Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 01.03.2019. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.127

Rīgā 2002.gada 19.martā (prot. Nr.12 21.§)
Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 26.panta pirmo daļu un 27.panta trešo daļu
(MK 17.02.2004. noteikumu Nr.84 redakcijā)
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka epizootisko slimību (1. pielikums) profilakses pasākumus un to paziņošanas kārtību, ierobežojumus mājdzīvnieku un mājas apstākļos audzētu savvaļas dzīvnieku iespējamas saslimšanas gadījumā, apkarošanas pasākumu kopumu pēc karantīnas noteikšanas, uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas pasākumus, ja ir saslimuši savvaļas dzīvnieki, dzīvnieku pārvadāšanas ierobežojumus, transportlīdzekļu tīrīšanas un dezinfekcijas kārtību, ierobežojumus dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, izmantošanas un savvaļas dzīvnieku medību kārtību slimību apkarošanas laikā, slimību apkarošanas pasākumos iesaistīto institūciju un personu darbību un pienākumus.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 84; MK 18.09.2012. noteikumiem Nr. 638; MK 13.06.2017. noteikumiem Nr. 332)

2. Ja ir epizootiskas slimības (turpmāk – slimība) uzliesmojums (situācija, kad dzīvniekam ir konstatēta saslimšana, kuras apstiprināšanai laboratoriskie izmeklējumi veikti valsts zinātniskajā institūtā "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts laboratorijā, kurai piešķirtas references laboratorijas tiesības slimību diagnostikas jomā (turpmāk – oficiāli apstiprināta diagnoze)), valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors informē Zemkopības ministriju par šo faktu. Ja slimības uzliesmojums ir tuvu valsts robežai un karantinējamā vai inficētā zona aptver divu vai vairāku valstu teritorijas, Pārtikas un veterinārais dienests sadarbojas ar kaimiņvalsts infekcijas slimību uzraudzības kompetento iestādi un vienojas par veicamajiem pasākumiem.

(MK 07.04.2009. noteikumu Nr. 316 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr. 59; MK 18.09.2012. noteikumiem Nr. 638; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr. 547; MK 13.06.2017. noteikumiem Nr. 332)

2.1 Valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" paraugus Āfrikas zirgu mēra noteikšanai izmeklē, izmantojot šo noteikumu 2. pielikumā norādītās metodes.

(MK 13.06.2017. noteikumu Nr. 332 redakcijā)

3. Noteikumu uzraudzību un kontroli veic:

3.1. Pārtikas un veterinārais dienests sadarbībā ar Valsts meža dienestu —, ja ir saslimuši savvaļas dzīvnieki;

3.2. Pārtikas un veterinārais dienests —, ja ir saslimuši mājdzīvnieki un mājas apstākļos audzēti savvaļas dzīvnieki.

4. Pārtikas un veterinārais dienests slimības apkarošanas laikā:

4.1. noskaidro slimības inkubācijas periodā no inficētās novietnes (novietne, kurā atrodas slims dzīvnieks) izvesto dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, dzīvnieku barības, piesārņoto materiālu un priekšmetu atrašanās vietu un organizē to apstrādi, pārstrādi vai likvidēšanu saskaņā ar pārstrādes metodēm un nosacījumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulā (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1774/2002 (turpmāk – regula Nr. 1069/2009), un Eiropas Komisijas 2011.gada 25.februāra Regulā (EK) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – regula Nr. 142/2011);

4.2. informē novietnes īpašniekus, dzīvnieku tirgotājus, presi un citus sabiedrības informācijas līdzekļus, izstāžu un konkursu rīkotājus par kārtību, kāda jāievēro slimības apkarošanas laikā;

4.3. izveido ekspertu grupu, kura plāno slimību apkarošanas pasākumus, novērtē, prognozē, efektīvi novērš slimību izplatību un plāno paraugu ņemšanas kārtību laboratoriskajiem izmeklējumiem;

4.4. informē par slimības apkarošanas pasākumiem dzīvnieku īpašniekus vai turētājus, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu pārstrādes, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes un dzīvnieku barības ražošanas komersantus un slimības apkarošanas pasākumos iesaistītās valsts iestādes un pašvaldības;

4.5. informē Eiropas Komisiju par slimības uzliesmojumu, slimības apkarošanas gaitu un veiktajiem pasākumiem.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84; MK 26.07.2005. noteikumiem Nr.571; MK 19.06.2007. noteikumiem Nr.406; MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.316; MK 18.09.2012. noteikumiem Nr.638)

5. Slimības apkarošanas laikā Pārtikas un veterinārais dienests nosaka kārtību, kādā veicamas attiecīgās nepieciešamās darbības:

5.1. novietnes, piesārņotu telpu, transportlīdzekļu, piesārņotu, bet neiznīcināmu materiālu mazgāšana un dezinfekcija;

5.2. paraugu ņemšana laboratoriskajiem izmeklējumiem, kā arī laboratoriskā diagnostika un diferenciāldiagnostika;

5.3. dzīvnieku vakcinācija un vakcinēto dzīvnieku apzīmēšana;

5.4. kravas un transportlīdzekļu aizzīmogošana un kontrole, ja tajos tiek pārvadāti inficēti dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti, dzīvnieku barība vai inficēti materiāli;

5.5. reģistra izveidošana un attiecīgas informācijas saglabāšana novietnēs, kurās tiek turēti uzraudzībai un ierobežojumiem pakļautie dzīvnieki;

5.6. dzīvnieku ievietošana novietnē pēc tās nobeiguma mazgāšanas un dezinfekcijas;

5.7. inficētu dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, dzīvnieku barības vai iznīcināmu materiālu atrašanās vietas noskaidrošana (izsekošana) un to iznīcināšana.

(MK 17.02.2004. noteikumu Nr.84 redakcijā)

II. Epizootisko slimību profilakses pasākumi un to paziņošanas kārtība

6. Dzīvnieku vakcinācija pret slimībām, izņemot putnu vakcināciju pret Ņūkāslas slimību, ir aizliegta. Pret Ņūkāslas slimību vakcinētus putnus seroloģiski izmeklē, nosakot intracerebrālās patogenitātes indeksu. Ja valstī vai kaimiņvalstī tiek konstatēts slimības uzliesmojums, kas rada draudus dzīvnieku veselībai, lēmumu par dzīvnieku vakcinācijas uzsākšanu pieņem Pārtikas un veterinārais dienests.

(MK 18.09.2012. noteikumu Nr.638 redakcijā)

6.1 Ir aizliegta jebkāda atgremotāju vakcinācija uzraudzības zonā, arī pēc slimības uzliesmojuma, pret infekciozo katarālo drudzi ar dzīvo novājināto vakcīnu (vakcīna, kas izgatavota, adaptējot infekciozā katarālā drudža vīrusa izolātus, izmantojot sērijas pasāžas audu kultūrā vai vistu embrijos).

(MK 18.09.2012. noteikumu Nr.638 redakcijā)

6.2 Pārtikas un veterinārais dienests pieņem lēmumu uzsākt atgremotāju vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi, ja:

6.2 1. pirms vakcinācijas uzsākšanas veikta specifiskā riska izvērtēšana un secināms, ka atgremotāju vakcinācija ir labākā izvēle šīs slimības kontrolei un apkarošanai;

6.2 2. pirms vakcinācijas sākšanas ir informēta Eiropas Komisija.

(MK 18.09.2012. noteikumu Nr.638 redakcijā)

6.3 Ja pieņemts lēmums par atgremotāju vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi, Pārtikas un veterinārais dienests:

6.3 1. norobežo valsts teritorijas daļu, kurā veic vakcināciju, nosakot aizsardzības zonu;

6.3 2. apkārt aizsardzības zonai norobežo ne mazāk kā 50 kilometru lielu valsts teritorijas daļu – uzraudzības zonu.

(MK 18.09.2012. noteikumu Nr.638 redakcijā)

7. Slimību profilaksei un apkarošanai nedrīkst lietot hiperimūno serumu.

8. Vakcinētos dzīvniekus apzīmē un pārvieto vakcinācijas teritorijas ietvaros, izņemot šajos noteikumos minētos gadījumus.

(Grozīts ar MK 26.07.2005. noteikumiem Nr.571)

9. Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors (turpmāk – inspektors) organizē tādu slimību uzliesmojuma un apkarošanas laikā iegūto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādi, pārstrādi vai likvidēšanu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, piemērojot regulā Nr. 1069/2009 un regulā Nr. 142/2011 noteiktās pārstrādes metodes un nosacījumus, kas nodrošina slimību ierosinātāju iznīcināšanu.

(MK 18.09.2012. noteikumu Nr.638 redakcijā)

10. Dzīvnieku īpašnieks, turētājs, kautuves darbinieks, transportlīdzekļa vadītājs, praktizējošs veterinārārsts vai jebkura cita persona, kura ir kontaktā ar dzīvniekiem, nekavējoties ziņo Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, bet teritoriālā struktūrvienība – attiecīgajai pašvaldībai:

10.1. ja ir aizdomas par slimību uzliesmojumu;

10.2. ja ir konstatēti dzīvnieki, kas tiešā vai netiešā ceļā ir kontaktējušies ar kādu no slimības ierosinātājiem un kuriem parādās slimības klīniskās pazīmes (turpmāk — iespējami slimi dzīvnieki);

10.3. par patologanatomiskās sekcijas rezultātiem, kas netieši norāda uz saslimšanu ar kādu slimību.

(Grozīts ar MK 26.07.2005. noteikumiem Nr.571; MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.316)

10.1 Pārtikas un veterinārais dienests Eiropas Komisijas Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā sniedz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Komisijai informāciju par situāciju valstī ar slimību un īstenotajiem kontroles pasākumiem.

(MK 19.06.2018. noteikumu Nr. 352 redakcijā)

11. Lai efektīvi apkarotu slimības, Pārtikas un veterinārais dienests izstrādā un apstiprina rīcības plānu darbībām slimības uzliesmojuma gadījumā (turpmāk – rīcības plāns). Rīcības plānu pēc vajadzības aktualizē, ņemot vērā situācijas attīstību. Rīcības plānā:

11.1. paredz darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu kārtību atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, savākšanu un iznīcināšanu, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu un dzīvnieku barības iegūšanu un izplatīšanu, tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem un dzīvnieku barību, kā arī lai nodrošinātu ātru un efektīvu slimību apkarošanu;

11.2. (svītrots ar MK 13.06.2017. noteikumiem Nr. 332);

11.3. izstrādā detalizētu pakļautības ķēdi, lai nodrošinātu ātru lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procedūru. Pakļautības ķēdē paredz sadarbību starp Zemkopības ministriju un valsts iestādēm un pašvaldībām, kas iesaistītas Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauto preventīvo, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu;

11.4. paredz pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo resursu, tai skaitā finanšu resursu (Zemkopības ministrijai kārtējam gadam piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, Eiropas Savienības budžeta līdzekļi slimības kontroles un apkarošanas pasākumos radušos zaudējumu atmaksai Eiropas Savienības dalībvalstīm), pieejamību ātrai un efektīvai slimību apkarošanai, piemēram, nodrošinājumu ar laboratorijas personālu, ekipējumu un infrastruktūru;

11.5. paredz instrukcijas izstrādi, lai noteiktu praktisko darbību īstenošanas kārtību visos slimību apkarošanas posmos, kā arī mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas kārtību;

11.6. iekļauj precīzas norādes neatliekamās vakcinācijas veikšanai un nosaka detalizētu vakcinācijas kārtību;

11.7. paredz slimību apkarošanas pasākumos iesaistīto personu izglītoša­nu par slimību klīniskajām pazīmēm, epizootoloģisko uzraudzību un kontroli un slimību apkarošanu;

11.8. paredz darbības un informācijas nodošanas secību, lai slimības apkarošanas pasākumu laikā tiktu nodrošināta piekļuve telpām, personālam, iekārtām un materiāliem, kas nepieciešami ātrai un efektīvai slimības uzliesmojuma apkarošanai.

(MK 19.06.2007. noteikumu Nr. 406 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr. 316; MK 18.09.2012. noteikumiem Nr. 638; MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 352)

11.1 Pārtikas un veterinārais dienests rīcības plānu un visus tā atjauninājumus iesniedz apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

(MK 19.06.2018. noteikumu Nr. 352 redakcijā)

III. Pasākumi mājdzīvnieku un mājas apstākļos audzētu savvaļas dzīvnieku iespējamas saslimšanas gadījumā

12. Pēc paziņošanas par dzīvnieku iespējamo saslimšanu inspektors nodrošina to novietņu uzraudzību, kurās atrodas iespējami slimi dzīvnieki un kurās ar cilvēku, dzīvnieku vai priekšmetu starpniecību no inficētās novietnes ir ienests slimības ierosinātājs (turpmāk — iespējami inficēta novietne). Praktizējošs veterinārārsts, kurš noslēdzis līgumu ar Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītāju par konkrētu pretepizootisko pasākumu veikšanu (turpmāk — veterinārārsts), vai inspektors:

12.1. veic dzīvnieku klīnisko un, ja nepieciešams, patologanatomisko izmeklēšanu;

12.2. ņem paraugus laboratoriskai izmeklēšanai saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta izstrādāto paraugu ņemšanas kārtību vai ekspertu grupas ieteikumiem.

(MK 17.02.2004. noteikumu Nr.84 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.07.2005. noteikumiem Nr.571)

13. Dzīvniekus, kurus diagnozes noteikšanai uz laboratoriju nosūta dzīvus, pārvieto apstākļos, kas nodrošina slimības neizplatīšanos.

(MK 17.02.2004. noteikumu Nr.84 redakcijā)

14. Šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minētā ekspertu grupa asistē Pārtikas un veterinārajam dienestam un piedalās epizootoloģisko pētījumu analīzē. Pārtikas un veterinārais dienests epizootoloģisko pētījumu laikā:

14.1. iegūst informāciju par dzīvnieku saslimšanas perioda ilgumu;

14.2. iegūst informāciju par slimības iespējamiem izcelsmes avotiem;

14.3. identificē un reģistrē novietnes un tos dzīvniekus, kuri, kontaktējoties ar kādu slimības ierosinātāju, var saslimt (turpmāk — uzņēmīgs dzīvnieks);

14.4. identificē un reģistrē iespējami inficētās novietnes;

14.5. noskaidro dzīvnieku, personu, transportlīdzekļu, gaļas, kautķermeņu, dzīvnieku izcelsmes produktu, piesārņotu materiālu un priekšmetu pārvietošanas ceļus un galamērķi;

14.6. noskaidro kukaiņu — slimības pārnēsātāju — klātbūtni un izplatību attiecīgajā ar slimību inficētajā teritorijā.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84; MK 26.07.2005. noteikumiem Nr.571; MK 19.06.2007. noteikumiem Nr.406; MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.316)

15. Novietnē, kur ir konstatēti iespējami slimi dzīvnieki, līdz karantīnas noteikšanai inspektors organizē uzraudzības pasākumus un kontrolē šādu prasību izpildi:

15.1. veterinārārsts par visām novietnē esošajām dzīvnieku sugām, ņemot vērā dzīvnieku vecumu un fizioloģiskās grupas, izveido reģistru. Reģistrā norāda to dzīvnieku skaitu, kuri ir nobeigušies, kuriem ir slimības klīniskās pazīmes, kuriem nav slimības klīnisko pazīmju, pārbaudes laikā dzimušo dzīvnieku vai izšķīlušos cāļu skaitu. Veterinārārsts regulāri pārbauda novietni un papildina reģistru;

15.2. dzīvnieku īpašniekam aizliegts pārvietot dzīvniekus ārpus to atrašanās vietas, izņemot gadījumus, ja veterinārārsts atļauj tos izvietot novietnes teritorijā ar nosacījumu, ka dzīvnieki nenonāks kontaktā ar citiem dzīvniekiem un kukaiņiem — slimības pārnēsātājiem;

15.3. dzīvnieku īpašniekam aizliegts uzņēmīgos dzīvniekus ievest saimniecības teritorijā vai izvest ārpus tās bez veterinārārsta atļaujas;

15.4. personas, dzīvnieki, transportlīdzekļi, gaļa, liemeņi, dzīvnieku barība, darbarīki, atkritumi, mēsli, virca vai piesārņoti produkti tiek pārvietoti uz novietni vai no tās, ja ir veterinārārsta atļauja;

15.5. īpašnieks pie novietnes ieejas un izejas saskaņā ar veterinārārsta norādījumiem novieto dezinfekcijas paklājus, kurus piesūcina ar dezinficējošiem šķīdumiem, kas iedarbojas uz attiecīgo slimības ierosinātāju;

15.6. saskaņā ar šo noteikumu 14.punktā minētajām prasībām veic epizootoloģiskos pētījumus;

15.7. (svītrots ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr.992);

15.8. (svītrots ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr.992);

15.9. (svītrots ar MK 26.07.2005. noteikumiem Nr.571);

15.10. ja ir aizdomas par Ņūkāslas slimību, olas nosūta uz olu produktu ražošanas uzņēmumu;

15.11. (svītrots ar MK 19.06.2007. noteikumiem Nr.406);

15.12. ja ir aizdomas par Āfrikas zirgu mēri vai infekciozo katarālo drudzi, novietnē un tās apkārtnē organizē kukaiņu – slimības pārnēsātāju – paraugu iegūšanu un slimības ierosinātāja noteikšanu tajos, kā arī veic pretinsektu apstrādi dzīvniekiem un attiecīgajiem transportlīdzekļiem, ar kuriem izbrauc no inficētās vietas;

15.13. (svītrots ar MK 11.12.2007. noteikumiem Nr.861).

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84; MK 26.07.2005. noteikumiem Nr.571; MK 18.09.2012. noteikumiem Nr.638)

16. Šo noteikumu 15.punktā minētos pasākumus inspektors var piemērot citām novietnēm, kuru izvietojums vai saistība ar iespējami inficēto novietni tieši apdraud tās vai pieļauj tālāku slimības izplatīšanos.

17. Uzraudzības pasākumus, kas veicami, ja ir konstatēti iespējami slimi dzīvnieki, atceļ, ja laboratoriskajos izmeklējumos oficiāli apstiprināts, ka dzīvnieki nav inficējušies.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84; MK 11.12.2007. noteikumiem Nr.861)

17.1 Pēc slimības uzliesmojuma apstiprināšanas inspektors nosaka karantīnu un ierobežojumiem pakļautas valsts teritorijas daļas, kurās piemēro slimības apkarošanas pasākumus.

(MK 18.09.2012. noteikumu Nr.638 redakcijā)

17.2 Ierobežojumiem pakļautās valsts teritorijas daļas ir ne mazākas kā:

17.2 1. trīs kilometru rādiusā ap slimības skarto jeb inficēto vietu (aizsardzības zona) un 10 kilometru rādiusā ap slimības skarto jeb inficēto vietu (uzraudzības zona), ja ir konstatēts Ņūkāslas slimības, vezikulārā stomatīta, govju mēra, mazo atgremotāju mēra, Rifta ielejas drudža, aitu un kazu baku vai briežu hemorāģiskās slimības uzliesmojums;

17.2 2. 100 kilometru rādiusā ap slimības skarto jeb inficēto vietu (aizsardzības zona) un 150 kilometru rādiusā ap slimības skarto jeb inficēto vietu (uzraudzības zona), ja ir konstatēts Āfrikas zirgu mēra uzliesmojums;

17.2 3. 100 kilometru rādiusā ap slimības skarto jeb inficēto vietu (aizsardzības zona) un 50 kilometru rādiusā ap aizsardzības zonu (uzraudzības zona), kur pēdējos 12 mēnešos ar dzīvām novājinātām vakcīnām nav veikta vakcinācija pret infekciozo katarālo drudzi.

(MK 18.09.2012. noteikumu Nr. 638 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.02.2019. noteikumiem Nr. 91)

IV. Slimību apkarošanas pasākumi pēc karantīnas noteikšanas

18. Pēc karantīnas noteikšanas visās norobežotās valsts teritorijas daļas novietnēs inspektors organizē slimības uzraudzības un apkarošanas pasākumus. Inficētajā novietnē veic šādus pasākumus:

18.1. nodrošina šo noteikumu 15.punktā minēto prasību izpildes kontroli;

18.2. visu inficētajā novietnē esošo uzņēmīgo dzīvnieku nogalināšanu. Dzīvniekus nogalina turpat uz vietas inspektora vai veterinārārsta uzraudzībā. Dzīvnieku nogalināšanai izvēlas metodes, kas nodrošina slimības tālāku neizplatīšanos;

18.3. nogalināto un mirušo dzīvnieku, kā arī piesārņoto atkritumu, materiālu un priekšmetu likvidāciju, lai novērstu slimības tālākas izplatīšanās risku;

18.4. dzīvnieku izcelsmes produktu, inkubējamo olu, izšķīlušos cāļu, pieaugušo un jaundzimušo dzīvnieku (ja tie iegūti laikposmā no slimības ierosinātāja iekļūšanas organismā līdz saslimšanas klīnisko pazīmju parādīšanās brīdim (turpmāk - inkubācijas periods)) noskaidrošanu (izsekošanu) un likvidāciju, lai novērstu slimības tālākas izplatīšanās risku;

18.5. inficētās novietnes, tās apkārtnes, piesārņoto transportlīdzekļu un ekipējuma mazgāšanu un dezinficēšanu pēc šo noteikumu 18.2. un 18.3.apakšpunktā minēto pasākumu izpildes. Mazgāšana un dezinfekcija veicama veterinārārsta uzraudzībā.

(MK 26.07.2005. noteikumu Nr.571 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.09.2012. noteikumiem Nr.638)

18.1 Pēc infekciozā katarālā drudža uzliesmojuma veic dzīvnieku vakcināciju valsts teritorijas daļā, kas ir norobežota saskaņā ar šo noteikumu 6.3 punktā minētajām prasībām. Dienests dzīvnieku vakcinācijas pasākumus var aizstāt ar citiem alternatīviem slimības apkarošanas pasākumiem (dzīvnieku izkaušanu un to blakusproduktu iznīcināšanu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, dzīvnieku nosūtīšanu uz kautuvi tūlītējai nokaušanai, dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumu noteikšanu).

(MK 18.09.2012. noteikumu Nr.638 redakcijā)

19. Pēc oficiāli apstiprinātas diagnozes par dzīvnieku saslimšanu ar Āfrikas zirgu mēri vai infekciozo katarālo drudzi 20 kilometru rādiusā ap inficēto novietni izvietotajās novietnēs veic vienu no šādiem pasākumiem:

19.1. piemēro šo noteikumu 15.punktā noteiktās prasības, kā arī vakcinē un apzīmē visus uzņēmīgos dzīvniekus;

19.2. ņemot vērā ģeogrāfiskos, ekoloģiskos un meteoroloģiskos apstākļus, kā arī dzīvnieku kustības intensitāti un slimības izplatīšanās ātrumu un gaitu attiecīgajā teritorijā, piemēro šo noteikumu 18.punktā noteiktās prasības.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84; MK 26.07.2005. noteikumiem Nr.571; MK 18.09.2012. noteikumiem Nr.638)

20. Šo noteikumu 18.punktā minēto pasākumu kopumu inspektors var piemērot citām novietnēm, kuru izvietojums vai saistība ar inficēto novietni tieši apdraud tās vai pieļauj slimības tālāku izplatīšanos.

21. Novietnē, kurā ir divi vai vairāk nodalītu dzīvnieku ganāmpulku un kādā no tiem nav novērota dzīvnieku iespējamā saslimšana vai oficiālie laboratoriskie izmeklējumi to neapliecina, slimības neskartajam ganāmpulkam var nenoteikt ierobežojumus un slimību apkarošanas pasākumus, ja:

21.1. nodrošina dzīvnieku atsevišķu turēšanu, kopšanu, slaukšanu un barošanu, nepieļaujot slimības tālāku izplatīšanos;

21.2. slimības neskartajā ganāmpulkā piemēro aizsardzības zonā veicamos pasākumus.

22. (Svītrots ar MK 18.09.2012. noteikumiem Nr.638)

23. Aizsardzības zonā esošajās novietnēs ievēro šādas prasības:

23.1. (svītrots ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr.992);

23.2. ja ir Ņūkāslas slimības uzliesmojums, putnus, kurus paredzēts nekavējoties nokaut ārpus novietnes, var izvest uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi;

23.3. ja ir Ņūkāslas slimības uzliesmojums, diennakti vecus cāļus un jaunas dējējvistas var izvest:

23.3.1. uz uzraudzības zonā esošu novietni, ja šajā teritorijā neatrodas putnu novietne;

23.3.2. ārpus aizsardzības un uzraudzības zonas, nodrošinot izvesto putnu uzraudzību. Ja novietnē, no kuras tika atvesti putni, ir konstatēta putnu iespējama saslimšana vai oficiālie laboratoriskie izmeklējumi to apliecina, tad turpmākās 21 dienas laikā ārpus aizsardzības un uzraudzības zonas esošajā novietnē izvietotos putnus var izvest uz kautuvi, lai tos nekavējoties nokautu;

23.4. ja ir Ņūkāslas slimības uzliesmojums, inkubējamās olas var izvest uz inkubatoru, ja putniem nav konstatēta saslimšana un pirms pārvadāšanas olas un to iepakojums ir dezinficēts;

23.5. (svītrots ar MK 19.06.2007. noteikumiem Nr.406);

23.6. (svītrots ar MK 26.07.2005. noteikumiem Nr.571);

23.7. (svītrots ar MK 26.07.2005. noteikumiem Nr.571);

23.8. ja ir Āfrikas zirgu mēra vai infekciozā katarālā drudža uzliesmojums:

23.8.1. klīniski veselus dzīvniekus var nosūtīt uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi;

23.8.2. dzīvniekus vakcinē saskaņā ar šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētajām prasībām;

23.8.3. zonas teritorijā identificē visas novietnes, kurās audzē dzīvniekus;

23.8.4. noskaidro uzņēmīgos dzīvniekus un kukaiņus — slimības pārnēsātājus — un tos laboratoriski izmeklē;

23.8.5. aizliedz pārvietot dzīvniekus ārpus zonas robežām, izņemot dzīvniekus, kuri uzturējušies teritorijā, kurā nav kukaiņu — slimības pārnēsātāju;

23.9. ja ir mazo atgremotāju mēra, govju mēra, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības, aitu un kazu baku, vezikulārā stomatīta, Rifta ielejas drudža uzliesmojums, klīniski veselus dzīvniekus var izvest uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi;

23.10. (svītrots ar MK 11.12.2007. noteikumiem Nr.861).

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 84; MK 19.06.2007. noteikumiem Nr. 406; MK 18.09.2012. noteikumiem Nr. 638; MK 26.02.2019. noteikumiem Nr. 91)

24. Slimību apkarošanas pasākumus aizsardzības zonā atceļ, ja veikta inficētās novietnes noslēguma mazgāšana un dezinfekcija un pēc dezinfekcijas ir:

24.1. pagājusi ne mazāk kā 21 diena govju mēra, mazo atgremotāju mēra, aitu un kazu baku, vezikulārā stomatīta, Ņūkāslas slimības uzliesmojuma gadījumā;

24.2. (svītrots ar MK 26.02.2019. noteikumiem Nr. 91);

24.3. pagājušas ne mazāk kā 40 dienas infekciozā katarālā drudža, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības uzliesmojuma gadījumā;

24.4. pagājušas ne mazāk kā 30 dienas Rifta ielejas drudža uzliesmojuma gadījumā;

24.5. (svītrots ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr.992);

24.6. (svītrots ar MK 26.07.2005. noteikumiem Nr.571);

24.7. pagājuši ne mazāk kā 12 mēneši Āfrikas zirgu mēra uzliesmojuma gadījumā. Šis periods var tikt saīsināts, ja dzīvnieki ir vakcinēti saskaņā ar šo noteikumu 19.1.apakšpunktu.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 84; MK 19.06.2007. noteikumiem Nr. 406; MK 18.09.2012. noteikumiem Nr. 638)

25. (Svītrots ar MK 11.12.2007. noteikumiem Nr.861)

26. Valsts iestādes un pašvaldības, kas iekļautas civilās aizsardzības plānā preventīvo, reaģēšanas, seku likvidēšanas un neatliekamo pasākumu veikšanā, kā arī dzīvnieku īpašnieks aizsardzības un uzraudzības zonā nodrošina šādu prasību izpildi:

26.1. Pārtikas un veterinārais dienests:

26.1.1. identificē uzņēmīgo dzīvnieku novietnes un sastāda attiecīgu datu reģistru;

26.1.2. veic uzņēmīgo dzīvnieku novietņu regulāras pārbaudes un dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu;

26.1.3. nodrošina datu ievadi reģistrā un to saglabāšanu;

26.1.4. organizē paraugu ņemšanu laboratoriskiem izmeklējumiem un to rezultātu ievadi reģistrā;

26.1.5. veic pasākumus, kas saistīti ar slimības diagnozes apstiprināšanu, ja ir saņemts dzīvnieku īpašnieka ziņojums par dzīvnieku saslimšanu;

26.1.6. organizē dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, dzīvnieku barības, piesārņotu materiālu un atkritumu pārvadāšanas transportlīdzekļu un to aprīkojuma dezinfekciju un nodrošina to kontroli uz zonas robežas;

26.1.7. aizliedz rīkot dzīvnieku izstādes, pārdošanas vai skates;

26.1.8. ierīko diennakts kontroles posteņus pie norobežotās zonas, norobežo inficētās novietnes teritoriju, izvieto brīdinājuma plakātus, nodrošina robežu šķērsojošo personu un transportlīdzekļu dezinfekciju, veic dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu un citu iespējami inficētu produktu pastiprinātu kontroli;

26.2. dzīvnieku īpašnieks ir atbildīgs:

26.2.1. par dzīvnieku turēšanu to atrašanās vietā vai izolēšanu novietnes teritorijā, lai nebūtu saskares ar citiem dzīvniekiem un kukaiņiem — slimības pārnēsātājiem;

26.2.2. par dezinfekcijas paklāju izvietošanu pie novietnes ieejas un izejas. Paklājus pēc veterinārārsta norādījumiem piesūcina ar dezinficējošu šķidrumu, kas iznīcina attiecīgo infekcijas slimības ierosinātāju;

26.2.3. lai bez veterinārārsta atļaujas netiktu pārvietoti vai izkaisīti pakaiši, mēsli vai virca;

26.2.4. lai dzīvnieki netiktu pārvietoti bez veterinārārsta atļaujas;

26.2.5. par informācijas sniegšanu (mutiski, telefoniski) inspektoram vai veterinārārstam par visiem beigtajiem vai slimajiem dzīvniekiem;

26.2.6. par dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, atkritumu, piesārņoto materiālu un dzīvnieku barības pārvadāšanas transportlīdzekļu un to aprīkojuma mehānisku tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju saskaņā ar veterinārārsta norādījumiem;

26.3. Ceļu policija:

26.3.1. kontrolē dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, atkritumu, piesārņoto materiālu pārvadāšanas transportlīdzekļu kustību, dzīvnieku un minēto produktu pārvadāšanas atbilstību noteiktajām prasībām, kā arī pārbauda veterināros pavaddokumentus;

26.3.2. aizliedz uzņēmīgo dzīvnieku pārvadāšanu caur aizsardzības zonu, izņemot pārvadāšanu tranzītā, pa dzelzceļu un maģistrālajiem autoceļiem, ja nav paredzēta dzīvnieku izlādēšana un apstāšanās šajā zonā. Dzīvniekus var pārvietot saimniecības robežās.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84; MK 26.07.2005. noteikumiem Nr.571; MK 16.04.2009. noteikumiem Nr.316)

27. Uzraudzības zonā esošajās novietnēs ievēro šādas prasības:

27.1. (svītrots ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr. 992);

27.2. ja ir Ņūkāslas slimības uzliesmojums:

27.2.1. pirmajās 15 dienās pēc uzraudzības zonas noteikšanas putnus aizliegts izvest ārpus šīs teritorijas, izņemot gadījumus, ja tos izved uz kautuvi;

27.2.2. inkubējamās olas var pārvadāt uz inkubatoru ārpus zonas, ja pirms pārvadāšanas olas un to iepakojumu dezinficē;

27.3. (svītrots ar MK 26.07.2005. noteikumiem Nr. 571);

27.4. ja ir Āfrikas zirgu mēra uzliesmojums:

27.4.1. klīniski veselos dzīvniekus var nosūtīt uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi;

27.4.2. dzīvnieku vakcinācija uzraudzības zonā ir aizliegta, un tajā esošajās novietnēs veic aizsardzības zonai noteiktos pasākumus;

27.5. ja ir mazo atgremotāju mēra, govju mēra, infekciozā katarālā drudža, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības, aitu un kazu baku, vezikulārā stomatīta, Rifta ielejas drudža uzliesmojums, izvest dzīvniekus ārpus zonas šo noteikumu 1. pielikumā norādītajā inkubācijas periodā ir aizliegts. Beidzoties inkubācijas periodam, klīniski veselos dzīvniekus var pārvietot uz kautuvi;

27.6. (svītrots ar MK 11.12.2007. noteikumiem Nr. 861).

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 84; MK 19.06.2007. noteikumiem Nr. 406; MK 18.09.2012. noteikumiem Nr. 638; MK 13.06.2017. noteikumiem Nr. 332; MK 26.02.2019. noteikumiem Nr. 91)

28. Pēc inficētās novietnes mazgāšanas un dezinfekcijas uzraudzības zonā noteiktos pasākumus atceļ, ja:

28.1. ir pagājusi ne mazāk kā 21 diena govju mēra, mazo atgremotāju mēra, aitu un kazu baku un vezikulārā stomatīta uzliesmojuma gadījumā;

28.2. (svītrots ar MK 26.02.2019. noteikumiem Nr. 91);

28.3. ir pagājušas ne mazāk kā 40 dienas infekciozā katarālā drudža, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības uzliesmojuma gadījumā;

28.4. ir pagājušas ne mazāk kā 30 dienas Rifta ielejas drudža, Ņūkāslas slimības uzliesmojuma gadījumā;

28.5. (svītrots ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr.992);

28.6. ir pagājuši ne mazāk kā 12 mēneši Āfrikas zirgu mēra uzliesmojuma gadījumā. Šis periods var tikt saīsināts, ja veic šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētos vakcinācijas pasākumus.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 84; MK 26.07.2005. noteikumiem Nr. 571; MK 19.06.2007. noteikumiem Nr. 406; MK 18.09.2012. noteikumiem Nr. 638)

29. (Svītrots ar MK 11.12.2007. noteikumiem Nr.861)

30. Ja konstatē slimības, kuras tiek pārnestas ar kukaiņu — slimības pārnēsātāju — starpniecību, Pārtikas un veterinārajam dienestam, ņemot vērā slimības izplatību un attīstības gaitu, atļauts noteikt:

30.1. ierobežojumu ilgumu aizsardzības un uzraudzības zonā;

30.2. nepieciešamību uzņēmīgos dzīvniekus ievietot inficētajā novietnē;

30.3. nepieciešamību paplašināt vai samazināt aizsardzības zonu un uzraudzības zonu. Attiecīgo lēmumu pieņem, ņemot vērā ekoloģiskos un meteoroloģiskos faktorus un zonu ģeogrāfisko izvietojumu, vektoru klātbūtni un izplatības intensitāti, epizootoloģisko pētījumu un laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kā arī nepieciešamību veikt dezinsekciju.

(MK 17.02.2004. noteikumu Nr.84 redakcijā)

31. Ja uzraudzības zonā pasākumi norisinās ilgāk nekā aizsardzības zonā, tad, beidzoties ierobežojumiem aizsardzības zonā, turpmāk šajā teritorijā tiek piemēroti uzraudzības zonas ierobežojumi.

32. (Svītrots ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr.992)

33. Ja ir Ņūkāslas slimības, govju mēra, mazo atgremotāju mēra, infekciozā katarālā drudža, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības, aitu un kazu baku, vezikulārā stomatīta, Rifta ielejas drudža uzliesmojums, dzīvniekus inficētajā novietnē ievieto ne agrāk kā 21 dienu pēc inficētās novietnes tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 84; MK 26.07.2005. noteikumiem Nr. 571; MK 19.06.2007. noteikumiem Nr. 406; MK 18.09.2012. noteikumiem Nr. 638; MK 26.02.2019. noteikumiem Nr. 91)

34. (Svītrots ar MK 11.12.2007. noteikumiem Nr.861)

35. Ja ir Āfrikas zirgu mēra uzliesmojums, dzīvniekus inficētajā novietnē ievieto saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā minētajām prasībām, kā arī pēc kukaiņu — slimības pārnēsātāju — likvidēšanas.

36. Ja laboratorisko izmeklējumu laikā tiek konstatēts, ka Ņūkāslas slimības vīrusa celma intracerebrālās patogenitātes indekss ir lielāks par 0,7 un mazāks par 1,2 un tāpēc nav iespējams konstatēt saslimšanu vai vakcinācijas sekas (ja vakcinācijā izmantota novājināta, dzīva vakcīna), inspektors var 30 dienas uz novietni attiecināt šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.4., 15.5. un 15.10.apakšpunktā minētos ierobežojumus.

37. Ja ir Ņūkāslas slimības oficiāli apstiprināta diagnoze, ap inficēto putnu novietni nosaka vakcinācijas teritoriju, kurā veic putnu piespiedu vakcināciju:

37.1. noteiktu kategoriju putniem, ja tie netiek turēti novietnē, kurā ir noteikti šo noteikumu 15.punktā minētie ierobežojumi;

37.2. putniem, kuri ir izšķīlušies vai ievesti vakcinācijas teritorijā.

38. Pret Ņūkāslas slimību vakcinētos putnus izvest ārpus vakcinācijas teritorijas nedrīkst šādos gadījumos:

38.1. ja diennakti vecus cāļus pēc ievietošanas citā novietnē nevakcinē;

38.2. ja putni paredzēti nosūtīšanai uz vakcinācijas teritorijā esošu kautuvi. Ārpus vakcinācijas teritorijas var nosūtīt klīniski veselus putnus.

39. Ja putnu piespiedu vakcinācija pret Ņūkāslas slimību pārtraukta, ārpus vakcinācijas teritorijas var izvest:

39.1. gaļas ieguvei paredzētus diennakti vecus cāļus uz novietni, kur tos vakcinē. Līdz nosūtīšanai uz kautuvi putnus pakļauj uzraudzībai;

39.2. putnus, kas ir vakcinēti ne mazāk kā 21 dienu pirms nosūtīšanas uz kautuvi;

39.3. inkubējamās olas, kas iegūtas no putniem, kuri ne mazāk kā 21 dienu līdz olu savākšanai ir vakcinēti. Pirms nosūtīšanas inkubējamās olas un to iepakojumu dezinficē.

40. Šo noteikumu 37.2.apakšpunktā un 39.punktā minētie ierobežojumi ir spēkā ne mazāk kā trīs mēnešus.

41. Pārtikas un veterinārais dienests var noteikt putnu sugas, kuras izmanto zinātniskiem pētījumiem un netiek pakļautas piespiedu vakcinācijai pret Ņūkāslas slimību, nodrošinot šo putnu periodisku seroloģisko kontroli.

42. Ja konstatēta nebrīvē turēto baložu un savvaļas putnu iespējama saslimšana ar Ņūkāslas slimību, inspektors nodrošina iespējami inficētās novietnes uzraudzību, kā arī lai:

42.1. neviens putns vai citi vīrusa pārnēsātāji netiktu ievietoti novietnē;

42.2. veterinārārsts veiktu pasākumus, kas saistīti ar diagnozes noteikšanu;

42.3. tiktu saglabāti ierobežojumi, kamēr ir aizdomas par putnu saslimšanu vai oficiāli veiktie laboratoriskie izmeklējumi (laboratoriskie izmeklējumi, kuri veikti valsts zinātniskajā institūtā "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts laboratorijā, kurai piešķirtas references laboratorijas tiesības slimību diagnostikas jomā) norāda, ka putni ir veseli.

(Grozīts ar MK 19.06.2007. noteikumiem Nr. 406; MK 19.01.2010. noteikumiem Nr. 59; MK 13.06.2017. noteikumiem Nr. 332)

43. Ja oficiāli apstiprināta diagnoze norāda par nebrīvē turēto savvaļas putnu vai baložu saslimšanu ar Ņūkāslas slimību, inspektors nodrošina inficētās novietnes uzraudzību, kā arī epizootoloģisko pētījumu veikšanu saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu un veic vienu no šādiem pasākumiem:

43.1. piemēro šo noteikumu 18.2., 18.3. un 18.5.apakšpunktā minētās prasības. Putnus inficētajā novietnē var ievietot 21 dienu pēc novietnes mazgāšanas un dezinfekcijas;

43.2. 60 dienas pēc pēdējo klīnisko pazīmju konstatēšanas aizliedz izlaist putnus ārpus novietnes. Šajā laikā īpašnieks dezinficē un likvidē visus piesārņotos materiālus, priekšmetus un atkritumus, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos.

44. (Svītrots ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr.992)

45. (Svītrots ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr.992)

46. Ja oficiāli apstiprināta diagnoze apliecina dzīvnieku saslimšanu ar govju mēri, mazo atgremotāju mēri, infekciozo katarālo drudzi, briežu epizootisko hemorāģisko slimību, aitu un kazu bakām, vezikulāro stomatītu vai Rifta ielejas drudzi, nosaka vakcinācijas teritoriju un uzsāk dzīvnieku piespiedu vakcināciju. Dzīvnieku izvešana ārpus vakcinācijas teritorijas ir aizliegta, izņemot gadījumu, ja tos sūta uz kautuvi, kas atrodas šīs teritorijas tuvumā.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 84; MK 11.12.2007. noteikumiem Nr. 861; MK 18.09.2012. noteikumiem Nr. 638; MK 26.02.2019. noteikumiem Nr. 91)

47. Ja konstatētas šo noteikumu 46.punktā minētās slimības, ir aizliegta dzīvnieku vakcinācija novietnēs, kurās ir noteikti šo noteikumu 15.punktā minētie ierobežojumi.

48. Ja Ņūkāslas slimības apkarošanas laikā epizootoloģiskajos pētījumos konstatē, ka slimības ierosinātājs no iespējami inficētās vai inficētās novietnes tiek pārnests uz citu novietni:

48.1. tajā veic šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6.apakšpunktā minētos pasākumus. Ierobežojumus var piemērot atsevišķai novietnes daļai, ja putni tiek turēti, baroti un kopti citā novietnes daļā;

48.2. no tās aizliegts izvest putnus, ja kopš ierosinātāja pārnešanas nav pagājusi 21 diena, izņemot gadījumu, ja klīniski veselus putnus nosūta uz kautuvi.

(Grozīts ar MK 19.06.2007. noteikumiem Nr.406)

49. (Svītrots ar MK 26.07.2005. noteikumiem Nr.571)

50. Ja govju mēra, mazo atgremotāju mēra, infekciozā katarālā drudža, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības, aitu un kazu baku, vezikulārā stomatīta, Rifta ielejas drudža apkarošanas laikā epizootoloģiskajos pētījumos konstatē, ka slimības ierosinātājs:

50.1. iespējami inficētajā novietnē ir ievests no citām novietnēm un izplatīts tālāk, tad novietnēs, no kurām ir ievests vai uz kurām pārnests slimības ierosinātājs, veic šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6.apakšpunktā minētos pasākumus un ierobežojumus atceļ, ja oficiāli veiktie laboratoriskie izmeklējumi apliecina, ka dzīvnieki ir veseli. Ierobežojumus var noteikt atsevišķai novietnes daļai, ja dzīvnieki tiek turēti, baroti un kopti citā novietnes daļā;

50.2. inficētajā novietnē ir ievests no citām novietnēm un pārnests tālāk, tad novietnēs, no kurām ir ievests vai uz kurām ir pārnests slimības ierosinātājs, veic šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6.apakšpunktā minētos pasākumus un ierobežojumus atceļ ne agrāk kā slimības inkubācijas perioda beigās. Ierobežojumus var piemērot atsevišķai novietnes daļai, ja dzīvnieki tiek turēti, baroti un kopti citā novietnes daļā.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 84; MK 18.09.2012. noteikumiem Nr. 638; MK 26.02.2019. noteikumiem Nr. 91)

51. (Svītrots ar MK 11.12.2007. noteikumiem Nr.861)

52. (Svītrots ar MK 11.12.2007. noteikumiem Nr.861)

53. (Svītrots ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr.992)

V. Slimību uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas pasākumi un medību noteikumi, ja ir saslimuši savvaļas dzīvnieki

54. Ja rodas aizdomas par savvaļas dzīvnieku saslimšanu ar šo noteikumu 1. pielikumā minētajām slimībām, praktizējošs veterinārārsts vai mednieks ziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam, bet Pārtikas un veterinārais dienests attiecīgi ziņo mājdzīvnieku īpašniekiem un mednieku formējumu vadītājiem, kā arī organizē visu nobeigušos, arī nošauto dzīvnieku laboratorisko izmeklēšanu.

(Grozīts ar MK 13.06.2017. noteikumiem Nr. 332)

55. Pēc oficiāli apstiprinātas diagnozes par savvaļas dzīvnieku saslimšanu ar kādu no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām slimībām rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 2. punktā noteiktajām prasībām. Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors, ievērojot dzīvnieku migrāciju, klimatiskos un ģeogrāfiskos apstākļus, nosaka inficēto teritoriju vietā, kurā tika atrasts slimais dzīvnieks.

(Grozīts ar MK 19.06.2007. noteikumiem Nr. 406; MK 11.12.2007. noteikumiem Nr. 861; MK 13.06.2017. noteikumiem Nr. 332)

56. Pārtikas un veterinārais dienests sadarbībā ar ekspertu grupu organizē epizootoloģiskos pētījumus, lai iegūtu informāciju par:

56.1. visiem beigtajiem, arī nošautajiem uzņēmīgajiem dzīvniekiem;

56.2. ģeogrāfisko rajonu, kurā tika nošauti vai atrasti nobeigušies uzņēmīgie dzīvnieki;

56.3. datumu, kad tika nošauti vai tika atrasti nobeigušies uzņēmīgie dzīvnieki;

56.4. personu, kura nošāva vai atrada nobeigušos uzņēmīgos dzīvniekus;

56.5. uzņēmīgo dzīvnieku dzimumu un aptuvenu vecumu;

56.6. slimības simptomiem pirms uzņēmīgo dzīvnieku nošaušanas;

56.7. līķa stāvokli, ja tika atrasti nobeigušies dzīvnieki;

56.8. laboratorisko izmeklējumu rezultātiem.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84; MK 26.07.2005. noteikumiem Nr.571)

57. Inficētajā teritorijā ekspertu grupa sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu un Valsts meža dienesta darbiniekiem:

57.1. pēta uzņēmīgo dzīvnieku populācijas izplatību;

57.2. konstatē lielus dabiskos vai cilvēku radītos šķēršļus uzņēmīgo dzīvnieku pārvietošanās ceļā;

57.3. konstatē aptuvenu uzņēmīgo dzīvnieku skaitu, to grupu lielumu un skaitu;

57.4. organizē nošauto vai nobeigušos uzņēmīgo dzīvnieku patologanatomisko un laboratorisko izmeklēšanu;

57.5. organizē uzņēmīgo dzīvnieku populācijas samazināšanu;

57.6. veic izskaidrošanas darbu par slimību apkarošanas pasākumu nozīmīgumu;

57.7. nodrošina to novietņu uzraudzību, kurās tiek turēti uzņēmīgie dzīvnieki;

57.8. organizē epizootoloģiskos pētījumus saskaņā ar šo noteikumu 56.punktā noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 26.07.2005. noteikumiem Nr.571)

58. Pēc oficiāli apstiprinātas diagnozes par dzīvnieku saslimšanu inficētajā teritorijā visus savvaļas dzīvnieku līķus seroloģiski izmeklē un, ja konstatē pozitīvu rezultātu, likvidē kā augsta riska materiālu.

59. Inficētajā teritorijā nošautajiem dzīvniekiem veic:

59.1. laboratoriskos izmeklējumus. Ja konstatē seroloģiski pozitīvu rezultātu, nošauto dzīvnieku likvidē kā augsta riska materiālu;

59.2. veterināro ekspertīzi. Ja ekspertīzē netiek konstatētas pazīmes, kas raksturīgas kādai 1. pielikumā minētajai slimībai, gaļu atļauts izmantot patēriņam cilvēku uzturā.

(Grozīts ar MK 19.06.2007. noteikumiem Nr. 406; MK 13.06.2017. noteikumiem Nr. 332)

60. Inspektors nodrošina inficētajā teritorijā esošo novietņu uzraudzību, kā arī:

60.1. to uzskaiti un identifikāciju;

60.2. novietņu reģistra izveidošanu, kurā uzskaita uzņēmīgos dzīvniekus un to kategorijas;

60.3. regulāras veterinārārsta vizītes uz attiecīgajām novietnēm un reģistra datu papildināšanu;

60.4. dzīvnieku izolāciju novietnē, lai nepieļautu to kontaktu ar savvaļas dzīvniekiem vai kukaiņiem — slimības pārnēsātājiem;

60.5. dzīvnieku izvešanu ārpus novietnes tikai ar veterinārārsta atļauju;

60.6. lai novietnes īpašnieks veiktu nepieciešamos aizsardzības pasākumus un nepieļautu savvaļas dzīvnieku iekļūšanu novietnē vai piekļūšanu priekšmetiem, ar kuru starpniecību slimības ierosinātājs varētu nonākt novietnē un izraisīt dzīvnieku saslimšanu;

60.7. pie novietnes izejas un ieejas infekcijas slimību ierosinātāju iznīcināšanai izvieto ar dezinfekcijas līdzekli piesūcinātus paklājus;

60.8. lai veterinārārsts veiktu to dzīvnieku laboratorisko izmeklēšanu (ņem paraugus), kuriem ir saslimšanas pazīmes vai kuri ir nobeigušies;

60.9. lai novietnes teritorijā nebūtu nobeigušos vai nošautu savvaļas dzīvnieku vai to daļu.

VI. Ierobežojumi dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai slimību apkarošanas laikā

61. Dzīvniekus, kuri kautuvē nonāk no iespējami inficētajām vai uzraudzības zonā esošajām novietnēm:

61.1. izolē no citiem kautuvē esošiem dzīvniekiem;

61.2. nekavējoties nokauj atsevišķi no veselajiem dzīvniekiem.

62. Pēc šo noteikumu 61.punktā minēto dzīvnieku nokaušanas kautuves telpas, iekārtas un aprīkojumu mehāniski tīra, mazgā un dezinficē ar līdzekļiem, kas iznīcina slimības ierosinātāju.

63. Kautuvē, kurā ir konstatēta slimība, inspektors nosaka ierobežojumus un nodrošina:

63.1. lai nekavējoties tiktu nokauti visi dzīvnieki;

63.2. lai tiktu likvidēti kautprodukti un produkti, kas nonākuši saskarē ar slimajiem dzīvniekiem vai to kautproduktiem, un netiktu pieļauta slimības ierosinātāja izplatīšanās;

63.3. visu ar slimības ierosinātāju piesārņoto materiālu, priekšmetu, transportlīdzekļu, ēku un aprīkojuma mehānisku tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju;

63.4. epizootoloģisko pētījumu veikšanu saskaņā ar šo noteikumu 14.punktā noteiktajām prasībām;

63.5. lai neviens uzņēmīgs dzīvnieks netiktu ievietots kautuvē agrāk kā 24 stundas pēc tās mazgāšanas un dezinfekcijas.

64. Olas no Ņūkāslas slimības iespējami inficētās novietnes uz olu produktu ražošanas uzņēmumu var nosūtīt, ja tās ir:

64.1. iepakotas un iepakojums ir noslēgts saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā noteiktajām prasībām;

64.2. tīras, ar attīstītām un nesaplēstām čaumalām un nav bijušas pakļautas inkubācijas procesam;

64.3. ieplēstas, bet ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc šķirošanas tiek nodrošināta to izmantošana.

(Grozīts ar MK 26.07.2005. noteikumiem Nr.571; MK 19.06.2007. noteikumiem Nr.406)

65. Olu produktu ražošanas uzņēmumā var pārstrādāt no Ņūkāslas slimības iespējami inficētās novietnes atvestās olas, ja:

65.1. tās izolē no citām olām;

65.2. iegūtās čaumalas un olu membrānas savāc un pārstrādā kā augsta riska materiālu;

65.3. iepakojamo materiālu, kā arī transportlīdzekļus mehāniski tīra, mazgā un dezinficē ar līdzekļiem, kas likvidē Ņūkāslas slimības ierosinātājus;

65.4. uzņēmuma telpas, kā arī visus materiālus un priekšmetus, kas nonākuši kontaktā ar iespējami inficētām olām, mehāniski tīra, mazgā un dezinficē ar līdzekļiem, kas likvidē slimību ierosinātājus.

(Grozīts ar MK 26.07.2005. noteikumiem Nr.571; MK 19.06.2007. noteikumiem Nr.406)

VII. Dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu izmantošanas kārtība

(Nodaļa zaudējusi spēku ar 01.05.2004.; sk. 76. punktu)

VIII. Pārvadāšanas ierobežojumi un transportlīdzekļu tīrīšanas un dezinfekcijas kārtība

70. Lai slimības apkarošanas laikā varētu pārvadāt dzīvniekus, dzīvnieku izcelsmes produktus, inficētu barību vai materiālus, nepieciešams saņemt normatīvajos aktos noteiktos veterināros pavaddokumentus.

(MK 17.02.2004. noteikumu Nr.84 redakcijā)

71. Pirms un pēc pārvadāšanas dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, dzīvnieku barības, atkritumu vai piesārņoto materiālu pārvadāšanas transportlīdzekļus, to ritošo daļu un piesārņoto aprīkojumu mehāniski tīra, mazgā un dezinficē ar slimības ierosinātāju iznīcinošiem līdzekļiem.

72. Dzīvniekus, dzīvnieku izcelsmes produktus, dzīvnieku barību, atkritumus vai piesārņotos materiālus iekrauj un izkrauj veterinārārsta uzraudzībā.

73. Pirms dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, piesārņotu materiālu, atkritumu vai dzīvnieku barības pārvadāšanas transportlīdzekli aizzīmogo saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā noteiktajām prasībām. Pārvadāšanas laikā zīmogu nedrīkst noņemt.

74. Pārvadājums ir atļauts, ja:

74.1. inspektors, kura uzraudzībā atrodas dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti, piesārņoti materiāli, atkritumi vai dzīvnieku barība, ir informējis inspektoru, kura uzraudzībā atrodas kautuve, novietne, dzīvnieku izcelsmes produktu uzņēmums, inkubators, poligons vai dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrādes uzņēmums;

74.2. pirms pārvadāšanas visi novietnē esošie dzīvnieki ir klīniski izmeklēti un tiem nav konstatētas saslimšanas pazīmes;

74.3. visi nosūtāmie dzīvnieki ir identificējami;

74.4. visi vakcinētie dzīvnieki ir apzīmēti saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā noteiktajām prasībām;

74.5. (zaudējis spēku ar 01.05.2004.; skat. 76. punktu).

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84; MK 26.07.2005. noteikumiem Nr.571)

IX. Noslēguma jautājumi

(Nodaļa MK 17.02.2004. noteikumu Nr.84 redakcijā)

75. Noteikumu 4.5.apakšpunkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

76. Noteikumu VII nodaļa un 74.5.apakšpunkts zaudē spēku ar 2004.gada 1.maiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 30.11.2004. noteikumu Nr. 992 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.09.2012. noteikumiem Nr. 638; MK 13.06.2017. noteikumiem Nr. 332; MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 352)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) (svītrots ar MK 26.07.2005. noteikumiem Nr. 571);

2) (svītrots ar MK 19.06.2007. noteikumiem Nr. 406);

3) Padomes 1992.gada 14.jūlija Direktīvas 92/66/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus Ņūkāslas slimības kontrolei;

4) Padomes 1992.gada 17.decembra Direktīvas 92/119/EEK, ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību;

5) Padomes 1992.gada 29.aprīļa Direktīvas 92/35/EEK, ar ko paredz kontroles noteikumus un pasākumus Āfrikas zirgu mēra apkarošanai;

6) Padomes 2000.gada 20.novembra Direktīvas 2000/75/EK, ar ko nosaka īpašus noteikumus infekciozā katarāla drudža kontrolei un izskaušanai;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 14.marta Direktīvas 2012/5/ES, ar ko Padomes Direktīvu 2000/75/EK groza attiecībā uz vakcinēšanu pret infekciozo katarālo drudzi;

8) Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvas 2009/156/EK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešajām valstīm;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. aprīļa Direktīvas (ES) 2018/597, ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/66/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus Ņūkāslas slimības kontrolei.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Zemkopības ministra vietā — iekšlietu ministrs M.Segliņš
1. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 19. marta
noteikumiem Nr. 127
Epizootisko slimību saraksts

(Pielikums grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 84; MK 30.11.2004. noteikumiem Nr. 992; MK 26.07.2005. noteikumiem Nr. 571; MK 19.06.2007. noteikumiem Nr. 406; MK 11.12.2007. noteikumiem Nr. 861; MK 18.09.2012. noteikumiem Nr. 638; MK 13.06.2017. noteikumiem Nr. 332; MK 26.02.2019. noteikumiem Nr. 91)

Nr.p.k.

Slimības kods

Slimības nosaukums

Inkubācijas perioda ilgums

1.

(Svītrots ar MK 26.07.2005. noteikumiem Nr.571)

2.

A 020

Vezikulārais stomatīts

21 diena

3.

(Svītrots ar MK 11.12.2007. noteikumiem Nr.861)

4.

A 040

Govju mēris

21 diena

5.

A 050

Mazo atgremotāju mēris

21 diena

6.

(Svītrots ar MK 26.02.2019. noteikumiem Nr. 91)

7.

A 080

Rifta ielejas drudzis

30 dienu

8.

A 090

Infekciozais katarālais drudzis

40 dienu

9.

A 100

Aitu un kazu bakas

21 diena

10.

A 110

Āfrikas zirgu mēris

40 dienu

11.

(Svītrots ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

12.

(Svītrots ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr.992)

13.

(Svītrots ar MK 19.06.2007. noteikumiem Nr.406)

14.

A 160

Ņūkāslas slimība

21 diena

15.

(Svītrots ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

16.

Briežu epizootiskā hemorāģiskā slimība

40 dienu

Zemkopības ministra vietā — iekšlietu ministrs M.Segliņš
2. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 19. marta
noteikumiem Nr. 127
Āfrikas zirgu mēra diagnostika

(Pielikums MK 13.06.2017. noteikumu Nr. 332 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.02.2019. noteikumiem Nr. 91)

1. nodaļa
Seroloģiskie testi

1. Laboratoriskajiem izmeklējumiem izmanto seroloģiskās imūnfermentatīvās analīzes metodes (ELISA), pamatojoties uz 2016. gada izdevuma "Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmata" 2.5.1. nodaļas B daļas 2. punktu (pieņemts Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) pasaules delegātu sanāksmē 2012. gada maijā).

2. VP7 vīrusa proteīns ir imūndominants Āfrikas zirgu mēra vīrusa (AHSV) lielākais antigēnais proteīns, un tas ir sastopams visos deviņos AHSV serotipos. Rekombinētie AHSV-VP7 proteīni ir stabili un nekaitīgi, un piemēroti izmantošanai par antigēniem ELISA procedūrās Āfrikas zirgu mēra vīrusa (AHSV) antivielu noteikšanai ar augstu jutības un specifiskuma pakāpi (Laviada et al., 1992b; Maree un Paweska, 2005).

3. Āfrikas zirgu mēra (ĀZM) seroloģiskajai diagnosticēšanai ir piemēroti divi AHS-VP7 ELISA testi:

3.1. netiešā ELISA;

3.2. bloķējošā ELISA.

1.1. Netiešā ELISA AHSV antivielu noteikšanai

4. Šajā metodē izmantotais konjugāts ir enzīms (mārrutku peroksidāze) – pretzirgu gammaglobulīns, kas reaģē ar zirgu, mūļu un ēzeļu serumu. Maree un Paweska (2005) aprakstītajā metodē par konjugātu izmanto G proteīnu, kas reaģē ar zebru serumu.

5. Eiropas Savienības references laboratorija Āfrikas zirgu mēra noteikšanai Laboratorio Central de Veterinaria – Área de Sanidad Animal (Madride, Spānija) pēc pieprasījuma četru līdz sešu mēnešu laikā nodrošina ar seroloģiskajiem testiem nepieciešamo antigēnu.

6. Testa procedūras cietā fāze:

6.1. ELISA plates pārklāj ar rekombinētu AHSV-4 VP7, kas izšķīdināts karbonāta/bikarbonāta bufervielā ar pH 9,6. Plates atstāj pa nakti inkubēties 4 °C temperatūrā;

6.2. plates piecas reizes mazgā ar destilētu ūdeni, kas satur 0,01 % (masas) Tween 20 (mazgāšanas šķīdumu). Viegli uzsit pa platēm virs absorbējošā materiāla, lai atbrīvotos no atlikušajām mazgāšanas sastāvdaļām;

6.3. plates bloķē ar fosfātu fizioloģisko buferšķīdumu (PBS), kura pH ir 7,2 un kuram pievieno 5 % (m/V) vājpiena (Nestlé Dry Skim MilkTM), 200 μl uz iedobi, vienu stundu 37 °C temperatūrā;

6.4. atbrīvojas no bloķējošā šķīduma un viegli uzsit pa platēm virs absorbējošā materiāla;

6.5. izmeklējamos serumu paraugus un pozitīvos un negatīvos kontrolserumus proporcijā 1 pret 25 izšķīdina PBS, kam pievieno 5 % (masas) vājpiena un 0,05 % (masas) Tween 20, 100 μl uz iedobi. Inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā;

6.6. lai veiktu titrēšanu, sagatavo divkārša atšķaidījuma virknes no 1 pret 25 (100 μl uz iedobi) – viens serums attiecībā uz vienu plates aili – un tāpat rīkojas ar pozitīvajām un negatīvajām kontrolēm. Inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā;

6.7. plates piecas reizes mazgā ar destilētu ūdeni, kas satur 0,01 % (masas) Tween 20 (mazgāšanas šķīdumu). Viegli uzsit pa platēm virs absorbējošā materiāla, lai atbrīvotos no atlikušajām mazgāšanas sastāvdaļām.

7. Konjugāts: ielej 100 μl uz iedobi mārrutku peroksidāzes (HRP) pretzirgu gammaglobulīna konjugātu, kas izšķīdināts PBS, kuram pievieno 5 % vājpiena un 0,05 % Tween 20, pH 7,2. Inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā.

8. Plates piecas reizes mazgā ar destilētu ūdeni, kas satur 0,01 % (masas) Tween 20 (mazgāšanas šķīdumu). Viegli uzsit pa platēm virs absorbējoša materiāla, lai atbrīvotos no atlikušajām mazgāšanas sastāvdaļām.

9. Hromogēns/substrāts: pievieno 200 μl uz iedobi hromogēna/substrāta šķīdumu (10 ml 80,6 mM DMAB (dimetilaminobenzaldehīdu), kam pievieno 10 ml 1,56 mM MBTH (3-metil-2-benzotiazolīnhidrazona hidrohlorīdu) un 5 μl H2O2).

10. Krāsas veidošanos aptur, apmēram pēc 5 līdz 10 minūtēm (pirms sāk iekrāsoties negatīvā kontrole) pievienojot 50 μl 3N H2SO4. Var izmantot arī citus hromogēnus, piemēram, ABTS (2,2′-azino-bis-[3-etilbenzotiazolīn-6-sulfoskābi]), TMB (tetrametilbenzidīnu) vai OPD (ortofenildiamīnu).

11. Veic plašu nolasījumus pie 600 nm (vai 620 nm).

12. Rezultātu interpretācija:

12.1. aprēķina izslēgšanas vērtību, pieskaitot negatīvās kontroles vērtībai 0,06 (0,06 ir standartnovirze, ko iegūst 30 negatīvu serumu grupā);

12.2. testa paraugi, kas uzrāda zemākas absorbcijas vērtības nekā izslēgšanas vērtība, uzskatāmi par negatīviem;

12.3. testa paraugi, kas uzrāda lielākas absorbcijas vērtības nekā izslēgšanas vērtība + 0,15, uzskatāmi par pozitīviem;

12.4. testa paraugi, kuru uzrādītās absorbcijas vērtības atrodas vidusposmā, uzskatāmi par nepārliecinošiem, un rezultāta apstiprināšanai jālieto otra metode.

1.2. Bloķējošā ELISA AHSV antivielu noteikšanai

13. Konkurējošā bloķējošā ELISA ir izstrādāta tā, lai noteiktu specifiskās AHSV antivielas jebkuras zirgu dzimtas sugas dzīvnieku, t. i., zirgu, ēzeļu, zebru un to krustojumu, serumos, novēršot šo specifiskuma problēmu, ar ko reizēm nācās saskarties, izmantojot netiešo ELISA.

14. Testa princips ir bloķēt reakciju starp rekombinēto VP7 proteīnu, kas absorbēts uz ELISA plates, un konjugēto AHS-VP7 specifisko monoklonālo antivielu (Mab). Tā kā antiviela testa serumos bloķē reakciju starp antigēnu un Mab, vājinās krāsas reakcija. Tā kā Mab ir vērsta pret VP7, pārbaudei raksturīga augsta jutības un specifiskuma pakāpe.

15. Testa procedūras cietā fāze:

15.1. ELISA plates pārklāj ar 50–100 ng rekombinētu AHSV-4 VP7, kas izšķīdināts karbonāta/bikarbonāta bufervielā ar pH 9,6. Plates atstāj pa nakti inkubēties 4 °C temperatūrā;

15.2. plates trīs reizes mazgā ar 0,1× fosfātu fizioloģisko buferšķīdumu (PBS), kas satur 0,135 M NaCl un 0,05 % (masas) Tween 20 (PBST). Viegli uzsit pa platēm virs absorbējošā materiāla, lai atbrīvotos no atlikušajām mazgāšanas sastāvdaļām;

15.3. testējamos seruma paraugus un pozitīvos un negatīvos kontrolserumus proporcijā 1 pret 5 izšķīdina 0,35 M NaCl, 0,05 % (masas) Tween 20 un 0,1 % katona, 100 μl uz iedobi. Inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā;

15.4. lai veiktu titrēšanu, sagatavo testa seruma divkārša atšķaidījuma virknes no 1 pret 10 līdz 1 pret 280 astoņās iedobēs (100 μl uz iedobi) – viens serums uz vienu plates aili – un tāpat rīkojas ar pozitīvajām un negatīvajām kontrolēm. Inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā;

15.5. plates piecas reizes mazgā ar 0,1× fosfātu fizioloģisko buferšķīdumu (PBS), kas satur 0,135 M NaCl un 0,05 % (masas) Tween 20 (PBST). Viegli uzsit pa platēm virs absorbējošā materiāla, lai atbrīvotos no atlikušajām mazgāšanas sastāvdaļām.

16. Konjugāts: ielej 100 μl uz iedobi mārrutku peroksidāzes konjugātu Mab anti-VP7. Iepriekš šīs Mab atšķaida 1/5 000–1/15 000 StabiliZyme Select® Stabilizer (SurModics. Atsauce: SZ03) 1/1 šķīdumā destilētā ūdenī. Inkubē 30 minūtes 37 °C temperatūrā.

17. Plates piecas reizes mazgā ar 0,1× fosfātu fizioloģisko buferšķīdumu (PBS), kas satur 0,135 M NaCl un 0,05 % (masas) Tween 20 (PBST). Viegli uzsit pa platēm virs absorbējošā materiāla, lai atbrīvotos no atlikušajām mazgāšanas sastāvdaļām.

18. Hromogēns/substrāts: pievieno 100 μl uz iedobi hromogēna/substrāta šķīdumu, t. i., 1 ml ABTS (2,2′-azino-bis-[3-etilbenzotiazolīn-6-sulfoskābi]) 5 mg/ml, kam pievieno 9 ml substrāta bufervielas (0,1 M fosfāta citrāta buferšķīdumu ar pH 4, kas satur 0,03 % H2O2), un inkubē 10 minūtes istabas temperatūrā. Krāsas veidošanos aptur, pievienojot 100 μl uz iedobi 2 % (masas) SDS (nātrija dodecilsulfātu).

19. Nolasījumu veic pie 405 nm ELISA nolasītājā.

20. Rezultātu interpretācija:

20.1. katra parauga bloķējošo procentuālo daļu (BP) nosaka, izmantojot šādu formulu, kur Abs ir antivielas:

20.2. paraugi ar BP vērtību, kas pārsniedz 50 %, būtu jāuzskata par pozitīviem attiecībā uz AHSV antivielām;

20.3. paraugi ar BP vērtību, kas ir zemāka par 45 %, būtu jāuzskata par negatīviem attiecībā uz AHSV antivielām;

20.4. paraugi ar BP vērtību robežās no 45 līdz 50 % būtu jāuzskata par nepārliecinošiem un jātestē atkārtoti. Ja rezultāts atkal ir nepārliecinošs, dzīvniekiem veic atkārtotu testēšanu no paraugiem, kas noņemti ne agrāk kā divas nedēļas pēc tam, kad tika noņemti paraugi, kuri tika uzskatīti par nepārliecinošiem.

2. nodaļa
ĀZM vīrusa noteikšana

2.1. Reāllaika atgriezeniskās transkriptāzes polimerāzes ķēdes reakcija (rRT-PCR)

21. ĀZM vīrusa noteikšanas testiem, kuru pamatā ir nukleīnskābju metodes, jāizmanto references celmi no deviņiem AHSV vīrusa serotipiem.

22. Šā pielikuma 2.2. un 2.3. nodaļā aprakstītās metodes pamatā ir 2016. gada izdevuma "Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmata" 2.5.1. nodaļas B daļas 1.2. apakšpunkts (pieņemts Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) pasaules delegātu sanāksmē 2012. gada maijā).

23. Jebkurai asiņu vai liesas paraugu testēšanai izmantojamai RT-PCR metodei jābūt līdzvērtīgai vai jutīgākai par šā pielikuma 2.2. un 2.3. nodaļā aprakstīto metodi.

24. Eiropas Savienības references laboratorija Āfrikas zirgu mēra noteikšanai Laboratorio Central de Veterinaria – Área de Sanidad Animal Madridē, Spānijā, vai OIE Āfrikas zirgu mēra references laboratorija Algetē, Spānijā, nodrošina inaktivētus ĀZM vīrusa 1. līdz 9. serotipa standarta celmus.

25. Lai nodrošinātu labu reakciju, no parauga nepieciešams ekstrahēt ļoti kvalitatīvu ĀZMV RNS. Nukleīnskābes no klīniskajiem paraugiem var ekstrahēt ar dažādām iekšējām un komerciāli pieejamām metodēm.

26. Komerciāli pieejamos testēšanas komplektos izmanto dažādas pieejas RNS izolācijai. Lielākā daļa balstās uz vienu no šādām procedūrām:

26.1. nukleīnskābju ekstrahēšanu ar fenolu un hloroformu;

26.2. nukleīnskābju adsorbciju filtrēšanas sistēmā;

26.3. nukleīnskābju adsorbciju magnētisku lodīšu sistēmā.

27. RNS ar iekšējo metodi var ekstrahēt šādi:

27.1. 1 g audu parauga homogenizē 1 ml denaturēšanas šķīduma (4 M guanīdija tiocianāta, 25 mM nātrija citrāta, 0,1 M 2-merkaptoetanola, 0,5 % sarkozila);

27.2. pēc centrifugēšanas supernatantam pievieno vienu μg rauga RNS, 0,1 ml 2 M nātrija acetāta pH 4 un 1 ml fenola, un 0,2 ml hloroforma/izoamilspirta maisījumu (49/1);

27.3. suspensiju enerģiski sakrata un 15 minūšu atdzesē uz ledus;

27.4. pēc centrifugēšanas ūdens fāzē esošo RNS ekstrahē ar fenolu, izgulsnē ar etanolu un atkārtoti suspendē sterilā ūdenī.

2.2. Grupai specifiskā reāllaika RT-PCR

28. Grupai specifiskā reāllaika RT-PCR saskaņā ar Agüero et al., 2008 attiecas uz AHSV VP7, un ar to var noteikt visus zināmos AHSV serotipus un patlaban apritē esošos vīrusu celmus.

29. Praimeru un zondes sekvences AHSV sugas vīrusu noteikšanai:

29.1. tiešais praimeris – 5′-CCA-GTA-GGC-CAG-ATC-AAC-AG-3′;

29.2. atgriezeniskais praimeris – 5′-CTA-ATG-AAA-GCG-GTG-ACC-GT-3′;

29.3. MGB-TaqMan zonde – 5′-FAM-GCT-AGC-AGC-CTA-CCA-CTA-MGB-3′.

30. Praimeru sākotnējā atšķaidījuma koncentrāciju atšķaida līdz 8 μM darba koncentrācijai (praimera darba atšķaidījums 8 μM), bet zondi atšķaida līdz 50 μM darba koncentrācijai (zondes darba atšķaidījums 50 μM). Jāsagatavo testa plates izkārtojums un jāieraksta reāllaika PCR mašīnas programmatūrā. Izmantojot izkārtojumu par norādi, 2,5 μl no katra praimera darba atšķaidījuma pievieno katrā iedobē, kur vēlāk pievienos paraugu RNS, pozitīvo un negatīvo kontroli (praimera galīgajai koncentrācijai jābūt 1 μM 20 μM RT-PCR maisījuma). Plati tur uz ledus.

31. 2 μl izolētas RNS (testa paraugiem un pozitīvās kontroles) vai 2 μl no RNS brīva ūdens negatīvās reakcijas kontrolēs sajauc ar tiešo un atgriezenisko praimeru maisījumu. Šo maisījumu denaturē, karsējot 5 minūtes 95 °C temperatūrā un pēc tam vismaz 5 minūtes ātri atdzesē uz ledus.

32. Sagatavo attiecīgu daudzumu viensoļa reāllaika RT-PCR reaģentu maisījuma atbilstoši analizējamo paraugu skaitam pēc ražotāja norādījumiem. 0,1 μl zondes darba atšķaidījuma pievieno katrā iedobē, kas satur denaturētos RNS paraugus un praimerus. (Zondes galīgajai koncentrācijai jābūt 0,25 μM katrā iedobē, kas satur RNS paraugus.) 13 μl viensoļa reāllaika RT-PCR reaģentu maisījuma sadala katrā iedobē uz PCR plates, kas satur denaturētos praimerus un RNS.

33. Plati ievieto reāllaikā amplifikatorā, kas ieprogrammēts atgriezeniskās transkripcijas un cDNS amplifikācijas/fluorescences noteikšanai. Amplifikācijas apstākļi ietver pirmo atgriezeniskās transkripcijas soli 25 minūtes 48 °C temperatūrā, tad 10 minūšu 95 °C temperatūrā (karstā iedarbināšana) un 40 ciklu pa 15 sekundēm 95 °C temperatūrā, 35 sekundes 55 °C temperatūrā un 30 sekunžu 72 °C temperatūrā (vai 40 ciklu pa 2 sekundēm 97 °C un 30 sekunžu 55 °C temperatūrā, ja izmanto reaģentus un amplifikatoru, kas pieļauj ātru reakcijas gaitu). Fluorescences datus iegūst 55 °C temperatūras soļa beigās.

34. Ja iegūtas netipiskas amplifikācijas līknes, analīze uzskatāma par nederīgu un tā jāatkārto.

35. Rezultātu interpretācija:

35.1. paraugus uzskata par pozitīviem, ja Ct vērtība (ciklu skaits, kuros reakcijā ģenerētā fluorescences līkne šķērso fluorescences slieksni) ir mazāka par noteikto Ct slieksni (35) 40 PCR ciklos (Ct ≤ 35) vai vienāda ar to;

35.2. paraugus uzskata par nepārliecinošiem, ja Ct vērtība ir augstāka nekā noteiktais Ct slieksnis (35) 40 PCR ciklos (Ct ≥ 35);

35.3. paraugus uzskata par negatīviem, ja ir iegūta horizontālās amplifikācijas līkne, kas nešķērso sliekšņa līkni 40 PCR ciklos.

2.3. Grupai specifiskā reāllaika RT-PCR saskaņā ar Guthrie et al., 2013

36. Reāllaika RT-PCR, kurā izmanto fluorescences rezonanses enerģijas pārvades (FRET) zondes, lai noteiktu AHSV nukleīnskābi, tika izstrādāta, izmantojot sekvences no dažādiem patlaban sastopamiem AHSV pamatcelmiem (Quan et al., 2010). Tajā ietilpst arī patentēta sintētiska ārēja kontroles analīze, lai pārbaudītu analīzes komponentu pareizu darbību.

37. Saskaņā ar Guthrie et al. (2013) daži pamatsoļi, ko var mainīt atkarībā no vietējām (gadījumam specifiskām) prasībām, izmantotajiem testēšanas komplektiem un pieejamā aprīkojuma:

37.1. praimeru un zondes sekvences AHSV sugas vīrusu noteikšanai:

37.1.1. tiešais praimeris – 5′-AGA-GCT-CTT-GTG-CTA-GCA-GCC-T-3′;

37.1.2. atgriezeniskais praimeris – 5′-GAA-CCG-ACG-CGA-CAC-TAA-TGA-3′;

37.1.3. MGB-TaqMan zonde – 5′-FAM-TGC-ACG-GTC-ACC-GCT-MGB-3′;

37.2. praimera un zondes maisījuma atšķaidījumus pagatavo 25 × koncentrācijā 5 μΜ attiecībā uz tiešo un atgriezenisko praimeri un 3 μΜ attiecībā uz zondi. Jāsagatavo testa plates izkārtojums un jāieraksta reāllaika PCR mašīnas programmatūrā. Izmantojot izkārtojumu par norādi, μl paraugu RNS, tostarp testa paraugus un pozitīvās un negatīvās kontroles, pievieno attiecīgajās plates iedobēs, kā paredzēts norādē;

37.3. RNS denaturē, karsējot 5 minūtes 95 °C temperatūrā, un pēc tam vismaz 3 minūtes ātri atdzesē uz ledus;

37.4. sagatavo attiecīgu daudzumu viensoļa reāllaika RT-PCR reaģentu maisījuma atbilstoši analizējamo paraugu skaitam pēc ražotāja norādījumiem. 1 μl no 25 × praimera un zondes maisījuma atšķaidījuma (37.2. apakšpunkts) iekļauj reaģentu maisījumā, lai katrā iedobē iegūtu galīgo koncentrāciju 200 nM attiecībā uz katru praimeri un 120 nM zondes. 20 μl reaģentu maisījuma sadala katrā iedobē uz PCR plates, kas satur denaturēto RNS;

37.5. plati ievieto reāllaikā amplifikatorā, kas ieprogrammēts atgriezeniskās transkripcijas un cDNS amplifikācijas/fluorescences noteikšanai atbilstoši ražotāja norādēm. Amplifikācijas apstākļi ietver, piemēram, pirmo atgriezeniskās transkripcijas soli 10 minūšu 48 °C temperatūrā un tad 10 minūšu 95 °C temperatūrā, un 40 ciklu pa 15 sekundēm 95 °C temperatūrā, un 45 sekundes 60 °C temperatūrā;

37.6. paraugi ir uzskatāmi par pozitīviem, ja AHSV RT-PCR analīzes normalizēta fluorescence pārsniedz 0,1 slieksni 36 PCR ciklos visos parauga atkārtojumos.

38. Rezultātu interpretācija:

38.1. paraugi ir uzskatāmi par nepārliecinošiem, ja AHSV RT-PCR analīzes normalizēta fluorescence pārsniedz 0,1 slieksni starp 36 un 40 PCR cikliem kādā no parauga atkārtojumiem;

38.2. paraugi ir uzskatāmi par negatīviem, ja AHSV RT-PCR analīzes normalizēta fluorescence nepārsniedz 0,1 slieksni 40 PCR ciklos visos parauga atkārtojumos un ja patentētās sintētiskas ārējas kontroles analīzes normalizēta fluorescence pārsniedz 0,1 slieksni 33 PCR ciklos.