Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par nodarbinātību

I nodaļa

Nodarbinātības regulēšana

1. pants. Nodarbinātības valsts dienests

Valsts vienoto nodarbinātības politiku Latvijas Republikā realizē nodarbinātības valsts dienests.

Nodarbinātības valsts dienesta galvenie uzdevumi ir:

1) pastāvīgo iedzīvotāju darbiekārtošana un profesionālā orientācija;

2) informēšana par brīvajām darba vietām un speciālistu vakancēm, palīdzības sniegšana, iekārtojot darbā;

3) starpniecības funkciju pildīšana kadru sagatavošana, kvalifikācijas celšanā un pārkvalificēšanā;

4) darba devēju un darbinieku dialoga organizēšana nolūka samazināt bezdarba līmeni;

5) darba tirgus konjunktūras analizēšana un tas prognozēšana;

6) valsts un vietējo nodarbinātības programmu izstrādāšana un realizācija;

7) piedalīšanās algotu pagaidu sabiedrisko darbu organizēšana;

8) bezdarbnieku reģistrēšana un viņu sociālās aizsardzības nodrošināšana.

Līdztekus nodarbinātības valsts dienestam var pastāvēt citas darbiekārtošanas organizācijas.

Nodarbinātības valsts dienestu finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

2. pants. Nodarbinātības valsts dienesta pakalpojumu izmantošana

Nodarbinātības valsts dienesta pakalpojumi, kas saistīti ar iekārtošanu darbā, pastāvīgajiem iedzīvotājiem tiek sniegti bez maksas.

3. pants. Nodarbinātības valsts dienesta pasākumu finansēšana

Nodarbinātības valsts dienesta pasākumus finansē no sociālās apdrošināšanas budžeta un valsts nodarbinātības fonda, kuru veido:

1) valsts piešķirtie līdzekļi;

2) ienākumi no nodarbinātības valsts dienesta darbības;

3) fizisko un juridisko personu iemaksas.

4. pants. Pašvaldību uzdevumi nodarbinātības jomā

Pašvaldības sadarbībā ar attiecīgajiem pilsētu un rajonu nodarbinātības valsts dienestiem izstrādā nodarbinātības politiku savā teritorijā un atbild par tās īstenošanu.

5. pants. Darba devēju pienākumi nodarbinātības veicināšanā

Darba devējam ne retāk kā reizi mēnesī brīvās darba vietas jāreģistrē pilsētas vai rajona nodarbinātības valsts dienestā.

Ja tiks likvidēts uzņēmums, iestāde vai organizācija vai tiks izbrīvēta darbinieku grupa - vairāk par 25 darbiniekiem, - darba devēja pienākums ir brīdināt nodarbinātības valsts dienestu un pašvaldību ne vēlāk kā divus mēnešus iepriekš.

Brīvo darba vietu reģistrācijas kārtību nosaka republikas nodarbinātības valsts dienests.

II nodaļa

Sociālās garantijas un kompensācijas bezdarbniekiem

6. pants. Bezdarbnieka statuss

Par bezdarbnieku atzīstams nestrādājošs Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs darba spējīgā vecumā, kuram no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nav izpeļņas vai citu ienākumu vismaz minimālās darba algas apjomā, kurš meklē darbu un ir reģistrēts nodarbinātības valsts iestādē pēc pieraksta vietas.

Lēmumu, ar kuru persona tiek atzīta par bezdarbnieku, pieņem nodarbinātības valsts dienesta vietējās iestādes vadītājs ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no reģistrācijas dienas.

7. pants. Bezdarbnieka tiesības un pienākumi Bezdarbniekam ir tiesības

1) saņemt informāciju par brīvajām darba vietām;

2) saņemt piemērota darba piedāvājumus;

3) iziet profesionālo apmācību un pārkvalificēties;

4) saņemt pabalstu saskaņā ar šā likuma 8. pantu;

5) pārsūdzēt nodarbinātības valsts dienesta lēmumu tiesā. Bezdarbnieka pienākums ir ziņot par pārmaiņām, kas pārtrauc viņa bezdarbnieka statusu.

8. pants. Pabalsti bezdarbniekiem

Bezdarbnieks var saņemt vienu no šādiem pabalstu veidiem:

1) bezdarbnieka pabalstu;

2) stipendiju profesionālās apmācības un pārkvalificēšanas laika. Kopējais abu pabalstu saņemšanas laiks nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus divpadsmit mēnešu periodā.

Abus pabalstu veidus izmaksa no sociālas apdrošināšanas budžeta. Vienlaikus ar bezdarbnieka pabalstu (stipendiju) bezdarbnieks var saņemt tikai pabalstus bērnu audzināšanai un vienreizējus sociālās apdrošināšanas pabalstus.

Pabalstus nepiešķir personām, kas:

1) pārtraukušas darba attiecības pēc pašu vēlēšanās;

2) atlaistas no darba par darba disciplīnas vai darba līguma noteikumu pārkāpumiem;

3) saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem var saņemt pensiju vai cita veida pabalstu, izņemot šā panta trešajā daļā minētos pabalstus;

4) atrodas pilnīgā valsts apgādībā;

5) nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā; 6) ir mācību iestāžu dienas nodaļu audzēkņi vai studenti.

Bezdarbnieks zaudē tiesības uz bezdarbnieka pabalstu (stipendiju), ja:

1) trīs reizes atsakās no piemērota darba piedāvājuma vai profesionālās apmācības un pārkvalificēšanās;

2) bez attaisnojoša iemesla pārtrauc apmeklēt profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanās nodarbības, uz kurām viņš nosūtīts;

3) pārceļas uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas Republikas;

4) zaudē bezdarbnieka statusu.

Bezdarbnieka pabalsta (stipendijas) izmaksu aptur, ja pabalsta saņēmējs:

1) atstāj Latvijas Republiku laikā, par kuru ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu (stipendiju);

2) bezdarbnieka pabalsta (stipendijas) saņemšanas laikā nonāk pilnīgā valsts apgādībā;

3) noslēdz līgumu par piedalīšanos algotos pagaidu sabiedriskajos darbos.

9. pants. Bezdarbnieka pabalsts (stipendija)

Bezdarbniekam, kuram ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu (stipendiju), tas tiek izmaksāts 90 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās darba algas, ja pēdējo divpadsmit mēnešu periodā par šo personu Latvijas Republikā izdarīti sociālā nodokļa maksājumi ne mazāk kā sešus mēnešus.

Bezdarbnieka pabalstu izmaksā 70 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās darba algas, ja sociālā nodokļa maksājumi nav izdarīti un bezdarbnieks pieder pie šādām darba meklētāju kategorijām:

1) pabeidzis mācību iestādi, kas dod vidējo izglītību, arodizglītību, vidējo speciālo vai augstāko izglītību;

2) atbrīvots no ieslodzījuma vietas;

3) vairs neatrodas valsts apgādībā.

10. pants. Bezdarbnieka pabalsta saņemšanas noteikumi

Bezdarbnieka pabalstu izmaksā, sākot ar 14. dienu pēc reģistrācijas pilsētas vai rajona nodarbinātības valsts dienestā, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus divpadsmit mēnešu periodā, ja bezdarbnieks vismaz divas reizes mēnesī griezies šajā dienestā.

Bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņu attiecīgi pagarina par slimošanas laiku.

11. pants. Piemērots darbs

Piemērots darbs ir tāds darbs, kas atbilst darba meklētāja profesionālajai sagatavotībai, viņa līdzšinējai profesionālajai darbībai, veselības stāvoklim un piedāvātās darba vietas sasniedzamībai.

Par sasniedzamu atzīstama tāda darba vieta, kura atrodas ne tālāk par 40 kilometriem no darba meklētāja pastāvīgās dzīvesvietas un līdz kurai, braucot ar sabiedrisko transportu no pastāvīgās dzīvesvietas, ceļā jāpavada ne vairāk kā 1,5 stundas vienā virzienā.

12. pants. Bezdarbnieku apmācība un pārkvalificēšanās

Gadījumos, kad nodarbinātības valsts dienests nevar piedāvāt piemērotu darbu, bezdarbniekiem ir tiesības uz profesionālu apmācību un pārkvalificēšanos ar nodarbinātības valsts dienesta norīkojumu, ja ir radušies šādi apstākļi:

- bezdarbnieks nevar atrast darbu, jo viņam trūkst nepieciešamo profesionālo zināšanu;

- bezdarbniekam nepieciešams mainīt profesiju, jo viņš nevar atrast darbu atbilstoši iepriekš apgūtajām profesionālajām iemaņām;

- zaudētas profesionālās iemaņas vai turpmāka darbība līdzšinējā profesijā saistīta ar sociālu bīstamību.

13. pants. Algotu pagaidu sabiedrisko darbu organizēšana

Pašvaldības, saņēmušas bezdarbnieka piekrišanu, sadarbībā ar nodarbinātības valsts dienestu organizē viņam algotu pagaidu sabiedrisko darbu municipālajā saimniecībā, valsts uzņēmumos, iestādēs, organizācijās vai saimniecībās.

Ar pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri vēlas strādāt algotu pagaidu sabiedrisko darbu, tiek noslēgts darba līgums uz laiku līdz diviem mēnešiem ar tiesībām to pagarināt, taču ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem.

Algotu pagaidu sabiedrisko darbu veikšana netiek ieskaitīta bezdarbnieka pabalsta saņemšanai noteiktajā sešu mēnešu termiņā un nepārtrauc to.

Algotus pagaidu sabiedriskos darbus finansē no pasūtītāja līdzekļiem.

Pamatojoties uz nodarbinātības valsts dienesta un pasūtītāja noslēgto līgumu, daļējai to personu darba samaksai, kuras veic algotus pagaidu sabiedriskos darbus, var izlietot nodarbinātības valsts fonda līdzekļus.

14. pants. Materiālā palīdzība

Pamatojoties uz bezdarbnieka iesniegumu, nodarbinātības valsts dienests var sniegt bezdarbnieka apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem ikmēneša materiālo palīdzību 50 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās darba algas, ja bezdarbnieka pabalsts (stipendija) kopā ar materiālo palīdzību nepārsniedz viņa vidējo izpeļņu pēdējā darba vietā.

15. pants. Strīdu izskatīšanas kārtība

Strīdu, kas rodas, piemērojot šo likumu, izskata tiesa likumā noteiktajā kārtībā.

III nodaļa

Atbildība par nodarbinātības likumdošanas aktu pārkāpumiem

16. pants. Darba devēja atbildība par brīvo darba vietu reģistrācijas kārtības pārkāpumiem

Par brīvo darba vietu reģistrācijas kārtības pārkāpumiem darba devējs saskaņā ar nodarbinātības valsts dienesta lēmumu par nereģistrēto darba vietu iemaksā nodarbinātības valsts fondā soda naudu organizācijas vai uzņēmuma darbinieka mēneša vidējās izpeļņas apmērā.

17. pants. Atbildība par nepareizu ziņu sniegšanu un nelikumīgu bezdarbnieka pabalsta (stipendijas) saņemšanu

No personas, kas sniegusi nepareizas ziņas, atzīta par bezdarbnieku, pamatojoties uz šīm ziņām, un nelikumīgi saņem bezdarbnieka pabalstu (stipendiju), nelikumīgi saņemtās summas piedzen tiesas ceļā par labu sociālās apdrošināšanas budžetam.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1991. gada 23. decembrī