Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 01.01.2000. - 30.05.2002. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2002. gada 2. maija likumu: Augu šķirņu aizsardzības likums.
 LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par augu šķirņu aizsardzību
PIRMĀ NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma darbības joma

Augu šķirnes, kas reģistrētas saskaņā ar šo likumu un pieder pie šā likuma pielikumā minētajām botāniskajām ģintīm un sugām, tiek aizsargātas ar selekcionāra tiesībām.

(21.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

2. pants. Šķirnes reģistrācijas nosacījumi

(1) Augu šķirni var reģistrēt tikai tad, ja tā ir:

1) jauna;

2) atšķirīga;

3) pietiekami viendabīga;

4) stabila.

(2) Lai šķirni reģistrētu, tai ir jāpiešķir šā likuma 12. panta noteikumiem atbilstošs nosaukums. Turklāt pieteicējam ir jāievēro šajā likumā paredzētās formalitātes un jāsamaksā attiecīgās nodevas. Selekcionāra ekskluzīvo tiesību piešķiršanai nevar papildus izvirzīt nekādus citus nosacījumus.

3. pants. Šķirnes jaunums (novitāte)

(1) Šķirne tiek uzskatīta par jaunu, ja līdz tās reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumam pieteicējs vai kāds cits ar viņa atļauju šķirnes pavairojamo materiālu vai jebkuru auga daļu nav pārdevis vai citādā veidā nodevis trešajām personām komerciālai izmantošanai:

a) Latvijā — agrāk nekā gadu pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas;

b) ārpus Latvijas — agrāk nekā sešus gadus pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas attiecībā uz vīnogulājiem, augļu kokiem, dekoratīvajiem kokiem un krūmiem vai meža kokiem;

c) ārpus Latvijas — agrāk nekā četrus gadus pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas attiecībā uz pārējiem augiem, kuri nav minēti šā panta pirmās daļas «b» punktā.

(2) Ja šo likumu piemēro augu ģintīm vai sugām, uz kurām pirms tam tas netika attiecināts, tad nesen izveidota šķirne, kura aizsardzības perioda sākuma datumā jau pastāv, tiek uzskatīta par jaunu pat tajos gadījumos, kad minētā pārdošana vai nodošana trešajām personām notikusi pirms šā panta pirmajā daļā minētā termiņa.

4. pants. Šķirnes atšķirīgums

(1) Šķirne tiek uzskatīta par atšķirīgu, ja tā skaidri atšķiras no jebkādas citas šķirnes, kas kļuvusi vispārzināma pirms pieteikuma iesniegšanas datuma.

(2) Sākot ar datumu, kad jebkurā valstī iesniegts pieteikums selekcionāra tiesību piešķiršanai vai šķirnes iekļaušanai oficiālajā šķirņu reģistrā, šķirne uzskatāma par vispārzināmu, ja pēc šā pieteikuma tiek piešķirtas selekcionāra tiesības un šķirne iekļauta oficiālajā šķirņu reģistrā.

(21.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

5. pants. Šķirnes viendabīgums

Šķirne tiek uzskatīta par viendabīgu, ja tās augi, kas pavairoti, ievērojot šķirnes pavairošanas īpatnības, pēc šķirnei raksturīgām pazīmēm ir pietiekami viendabīgi.

(21.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

6. pants. Šķirnes stabilitāte

Šķirne tiek uzskatīta par stabilu, ja pēc vairākkārtējas pavairošanas ar selekcionāra ieteikto metodi šķirnes īpašības būtiski nemainās.

7. pants. Selekcionārs

(1) Saskaņā ar šo likumu par selekcionāru var kļūt:

1) persona, kas attiecīgo šķirni ir Latvijā izveidojusi vai izdalījusi;

2) persona, kas ir iepriekšminētās personas darba devēja vai pasūtītāja, ja darba līgumā vai selekcijas stacijas statūtos nav paredzēti citi noteikumi;

3) iepriekšminēto personu tiesību pārņēmējs.

(2) Ja šķirne ir izveidota vairāku selekcionāru kopīgas darbības rezultātā, selekcionāra tiesības viņiem ir kopīgas. Viņu savstarpējās attiecības tiek noteiktas uz rakstveida vienošanās pamata. Ja vienošanās nav noslēgta, katrs no viņiem var izmantot selekcionāra tiesības pēc sava ieskata, izņemot licences piešķiršanu, kā arī selekcionāra tiesību nodošanu citai personai. Šīs darbības selekcionāra tiesību līdzīpašnieki var realizēt tikai savstarpēji vienojoties vai saskaņā ar tiesas lēmumu.

8. pants. Selekcionāra tiesības uz šķirni, kas izveidota citā valstī

(1) Selekcionāra tiesības var iegūt arī:

1) selekcionārs, kas izveidojis vai izdalījis šķirni citā valstī, kura ir Jaunu augu šķirņu aizsardzības starptautiskās savienības (UPOV ) dalībvalsts (turpmāk — dalībvalsts), vai viņa tiesību pārņēmējs;

2) selekcionārs — dalībvalsts pilsonis vai tās pastāvīgais iedzīvotājs, kas izveidojis vai izdalījis šķirni citā valstī, vai viņa tiesību pārņēmējs.

(2) Selekcionāra tiesības var iegūt arī jebkura cita persona, ja šķirne pēc Latvijas Republikas Nacionālās augu šķirņu padomes atzinuma ir svarīga Latvijas tautas saimniecībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

9. pants. Nacionālā augu šķirņu padome un Valsts augu aizsardzības dienests

(1) Nacionālo augu šķirņu padomi (turpmāk — Padome) izveido Ministru kabinets, lai nodrošinātu zinātniski un ekonomiski pamatotas augu šķirņu struktūras veidošanos Latvijā.

(2) Padome izlemj jautājumus par augu šķirņu reģistrāciju, sagatavo priekšlikumus par šķirņu iekļaušanu Latvijas augu šķirņu katalogā, kā arī izlemj citus Padomes nolikumā paredzētos jautājumus, kas saistīti ar augu šķirņu ieviešanu un aizsardzību.

(3) Nolikumu par Latvijas augu šķirņu katalogu, kurā iekļauj sertifikācijai pakļautās šķirnes, kā arī šo katalogu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Valsts augu aizsardzības dienests pilda Padomes lēmumus un tās vārdā:

1) pieņem un izskata šķirņu reģistrācijas pieteikumus un citus ar tiem saistītos dokumentus;

2) veic šķirņu reģistrācijas nosacījumu ekspertīzi;

3) organizē šķirņu pārbaudi;

4) izsniedz un anulē šķirņu reģistrācijas apliecības;

5) reģistrē licences selekcionāra tiesību nodošanai;

6) kārto Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistru;

7) veic citas šajā likumā un Valsts augu aizsardzības dienesta nolikumā paredzētās funkcijas.

(21.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

10. pants. Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistrs

Saskaņā ar šo likumu jaunās aizsargājamās šķirnes reģistrē Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistrā (turpmāk — Reģistrs), kuru kārto Valsts augu aizsardzības dienests.

(21.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

OTRĀ NODAĻA
ŠĶIRNES REĢISTRĀCIJAS PIETEIKUMS UN TĀ IZSKATĪŠANA

11. pants. Šķirnes reģistrācijas pieteikums

(1) Šķirnes reģistrācijas pieteikumu (turpmāk — pieteikums) selekcionārs vai viņa tiesību pārņēmējs, vai viņu pilnvarota persona iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestam. Par katras šķirnes reģistrāciju jāiesniedz atsevišķs pieteikums.

(2) Pieteikuma sastāvā jābūt:

1) iesniegumam par šķirnes reģistrāciju, kurā pieteicējs apliecina, ka šķirne atbilst šā likuma 3.6. un 13. panta prasībām;

2) norādei par pieteicēja vārdu un adresi;

3) norādei par autora vārdu un adresi;

4) ja pieteicējs ir selekcionāra tiesību pārņēmējs, — dokumentam, kas apliecina pieteicēja tiesības iesniegt pieteikumu;

5) ja pieteikumu iesniedz pilnvarota persona, — pilnvarai;

6) izsmeļošam šķirnes aprakstam, kurā speciāli aprakstīta viena vai vairākas raksturīgās pazīmes, ar ko šķirne atšķiras no citām šķirnēm;

7) priekšlikumam par šķirnes nosaukumu;

8) dokumentam, kas apliecina, ka samaksāta pieteikuma nodeva;

9) ja nepieciešams, konvencijprioritātes pieprasījumam.

(3) Ja nepieciešams, pēc pieteikuma iesniegšanas pieteicējam jānodrošina pietiekamā daudzumā sēklas vai stādāmais materiāls, dokumentācija un cita informācija šķirnes novērtēšanai.

(4) Iesniegums par šķirnes reģistrāciju iesniedzams latviešu valodā. Pārējos pieteikuma dokumentus var iesniegt arī krievu, angļu vai vācu valodā. Ja pieteikuma dokumenti nav iesniegti latviešu valodā, divu mēnešu laikā tiem jāpievieno tulkojums latviešu valodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

12. pants. Šķirnes nosaukums

(1) Šķirnes nosaukumam un tā rakstībai ir jānodrošina iespēja šo šķirni atšķirt no citām šķirnēm, un tam jāatbilst UPOV prasībām attiecībā uz kultivēto augu starptautisko nomenklatūru.

(2) Šķirnes nosaukumu nereģistrē, ja tas:

1) sastāv tikai no cipariem, ja vien tā nav parasta (pieņemta) prakse šķirnes nosaukuma piešķiršanā;

2) dod iespēju maldināt sabiedrību, var radīt neskaidrības attiecībā uz šķirnes raksturīgajām pazīmēm, nozīmību, saimnieciskajām īpašībām vai arī attiecībā uz paša selekcionāra personu;

3) ir pretrunā ar likumu vai citiem normatīvajiem dokumentiem vai arī tam ir aizskaroša nozīme;

4) var tikt sajaukts ar šķirnes nosaukumu, kurš tiem pašiem augiem (radniecīgai augu sugai vai šo augu sēklas materiālam) reģistrēts vai kuru jau ierosināts reģistrēt Reģistrā vai citā oficiālā šķirņu sarakstā;

5) var tikt sajaukts ar citas personas aizsargātu precu zīmi, nosaukumu, firmas nosaukumu vai citu apzīmējumu;

6) var tikt sajaukts ar pieteicēja jau aizsargātu šķirnes sēklas materiāla vai līdzīgu materiālu preču zīmi. Valsts augu aizsardzības dienests var atļaut Latvijas Republikā reģistrēt ārvalstīs pieteiktu nosaukumu, neņemot vērā šā panta 1. un 2. punktā minētos ierobežojumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

13. pants. Konvencijprioritāte

(1) Pirmo pieteikumu selekcionārs vai viņa tiesību pārņēmējs var iesniegt jebkurā dalībvalstī. Ja selekcionārs pēc pirmā pieteikuma 12 mēnešu laikā iesniedz citā dalībvalstī tās pašas šķirnes pieteikumu, otrajam pieteikumam ir prioritātes tiesības no pirmā pieteikuma iesniegšanas datuma. Pirmā pieteikuma iesniegšanas diena šajā laikā netiek ieskaitīta.

(2) Lai apliecinātu prioritāti, pieteicējam triju mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas Valsts augu aizsardzības dienestā jāiesniedz prioritātes datumu apstiprinošs dokuments un paraugi vai citi pierādījumi, ka abos pieteikumos minētā šķirne ir viena un tā pati. Ja ir svarīgi iemesli, Valsts augu aizsardzības dienests var pēc pieteicēja lūguma šo laiku pagarināt.

(3) Selekcionāram ir tiesības trīs gadus pēc prioritātes datuma iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestam papildu informāciju, dokumentus vai materiālus, kas nepieciešami pieteikuma ekspertīzei un šķirnes pārbaudei.

(4) Cita pieteikuma iesniegšana, jaunas šķirnes izmantošana vai ziņu publicēšana par to nevar būt par iemeslu tāda pieteikuma noraidīšanai, uz kuru pieprasīta prioritāte, ja šie fakti attiecas uz pirmā pieteikuma priekšmetu un pieteikums ir iesniegts 12 mēnešu laikā no prioritātes datuma. Šie paši fakti nevar būt par pamatu tam, lai rastos jebkādas trešo personu tiesības uz šķirni.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

14. pants. Reģistrētais pilnvarotais

Fiziskās personas, kuru dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, un juridiskas personas, kuras atrodas ārvalstīs, izmanto Valsts augu aizsardzības dienestā reģistrēto pilnvaroto pakalpojumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

15. pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda pieteikuma atbilstību šā likuma 2. un 12. panta prasībām un paziņo pieteicējam par pieteikuma pieņemšanu izskatīšanai vai par nepieciešamību papildināt pieteikumu ar trūkstošajiem materiāliem vai papildu materiāliem, vai par atteikumu pieņemt pieteikumu izskatīšanai.

(2) Pieprasītie materiāli jāiesniedz divu mēnešu laika no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja ir attaisnojoši iemesli, pēc pieteicēja lūguma Valsts augu aizsardzības dienests var šo termiņu pagarināt par vienu mēnesi. Ja pieteicējs pārkāpj noteikto laiku, nenovērš norādītos trūkumus vai neatbild uz ekspertīzes pieprasījumu, pieteikums tiek uzskatīts par atsauktu. Par to pieteicējam tiek nosūtīts paziņojums.

(3) Atteikuma gadījumā pieteicējs ir tiesīgs divu mēnešu laikā iesniegt iebildumus valdības izveidotajai Apelācijas komisijai. Lēmums par iebildumiem tiek pieņemts divu mēnešu laikā no to saņemšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

16. pants. Selekcionāra tiesību atjaunošana

Ja tiesa konstatē, ka nevis pieteicējam, bet trešajai personai ir tiesības uz Šķirnes reģistrāciju, pēc šīs personas pieprasījuma pieteikums tiek pāradresēts tai. Tiesību pārņēmējam ir jāsamaksā jauna pieteikuma nodeva.

17. pants. Pieteikuma publikācija un iebildumu iesniegšana

Ja iepriekšējā izskatīšanā konstatēts, ka pieteikuma sastāvā ir pareizi noformēti visi nepieciešamie dokumenti un nav citu šķēršļu šķirnes dokumentu reģistrācijai, Valsts augu aizsardzības dienests publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ziņas par pieteikumu. Pēc publikācijas jebkura persona var Valsts augu aizsardzības dienestā iepazīties ar pieteikuma materiāliem un par samaksu saņemt šo materiālu kopijas. Par to pieteikumā tiek izdarīta atzīme. Iebildumi pret reģistrāciju jāiesniedz rakstveidā sešu mēnešu laikā no ziņu publikācijas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

18.pants. Šķirnes pārbaude, to reģistrējot

Valsts augu aizsardzības dienests organizē šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi saskaņā ar UPOV metodiku. Kultūraugiem, attiecībā uz kuriem nav UPOV metodikas, metodiku apstiprina zemkopības ministrs.

(21.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

19. pants. Lēmums par šķirnes reģistrāciju

(1) Pēc tam, kad izbeidzies iebildumu iesniegšanas termiņš un pabeigta šķirnes pārbaude (ja tāda bija nepieciešama), pieteicējam tiek nosūtīts paziņojums par saņemtajiem iebildumiem un pārbaudes rezultātiem un tiek dota iespēja divu mēnešu laikā paziņot Valsts augu aizsardzības dienestam savus atzinumus par jebkuru izdarīto pārbaudi vai iebildumu.

(2) Lēmumu par šķirnes reģistrāciju pieņem Padome saskaņā ar šā likuma 2.6. panta noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

20. pants. Apelācija

Ja Padomes lēmums ir noraidošs, pieteicējs ir tiesīgs iesniegt apelācijas komisijai apelāciju.

21. pants. Apelācijas termiņš un nodeva

Apelācija saskaņā ar šā likuma 20. pantu jāiesniedz Apelācijas komisijai divu mēnešu laikā no Padomes lēmuma saņemšanas datuma, vienlaikus samaksājot noteikto apelācijas nodevu. Ja nodeva nav samaksāta, apelācija netiek izskatīta. Apelācijas komisija izskata apelāciju triju mēnešu laikā.

22. pants. Apelācijas komisijas lēmuma apstrīdēšana

Ja Apelācijas komisijas lēmums pieteicēju neapmierina, viņš divu mēnešu laikā no lēmuma saņemšanas dienas var iesniegt prasību tiesā.

23.pants. Šķirnes reģistrācija

Ja Padome pieņēmusi lēmumu šķirni reģistrēt, Valsts augu aizsardzības dienests iekļauj šo šķirni Reģistrā, izsniedz selekcionāra tiesību īpašniekam (pieteicējam) šķirnes reģistrācijas apliecību, kā arī publicē Padomes lēmumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(21.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

24. pants. Valsts augu aizsardzības dienests laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē ziņas par

1) iesniegtajiem pieteikumiem;

2) šķirņu reģistrāciju un tās anulēšanu;

3) šķirņu nosaukumu maiņu;

4) Apelācijas komisijas un tiesu lēmumiem;

5) izsniegtajām licencēm;

6) citu informāciju, kas saistīta ar šķirņu aizsardzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

25. pants. Nodevas

(1) Par selekcionāra tiesību aizsardzību un ar to saistītām darbībām saskaņā ar šo likumu Ministru kabineta noteiktajā apjomā jāmaksā šādas nodevas:

1) par pieteikuma iesniegšanu (11., 16. pants);

2) par šķirnes pārbaudi (18., 30. pants);

3) par apelāciju (20. pants);

4) par licences reģistrāciju (32. pants);

5) ikgadējā nodeva šķirnes aizsardzības darbības periodā;

6) papildu nodeva par ikgadējās nodevas savlaicīgu nenomaksāšanu;

7) par citām juridiski nozīmīgām darbībām.

(2) Ikgadējā nodeva jāmaksā par katru kalendāra gadu no tā gada sākuma, kurš tieši seko gadam, kad pieņemts lēmums par reģistrāciju. Nodeva jānomaksā ne agrāk kā sešus mēnešus pirms kalendāra gada sākuma, bet kopā ar papildu nodevu — ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc kalendāra gada sākuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

TREŠĀ NODAĻA
SELEKCIONĀRA TIESĪBAS

26.pants. Selekcionāra tiesības

(1) Saskaņā ar selekcionāra tiesībām neviena cita persona bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas nedrīkst pārvērst šķirni par ienākumu avotu, un, ievērojot šā likuma 27.panta prasības, selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja nepieciešama šādu ar aizsargātās šķirnes sēklas materiālu saistītu darbību veikšanai:

1) ražošanai un pavairošanai;

2) sagatavošanai atbilstoši izsējas prasībām šķirnes pavairošanas nolūkā;

3) piedāvāšanai pārdošanai;

4) pārdošanai vai cita veida realizācijai;

5) eksportam un importam;

6) glabāšanai šīs panta daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minēto mērķu īstenošanai.

(2) Ievērojot šā likuma 27.panta prasības, šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minētajām darbībām ar ražas produktiem, kuri iegūti no aizsargātās šķirnes, attiecībā uz visu augu un auga daļām, arī tām, kas iegūtas, neatļauti izmantojot aizsargājamo pavairošanas materiālu, ir nepieciešama selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja, ja vien viņam nav bijusi iespēja izmantot savas tiesības attiecībā uz minēto pavairošanas materiālu.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi piemērojami arī tādai augu šķirnei:

1) kura pamatā izveidota no aizsargātas šķirnes, ja šī aizsargātā šķirne pati nav pamatā izveidota šādā veidā;

2) kura, ievērojot šā likuma 4.panta prasības, nepietiekami atšķiras no aizsargātās šķirnes;

3) kuras ražošanai ir atkārtoti jāizmanto aizsargātā šķirne.

(4) Šā panta trešās daļas 1.punktā minētā šķirne tiek uzskatīta par pamatā izveidotu no citas (sākotnējās) šķirnes, ja tā:

1) ir izveidota galvenokārt no sākotnējās šķirnes vai no šķirnes, kas pati ir izveidota galvenokārt no sākotnējās šķirnes, tomēr saglabājot galvenās īpašības, kuru izcelsmi nosaka sākotnējās šķirnes genotips vai genotipu kombinācija;

2) ir skaidri atšķirama no sākotnējās šķirnes;

3) atbilst sākotnējās šķirnes galvenajām īpašībām, kuru izcelsmi nosaka sākotnējās šķirnes genotips vai genotipu kombinācija, izņemot atšķirības, kas radušās izveidošanas procesā.

(5) Šķirni var pamatā izveidot, atlasot dabiskos vai inducētos mutantus vai somaklonālos variantus vai atlasot īpatņus, kas atšķiras no sākotnējās šķirnes, kā arī izmantojot atkrustošanu vai transformējot ar ģenētiskās inženierijas vai citām metodēm.

(21.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

27.pants. Selekcionāra tiesību ierobežojumi

(1) Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atļauts bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas lauksaimnieciskās ražošanas nodrošināšanas nolūkā izmantot pavairošanai ražas produktus, kas iegūti viņu īpašumā vai lietošanā esošos laukos no pašu iesētās Latvijā aizsargātās šķirnes (kura nav hibrīda vai sintētiska šķirne).

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecas tikai uz šādām Latvijā audzējamām augu sugām:

1) lopbarības augi: Lupinus luteus L. — dzeltenā lupīna, Medicago sativa L. — lucerna, Pisum sativum L. — zirņi, Vicia faba L. — lauka pupas, Vicia sativa L. — sējas vīķi;

2) graudaugi: Avena sativa L. — auzas, Hordeum vulgare L. — mieži, Secale cereale L. — rudzi, X Triticosecale Wittm. — tritikāle, Triticum aestivum L. emend. Fiori et Paol. — mīkstie kvieši, Triticum durum Desf. — cietie kvieši;

3) kartupeļi: Solanum tuberosum L. — kartupeļi;

4) eļļas augi un šķiedraugi: Brassica napus L. (partim.) — ripsis, Brassica rapa L. (partim.) — rapsis, Linum usitatissimum L. — lini, izņemot šķiedras linus.

(3) Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kuru īpašumā vai lietošanā esošā sējplatība nepārsniedz platību, kāda noteikta pēc zemkopības ministra apstiprinātas metodikas, saskaņā ar šā panta pirmo un sesto daļu nav jāmaksā selekcionāra tiesību īpašniekam atlīdzība par šķirnes sēklu izmantošanu savos sējumos.

(4) Pārējiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par pašu saimniecībā izlietotajām aizsargāto šķirņu sēklām jāmaksā selekcionāra tiesību īpašniekam atlīdzība par šķirnes sēklas izmantošanu, bet tai jābūt ievērojami mazākai nekā par licencētu tās pašas šķirnes sēklas materiālu tai pašai platībai. Minēto atlīdzību saskaņā ar selekcionāra tiesību īpašnieku un ražotāju savstarpēji saskaņotu priekšlikumu apstiprina zemkopības ministrs.

(5) Lauksaimniecības produkcijas ražotāji, sēklu sagatavotāji un citi pakalpojumu sniedzēji pēc selekcionāra tiesību īpašnieka pieprasījuma sniedz viņam nepieciešamo informāciju par aizsargāto šķirņu sēklu ražošanu, pavairošanu, sagatavošanu un pārdošanu. Šādu informāciju selekcionāra tiesību īpašniekiem var sniegt arī Zemkopības ministrija, tās institūcijas un Valsts augu aizsardzības dienests.

(6) Selekcionāra tiesības nepiemēro aizsargājamo šķirņu izmantošanas procesā attiecībā uz darbībām:

1) kuras veiktas privāti un nekomerciālos nolūkos;

2) kuras veiktas eksperimentālos nolūkos;

3) kuru mērķis ir izveidot jaunas šķirnes, izņemot gadījumus, kad tiek piemēroti šā likuma 26.panta trešās daļas noteikumi attiecībā uz tām darbībām ar šķirnēm, kas minētas šā panta pirmajā un otrajā daļā.

(7) Selekcionāra tiesības nepiemēro darbībām, kuras minētas šā likuma 26.panta pirmajā un otrajā daļā attiecībā uz aizsargātās šķirnes vai tā paša panta trešajā daļā minētās šķirnes sēklas materiālu vai iegūtās ražas produktu, vai attiecībā uz jebkuru materiālu, kas iegūts no ražas produkta, kuru selekcionārs ir pārdevis vai kā citādi laidis apgrozībā vai kurš ticis pārdots vai laists apgrozībā ar selekcionāra piekrišanu, ja vien šādas darbības neietver:

1) minētās šķirnes tālāku pavairošanu;

2) šīs šķirnes materiāla eksportu, kas dotu iespēju šo šķirni pavairot valstī, kura neaizsargā to ģinšu vai sugu šķirnes, pie kurām pieder minētā šķirne, izņemot gadījumus, kad eksportējamais materiāls ir paredzēts galējam patēriņam.

(21.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

28.pants. Selekcionāra tiesību spēkā esamības periods

(1) Selekcionāra tiesības tiek iegūtas dienā, kad pieņemts lēmums par šķirnes reģistrāciju, un ir spēkā līdz divdesmit piektā kalendāra gada beigām vai — vīnogulāju un koku sugu stādījumu gadījumā — līdz trīsdesmitā kalendāra gada beigām kopš tiesību piešķiršanas gada.

(2) Attiecībā uz specifiskām ģintīm vai sugām Padome var pagarināt šā panta pirmajā daļā minēto termiņu vēl par pieciem gadiem.

(21.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

29. pants. Šķirnes autora tiesības

Šķirnes autoram, tas ir, fiziskajai personai, kas izveidojusi vai izdalījusi šķirni, ir tiesības:

1) tikt nosauktam par šķirnes autoru un pieminētam kā tādam visos materiālos un publikācijās par attiecīgo šķirni;

2) iesniegt priekšlikumus par šķirnes nosaukumu, nekaitējot selekcionāra interesēm;

3) pieprasīt, lai līgumā ar darba devēju tiktu paredzēta pamatota kompensācija par šķirnes izmantošanu. Ja autors nav Latvijas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, viņa tiesības uz kompensāciju nosakāmas darba līgumā, kuru pildot attiecīgā šķirne ir izveidota vai izdalīta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

CETURTĀ NODAĻA
REĢISTRĒTAS ŠĶIRNES IZMANTOŠANA

30. pants. Šķirnes pārbaude tās aizsardzības periodā

Reģistrētas šķirnes viendabīguma un stabilitātes pārbaudei tās aizsardzības periodā Valsts augu aizsardzības dienests var pieprasīt, lai šķirnes selekcionāra tiesību īpašnieks piegādā sēklas materiālu, dokumentāciju un citu informāciju, kas nepieciešama pārbaudes veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

31. pants. Licences līgums

(1) Selekcionāra tiesību īpašnieks savas tiesības izmantot reģistrēto šķirni par ienākumu avotu var nodot citai personai, izsniedzot izņēmuma licenci vai vienkāršo licenci vai izsludinot brīvo licenci.

(2) Izņēmuma licences īpašnieks (licenciāts) iegūst izņēmuma tiesības izmantot šķirni saskaņā ar licences līgumā paredzētajiem noteikumiem. Licences izsniedzējs (licenciārs) saglabā tiesības uz šķirnes izmantošanu līgumā paredzētajā apjomā.

(3) Izsniedzot vienkāršo licenci, tas ir, piešķirot šķirnes izmantošanas tiesības licenciātam, licenciārs saglabā tiesības piešķirt licenci uz to pašu šķirni trešajām personām. Licenciāts nevar nodot savas tiesības tālāk citai personai, ja tāda vienošanās nav paredzēta licencē.

(4) Selekcionāra tiesību īpašnieks var laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēt paziņojumu par to, ka jebkura persona pret attiecīgu samaksu ir tiesīga izmantot selekcionāra šķirni no dienas, kad par to tiek rakstveidā informēts selekcionāra tiesību īpašnieks un Valsts augu aizsardzības dienests, taču ar noteikumu, ka tiks samaksāta paziņojumā norādītā summa.

(5) Valsts augu aizsardzības dienests Reģistrā izdara atzīmi par brīvās licences piešķiršanu.

(6) Brīvās licences izsludināšanas gadījumā šķirnes aizsardzības nodeva tiek samazināta par 50 procentiem, sākot ar nākamā gada 1. janvāri.

(7) Saskaņā ar selekcionāra tiesību īpašnieka iesniegumu un ar visu brīvo licenču īpašnieku piekrišanu Valsts augu aizsardzības dienests var anulēt brīvās licences piešķiršanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

32. pants. Licences līguma un licences īpašnieka reģistrācija

Licences (arī piespiedu licences) līgums un licences īpašnieka maiņa ir jāreģistrē Valsts augu aizsardzības dienestā, izdarot ierakstu Reģistrā un samaksājot attiecīgu nodevu. Nereģistrēts licences līgums nav spēkā. Ja licences darbību pārtrauc, ieraksts Reģistrā tiek anulēts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

33. pants. Piespiedu licence

Ja tirgus pietiekamā apjomā nav nodrošināts ar valsts ekonomikai vai sabiedrības interesēm nozīmīgas reģistrētās šķirnes materiālu, jebkura persona, kura vēlas ražot un pārdot šo šķirni Latvijā, var iesniegt tiesā prasību par piespiedu licences piešķiršanu. Piespiedu licence ietver arī tiesības saņemt no selekcionāra tiesību īpašnieka sēklas izejmateriālu.

34. pants. Piespiedu licences piešķiršana

Piespiedu licenci uz tiesas nolēmuma pamata izsniedz Valsts augu aizsardzības dienests, izdarot attiecīgu ierakstu Reģistrā. Tiesa nosaka arī pakāpi, kādā šķirni var izmantot, kompensācijas lielumu un citas licenciāras vienošanas. Atkarībā no lietas apstākļiem tiesa pēc cietušās puses ierosinājuma var piespiedu licenci anulēt vai noteikt jaunu vienošanos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

35. pants. Ierobežojumi attiecība uz piespiedu licenci

Piespiedu licenci izsniedz tikai personai, kas var nodrošināt šķirnes izmantošanu pieļaujamā veidā un saskaņā ar licenci. Piespiedu licence nerada šķēršļus pašam selekcionāra tiesību īpašniekam šķirnes izmantošanā vai licences piešķiršanā.

36. pants. Aizsargāto šķirņu materiāla ražošana un tirdzniecība ar to

Aizsargāto šķirņu sēklas, stādāmo vai cita veida pavairojamo materiālu (turpmāk — sēklas materiālu) ražot, sagatavot tirdzniecībai un ar to tirgoties drīkst tikai selekcionāra tiesību īpašnieks, kā arī licences īpašnieki, kuri šādas tiesības ieguvuši saskaņā ar šā likuma 31.35. pantu un likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēti Valsts augu aizsardzības dienestā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

37.pants. Augu šķirņu sēklas materiāla sertifikācija

(1) Latvijā visu augu šķirņu sēklas materiāla sertifikāciju veic Valsts augu aizsardzības dienests.

(2) Sertificē tikai Latvijas augu šķirņu katalogā vai speciālā zemkopības ministra atļaujā iekļautu augu šķirņu sēklas materiālu.

(3) Aizsargāto šķirņu sēklas materiāla sertifikāciju veic tikai tad, ja audzētājs vai sēklas materiāla sagatavotājs ir selekcionāra tiesību īpašnieks vai viņam ir izsniegta Valsts augu aizsardzības dienestā reģistrēta licence.

(21.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

PIEKTĀ NODAĻA
REĢISTRĀCIJAS ANULĒŠANA UN CITI GROZĪJUMI

38. pants. Šķirnes pirmstermiņa izslēgšana no Reģistra

Padome pieņem lēmumu par šķirnes izslēgšanu no Reģistra, ja:

1) selekcionāra tiesību īpašnieks nav izdarījis ikgadējās iemaksas saskaņā ar šā likuma 25. pantu. Selekcionāra tiesības anulē no tā gada sākuma, par kuru nav izdarīta iemaksa;

2) selekcionāra tiesību īpašnieks nenodrošina sēklas vai stādāmo materiālu dokumentāciju vai citus materiālus, kas nepieciešami pēcpārbaudes veikšanai;

3) šķirnes pēcpārbaudē konstatēts, ka šķirne nav saglabājusi īpašības, kas tai bijušas reģistrācijas brīdī;

4) selekcionāra tiesību īpašnieks pats rakstveidā paziņo, ka viņš atsakās no selekcionāra tiesībām;

5) pēc selekcionāra tiesību piešķiršanas tiek anulēts šķirnes nosaukums un selekcionārs triju mēnešu laikā nav ierosinājis jaunu šā likuma 12. panta noteikumiem atbilstošu nosaukumu;

6) par to ir speciāls tiesas lēmums.

39. pants. Anulēšanas un pārreģistrācijas kārtība

(1) Ja, reģistrējot šķirni, netiek ievēroti šā likuma 3. vai 4.panta noteikumi vai šķirnes reģistrācija lielā mērā ir balstīta uz selekcionāra iesniegto informāciju un dokumentiem un līdz ar to nav ievēroti šā likuma 5. vai 6.panta noteikumi, reģistrāciju var anulēt tiesas ceļā.

(2) Prasību tiesā par šķirnes pārreģistrēšanu uz citas personas vārda var iesniegt tikai persona, kura pieprasa, lai to atzīst par selekcionāra tiesību īpašnieci. Prasība ceļama gada laikā no dienas, kad prasītājs uzzinājis par reģistrāciju un citiem lietas apstākļiem, ja ir samaksāta attiecīgā nodeva.

(3) Citas prasības var iesniegt jebkura persona, kas cietusi zaudējumus reģistrācijas rezultātā, bet, ja to prasa sabiedrības intereses, — arī attiecīga amatpersona.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

40. pants. Šķirnes nosaukuma maiņa

Ja saskaņā ar šo likumu ir pamats mainīt šķirnes nosaukumu, Padome ierosina, lai šķirnes pieteicējs piedāvā jaunu šķirnes nosaukumu, kuru Valsts augu aizsardzības dienests pēc saskaņošanas reģistrē. Ziņas par nosaukuma maiņu tiek publicētas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

SESTĀ NODAĻA
ATBILDĪBA PAR ŠĶIRNES ĪPAŠNIEKA TIESĪBU PĀRKĀPŠANU UN PROCESUĀLIE NOTEIKUMI

41. pants. Selekcionāra tiesību aizskāruma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšana

(1) Personai, kas aizskārusi selekcionāra tiesības, jāsamaksā selekcionāra tiesību īpašniekam pienācīga atlīdzība par šķirnes izmantošanu, kā arī jāatlīdzina citi zaudējumi, kuri radušies likuma pārkāpuma rezultātā.

(2) Prasība par zaudējumu atlīdzināšanu ceļama piecu gadu laikā no dienas, kad zaudējumi nodarīti. Ja termiņš netiek pagarināts, tiesības uz atlīdzību tiek zaudētas.

42. pants. Augu materiāla nodošana selekcionāra tiesību īpašniekam

(1) Lai novērstu tālāku likuma pārkāpšanu, tiesa var nelikumīgi iegūto augu materiālu pret pienācīgu samaksu nodot personai (ja tā pieprasa), kuras tiesības ir pārkāptas.

(2) Šo noteikumu nevar piemērot personai, kura labticīgi ieguvusi materiālu vai speciālas tiesības un pali nav aizskārusi selekcionāra tiesības.

43. pants. Zaudējumu atlīdzināšanas ierobežojumi sakarā ar šķirnes pagaidu aizsardzību

(1) Gadījumos, kad kāda trešā persona uzņēmējdarbībā izmanto šķirni, uz kuru ir iesniegts pieteikums un kura, pamatojoties uz šo pieteikumu, ir reģistrēta, šā likuma noteikumi attiecībā uz selekcionāra tiesību īpašnieka tiesību pārkāpumu piemērojami no pieteikuma publikācijas dienas. Šajā gadījumā zaudējumi atlīdzināmi tikai daļā, kas attiecas uz atlīdzības saņemšanu par šķirnes izmantošanu, ja vien selekcionāra tiesību īpašnieks nav attiecīgās personas brīdinājis par pieteikuma iesniegšanu pirms tā publikācijas. Tad pagaidu aizsardzība stājas spēkā no brīdinājuma saņemšanas dienas, bet ne agrāk par dienu, kad pieteikums iesniegts Valsts augu aizsardzības dienestā.

(2) Šā likuma 41. panta otrajā daļā minētais noilguma termiņš, nav piemērojams, ja prasība par šā panta pirmajā daļā minēto zaudējumu atlīdzināšanu tiek celta viena gada laikā no selekcionāra tiesību reģistrācijas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

44. pants. Atbildība par selekcionāra tiesību aizskārumu

Personas, kas aizskārušas selekcionāra tiesības, saucamas pie administratīvās un kriminālās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

45. pants. Selekcionāra tiesību atzīšana vai apstiprināšana

(1) Selekcionāra tiesību īpašnieks vai licenciāts var griezties tiesā ar prasību atzīt savas tiesības uz šķirni civilprocesuālajā likumdošanā noteiktajos gadījumos.

(2) Selekcionāra tiesības pēc ieinteresētās personas iesnieguma var apstrīdēt tiesā.

46. pants. Padomes informēšana par tiesas nolēmumiem

Tiesas nolēmumi, kas pieņemti šā likuma 16., 33., 39., 41.44. pantā minētajos jautājumos, jānosūta Padomei mēneša laikā no to spēkā stāšanās dienas.

SEPTĪTĀ NODAĻA
STARPTAUTISKIE LĪGUMI

47. pants. Starptautiskie līgumi

Ja Latvijas Republikas noslēgto starptautisko līgumu noteikumi atšķiras no Latvijas Republikas likumiem par augu šķirņu aizsardzību, Latvijas teritorijā piemērojami starptautisko līgumu noteikumi.

48. pants. Šķirnes pārbaude ārvalstīs

Reģistrācijai pieteiktu šķirni ar Padomes lēmumu var pārbaudīt citā valstī vai starptautiskā organizācijā, ja par to noslēgts attiecīgs starptautisks līgums. Šķirnes reģistrācijas pieteicējam, kas iepriekš ir pieteicis to pašu šķirni reģistrācijai citā valstī, jāiesniedz informācija par reģistrācijas prasību pārbaudi šajā valstī.

Pārejas noteikumi

(21.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

1. Līdz Latvijas augu šķirņu kataloga apstiprināšanai piemērojams audzēšanai Latvijas Republikā ieteicamo un perspektīvo augu šķirņu saraksts.

(21.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

2. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Sēklu valsts inspekcijai un Latvijas Valsts augu šķirņu salīdzināšanas centram paredzētās tiesības realizē Valsts augu aizsardzības dienests.

(21.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs l. DAUDIŠS
Rīgā 1993. gada 6. aprīlī
Latvijas Republikas 1993. gada 6. aprīļa
likuma "Par augu šķirņu aizsardzību"
PIELIKUMS
Augu botāniskās ģintis un sugas, uz kurām attiecas Latvijas Republikas likums "Par augu šķirņu aizsardzību"

(Pielikums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 24.10.1995.)

NOSAUKUMS
latīņu valodā  latviešu valodā angļu valodā  vācu valodā krievu valodā
A. Laukaugi        
Carum carvi L ķimenes caraway Kümmel тмин
Poa spp. skarenes meadow–grass Rispengrass мятлик
D. Dekoratīvās kultūras        
Begonia spp. begonijas begonia Begonie бегония
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs l. DAUDIŠS
01.01.2000