 2020. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim (apjoms (īpatsvars) %)

No 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim pārstrādāts
(apjoms (īpatsvars) %)

No 2030. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim pārstrādāts
(apjoms (īpatsvars) %)

reģenerēts (tai skaitā pārstrādāts)

pārstrādāts

1. Stikls

65

60

70

75

2. Plastmasa

41

22,5

50

55

3. Papīrs, kartons

83

60

75

85

4. Metāls

50

50

4.1. melnais metāls

70

80

4.2. alumīnijs

50

60

5. Koksne

29

15

25

30

 

Kopā visiem materiāliem3

60

55

65

70

Piezīmes.

1 Iepakotājam un iepakojuma apsaimniekotājam par periodu, kurā attiecīgi iepakotājam vai iepakojuma apsaimniekotāja līgumpartneriem bija piešķirts atbrīvojums no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu, izlietotā iepakojuma un dažādu iepakojuma materiāla veidu pārstrādes un reģenerācijas apjomi ir noteikti normatīvajos aktos par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem.

2 Konkrētā iepakojuma materiāla veida reģenerācijas (pārstrādes) normu izpildi aprēķina, izmantojot šādu formulu:

konkrētā izlietotā iepakojuma materiāla veida reģenerētais (pārstrādātais) iepakojuma apjoms (%) = (konkrētā izlietotā iepakojuma materiāla veida iepakotāja vai iepakojuma apsaimniekotāja reģenerētais (C) iepakojuma daudzums (kg) : kopējais iepakotāja vai iepakojuma apsaimniekotāja līgumpartneru radītā izlietotā konkrētā iepakojuma materiāla veida daudzums (kg)) x 100.

3 Kopējo reģenerācijas (pārstrādes) normu izpildi aprēķina, izmantojot šādu formulu:

kopējais reģenerētais (pārstrādātais) izlietotā iepakojuma apjoms (%) = (kopējais iepakotāja vai iepakojuma apsaimniekotāja reģenerētais izlietotā iepakojuma daudzums (kg) : kopējais iepakotāja vai iepakojuma apsaimniekotāja līgumpartneru radītā izlietotā iepakojuma daudzums (kg)) x 100.

2. Izlietotā iepakojuma pārstrādes aprēķinpunkti

Nr.
p.k.

Iepakojuma materiāla veids

Aprēķinpunkts

1. Stikls Šķirots stikls, kas netiek tālāk apstrādāts pirms nonākšanas kausēšanas krāsnī vai pirms nonākšanas filtrēšanas materiālu, abrazīvo materiālu, stikla šķiedras izolācijas materiālu vai būvmateriālu ražošanā
2. Metāls Šķirots metāls, kas netiek tālāk apstrādāts pirms nonākšanas kausētavā vai krāsnī
3. Papīrs/kartons Šķirots papīrs, kas netiek tālāk apstrādāts pirms nonākšanas pulpas ieguves operācijās
4. Plastmasas Pēc polimēru sastāva šķirotas plastmasas, kas netiek tālāk apstrādātas pirms nonākšanas granulēšanas, ekstrūzijas vai formēšanas operācijās.

Plastmasas pārslas, kas netiek tālāk apstrādātas pirms to izmantošanas galaproduktā

5. Koksne Šķirots koks, kas netiek tālāk apstrādāts pirms izmantošanas koka skaidu plātņu vai citu produktu ražošanā. Šķirots koks, kas nonāk kompostēšanā
6. Kompozīta iepakojums un no vairākiem materiāliem sastāvošs iepakojums Plastmasa, stikls, metāls, koks, papīrs/kartons un citi materiāli, kas iegūti, apstrādājot kompozīta iepakojumu vai no vairākiem materiāliem sastāvošu iepakojumu, un netiek tālāk apstrādāti pirms konkrētajam materiālam noteikto aprēķinpunktu sasniegšanas
7. Tekstilmateriāli Šķiroti tekstilmateriāli, kas netiek tālāk apstrādāti pirms izmantošanas tekstilšķiedru, lupatu vai granulātu ražošanā
2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 19.oktobra
noteikumiem Nr.983
Ziņojums par izlietotā iepakojuma apjomu, materiālu veidiem un apsaimniekošanu

(Pielikuma nosaukums MK 13.08.2013. noteikumu Nr.541 redakcijā)

(laikposms no _______.gada ____.________ līdz _______.gada ___. _______)

Komersants
Reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā
Juridiskā adrese

I. Informācija par radīto, savākto un Latvijas Republikas teritorijā pārstrādāto un reģenerēto iepakojumu

Nr. p.k.

Iepakojuma materiāla veids

Radītais izlietotā iepakojuma daudzums (kg)

Latvijas Republikas teritorijā savāktais izlietotā iepakojuma apjoms pārskata gadā

Izlietotais iepakojums, kas reģenerēts Latvijas Republikas teritorijā, izmantojot

Izlietotais iepakojums, kas reģenerēts Latvijas Republikas teritorijā (kg)

pārstrādi1 (kg)

citus reģenerācijas veidus3 (kg)

sadedzināšanu ar enerģijas atgūšanu4 (kg)

materiālu pārstrādi

cita veida pārstrādi2

1

2

3

4

5

6

7

8

9

(5. + 6. + 7. + 8.) 

1. Stikls     

 

   

 

2. Plastmasa
3. Papīrs, kartons vai citas dabiskās šķiedras     

 

     
4. Metāls     

 

     
5. Koks    

 

     
6. KOPĀ     

 

   

II. Informācija par ārpus Latvijas Republikas teritorijas pārstrādāto un reģenerēto iepakojumu un kopējo pārstrādātā un reģenerētā iepakojuma daudzumu

Nr. p.k.

Iepakojuma materiāla veids

Izlietotais iepakojums, kas nosūtīts reģenerācijai uz citām valstīm

Izlietotais iepakojums, kas nosūtīts reģenerācijai uz citām valstīm (kg)

Kopējais pārstrādātā iepakojuma daudzums (kg)

Kopējais pārstrādātā iepakojuma daudzums (%)

Kopējais reģenerētā iepakojuma daudzums (kg)

Kopējais reģenerētā iepakojuma daudzums (%)

pārstrādei (kg)

citiem reģenerācijas veidiem (kg)

sadedzināšanai ar enerģijas atgūšanu (kg)

materiālu pārstrādei

cita veida pārstrādei

10

11

12

13

14

15

16

17

18

19

20

(12. + 13. + 14. + 15.)

(5. + 6. + 12. + 13.)

(17./3. × 100 %)

(9. + 16.)

(19./3.×100 %)

1. Stikls      

 

 

 

 

 

2. Plastmasa
3. Papīrs, kartons vai citas dabiskās šķiedras                
4. Metāls                
5. Koks                
6. KOPĀ                

Apliecinu, ka ziņojumā norādītā informācija ir pilnīga un patiesa.

Datums5 ___________________

Vadītājs          

(paraksts5)

(vārds, uzvārds)

(amats)

 

Ziņojumu sagatavoja          

(paraksts5)

(vārds, uzvārds)

(tālrunis)

Z.v.5

Piezīmes.

1 Pārstrāde ietver to pašu materiālu vai citu materiālu iegūšanu no izlietotā iepakojuma vai tā materiāla (izņemot enerģiju, ko iegūst, izlietoto iepakojumu vai tā materiālu dedzinot).

2 Citi pārstrādes veidi ietver arī organisko pārstrādi, bet neietver materiālu pārstrādi.

3 Citi reģenerācijas veidi ietver otrreizējo izejvielu iegūšanu no izlietotā iepakojuma vai tā materiāla.

4 Ietver sadedzināšanu sadedzināšanas iekārtās (tai skaitā atkritumu sadedzināšanas iekārtās) ar enerģijas atgūšanu.

5 Dokumenta rekvizītus "datums", "paraksts" un "zīmoga vieta" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Vides ministrs R.Vējonis
3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 19.oktobra
noteikumiem Nr.983
Iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēri

(Pielikums MK 13.08.2013. noteikumu Nr.541 redakcijā)

Nr. p.k.

Kritērijs

Piemēri

izstrādājumi, kas ir iepakojums

izstrādājumi, kas nav iepakojums

1.

Izstrādājumus uzskata par iepakojumu, ja tie atbilst Iepakojuma likumā minētajai definīcijai neatkarīgi no citām funkcijām, ko šis iepakojums vēl varētu pildīt, izņemot gadījumus, ja attiecīgais izstrādājums ir preces neatņemama daļa un tas vajadzīgs, lai ietvertu, atbalstītu vai uzglabātu minēto preci visu tās kalpošanas laiku, un visas izstrādājuma sastāvdaļas paredzēts izmantot, patērēt vai atbrīvoties no tām vienlaikus 1) saldumu kārbas

2) CD un videokasešu apvalku iesaiņojuma plēve

3) pasta sūtījumu maisiņi katalogiem un žurnāliem (kopā ar žurnālu)

4) kūku formiņas, kas tiek pārdotas kopā ar kūku

5) ar lokanu materiālu (piemēram, plastikāta plēve, alumīnijs vai papīrs) aptīti rullīši, caurulītes un cilindri, izņemot rullīšus, caurulītes un cilindrus, kas veidoti kā daļa no ražošanas iekārtas un kurus neizmanto, lai ražojumu iepakotu kā tirdzniecības vienību

6) puķupodi, kas paredzēti izmantošanai tikai augu pārdošanas un transportēšanas laikā, bet kuros augi nepaliek visā veģetācijas laikā

7) stikla pudelītes injekciju šķīdumiem

8) CD statņi, kas tiek pārdoti kopā ar CD un nav paredzēti CD glabāšanai

9) drēbju pakaramie, kas tiek pārdoti kopā ar apģērbu

10) sērkociņu kastītes

11) sterilās barjersistēmas (produkta sterilitātes saglabāšanai vajadzīgie maisiņi, paliktņi un materiāli)

12) dzērienu automātu kapsulas (piemēram, kafijas, kakao, piena), kas pēc izlietošanas paliek tukšas

13) uzpildāmi tērauda baloni dažādu veidu gāzei, izņemot ugunsdzēšanas aparātus

1) darbarīku kastes

2) tējas maisiņi

3) siera vaska slāņi

4) desu apvalki

5) puķupodi, kuros augi paliek visu veģetācijas laiku

6) drēbju pakaramie, kas tiek pārdoti atsevišķi

7) kafijas kapsulas dzērienu automātiem, kafijas iepakojuma maisiņi no folijas un kafijas spilventiņi no filtrpapīra, kas tiek izmesti kopā ar izlietoto kafijas produktu

8) printeru kasetnes

9) CD, DVD un videokasešu kārbiņas, kas tiek pārdotas kopā ar CD, DVD vai videokaseti

10) CD statņi, kas tiek pārdoti tukši un ir paredzēti CD glabāšanai

11) šķīstoši maisi mazgāšanas līdzekļiem

12) kapu gaismekļi (sveču trauciņi)

13) mehāniskās dzirnaviņas kombinācijā ar uzpildāmu trauku, piemēram, uzpildāmas piparu dzirnaviņas

 

2.

Izstrādājumus, kas projektēti un paredzēti piepildīšanai tirdzniecības vietā, kā arī vienreiz lietojamus izstrādājumus, ko piepilda tirdzniecības vietā vai kas projektēti un paredzēti piepildīšanai tirdzniecības vietā, uzskata par iepakojumu, ja tie pilda iepakojuma funkcijas 1) papīra vai plastmasas iepirkumu maisiņi

2) vienreiz lietojamie šķīvji un tases

3) iepakojuma plēve

4) sviestmaižu maisiņi

5) alumīnija folija

6) plastmasas plēve tīrajām drēbēm, kas paredzēta izmantošanai veļas mazgātavās

1) maisītājs

2) vienreiz lietojamie galda piederumi

3) iesaiņojamais papīrs, kas tiek pārdots atsevišķi

4) papīra formiņas cepšanai, kas tiek pārdotas tukšas

5) kūku formiņas, kas tiek pārdotas atsevišķi

3.

Iepakojuma sastāvdaļas un palīgelementus, kas iekļauti iepakojumā, uzskata par tā iepakojuma daļu, kurā tie ir iekļauti. Palīgelementus, kas piekārti vai piestiprināti tieši precei un pilda iepakojuma funkcijas, uzskata par iepakojumu, izņemot gadījumus, ja tie ir minētās preces neatņemama daļa un visas palīgelementu sastāvdaļas paredzēts patērēt vai atbrīvoties no tām vienlaikus 1) etiķetes, ko piekar vai piestiprina tieši produktam

2) skropstu tušas birstīte, kas ir daļa no iepakojuma vāciņa

3) lipīgās etiķetes, kas piestiprinātas citam iepakojumam

4) skavas

5) plastmasas uzmavas

6) dozators, kas ir daļa no mazgāšanas līdzekļu iepakojuma vāciņa

7) mehāniskās dzirnaviņas (kombinācijā ar atkārtoti neuzpildāmu trauku, kas piepildīts ar produktu, piemēram, ar pipariem piepildītas piparu dzirnaviņas)

 1) radiofrekvenču identifikācijas (RFID) birkas
4. pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 19. oktobra
noteikumiem Nr. 983

(Pielikums MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 472 redakcijā)

Ziņojuma paraugs par valstī izlietotā iepakojuma apjomu, materiālu veidiem un apsaimniekošanu

1. Vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu gada patēriņš

Vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu masa (kg)

Viena plastmasas iepirkumu maisiņa svērtā vidējā masa1 (kg)

tai skaitā maisiņi, kuru sieniņu biezums ir

ar sieniņu biezumu

<15 mikroni

15≤50 mikroni

<15 mikroni

15≤50 mikroni

       

Piezīme.

1. 1m – maisiņa svērtā masa (kg).

Maisiņa svērto vidējā masu (kg) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

m =

m1x1 + m2x2 + ... + mnxn

, kur

x1 + x2 + ... + xn

m1, m2, mn – vieglās plastmasas iepirkumu maisiņa ar noteikto sieniņu biezumu (piemēram, 14 mikroni, 30 mikroni un 49 mikroni) masa (kg);

x1, x2, xn – vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu veidu skaits.

2. Atkārtoti lietojamais iepakojums

2.1. Atkārtoti lietojamā primārā iepakojuma daļa iepriekšējos trijos gados2

Iepakojuma un vienreiz lietojamo trauku materiāla veids

Atkārtoti lietojamā primārā iepakojuma daļa (%) no visa primārā iepakojuma
(n – 3 gadā)

Atkārtoti lietojamā primārā iepakojuma daļa (%) no visa primārā iepakojuma
(n – 2 gadā)

Atkārtoti lietojamā primārā iepakojuma daļa (%) no visa primārā iepakojuma
(n – 1 gadā)

Vidējais trijos gados (%)
((2 + 3 + 4)/3)

1

2

3

4

5

Stikls        
Plastmasa        
Papīrs un kartons        
Melnais metāls        
Alumīnijs        
Koksne        
Kopā visiem materiāliem        

Piezīme.

2. 2Dati obligāti jāsniedz tikai par to iepakojuma materiāla veidu, uz kuru pamatojoties tiek aprēķināts pārstrādes mērķrādītāju (pārstrādes apjomu) pielāgots līmenis.

2.2. Atkārtoti lietojamais iepakojums pārskata periodā

Iepakojuma materiāla veids

Tirgū pirmo reizi kopā ar preci laistais iepakojums

Tirgū pirmo reizi kopā ar preci laistais atkārtoti lietojamais iepakojums

Rotācijas5

viss iepakojums3

primārais iepakojums4

viss atkārtoti lietojamais iepakojums
(tonna)

atkārtoti lietojamais primārais iepakojums
(tonna)

viss atkārtoti lietojamais iepakojums

atkārtoti lietojamais primārais iepakojums

(tonna)

(vienības)

(tonna)

(vienības)

(tonna)6

(skaits)

(tonna)6

(skaits)

Stikls                    
Plastmasa                    
Papīrs un kartons                    
Melnais metāls                    
Alumīnijs                    
Koksne                    
Kopā visiem materiāliem                    

Piezīmes.

3. Iekrāsoto lauku aizpildīšana nav obligāta.

4. 3Viss atkārtoti lietojamais un vienreizlietojamais iepakojums, t. i., primārais iepakojums, sekundārais iepakojums un terciārais (transporta) iepakojums.

5. 4Atkārtoti lietojamais un vienreizlietojamais primārais iepakojums.

6. 5Atkārtoti lietojamā iepakojuma pilno rotāciju skaits attiecīgajā gadā.

7. 6Atkārtoti lietojamā iepakojuma pilno rotāciju skaits attiecīgajā gadā, kas pareizināts ar iepakojuma masu.

3. Informācija par iepakojumu un tā apsaimniekošanu

(tonnas)

Izlietotā iepakojuma materiāla veids

Latvijā radītais izlietotais iepakojums7

Pārstrāde

Koksnes iepakojums, kas salabots Latvijā8

Izlietotais iepakojums, kas reģenerēts ar enerģijas atgūšanu9

Izlietotais iepakojums, kas reģenerēts, izmantojot cita veida reģenerāciju10

Latvijā pārstrādātais izlietotais iepakojums

citās ES dalībvalstīs pārstrādātais izlietotais iepakojums

ārpus ES pārstrādātais izlietotais iepakojums

KOPĀ              
Plastmasa              
Koksne              
Metāls (visi)              
Melnie metāli              
Melnie metāli no ISP10              
Alumīnijs              
Alumīnijs no ISP11              
Stikls              
Papīrs un kartons              

Piezīmes.

8. Tumši pelēkos laukus neaizpilda.

9. Gaiši pelēkajos laukos dati obligāti jāsniedz tikai tad, ja šos daudzumus ietver pārstrādes rādītājā. Ja ziņo par metāliem no sadedzināšanas smagajiem pelniem (ISP), aizpilda šīs tabulas laukus gan par pārstrādi Latvijā, gan ārpus tās.

10. 7 Latvijā radītā izlietotā iepakojuma apjomu var uzskatīt par līdzvērtīgu iepakojuma apjomam, kāds Latvijā ir laists tirgū tajā pašā gadā.

11. 8 Salabotais koksnes iepakojums uzskatāms par pirmoreiz tirgū laistu iepakojumu. Atkārtotai izmantošanai paredzētā salabotā koksnes iepakojuma daudzumu ieskaita gan radītā izlietotā iepakojuma daudzumā, gan pārstrādātā izlietotā iepakojuma daudzumā (neieskaitot uz citām darbībām (reģenerācija, apglabāšana) novirzīto koksnes iepakojumu vai to komponentus). Tabulas 3. ailē šo daudzumu neieskaita, bet ņem vērā aprēķināto pārstrādes rādītāju. Dati obligāti jāsniedz tikai par to iepakojuma materiāla veidu, uz kuru pamatojoties tiek aprēķināts pārstrādes mērķrādītāju (pārstrādes apjomu) pielāgots līmenis.

12. 9 Ietver sadedzināšanu ar enerģijas atgūšanu un to atkritumu apstrādi, kas izmantojami par kurināmo vai citas enerģijas ražošanas līdzekli.

13. 10 Neietver koksnes iepakojuma labošanu, pārstrādi un enerģijas atgūšanu, bet ietver aizbēršanu.

14. 11 Par melnajiem metāliem, ko pārstrādā pēc tam, kad tie atdalīti no sadedzināšanas smagajiem pelniem, ziņo atsevišķi. Tos nenorāda rindā, kurā ziņo par melnajiem metāliem.

15. 12 Par alumīniju, ko pārstrādā pēc tam, kad tas atdalīts no sadedzināšanas smagajiem pelniem, ziņo atsevišķi. To nenorāda rindā, kurā ziņo par alumīniju.

16. Aprēķinos, kurus veic, lai noteiktu, vai mērķrādītāji ir sasniegti, var ņemt vērā pēc atkritumu sadedzināšanas atdalīto metālu daudzumu proporcionāli sadedzinātā izlietotā iepakojuma īpatsvaram ar noteikumu, ka pārstrādātie metāli atbilst normatīvajiem aktiem par atkritumu sadedzināšanu un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbību.

5. pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 19. oktobra
noteikumiem Nr. 983
Īstenošanas plāns

(Pielikums MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 472 redakcijā)

Īstenošanas plānā, ko iesniedz Eiropas Komisijai saskaņā ar šo noteikumu 20.2 punktu, iekļauj:

1) novērtējumu par iepriekšējiem, pašreizējiem un plānotajiem sadzīves atkritumu pārstrādes, apglabāšanas poligonos un citas apstrādes rādītājiem un plūsmām, no kurām šie atkritumi sastāv;

2) novērtējumu par to, kā tiek īstenots atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns un atkritumu rašanās novēršanas valsts programma;

3) apsvērumus, uz kuriem pamatojoties Latvija uzskata, ka tā, iespējams, nespēs noteiktajā termiņā sasniegt attiecīgo izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķrādītāju un novērtējumu attiecībā uz termiņa pagarinājumu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu minēto mērķi;

4) pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķrādītājus, kuri ir piemērojami termiņa pagarinājuma laikā, tostarp atbilstīgus ekonomikas instrumentus un citus pasākumus, ievērojot Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikto atkritumu apsaimniekošanas veidu prioritāro secību;

5) grafiku, kādā tiek īstenoti pasākumi, kas minēti šā pielikuma 4. punktā, kompetentās institūcijas, kas ir atbildīgas par to īstenošanu, un novērtējumu par katras institūcijas individuālo ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, kas piemērojami, ja ir noteikts termiņa pagarinājums;

6) informāciju par atkritumu apsaimniekošanas finansēšanu, ko veic iepakotāji un iepakojuma apsaimniekotāji;

7) pasākumus datu kvalitātes uzlabošanai, kas nepieciešami, lai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanas plānošanu un uzraudzītu tās rezultātus.

01.08.2020