Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. 1996.gada 28.maijā Viļņā parakstītais Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (turpmāk — Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.
2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu ir izsludināms Līgums latviešu un krievu valodā.
3.pants. Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar Līguma 36.pantu sagatavo ratifikācijas rakstu nosūtīšanai Igaunijas Republikas valdībai.
Latvijas Republika un Igaunijas Republika, turpmāk sauktas par Pusēm, lai attīstītu sadarbību sociālās drošības jomā un koordinētu to personu sociālās drošības tiesības, kas pārvietojas starp Latviju un Igauniju, vienojās par sekojošo:
I. VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI
l. Šī Līguma izpratnē:
- termins "likumdošanas akti" aptver likumus un citus tiesību aktus, kas regulē 3. pantā noteiktās sociālas drošības nozares;
- termins "apdrošināšanas periodi" nozīmē periodus, kuros izdarītas valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī jebkuri citi periodi, kas saskaņā ar Pušu likumdošanas aktos paredzēto, ir pielīdzināti apdrošināšanas periodiem;
- termins "pastāvīgā dzīvošana" nozīmē pastāvīgu dzīvesvietu, kā tas noteikts Pušu likumdošanas aktos;
- termins "dzīvošana" ietver pastāvīgu dzīvošanu, kā arī uzturēšanos uz laiku, kas saistīta ar darbu vai ģimenes apvienošanu;
- "ģimenes loceklis" ir attiecīgās Puses likumdošanas aktā par tādu atzīta persona, kurai tā izmaksā pensiju vai pabalstu;
- termins "pensijas un pabalsti" nozīmē pabalstus un pensijas naudas izteiksmē, ietverot to atsevišķās sastāvdaļas un paaugstinājumus, pielikumus un piemaksas;
- termins "ģimenes pabalsti" ietver:
Latvijas Republikā - pabalstus sakarā ar bērna piedzimšanu, valsts ģimenes pabalstus, bērna kopšanas pabalstus;
Igaunijas Republikā - bērnu un ģimenes pabalstus;
- termins "pierobežas zonā strādājošais" nozīmē personu, kas strādā vienas Puses teritorijā un pastāvīgi dzīvo otras Puses teritorijā, kur šī persona atgriežas katru dienu;
- termins "kompetentās pārvaldes iestāde" nozīmē:
Latvijas Republikā - Labklājības ministrija;
Igaunijas Republikā - Sociālo lietu ministrija;
- termins "kompetenta iestāde" nozīmē institūciju, kuras pienākumos ietilpst pensiju un pabalstu piešķiršana un izmaksa, kā arī medicīnisko pakalpojumu finansēšana.
2. Citu šajā Līgumā lietoto terminu un izteicienu nozīme atbilst attiecīgās Puses likumdošanas aktos noteiktajai.
Šis Līgums regulē to personu sociālo drošību, uz kurām ir attiekušies vai attiecas Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas sociālās drošības likumdošanas akti, kā arī šo personu ģimenes locekļiem, ja viņi ir ieguvuši savas tiesības caur minētām personām.
l. Šis Līgums attiecas uz Pušu likumdošanas aktiem, kuri regulē sekojošas sociālās drošības nozares:
1) slimības pabalstus;
2) maternitātes pabalstus;
3) medicīniskos pakalpojumus;
4) invaliditātes pensijas;
5) vecuma pensijas;
6) izdienas pensijas;
7) apgādnieka zaudējuma pensijas;
8) Igaunijas tautas pensijas;
9) apbedīšanas pabalstus;
10) bezdarbnieku pabalstus;
11) ģimenes pabalstus;
kā arī sociālo nodokli regulējošie likumdošanas akti.
2. Šo Līgumu attiecinās likumdošanas aktiem, kas izmaina vai papildina šī panta l. punktā minēto nozaru likumdošanas nosacījumus.
3. Šo Līgumu piemēros arī likumdošanas aktiem, kas ievieš jaunu sociālās drošības sistēmu vai nozari, ar nosacījumu, ja vienas Puses kompetentā pārvaldes iestāde trīs mēnešu laikā no likumdošanas akta publicēšanas, rakstiski paziņos otras Puses kompetentai iestādei par šī Līguma piemērošanu attiecībā uz jauno likumdošanas aktu.
Ja šis Līgums neparedz citu, Puses savā teritorijā pastāvīgi dzīvojošiem vai strādājošiem otras Puses pilsoņiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem neatkarīgi no viņu pilsonības, nosaka tādas pašas tiesības kā savas Puses pilsoņiem gan attiecībā uz likumdošanas aktu piemērošanu, gan tiesībās uz sociālo drošību.
1. Ja šis Līgums neparedz citu, Pušu likumdošanas akti, kas ierobežo pensiju un pabalstu izmaksu personai tikai tā iemesla dēļ, ka tā nedzīvo Puses teritorijā, netiks piemērota uz attiecīgām otras Puses teritorijā dzīvojošām personām.
2. Šī panta 1. punkta nosacījumi neattiecas uz bezdarba un ģimenes pabalstiem.
II. LIKUMDOŠANAS PIEMĒROŠANA
1. Ja šis Līgums neparedz citu, uz algotu darbu strādājošām personām attiecina tās Puses likumdošanas aktus, kuras teritorijā viņi izpilda algotu darbu, neatkarīgi no viņu pastāvīgās dzīvesvietas.
2. Uz pašnodarbinātām personām attiecina tās Puses likumdošanas aktus, kuras teritorijā viņi veic darbību, neatkarīgi no viņu pastāvīgās dzīvesvietas.
3. Uz pašnodarbinātām personām, kas pastāvīgi dzīvo vienas Puses teritorijā, bet veic darbību abu Pušu teritorijās, attiecina tās Puses likumdošanas aktus, kuras teritorijā persona pastāvīgi dzīvo.
4. Tomēr:
1) Uz algotu darbu strādājošām personām, kuras nodarbinātas vienas Puses teritorijas uzņēmumā un kuras šis uzņēmums nosūtījis veikt darbu uzņēmuma labā otras Puses teritorijā, turpina attiekties pirmās Puses likumdošanas akti, ar nosacījumu, ka šo personu komandējuma ilgums nepārsniedz divus gadus.
2) Uz diplomātisko un konsulāro dienestu darbiniekiem, attiecina tās Puses likumdošanas aktus, kura ir nosūtījusi minētos darbiniekus dienestā otras Puses teritorijā, ar nosacījumu, ka viņi ir attiecīgās Puses valsts pilsoņi.
Diplomātiskā un konsulārā korpusa administrācijas tehniskajam un apkalpojošam personālam, kas līdz darba līguma noslēgšanai dzīvoja Puses teritorijā vai ir šīs Puses pilsonis, piemēro šī panta l. punkta nosacījumus. Tomēr minētājām personām ir tiesības izvēlēties, un tām var tikt piemēroti otras Puses likumdošanas akti, ja viņi ir šīs valsts pilsoņi. Izvēli jāizdara 3 mēnešu laikā no dienas, kad šis Līgums stājas spēkā vai jānoslēdz darba līgumu otras Puses teritorijā.
3) Uz jūras kuģa apkalpes personālsastāvu, kā arī algotu darbu strādājošam personām attiecina tās Puses likumdošanas aktus, ar kādu valsts karogu brauc kuģis.
4) Uz personām, kas strādā aviotransporta, dzelzceļa vai autotransporta uzņēmumā, kuri veic starptautiskus pārvadājumus abu Pušu teritorijās, attiecina tās Puses likumdošanas aktus, kuras teritorijā atrodas atbilstošā uzņēmuma administrācija.
5) Uz valsts ierēdņiem un tiem pielīdzinātām personām, kuri ir komandēti no vienas Puses teritorijas uz otru, attiecina tās Puses likumdošanas aktus, kura nosūtījusi personas.
Ja šis Līgums neparedz citu,
l . Uz algotu darbu strādājošo personu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas kopā ar šo personu, attiecina tās pašas Puses likumdošanas aktus kā uz algotu darbu strādājošām personām saskaņā ar 6. panta 1. punktu;
2. Uz diplomātisko un konsulāro dienestu ģimenes locekļiem, kā arī ierēdņu ģimenes locekļiem attiecina tās pašas Puses likumdošanas aktus kā uz minētajām personām;
3. Šī panta 1. un 2. punktus nepiemēro, ja ģimenes locekļi, pamatojoties uz savu nodarbinātību, pakļaujas otras Puses likumdošanas aktiem.
Pušu kompetentās pārvaldes iestādes pēc savstarpējas vienošanās ir tiesīgas izdarīt izņēmumus attiecībā uz 6. panta nosacījumiem par atsevišķām personām vai strādājošo kategorijām.
III. SLIMĪBAS UN MATERNITĀTES PABALSTI
Tiesību noteikšanai uz slimības un maternitātes pabalstiem, kas balstīti uz apdrošināšanas periodu uzkrāšanu, periodu summēšanas nolūkā ieskaita apdrošināšanas periodus, kas uzkrāti atbilstoši abu Pušu likumdošanas aktiem, ar nosacījumu, ka tie laika ziņā pilnīgi vai daļēji nesakrīt.
Slimības un maternitātes pabalstus piešķir un izmaksā saskaņā ar likumdošanas aktiem un par tās Puses līdzekļiem, kuras kompetentai iestādei ir veikti sociālā nodokļa maksājumi, neatkarīgi no pabalsta saņēmēja pastāvīgās dzīvesvietas.
IV. INVALIDITĀTES, VECUMA, IZDIENAS, APGĀDNIEKA ZAUDĒJUMA PENSIJAS
l. Tiesību noteikšanai uz pensiju, kas balstīta uz apdrošināšanas periodu uzkrāšanu, periodu summēšanas nolūkā ieskaita apdrošināšanas periodus, kuri uzkrāti atbilstoši abu Pušu likumdošanas aktiem, ar nosacījumu, ka tie laika ziņā pilnīgi vai daļēji nesakrīt.
2. Piešķirot pensijas, kuras saistītas ar darbu noteiktā profesijā vai noteiktā darbā, ieskaita tikai tos periodus, kuri uzkrāti abu Pušu teritoriju attiecīgā sistēmā vai tajā pašā profesijā vai darbā. Ja tādā veidā summētie periodi neatbilst noteikumiem, saskaņā ar kuriem abu Pušu likumdošanas akti nosaka tiesības uz minētajām pensijām, tad šie periodi ieskaitāmi pensijas piešķiršanai pēc vispārējiem noteikumiem.
3. Ja tiesības uz pensiju saskaņā ar Puses likumdošanas aktiem rodas, neņemot vērā apdrošināšanas periodus, kas iegūti saskaņā ar otras Puses likumdošanas aktiem, attiecīgā Puse aprēķina pensiju, tikai pamatojoties uz apdrošināšanas periodiem, kas iegūti saskaņā ar tās likumdošanas aktiem.
12. pants
Ja tiesības uz pensiju saskaņā ar Pušu likumdošanas aktiem rodas tikai apdrošināšanas periodu summēšanas rezultātā, kas iegūti saskaņā ar abu Pušu likumdošanas aktiem, pensiju apmēru katra Puse aprēķina un izmaksā atbilstoši apdrošināšanas stāžam, kas iegūts tās teritorijā.
13. pants
Ja apdrošināšanas periodu kopējais ilgums, kurš uzkrāts atbilstoši vienas Puses likumdošanas aktiem, ir mazāks par vienu gadu, tad pensijas piešķiršanai un izmaksai šo periodu ieskaita otras Puses kompetentā iestāde.
Ja pensionārs pēc šī Līguma spēkā stāšanās pārceļas uz dzīvi otras Puses teritorijā, invaliditātes, vecuma, apgādnieka zaudējuma pensiju un Igaunijas tautas pensijas izmaksu turpina iepriekšējās dzīvesvietas Puse saskaņā ar šī Līguma 5. pantu.
V. MEDICĪNISKIE PAKALPOJUMI
1. Ja personai ir tiesības uz medicīniskiem pakalpojumiem saskaņā ar vienas Puses likumdošanas aktiem, tad šai personai ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, īslaicīgi uzturoties otras Puses teritorijā, saskaņā ar šīs Puses likumdošanas aktiem.
2. Minētās tiesības nav attiecināmas uz personām, kuru uzturēšanās mērķis ir medicīnisku pakalpojumu saņemšana, izņemot 16. pantā paredzētos gadījumus.
1. Personai, kas dzīvo vienas puses teritorijā, ir tiesības uz plānotiem medicīniskiem pakalpojumiem otras Puses teritorijā, pamatojoties uz pirmās Puses kompetentās iestādes garantijas dokumentu.
2. Puses kompetentai iestādei, kas veic plānoto medicīnisko pakalpojumu, jāiesniedz otras Puses kompetentai iestādei šī pakalpojuma iepriekšējs aprēķins.
1. Nosacījumi, kas paredzēti 15. panta 1. punktā, attiecināmi tāpat arī uz otras Puses diplomātisko un konsulāro personālu un viņu ģimenes locekļiem, kas atrodas Puses teritorijā.
2. Pušu kompetentās iestādes ir tiesīgas vienoties par saņemamo medicīnisko pakalpojumu paplašināšanu šī panta 1. punktā minētām personām.
Pierobežas zonā strādājošiem ir tiesības saņemt medicīniskos pakalpojumus saskaņā ar likumdošanas aktiem un par tās Puses līdzekļiem, kuras teritorijā viņi pastāvīgi dzīvo.
1. Personai, kas saņem pensiju, saskaņā ar abu Pušu likumdošanas aktiem, ir tiesības uz medicīniskiem pakalpojumiem saskaņā ar tās Puses likumdošanas aktiem, kuras teritorijā tā dzīvo.
2. Personai, kas saņem pensiju saskaņā ar vienas Puses likumdošanu, bet dzīvo otras Puses teritorijā, ir tiesības saņemt medicīniskos pakalpojumus Puses teritorijā pēc dzīvesvietas tādā pat apjomā kā šīs Puses teritorijā dzīvojošās personas, kuras saņem pensiju saskaņā ar tās likumdošanas aktiem.
Puses veiks savstarpējos norēķinus par 15. panta 1. punktā, 16. un 17. pantos noteiktajiem medicīniskajiem pakalpojumiem saskaņā ar Vienošanos par šī Līguma piemērošanas kārtību.
VI. BEZDARBNIEKU PABALSTI
Tiesību noteikšanai uz bezdarbnieka pabalstu, kas balstīts uz apdrošināšanas (nodarbinātības) periodu uzkrāšanu, periodu summēšanas nolūkā tiek ieskaitīti apdrošināšanas (nodarbinātības) periodi, kas uzkrāti atbilstoši abu Pušu likumdošanas aktiem, ar nosacījumu, ka tie laika ziņā pilnīgi vai daļēji nesakrīt.
1. Bezdarbnieka pabalstu piešķir un izmaksā Puse pēc personas pēdējās darba vietas atrašanās, neatkarīgi no personas pastāvīgās dzīvesvietas.
2. Ja Puses likumdošanas akti paredz bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanu, balstoties uz personas iepriekšējo izpeļņu, un ja vidējās izpeļņas aprēķināšanai nepieciešamais periods ir nepilns, tad bezdarbnieka pabalstu nosaka, pamatojoties uz izpeļņu pēc faktiski nostrādātā laika pēdējās Puses teritorijā.
1. Bezdarbnieka pabalstu pierobežas zonā strādājošam piešķir un izmaksā saskaņā ar likumdošanas aktiem un par tās Puses līdzekļiem, kur pastāvīgi dzīvo šī persona.
2. Ja Puses likumdošanas akti paredz bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanu, balstoties uz personas iepriekšējo izpeļņu, tad, nosakot bezdarbnieka pabalsta apmēru, ņem vērā personas mēneša vidējo izpeļņu par algota darba veikšanu otras Puses teritorijā.
VII. APBEDĪŠANAS PABALSTI
1. Ja tiesības uz apbedīšanas pabalstu rodas saskaņā ar abu Pušu likumdošanas aktiem, pabalstu piešķir un izmaksā Puse, kuras teritorijā mirušais pastāvīgi dzīvoja.
2. Persona, kura saņēmusi vienas Puses piešķirto pensiju, bet pastāvīgi dzīvojusi otras Puses teritorijā, nāves gadījumā apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā Puse, kura izmaksājusi pensiju.
3. Pierobežas zonā strādājošas personas nāves gadījumā apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā tā Puse, kuras teritorijā mirušais pastāvīgi dzīvoja.
VIII. ĢIMENES PABALSTI
1. Ģimenes pabalstus piešķir un izmaksā Puse, kuras likumdošanas subjekts ir ģimene.
2. Vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu piešķir un izmaksā Puse, kuras likumdošanas subjekts ir māte bērna piedzimšanas brīdī.
3. Ja vienlaicīgi rodas tiesības uz ģimenes pabalstiem saskaņā ar abu Pušu likumdošanas aktiem vai ja tiesības nerodas, piemērojot vienas vai otras Puses likumdošanas aktus, tad pabalstu piešķir un izmaksā tā Puse, kuras teritorijā dzīvo bērni.
IX. SAVSTARPĒJĀ ADMINISTRATĪVĀ PALĪDZĪBA
Kompetentas pārvaldes iestādes savstarpēji vienojas par šī Līguma izpildes procedūras jautājumiem ar atsevišķu Vienošanos.
Kompetentas pārvaldes iestādes nosaka kompetentās iestādes, kuras savstarpēji uztur tiešus sakarus.
1. Kompetentas pārvaldes iestādes sadarbosies visos sociālās drošības jautājumos un sniegs savstarpēju palīdzību šī Līguma izpildē.
2. Kompetentas pārvaldes iestādes sniegs viena otrai nepieciešamo informāciju par izmaiņām likumdošanas aktos.
Jebkura vienas Puses teritorijā dzīvojoša persona var tieši vai ar šīs Puses kompetentas iestādes palīdzību griezties otras Puses kompetentā iestādē.
Pensijas un pabalstus izmaksā tās Puses nacionālajā valūtā, kuras teritorijā pastāvīgi dzīvo pensijas vai pabalsta saņēmējs, atbilstoši oficiālajam valūtas kursam, kādu noteikusi valsts banka pensijas izmaksu dokumentu sagatavošanas dienā.
Personu medicīniskā pārbaude, arī atkārtotā, kas nepieciešama darbspēju pakāpes noteikšanai, tiek veikta pēc viņu dzīvesvietas.
Jautājumi par šī Līguma piemērošanu, kā arī strīdi, kas radušies Pušu starpā sakarā ar Līguma noteikumu tulkošanu, izlemjami tiešās sarunās un konsultācijās starp kompetentām pārvaldes iestādēm.
33. pants
l. Pensijas vai pabalsta pieprasījums, kas iesniegts saskaņā ar vienas Puses likumdošanas aktiem, ir uzskatāms par saistošu arī otrai Pusei attiecībā uz visām pensijām un pabalstiem, kurus izmaksā saskaņā ar šo Līgumu.
2. Iesniegumi vai pretenzijas, kuru iesniegšanai kompetentai iestādei saskaņā ar Puses likumdošanas aktiem ir paredzēts noteikts termiņš, ir uzskatāmi par iesniegtu paredzētajā termiņā arī tad, ja tie ir iesniegti noteiktajā termiņā otras Puses kompetentajai iestādei.
Informācija attiecībā uz personām, ko Puses nosūta viena otrai, ir konfidenciāla un izmantojama tikai šī Līguma nosacījumu izpildei.
X. PĀREJAS UN NOSLĒGUMA NOTEIKUMI
Ja apdrošināšanas gadījums vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma dēļ iestājies līdz Līguma spēkā stāšanās brīdim, tad par visiem apdrošināšanas un darba periodiem, kas uzkrāti Pušu teritorijās līdz Līguma spēkā stāšanās brīdim, pensiju piešķir un izmaksā Puse, kuras teritorijā attiecīgā persona pastāvīgi dzīvoja Līguma spēkā stāšanās brīdī, ja par šiem apdrošināšanas un darba periodiem kāda no Pusēm jau neveic pensiju izmaksu.
Šis Līgums tiek ratificēts saskaņā ar Pušu likumdošanas aktiem un stājas spēkā, Pusēm apmainoties ar ratifikācijas rakstiem.
1. Šis Līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.
2. Jebkura Puse var denonsēt šo Līgumu, par to rakstiski paziņojot otrai Pusei ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms tā darbības pārtraukšanas.
3. Šī Līguma denonsēšanas gadījumā, personu tiesības, kuras iegūtas saskaņā ar šī Līguma noteikumiem pirms tā spēka zaudēšanas, saglabājas.
Noslēgts 1996. gada 28. maijā Viļņā, divos eksemplāros, katrs no tiem latviešu, igauņu un krievu valodā, un visiem tiem ir vienāds spēks. Strīdus gadījumā par šī Līguma nosacījumu tulkošanu par prioritāru uzskatāms teksts krievu valodā.
| Latvijas Republikas vārdā | Igaunijas Republikas vārdā |
 |
 |
 |
 |