Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 18.03.2004. - 16.04.2004. / Vēsturiskā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par aviāciju

Likumā lietotie termini

Aeronavigācijas informācija — informācija, kas ietver lidlauku un gaisa kuģu lidojumos izmantojamo aeronavigācijas un elektrotehnisko iekārtu raksturojumu un ziņas par to faktisko stāvokli, gaisa kuģu manevrēšanas kārtību lidlauka satiksmes zonās, gaisa trasēs, maršrutos un citās lidojumu zonās.

Aizliegtā zona — ierobežota gaisa telpa virs valsts sauszemes teritorijas vai tās iekšējiem vai teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem, kurā gaisa kuģu lidojumi ir aizliegti.

Aviācijas nelaimes gadījums — notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā:

1) kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar:

a) atrašanos šajā gaisa kuģī,

b) tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa,

c) tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību;

2) gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā:

a) samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati,

b) nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi;

3) gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.

Par aviācijas nelaimes gadījumu netiek uzskatīts notikums, kura laikā 1. punktā minētajos gadījumos miesas bojājumi gūti dabisku cēloņu rezultātā, tos nodarījusi pati cietusī persona vai cita persona vai arī miesas bojājumi nodarīti pasažierim, kam nav biļetes un kas slēpjas ārpus zonām, kuras parasti ir pieejamas pasažieriem un apkalpes locekļiem.

Civilā aviācija — gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas paredzēts gaisa pārvadājumu un speciālu aviācijas darbu veikšanai, kā arī aviācijas sporta, aviācijas propagandas un citām sabiedrības un privātajām vajadzībām.

Civilās aviācijas drošība — pasākumu komplekss un cilvēku un materiālie resursi, kas paredzēti civilās aviācijas aizsardzībai pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem tās darbībā.

Civilās aviācijas drošības programma — pasākumi, kas nepieciešami civilās aviācijas aizsardzībai pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem.

Civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpe — personas, kurām attiecīgās aviācijas institūcijas noteiktajā kārtībā uzdots gaisa kuģa lidojuma laikā veikt tā ekspluatāciju.

Civilās aviācijas gaisa kuģis — civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai policijas dienesti.

Dispečera norādījumi — direktīvi gaisa satiksmes vadības dienesta dispečera norādījumi pilotam attiecībā uz konkrētu darbību veikšanu.

Gaisa kuģa ekspluatācijas instrukcija lidojuma veikšanai — noteikumi, kas attiecas uz gaisa kuģa derīgumu lidojumiem un ietver ierobežojumus, kuri jāievēro, lai gaisa kuģis tiktu atzīts par derīgu lidojumiem, kā arī ietver instrukcijas un informāciju, kas nepieciešama gaisa kuģa apkalpei, lai garantētu gaisa kuģa drošu ekspluatāciju.

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecība — dokuments, kas dod tiesības, ekspluatējot gaisa kuģi, veikt noteiktu darbību.

Gaisa kuģa ekspluatants — persona, kas nodarbojas ar gaisa kuģa ekspluatāciju vai piedāvā savus pakalpojumus šajā sfērā.

Gaisa kuģa ekspluatantvalsts — valsts, kura ir ekspluatanta pamatdarbības vieta vai, ja tādas nav, viņa pastāvīgā atrašanās vieta.

Gaisa kuģa kapteinis — pilots, kas ir atbildīgs par gaisa kuģa ekspluatāciju un drošību tā lidojuma laikā.

Gaisa kuģa reģistrētājvalsts — valsts, kuras reģistrā gaisa kuģis reģistrēts.

Gaisa kuģa tips — vienas un tās pašas konstrukcijas gaisa kuģi, arī visas to modifikācijas, izņemot modifikācijas ar atšķirīgiem aerodinamiskajiem datiem.

Gaisa kuģis — lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav mijiedarbība ar gaisu, kas reflektēts no zemes vai ūdens virsmas.

Gaisa kuģis, kam draud briesmas, — gaisa kuģis, kas ir šādās situācijās:

1) ir šaubas par gaisa kuģa un tajā esošo personu drošību (trauksmes fāze);

2) nav pārliecības par gaisa kuģa un tajā esošo personu drošību (nenoteiktības fāze).

Gaisa kuģis, kas ir briesmās, — gaisa kuģis, kas ir situācijā, kurai raksturīga pamatota pārliecība, ka gaisa kuģim un tajā esošajām personām draud nopietnas un tiešas briesmas vai ir nepieciešama tūlītēja palīdzība (briesmu fāze).

Gaisa kuģu lidojumu drošība — komplekss aviācijas darbības raksturojums, kas nosaka iespēju veikt lidojumus, neapdraudot cilvēku dzīvību un veselību.

Gaisa pārvadājumi — gaisa kuģu lidojumi, kurus veic, lai par atlīdzību vai saskaņā ar nomas līgumu pārvadātu pasažierus, bagāžu, kravu un pastu.

Gaisa satiksme — visu to gaisa kuģu kustība, kuri atrodas gaisā vai pārvietojas lidlauka manevrēšanas laukumā.

Gaisa trase — kontrolēta gaisa telpa vai tās daļa koridora veidā, kurā ir nodrošināta aeronavigācijas līdzekļu izmantošana.

Incidents — jebkurš ar gaisa kuģa izmantošanu saistīts notikums, izņemot aviācijas nelaimes gadījumu, kas apdraud vai var apdraudēt gaisa kuģa ekspluatācijas drošību.

Izmeklēšana — process, kura uzdevums ir novērst aviācijas nelaimes gadījumus un kurš ietver informācijas savākšanu un analīzi, atzinumu sagatavošanu, arī cēloņu noskaidrošanu un, ja nepieciešams, rekomendāciju izstrādāšanu gaisa kuģu lidojumu drošības garantēšanai.

Kvalifikācijas atzīme — atzīme par īpašiem nosacījumiem, tiesībām un ierobežojumiem, kas izdarīta attiecīgā apliecībā vai ir tās neatņemama sastāvdaļa.

Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku aviācija — gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas paredzēts valsts aizsardzībai.

Latvijas Republikas civilās aviācijas gaisa kuģis — civilās aviācijas gaisa kuģis, kas reģistrēts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā.

Latvijas Republikas gaisa telpa — gaisa telpa virs Latvijas Republikas sauszemes teritorijas, tās iekšējiem un teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem.

Latvijas Republikas muitas un policijas dienestu aviācija — gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas galvenokārt paredzēts minēto dienestu funkciju izpildei.

Latvijas Republikas teritorija — Latvijas Republikas sauszemes teritorija, tās iekšējie un teritoriālie Baltijas jūras ūdeņi un gaisa telpa.

Lidlauka kontrolējamā zona — lidostas ēkas daļa un lidlauka teritorija, kurā iekļūšana tiek kontrolēta.

Lidlauka kontrolpunkts — nosacīts punkts, pēc kura konstatē lidlauka ģeogrāfisko atrašanās vietu (koordinātes).

Lidlauka manevrēšanas laukums — lidlauka daļa, izņemot peronu, kas paredzēts gaisa kuģu pacelšanās, nosēšanās un manevrēšanas vajadzībām.

Lidlauka satiksme — visa kustība lidlauka manevrēšanas laukumā, kā arī gaisa kuģu lidojumi virs lidlaukam blakus esošās teritorijas.

Lidlauka satiksmes zona — noteiktu izmēru gaisa telpa, kas atrodas virs lidlaukam blakus esošās teritorijas un ir paredzēta lidlauka satiksmes drošības garantēšanai.

Lidlauks — noteikta zemes teritorija vai ūdens akvatorija, kā arī ēkas, objekti un iekārtas, kas pilnīgi vai daļēji paredzētas, lai organizētu gaisa kuģu pienākšanu un atiešanu (tas ir, gaisa kuģu pacelšanos, nosēšanos, manevrēšanu un stāvēšanu, pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas un pasta iekraušanu un izkraušanu, kā arī gaisa kuģu tehnisko apkopi, degvielas uzpildi u. c.).

Lidojumu ierobežojumu zona — ierobežota gaisa telpa virs valsts sauszemes teritorijas un tās iekšējiem vai teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem, kurā gaisa kuģu lidojumi ir veicami saskaņā ar speciāliem noteikumiem.

Lidostas aviodrošības dienests — struktūrvienība, kura nodrošina standartizētu starptautisko lidojumu drošību un ir atbildīga par lidostas drošības programmas izpildi.

Meteoroloģiskā informācija — meteoroloģisks pārskats, analīze, prognoze un jebkurš cits biļetens par faktiskajiem vai gaidāmajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem.

Muitas un policijas dienestu gaisa kuģi — gaisa kuģi, kurus izmanto muitas vai policijas dienesti.

Nelikumīgas iejaukšanās akts civilās aviācijas darbībā — darbības, kas apdraud vai var apdraudēt civilās aviācijas drošību (personu nesankcionēta iekļūšana lidlauku kontrolējamās zonās vai gaisa kuģī, bīstamas kravas, ieroču un sprāgstvielu pārvadāšana bez attiecīgas atļaujas, ieroču lietošana pret gaisa kuģa apkalpi vai pasažieriem, gaisa kuģa nolaupīšana u. c.).

Otrais pilots — pilots, kam izsniegta attiecīga apliecība un kas veic pilota funkcijas, izņemot gaisa kuģa kapteiņa funkcijas; izņēmums ir pilots, kas atrodas gaisa kuģī mācību nolūkā, vai pilots, kas lidojuma laikā noteiktā kārtībā pārņem gaisa kuģa kapteiņa tiesības un pilda viņa pienākumus, ja gaisa kuģa kapteinis veselības stāvokļa dēļ tos nevar pildīt.

Pārvadātājs — gaisa kuģa ekspluatants, kas, izmantojot viņam piešķirtās tiesības, veic gaisa pārvadājumus.

Perons — lidlauka daļa, kas paredzēta gaisa kuģu izvietošanai, lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas vai pasta iekraušanu un izkraušanu, gaisa kuģu stāvēšanu, tehnisko apkopi un degvielas uzpildi.

Speciālie aviācijas darbi — gaisa kuģa lidojumi, kuru laikā gaisa kuģis par atlīdzību tiek izmantots dabas aizsardzības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru vajadzību apmierināšanai, aviācijas glābšanas darbu veikšanai, kā arī lai sniegtu medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem un palīdzību stihisku nelaimju seku likvidēšanā.

Starptautiskie lidojumi — gaisa kuģu lidojumi, kuri tiek veikti vairāk nekā vienas valsts gaisa telpā.

Starptautiskie gaisa pārvadājumi — pārvadājumi, kuru sākumpunkts, apstāšanās vieta vai galapunkts atrodas vairāku valstu teritorijās.

Pirmā nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Latvijas Republikas gaisa telpā piemērojamā jurisdikcija

Latvijas Republikai ir suverenitāte gaisa telpā virs valsts sauszemes teritorijas, tās iekšējiem un teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem.

Attiecībā uz Latvijas Republikas gaisa telpu piemērojama Latvijas Republikas jurisdikcija.

2. pants. Tiesiskie akti, kas regulē Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu un civilās aviācijas darbību

Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu un civilās aviācijas darbību Latvijas Republikā valsts un tās iedzīvotāju interesēs regulē šis likums, citi Latvijas Republikas aviācijas likumdošanas akti, šā likuma noteiktās kompetences ietvaros izdotie valsts institūciju normatīvie akti, kā arī starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika.

Ja Latvijas Republikas noslēgtajā starptautiskajā līgumā paredzēti citādi noteikumi nekā tie, kas ietverti Latvijas Republikas likumdošanas aktos, piemēro starptautiskā līguma noteikumus, ievērojot likuma «Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem» noteikumus.

3. pants. Likuma darbības joma

Šajā likumā noteiktās prasības attiecas uz:

1) civilo aviāciju Latvijas Republikas teritorijā;

2) Latvijas Republikas civilās aviācijas gaisa kuģiem, kuri atrodas ārpus Latvijas Republikas teritorijas, ja tās valsts likumdošanas aktos, kuras teritorijā atrodas gaisa kuģis, nav noteikts citādi;

3) Latvijas Republikas muitas un policijas dienestu aviāciju.

Šā likuma 14., 28., 29., 40.42., 45., 47.49., 52., 63. un 97. pants, 44. panta otrās, trešās un ceturtās daļas un 56. panta otrās daļas noteikumi attiecas uz Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku aviāciju.

Šā likuma 40. un 41. panta noteikumi attiecas uz personām, kas veic šā likuma 40. panta pirmās daļas 2.—4. punktā un otrajā daļā paredzēto darbību vai šā likuma 41. pantā norādīto objektu celtniecību un izvietošanu.

Atkāpšanās no šā panta pirmās daļas 3. punkta un otrās daļas noteikumiem, ja tas nepieciešams, lai pildītu šo dienestu ārkārtējās funkcijas, pieļaujama ar Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumu.

4. pants. Civilās aviācijas darbībai nepieciešamie sertifikāti, licences, apliecības un atļaujas

Latvijas Republikā gaisa telpas izmantošana, civilās aviācijas darbība, civilās aviācijas speciālistu sagatavošana (pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana), kā arī šā likuma 40. panta otrajā daļā noteiktā darbība ir atļauta tikai pēc šā likuma 10., 17., 20., 22., 25., 31., 32., 40., 80., 82. un 92. pantā noteikto un attiecīgajai darbībai nepieciešamo sertifikātu, licenču, apliecību un atļauju saņemšanas.

Otrā nodaļa
VALSTS PĀRVALDE UN UZRAUDZĪBA LATVIJAS REPUBLIKAS
GAISA TELPAS IZMANTOŠANAS UN CIVILĀS AVIĀCIJAS DARBĪBAS JOMĀ

5. pants. Valsts pārvaldes institūcijas Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā

Valsts politiku un pārvaldi Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā realizē Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Aviācijas departaments (turpmāk — Aviācijas departaments) un Latvijas Republikas Civilās aviācijas administrācija (turpmāk — Civilās aviācijas administrācija).

Civilās aviācijas administrācija ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai pakļauta valsts pārvaldes institūcija, kura tiek finansēta no līdzekļiem, kas iegūti, iekasējot maksu par pakalpojumiem, un no Latvijas Republikas aviācijas uzņēmumu maksājumiem. Tā darbojas atbilstoši bezpeļņas organizācijas principiem.

Kārtību, kādā Latvijas Republikas aviācijas uzņēmumi izdara šā panta otrajā daļā paredzētos maksājumus, nosaka satiksmes ministrs.

6. pants. Aviācijas departamenta un Civilās aviācijas administrācijas kompetence

Aviācijas departaments:

1) izstrādā civilās aviācijas perspektīvās attīstības programmu un koncepciju projektus;

2) izsniedz licences uzņēmējdarbības veikšanai gaisa satiksmes pakalpojumu jomā;

3) izstrādā līgumus starptautisko lidojumu un gaisa pārvadājumu jomā, piedalās šo līgumu noslēgšanā vai Latvijas Republikas Ministru kabineta pilnvarojumā slēdz tos patstāvīgi;

4) sadarbojas ar citu valstu valdību pārstāvjiem un pilnvarotām aviācijas institūcijām, kā arī ar starptautiskajām civilās aviācijas organizācijām gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības attīstības jautājumos;

5) pieprasa no juridiskajām un fiziskajām personām, kuru darbība saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu vai civilās aviācijas līdzekļu ekspluatāciju, savu funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju;

6) izsniedz atļauju uz konkursa pamata par tiesībām veikt gaisa pārvadājumus pa noteiktiem maršrutiem vai atsevišķos reģionos vai arī veikt attiecīgā profila aviācijas darbus noteiktā reģionā;

7) apstiprina pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumu noteikumus.

Civilās aviācijas administrācija:

1) veic Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības valsts uzraudzību;

2) aizliedz darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu vai civilās aviācijas gaisa kuģu, lidlauku un citu civilās aviācijas objektu un iekārtu ekspluatāciju, ja tiek pārkāpti šā likuma un citu uz tā pamata izdoto normatīvo aktu noteikumi, kā arī darbību, kas apdraud gaisa kuģu lidojumu drošību;

3) likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā sauc pie atbildības personas, kas ar savu rīcību apdraud gaisa kuģu lidojumu drošību;

4) izstrādā pasākumus gaisa kuģu lidojumu un civilās aviācijas drošības garantēšanai, kā arī vada Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienesta darbību;

5) pieprasa no juridiskajām un fiziskajām personām, kuru darbība saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu vai civilās aviācijas līdzekļu ekspluatāciju, savu funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju;

6) reģistrē civilās aviācijas gaisa kuģus Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā;

7) nosaka gaisa telpas izmantošanas kārtību;

8) (izslēgts ar 12.06.2003. likumu);

9) sagatavo un apstiprina normatīvos aktus, kuri regulē civilās aviācijas darbību;

10) sadarbojas ar citu valstu valdību pilnvarotām aviācijas institūcijām Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības valsts uzraudzības un gaisa kuģu meklēšanas un glābšanas jomā.

Aviācijas departamenta un Civilās aviācijas administrācijas speciālistiem ir tiesības iekļūt un netraucēti pildīt savus /dienesta pienākumus visos civilās aviācijas objektos, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.1998. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

Trešā nodaļa
GAISA KUĢI

7. pants. Gaisa kuģi, kurus reģistrē Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā

Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrē civilās aviācijas gaisa kuģus, kas ir Latvijas Republikas valsts institūciju, pašvaldību, sabiedrisko organizāciju, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un Latvijas pilsoņu īpašumā, kā arī Latvijas Republikas muitas un policijas dienestu gaisa kuģus.

Izņēmuma kārtā Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā var reģistrēt gaisa kuģus, kuru īpašnieki nav Latvijas Republikas valsts institūcijas, pašvaldības, sabiedriskās organizācijas, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un Latvijas pilsoņi, bet kurus regulāri izmanto lidojumiem no Latvijas Republikas teritorijas.

Ieķīlātu gaisa kuģi Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrē, kā arī izdara grozījumus reģistrācijas datos tikai ar kreditora (kreditoru) rakstveida piekrišanu.

Šā panta prasībām atbilstošos gaisa kuģus Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrē, ievērojot šā likuma 9. panta pirmās daļas noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

8. pants. Gaisa kuģi, kurus reģistrē Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra pielikumā

Gaisa kuģus, kuri ir Latvijas Republikas valsts institūciju, pašvaldību, sabiedrisko organizāciju, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un Latvijas pilsoņu īpašumā, bet kuru reģistrācijai Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā trūkst nepieciešamo priekšnoteikumu, var reģistrēt uz laiku Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra pielikumā.

Šā panta noteikumiem atbilstošos gaisa kuģus Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra pielikumā reģistrē, ievērojot šā likuma 9. panta pirmās daļas 1. un 2. punkta noteikumus.

9. pants. Gaisa kuģa reģistrācijas nosacījumi un kārtība

Gaisa kuģi Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrē, ja:

1) Civilās aviācijas administrācijai ir iesniegts gaisa kuģa īpašnieka rakstveida pieteikums;

2) gaisa kuģis ir izslēgts no citas valsts gaisa kuģu reģistra vai nav bijis reģistrēts;

3) ir dokuments, kas apliecina, ka gaisa kuģis ir konstruēts un būvēts, ievērojot normas, kuras nosaka gaisa kuģa derīgumu lidojumiem (gaisa kuģa tipa sertifikāts, citas valsts izsniegta apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem vai eksportapliecība, kompetentas komisijas atzinums par amatieru būvēta gaisa kuģa derīgumu lidojumiem u. c.).

Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrācijas kārtību nosaka Aviācijas departaments.

10. pants. Gaisa kuģa reģistrācijas apliecība

Pēc gaisa kuģa reģistrācijas Civilās aviācijas administrācija izsniedz gaisa kuģa reģistrācijas apliecību.

Ja gaisa kuģi saskaņā ar šā likuma 8. panta noteikumiem reģistrē Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra pielikumā, tiek izsniegta gaisa kuģa reģistrācijas pagaidu apliecība.

Ja gaisa kuģa reģistrācijas apliecība (pagaidu apliecība) nozaudēta vai kļuvusi nederīga, Civilās aviācijas administrācija var izsniegt tās dublikātu.

Ja mainījies Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā (tā pielikumā) reģistrētā gaisa kuģa īpašnieks vai gaisa kuģis ir izslēgts no minētā reģistra vai tā pielikuma, gaisa kuģa reģistrācijas apliecība (pagaidu apliecība) jānodod Civilās aviācijas administrācijai.

11. pants. Nacionālā zīme un reģistrācijas zīme

Gaisa kuģim, kas reģistrēts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā vai tā pielikumā, piešķir nacionālo zīmi un reģistrācijas zīmi.

Nacionālo zīmi un reģistrācijas zīmi uz gaisa kuģa atveido «Nolikumā par Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistru» paredzētajā kārtībā.

Uz gaisa kuģa var atveidot aviokompānijas emblēmu un citus simbolus, kas reģistrēti Civilās aviācijas administrācijā.

12. pants. Pienākums ziņot par pārmaiņām Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistram sniegtajā informācijā

Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā vai tā pielikumā reģistrētā gaisa kuģa īpašniekam ir pienākums ziņot Civilās aviācijas administrācijai par kreditora (kreditoru) tiesībām vai pārmaiņām īpašuma tiesībās uz reģistrēto gaisa kuģi, kā arī par citām pārmaiņām Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistram sniegtajā informācijā ne vēlāk kā piecu dienu laikā no brīža, kad notikušas šajā pantā minētās pārmaiņas.

Personai, kura ekspluatē Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēto gaisa kuģi, pamatojoties uz īres līgumu, kas noslēgts ar ārvalsts juridiskajām vai fiziskajām personām, jāievēro šā panta pirmās daļas prasības, kā arī jāziņo par grozījumiem gaisa kuģa īres līgumā.

13. pants. Gaisa kuģa izslēgšana no Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra

Gaisa kuģi no Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra vai tā pielikuma izslēdz:

1) pēc gaisa kuģa īpašnieka lūguma;

2) ja īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības uz gaisa kuģi neatbilst šā likuma 7. vai 8. panta noteikumiem;

3) ja gaisa kuģis tiek reģistrēts Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku gaisa kuģu reģistrā;

4) ja pēdējo triju gadu laikā Civilās aviācijas administrācija nav izsniegusi, pagarinājusi vai atzinusi par Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu citas valsts izsniegtu apliecību par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem un ja gaisa kuģa īpašnieks Civilās aviācijas administrācijas noteiktajā laikā nav pierādījis, ka gaisa kuģis lidojumiem ir derīgs;

5) ja gaisa kuģis cietis nelaimes gadījumā un tā meklēšana saskaņā ar šā likuma 69. panta noteikumiem ir pārtraukta.

Ieķīlātu gaisa kuģi no Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra izslēdz tikai ar kreditora (kreditoru) rakstveida piekrišanu.

14. pants. Atļauja veikt lidojumus

Latvijas Republikas gaisa telpā lidojumi ir atļauti tādam gaisa kuģim, kurš reģistrēts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā vai tā pielikumā, Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku gaisa kuģu reģistrā vai citas valsts reģistrā un uz kura ir gaisa kuģa reģistrētājvalsts noteikumiem atbilstoša nacionālā zīme un reģistrācijas zīme.

Lidojumus ar gaisa kuģi, kurš nav reģistrēts šā panta pirmajā daļā noteiktajos reģistros vai uz kura nav gaisa kuģa reģistrētājvalsts noteikumiem atbilstošas nacionālās zīmes un reģistrācijas zīmes, veic tikai ar Civilās aviācijas administrācijas atļauju un saskaņojot ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju.

15. pants. Normas, kas nosaka gaisa kuģa derīgumu lidojumiem

Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēta gaisa kuģa ekspluatācija Latvijas Republikas teritorijā atļauta tikai tad, ja konstatēta tā atbilstība valsts izvirzītajām lidojumu drošības prasībām, ko paredz normas, kas nosaka gaisa kuģa derīgumu lidojumiem.

Latvijas Republikā ir piemērojamas normas, kas nosaka gaisa kuģa derīgumu lidojumiem, ja šo normu prasības atbilst vai ir augstākas par Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartos noteiktajām prasībām un ja šīs normas ir atzinusi Civilās aviācijas administrācija.

Lidojumus ar gaisa kuģi, kurš neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, drīkst veikt tikai ar Civilās aviācijas administrācijas atļauju, ja tā uzskata, ka, ievērojot speciālus gaisa kuģa ekspluatācijas ierobežojumus, tiks garantēta gaisa kuģu lidojumu drošība.

16. pants. Gaisa kuģa atzīšana par derīgu lidojumiem

Civilās aviācijas administrācija gaisa kuģi atzīst par derīgu lidojumiem, ja:

1) gaisa kuģis ir konstruēts un ražots atbilstoši Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošajām normām, kas nosaka gaisa kuģa derīgumu lidojumiem;

2) gaisa kuģa ekspluatācija un tehniskā apkope (remonts) veikta saskaņā ar Civilās aviācijas administrācijas izdotajiem vai tās atzītajiem gaisa kuģa izgatavotājvalsts un izgatavotāja paredzētajiem ekspluatācijas un tehniskās apkopes (remonta) noteikumiem vai dotajiem norādījumiem;

3) gaisa kuģa aerodinamiskās īpašības un tehniskie dati, kā arī tā iekārtas un agregāti atbilst šā likuma 15. panta noteikumiem.

Kārtību, kādā gaisa kuģis atzīstams par derīgu lidojumiem un kādā izsniedzama vai pagarināma apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem, nosaka Civilās aviācijas administrācija.

17. pants. Apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem

Katra gaisa kuģa atbilstību šā likuma 15. un 16. panta noteikumiem apliecina Civilās aviācijas administrācijas izsniegta apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem vai citas valsts izsniegta apliecība, kuru saskaņā ar šā likuma 18. panta noteikumiem par spēkā esošu Latvijas Republikas teritorijā atzinusi Civilās aviācijas administrācija.

Civilās aviācijas administrācija apliecību par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem izsniedz pēc gaisa kuģa īpašnieka rakstveida lūguma, ja saskaņā ar šā likuma 16. panta noteikumiem gaisa kuģis ir atzīts par lidojumiem derīgu.

Apliecību par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem izsniedz uz laiku līdz gaisa kuģa remontam vai tā ekspluatācijas termiņa beigām, bet ne ilgāku par trim gadiem.

Apliecību par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem pagarina saskaņā ar šā likuma 16. panta noteikumiem.

Ja apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem ir nozaudēta vai kļuvusi nederīga, Civilās aviācijas administrācija var izsniegt tās dublikātu.

18. pants. Ārvalstīs izsniegtās apliecības par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem atzīšana par spēkā esošu

Gaisa kuģa reģistrētājvalsts izsniegto apliecību par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem Latvijas Republikā par spēkā esošu atzīst Civilās aviācijas administrācija, ja šāda apliecība ir izsniegta atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartos noteiktajām prasībām vai augstākām prasībām.

Civilās aviācijas administrācija var pārbaudīt citā valstī reģistrēta gaisa kuģa derīgumu lidojumiem, ja:

1) ir šaubas par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem;

2) to lūdz gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants;

3) to pieprasa gaisa kuģa reģistrētājvalsts civilās aviācijas administrācija vai cita tās pilnvarota institūcija.

19. pants. Apliecības par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem atzīšana par spēkā neesošu

Latvijas Republikas teritorijā apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem nav spēkā, ja:

1) izbeidzies apliecības derīguma termiņš;

2) gaisa kuģis ir guvis bojājumu, kura dēļ tas neatbilst Latvijas Republikā piemērojamām normām, kas nosaka gaisa kuģa derīgumu lidojumiem;

3) gaisa kuģis netiek ekspluatēts vai tā tehniskā apkope (remonts) nav veikta saskaņā ar Civilās aviācijas administrācijas izdotajiem vai tās atzītajiem gaisa kuģa izgatavotājvalsts un izgatavotāja paredzētajiem ekspluatācijas un tehniskās apkopes (remonta) noteikumiem vai dotajiem norādījumiem;

4) atzīts par nederīgu gaisa kuģa tipa sertifikāts, kas nosaka šā tipa gaisa kuģu derīgumu lidojumiem.

Ar Civilās aviācijas administrācijas ģenerāldirektora rīkojumu apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem tiek atzīta par spēkā neesošu, ja:

1) Civilās aviācijas administrācija pārbaudot gaisa kuģa derīgumu lidojumiem vai citādi konstatē, ka tas lidojumiem nav derīgs;

2) notikušas pārmaiņas īpašuma tiesībās uz gaisa kuģi;

3) apliecība nozaudēta vai kļuvusi lietošanai nederīga.

Šā panta otrās daļas 1. punktā paredzētajā gadījumā apliecību atzīst par spēkā neesošu līdz brīdim, kad saskaņā ar šā likuma 16. panta noteikumiem gaisa kuģis tiek atzīts par lidojumiem derīgu.

Apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem, kura ar Civilās aviācijas administrācijas ģenerāldirektora rīkojumu atzīta par spēkā neesošu, jānodod Civilās aviācijas administrācijai.

20. pants. Sertifikāts par gaisa kuģa atbilstību vides aizsardzības prasībām

Latvijas Republikas teritorijā civilās aviācijas gaisa kuģa ekspluatācija atļauta tikai tad, ja konstatēta tā atbilstība vides aizsardzības prasībām. To apliecina Civilās aviācijas administrācijas izsniegts vai par derīgu Latvijas Republikas teritorijā atzīts citas valsts izsniegts sertifikāts par gaisa kuģa atbilstību vides aizsardzības prasībām.

Kārtību, kādā izsniedz sertifikātu par gaisa kuģa atbilstību vides aizsardzības prasībām, nosaka Civilās aviācijas administrācija pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

21. pants. Pienākums uzturēt gaisa kuģi atbilstoši to normu prasībām, kas nosaka gaisa kuģa derīgumu lidojumiem

Personām, kas ekspluatē civilās aviācijas gaisa kuģi lidojumā un veic tā tehnisko apkopi (remontu), ir pienākums to darīt saskaņā ar Civilās aviācijas administrācijas izdotajiem vai atzītajiem gaisa kuģa izgatavotājvalsts un izgatavotāja paredzētajiem ekspluatācijas un tehniskās apkopes (remonta) noteikumiem vai dotajiem norādījumiem un ekspluatācijas procesā uzturēt gaisa kuģi tādā stāvoklī, lai tas atbilstu normām, kas nosaka tā derīgumu lidojumiem.

Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētā gaisa kuģa īpašniekam vai ekspluatantam, ja gaisa kuģi ekspluatē cita persona, ir pienākums nekavējoties ziņot Civilās aviācijas administrācijai par gaisa kuģa bojājumiem un tā iekārtu un agregātu darbības traucējumiem, kuru dēļ gaisa kuģis neatbilst normām, kas nosaka gaisa kuģa derīgumu lidojumiem.

22. pants. Tiesības būvēt gaisa kuģi un veikt tā tehnisko apkopi (remontu)

Latvijas Republikas teritorijā tiesības būvēt un pārbūvēt gaisa kuģi, izgatavot gaisa kuģa atsevišķas daļas, ierīces un palīgierīces un veikt gaisa kuģu tehnisko apkopi (remontu) ir personām, kas Civilās aviācijas administrācijas noteiktajā kārtībā ir sertificētas.

Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz nerūpnieciskas (amatieru) būves gaisa kuģa būvēšanu, pārbūvēšanu un tā atsevišķu daļu, ierīču un palīgierīču izgatavošanu. Šāda gaisa kuģa derīgumu lidojumiem nosaka saskaņā ar šā likuma 16. panta noteikumiem, bet tā tehnisko apkopi (remontu) veic personas, kas Civilās aviācijas administrācijā saņēmušas attiecīgu atļauju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

Ceturtā nodaļa
LIDLAUKI UN GAISA TRASES

23. pants. Lidlauka izveidošana

Lidlauka celtniecību var uzsākt tikai pēc attiecīgas atļaujas saņemšanas Civilās aviācijas administrācijā. Lidlauka celtniecībai nepieciešamo zemi piešķir Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

24. pants. Lidlauka un gaisa trases ekspluatācijas nosacījumi

Civilās aviācijas lidlauka ekspluatācija atļauta tikai tad, ja tas atbilst šā likuma 27. un 62. panta noteikumiem un Civilās aviācijas administrācijas noteiktajām prasībām un ja ir izsniegta apliecība par lidlauka derīgumu ekspluatācijai.

Gaisa trases ekspluatācija atļauta tikai tad, ja tā atbilst Civilās aviācijas administrācijas noteiktajām prasībām un ja ir izsniegts gaisa trases ekspluatācijas sertifikāts.

Lidlauka ekspluatācijas kārtību nosaka Civilās aviācijas administrācija.

25. pants. Apliecība par lidlauka derīgumu ekspluatācijai un gaisa trases ekspluatācijas sertifikāts

Apliecību par lidlauka derīgumu ekspluatācijai izsniedz un pagarina, kā arī gaisa trases ekspluatācijas sertifikātu izsniedz Civilās aviācijas administrācijas noteiktajā kārtībā.

Apliecība par lidlauka derīgumu ekspluatācijai nav spēkā, ja izbeidzies šīs apliecības derīguma termiņš vai tiek pārkāpta Civilās aviācijas administrācijas noteiktā lidlauku ekspluatācijas kārtība.

Ja veicot pārbaudi vai citādi konstatēts, ka lidlauka darba organizācija, tā iekārtas vai gaisa trases aeronavigācijas un citas radiotehniskās iekārtas neatbilst noteiktām prasībām vai ierobežojumiem, ar Civilās aviācijas administrācijas ģenerāldirektora rīkojumu lidlauka vai gaisa trases ekspluatāciju ierobežo vai apliecību par lidlauka derīgumu vai gaisa trases ekspluatācijas sertifikātu atzīst par spēkā neesošu līdz brīdim, kad trūkumi ir novērsti.

26. pants. Lidlauka marķēšana

Lai organizētu gaisa kuģu pārvietošanos uz zemes un garantētu gaisa kuģu lidojumu drošību, lidlauku un tā gaisa kuģu pacelšanās un nolaišanās sektorus marķē Civilās aviācijas administrācijas noteiktajā kārtībā.

Lidlauka tuvumā aizliegts izvietot jebkādas zīmes, kas ir līdzīgas lidlauka marķēšanas zīmēm un ierīcēm un var maldināt gaisa kuģa apkalpi lidojuma laikā.

27. pants. Prasības, kādām jāatbilst lidlaukam, no kura veic gaisa pārvadājumus

Lidlaukā, no kura veic gaisa pārvadājumus, jābūt ēkām un citiem objektiem, lai nodrošinātu ar pasažieru, bagāžas, kravas un pasta gaisa pārvadājumiem saistīto operāciju veikšanu un citu pakalpojumu sniegšanu atbilstoši Latvijas Republikā noteiktajiem standartiem.

Šā panta pirmajā daļā minētajā lidlaukā jābūt attiecīgām iekārtām un sistēmām un īpaši sagatavotam personālam, lai atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) izstrādātajiem standartiem un rekomendācijām novērstu nelikumīgas iejaukšanās aktus civilās aviācijas darbībā.

Lidlaukā, no kura veic starptautiskos lidojumus, papildus jāveic pasākumu komplekss, lai nodrošinātu gaisa kuģu, to apkalpju un pasažieru, kas ierodas Latvijas Republikā vai to atstāj, kā arī Latvijas Republikā ar gaisa kuģiem ievestās un no tās izvedamās mantas sanitāro, karantīnas, muitas un robežas (pasu) un citu kontroli atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas aktu prasībām un to starptautisko līgumu prasībām, kuru dalībniece ir Latvijas Republika.

27.1 pants. Nodeva par pasažieru izlidošanu

Lidostās iekasē valsts nodevu par pasažieru izlidošanu.

Ieņēmumus no valsts nodevas izmanto lidostas infrastruktūras attīstības finansēšanai.

(11.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

28. pants. Maksa par Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts uzņēmuma (dienesta) pakalpojumiem un uz civilās aviācijas lidlauka sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī par aeronavigācijas un citu radiotehnisko iekārtu izmantošanu

Gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants, ja gaisa kuģi ekspluatē cita persona, Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts uzņēmuma (dienesta) pakalpojumus un uz civilās aviācijas lidlauka sniegtos pakalpojumus, kā arī aeronavigācijas un citas radiotehniskās iekārtas izmanto par maksu.

Šā panta pirmajā daļā noteiktos maksājumus pēc Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts uzņēmuma (dienesta) vai lidlauka administrācijas priekšlikuma apstiprina Aviācijas departaments.

Kārtību, kādā saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem paredzētos maksājumus kārto Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku aviācija, nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets.

29. pants. Kārtība, kādā civilās aviācijas lidlauku izmanto militārā aviācija, un kārtība, kādā militāro lidlauku izmanto civilā aviācija

Kārtību, kādā civilās aviācijas lidlauku izmanto Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku aviācija, un kārtību, kādā Nacionālo bruņoto spēku aviācijas lidlauku izmanto civilā aviācija, nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets.

Piektā nodaļa
CIVILĀS AVIĀCIJAS PERSONĀLS

30. pants. Civilās aviācijas speciālistam izvirzāmās prasības

Civilās aviācijas speciālistam ir jābūt speciāli sagatavotam un ar ieņemamajam amatam noteiktu nepieciešamo darba stāžu, bet atsevišķu kategoriju civilās aviācijas speciālistu veselības stāvoklim jāatbilst noteiktām prasībām.

Civilās aviācijas speciālistam izvirzāmās prasības nosaka Civilās aviācijas administrācija.

31. pants. Civilās aviācijas speciālistu sagatavošana

Civilās aviācijas speciālistu sagatavošanas, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas valsts uzraudzību veic Latvijas Republikas Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija un Civilās aviācijas administrācija.

Mācību programmas speciālajās aviācijas disciplīnās, kā arī aviācijas sportistu sagatavošanas programmas apstiprina Civilās aviācijas administrācija.

Tiesības veikt civilās aviācijas speciālistu sagatavošanu, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu ir mācību iestādēm, uzņēmējsabiedrībām, uzņēmumiem un fiziskajām personām, kas ir sertificētas Civilās aviācijas administrācijas noteiktajā kārtībā.

32. pants. Civilās aviācijas speciālista apliecība

Civilās aviācijas speciālistam atbilstoši viņa specialitātei, sagatavotības pakāpei un darba pieredzei izsniedz attiecīgu apliecību un piešķir kvalifikāciju, kuru apliecina, izdarot attiecīgu kvalifikācijas atzīmi speciālista apliecībā.

Civilās aviācijas speciālista apliecībā tiek atzīmēts tās derīguma termiņš. Kad šis termiņš izbeidzas, aviācijas speciālistam, lai pagarinātu apliecības derīguma termiņu, jāpierāda, ka viņš atbilst noteiktām prasībām.

Civilās aviācijas speciālistam izsniegto apliecību ar Civilās aviācijas administrācijas ģenerāldirektora lēmumu var atzīt par nederīgu, ja tiek konstatēts, ka persona, kurai izsniegta apliecība, neatbilst noteiktām prasībām. Šāda apliecība jānodod Civilās aviācijas administrācijai.

Civilās aviācijas administrācija atzīst par derīgu Latvijas Republikas teritorijā citas valsts izsniegtu civilās aviācijas speciālista apliecību, ja šāda apliecība ir izsniegta atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartos noteiktajām prasībām vai augstākām prasībām vai atbilstoši starptautiskajiem līgumiem, kuru dalībniece ir Latvijas Republika.

Kārtību, kādā izsniedzama vai pagarināma civilās aviācijas speciālista apliecība, nosaka Civilās aviācijas administrācija.

33. pants. Aviācijas speciālista pienākumi

Aviācijas speciālistam, pildot savas funkcijas, jāievēro šā likuma, citu Latvijas Republikas aviācijas likumdošanas aktu noteikumi, arī Aviācijas departamenta un Civilās aviācijas administrācijas izdoto nolikumu, instrukciju un citu normatīvo aktu vai šo institūciju atzīto gaisa kuģa izgatavotājvalsts un izgatavotāja paredzēto ekspluatācijas un doto tehniskās apkopes (remonta) noteikumu un norādījumu prasības un jāgarantē gaisa kuģa lidojuma un civilās aviācijas drošība.

34. pants. Aizliegums aviācijas speciālistam pildīt savas funkcijas

Aviācijas speciālistam ir aizliegts pildīt savas funkcijas, ja viņš:

1) nevar uzrādīt apliecību vai tajā trūkst noteiktās kvalifikācijas atzīmes, kas atļauj pildīt šādas funkcijas, vai noteiktā laikā nav pārbaudīta speciālista atbilstība noteiktai kvalifikācijai;

2) ir slims, noguris vai citu apstākļu dēļ nevar pildīt savas funkcijas, garantējot gaisa kuģa lidojuma un civilās aviācijas drošību;

3) ir alkohola, narkotisko vielu, medikamentu vai toksisko vielu iespaidā.

35. pants. Gaisa kuģa apkalpe

Gaisa kuģa apkalpē, ko komercnolūkos izmanto ekspluatants, kurš ir šā likuma 79.pantā noteiktā persona vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), var iekļaut tikai Latvijas pilsoņus vai personas, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi.

Par gaisa kuģa kapteini var būt tikai Latvijas pilsonis.

Ar Ministru kabineta atļauju Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētā gaisa kuģa apkalpē var iekļaut arī Eiropas savienības vai Eiropas ekonomiskās telpas valstu pilsoņus, ja Eiropas savienības vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts attiecīgās kompetentās institūcijas pieļauj Latvijas pilsoņu iekļaušanu šajā valstī reģistrēta gaisa kuģa apkalpē.

Gaisa kuģa apkalpes minimālo sastāvu atbilstoši gaisa kuģa izgatavotāja noteiktajam apkalpes sastāvam un konkrētajiem gaisa kuģa ekspluatācijas apstākļiem nosaka Civilās aviācijas administrācija.

Aizliegts veikt gaisa kuģa lidojumus, ja tā apkalpe nav pilnā sastāvā.

(30.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

36. pants. Gaisa kuģa kapteinis

Gaisa kuģa apkalpes darbu vada gaisa kuģa kapteinis. Ja gaisa kuģa apkalpes sastāvā ir tikai viens pilots, viņš ir arī gaisa kuģa kapteinis.

Ja gaisa kuģa kapteinis veselības stāvokļa dēļ lidojuma laikā nevar pildīt savus pienākumus, gaisa kuģa kapteiņa tiesības pārņem un viņa pienākumus pilda otrais pilots.

37. pants. Gaisa kuģa kapteiņa pienākumi

Gaisa kuģa kapteiņa pienākums ir:

1) vadīt gaisa kuģa apkalpes darbu tā, lai tiktu garantēta gaisa kuģa lidojuma drošība un ievēroti šā likuma un citu Latvijas Republikas likumu noteikumi, kā arī nolikumu, instrukciju un citu normatīvo aktu prasības;

2) veikt pasākumus, lai novērstu briesmas, kas draud viņa vadītajam gaisa kuģim, vai glābtu tā pasažierus, ievainotos apkalpes locekļus, gaisa kuģi, tā dokumentāciju un mantu, kas tajā atrodas, kā arī sniegtu medicīnisko palīdzību ievainotajiem, ja gaisa kuģis cietis nelaimes gadījumā;

3) nekavējoties noraidīt gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeram briesmu signālus, kas uztverti no cita gaisa kuģa, jūras vai iekšējās (upju) kuģniecības kuģa, kā arī ziņot, ja ir pamanīti kuģu nelaimes gadījumi, stihiskas nelaimes, briesmās esoši cilvēki, atzīmēt kartē to koordinātes un sniegt palīdzību, kādu var sniegt, neapdraudot vadīto gaisa kuģi, apkalpi un pasažierus;

4) nekavējoties ziņot Civilās aviācijas administrācijai par gadījumiem, kad izmantotas šā likuma 38. panta 3. punktā paredzētās tiesības.

38. pants. Gaisa kuģa kapteiņa tiesības

Lai pildītu šā likuma 37. pantā paredzētos gaisa kuģa kapteiņa pienākumus, gaisa kuģa kapteinim ir tiesības:

1) pieņemt galīgo lēmumu par gaisa kuģa pacelšanos, lidojuma turpināšanu vai nosēšanos paredzētajā lidojuma galapunktā vai rezerves lidlaukā;

2) atlikt gaisa kuģa izlidošanu uz laiku vai atteikties no lidojuma, ja gaisa kuģa tehniskā gatavība, lidojuma organizācija vai meteoroloģiskie apstākļi negarantē lidojuma drošību;

3) gadījumā, kad gaisa kuģa lidojuma drošība ir acīm redzami apdraudēta, vai arī nolūkā glābt gaisa kuģī esošo cilvēku dzīvību pieņemt šādus lēmumus:

a) par lidojuma turpināšanu, atkāpjoties no lidojuma plāna un gaisa satiksmes vadības dienesta dispečera norādījumiem, bet pēc iespējas saskaņā ar lidojuma noteikumiem un informējot par to attiecīgo gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeru,

b) par lidojuma turpināšanu vai nosēšanos sliktākos meteoroloģiskos apstākļos, nekā paredz noteiktais meteoroloģiskais minimums,

c) par lidojuma pārtraukšanu un piespiedu nosēšanos;

4) gaisa kuģa lidojuma drošības interesēs savas kompetences ietvaros dot jebkurai personai, kas atrodas gaisa kuģī, obligāti pildāmus norādījumus un piemērot visus nepieciešamos līdzekļus, lai pārtrauktu jebkuru personas rīcību, kura acīm redzami apdraud lidojuma drošību, un pēc gaisa kuģa nosēšanās nodot šo personu kompetentām iestādēm, kā arī lūgt pasažieru palīdzību, lai panāktu, ka šajā punktā minētā persona izpilda tai dotos norādījumus;

5) ja nepieciešams, organizēt pasažieru, viņiem klātesošo mantu un bagāžas pārbaudi gaisa kuģa lidojuma laikā.

Ārvalsts gaisa kuģa kapteinim ir šajā pantā paredzētās tiesības, ja par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem atbildīgās valsts likumdošanas akti neparedz citādi.

Sestā nodaļa
LATVIJAS REPUBLIKAS GAISA TELPAS
IZMANTOŠANAS KĀRTĪBA UN LIDOJUMU VEIKŠANA

39. pants. Latvijas Republikas gaisa telpas struktūra

Lai organizētu šā likuma 40. pantā minēto darbību un veiktu tās uzraudzību, Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts uzņēmums (dienests) izstrādā Latvijas Republikas gaisa telpas struktūru (gaisa trases, maršrutus, nekontrolējamo lidojumu un speciālo lidojumu zonas, lidlauku satiksmes zonas un gaisa satiksmes vadības zonas, aizliegtās zonas u. c.), kas nodrošina gaisa telpas kompleksu izmantošanu atbilstoši visu fizisko un juridisko personu interesēm.

Latvijas Republikas gaisa telpas struktūru pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju apstiprina Civilās aviācijas administrācija.

40. pants. Ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu saistīta darbība

Par darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu, uzskata:

1) gaisa kuģu lidojumus;

2) visu veidu darbību, kas saistīta ar materiālo objektu pacelšanu, pārvietošanu vai nolaišanos gaisa telpā;

3) šaušanu, kas var apdraudēt gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošību;

4) spridzināšanas darbus.

Šā panta pirmajā daļā paredzēto darbību, kā arī darbību, kas saistīta ar gaismas, radio un visu veidu elektromagnētisko izstarojumu, kurš var radīt draudus gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošībai, drīkst veikt pēc attiecīgas apliecības vai atļaujas saņemšanas. Šādas apliecības un atļaujas, kas paredzētas darbībai militāros nolūkos, izsniedz un to izsniegšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, pārējos gadījumos — Civilās aviācijas administrācija.

Kārtību, kādā veicama šā panta pirmajā daļā paredzētā darbība, kā arī darbība, kas saistīta ar gaismas, radio un visu veidu elektromagnētisko izstarojumu, kurš var radīt draudus gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošībai, nosaka Civilās aviācijas administrācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

41. pants. Tādu objektu celtniecība un izvietošana, kuri var apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošību

Lai garantētu gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošību, Civilās aviācijas administrācijā pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju ir jāsaņem atļauja celt un izvietot Latvijas Republikas teritorijā:

1) sprādzienbīstamus objektus;

2) objektus, kas var radīt traucējumus gaisa kuģu lidojumu nodrošināšanai nepieciešamo radiotehnisko līdzekļu darbā;

3) objektus, kuru augstums virs zemes vai ūdens virsmas to atrašanās vietā pārsniedz 100 metrus;

4) objektus neatkarīgi no to augstuma gaisa kuģu pacelšanās un nolaišanās sektoros — piecu kilometru attālumā no lidlauka kontrolpunkta, arī stādīt kokus;

5) objektus, kuru augstums par 30 metriem un vairāk pārsniedz lidlauka kontrolpunkta augstumu, — 10 kilometru rādiusā no tā;

6) objektus, kuru augstums par 50 metriem un vairāk pārsniedz lidlauka kontrolpunkta augstumu, — 30 kilometru rādiusā no tā;

7) objektus, kuri iespaido redzamību gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās laikā vai no kuriem izplūstošie dūmi, tvaiki vai citas vielas to samazina;

8) objektus, kuri veicina putnu masveida atrašanos, — 15 kilometru rādiusā no lidlauka kontrolpunkta.

Pilsētu un citu apdzīvoto vietu projektēšana, celtniecība un attīstība, kā arī rūpniecības, lauksaimniecības un citu objektu celtniecība un rekonstrukcija lidlaukam blakus esošajā teritorijā, virs kuras ir noteikta lidlauka satiksmes zona, jāveic, ievērojot gaisa kuģu lidojumu drošības prasības, ņemot vērā iespējamo aviācijas kaitīgo iedarbību uz iedzīvotāju veselību un uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbību.

Personām, kas uzcēlušas vai izvietojušas Latvijas Republikas teritorijā šā panta pirmajā daļā paredzētos objektus bez Civilās aviācijas administrācijas atļaujas, pēc šīs administrācijas pieprasījuma uz sava rēķina un noteiktā termiņā tie jānojauc, jāpārveido vai jāpārvieto uz citu vietu, kā arī līdz šā panta pirmās daļas 2. un 7. punktā minēto traucējumu novēršanai jāpārtrauc darbība, kas šādus traucējumus rada. Ja minētie norādījumi netiek izpildīti, Civilās aviācijas administrācija organizē pārkāpumu novēršanu uz tās personas rēķina, kura šos norādījumus nav ievērojusi.

Šā panta pirmās daļas 3.—6. punktā minēto celtņu un citu objektu īpašniekiem saskaņā ar lidlauku tehniskās ekspluatācijas noteikumu prasībām par saviem līdzekļiem jāierīko šo objektu nakts un dienas marķēšanas zīmes.

42. pants. Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas koordinācija un gaisa kuģu lidojumu vadība

Darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu, koordinē un gaisa kuģu lidojumus speciāli izveidotās gaisa satiksmes vadības zonās vada Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts uzņēmums (dienests). Atsevišķas gaisa satiksmes vadības zonas gaisa kuģu lidojumus var vadīt gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeri, kas neietilpst Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts uzņēmumā (dienestā).

Gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeri savā darbā ievēro šā likuma un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu noteikumus.

43. pants. Gaisa satiksmes kontrole gaisa telpā ārpus Latvijas Republikas teritorijas

Gaisa satiksmes kontroli gaisa telpā ārpus Latvijas Republikas teritorijas, arī virs Latvijas Republikas teritorijai piegulošajiem Baltijas jūras atklātajiem ūdeņiem, ja tas ir paredzēts starptautiskajos līgumos, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, veic tikai Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts uzņēmums (dienests), ievērojot šā likuma noteikumus un starptautiskajos līgumos ietvertās speciālās normas.

44. pants. Gaisa kuģa lidojumi

Lēmumu par gaisa kuģa un apkalpes gatavību lidojumam pieņem gaisa kuģa kapteinis saskaņā ar šā likuma 38. panta 1. un 2. punkta noteikumiem.

Latvijas Republikas gaisa telpā gaisa kuģu lidojumus veic Civilās aviācijas administrācijas noteiktajā kārtībā un saskaņā ar Latvijas Republikas gaisa telpas struktūru. Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku gaisa kuģu lidojumu kārtību atsevišķās zonās un maršrutos nosaka Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija.

Gaisa kuģim, tā apkalpei un pasažieriem, kas ierodas Latvijas Republikā vai to atstāj, vai arī Latvijas Republikā ar gaisa kuģi ievestai un no tās izvedamai mantai piemēro sanitāro, karantīnas, muitas, robežas (pasu) un citu kontroli atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas aktu noteikumiem un to starptautisko līgumu noteikumiem, kuru dalībniece ir Latvijas Republika.

Kārtību, kādā Latvijas Republikā ierodas un to atstāj aviācijas glābšanas darbos iesaistītie gaisa kuģi un to apkalpes, nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, kuru dalībniece ir Latvijas Republika.

45. pants. Lidojumi virs apdzīvotajām vietām

Gaisa kuģu lidojumi virs apdzīvotajām vietām jāveic tādā augstumā, kas, ja nepieciešams, nodrošinātu gaisa kuģu piespiedu nosēšanos ārpus apdzīvotās vietas teritorijas.

Civilās aviācijas administrācija var noteikt minimālos gaisa kuģu lidojumu augstumus virs atsevišķām apdzīvotajām vietām.

Gaisa kuģu demonstrēšanas lidojumi virs apdzīvotajām vietām veicami tikai ar Civilās aviācijas administrācijas atļauju.

46. pants. Ierobežojumi civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumiem ar virsskaņas ātrumu

Civilās aviācijas administrācija civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumiem ar virsskaņas ātrumu Latvijas Republikas gaisa telpā nosaka tādus augstumus, kuros nav iespējama šo lidojumu kaitīga fizikāla iedarbība uz iedzīvotāju veselību un apkārtējo vidi.

47. pants. Bezpilota gaisa kuģu lidojumi vai cita veida lidaparātu pārvietošanās

Bezpilota gaisa kuģim lidojumi vai cita veida lidaparātam, kas nav kvalificējams kā gaisa kuģis, pārvietošanās, ja tas nav pretrunā ar sabiedrības interesēm un neapdraud gaisa kuģu lidojumu drošību, Latvijas Republikas gaisa telpā jāveic kārtībā, kādu pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju nosaka Civilās aviācijas administrācija.

48. pants. Gaisa kuģu lidojumu ierobežojumi vai aizliegums

Ārkārtējā situācijā vai izņēmuma stāvokļa laikā, vai sabiedriskās drošības interesēs Latvijas Republikas Ministru kabinets var visā Latvijas Republikas gaisa telpā vai tās daļā uz laiku ierobežot vai aizliegt gaisa kuģu lidojumus.

49. pants. Gaisa kuģa piespiedu nosēdināšana Latvijas Republikas teritorijā

Ja gaisa kuģis novirzījies no lidojuma maršruta vai ielidojis teritorijā, kurā lidojumi aizliegti, tam nekavējoties jāveic nepieciešamie pasākumi, lai atjaunotu lidojumu saskaņā ar plānu.

Šā panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā un citos gadījumos, kad tas nepieciešams sabiedriskās kārtības un drošības interesēs, Civilās aviācijas administrācijas noteiktajā kārtībā Latvijas Republikas gaisa, telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts uzņēmuma (dienesta) dispečers var pieprasīt, lai gaisa kuģa kapteinis nosēdina gaisa kuģi tuvākajā piemērotajā lidlaukā. Par šādiem gadījumiem nekavējoties jāziņo Civilās aviācijas administrācijai un Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai.

Apstākļus un kārtību, kādā Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku un muitas dienesti var pieprasīt civilās aviācijas gaisa kuģa piespiedu nosēšanos, nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets.

50. pants. Aizliegums izlidot ārvalsts gaisa kuģim

Ja ārvalsts civilās aviācijas gaisa kuģī nav starptautiskajiem lidojumiem nepieciešamās dokumentācijas, kas noteikta Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartos vai starptautiskajos līgumos par gaisa satiksmi, vai ja ir pamats uzskatīt, ka gaisa kuģa tehniskais stāvoklis negarantē lidojuma drošību, kā arī ja tā apkalpes locekļiem nav atbilstošas speciālista apliecības, Civilās aviācijas administrācija gaisa kuģim var aizliegt izlidot.

Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos kārtību aizturētā gaisa kuģa izlidošanai no Latvijas Republikas teritorijas nosaka Civilās aviācijas administrācija.

51. pants. Noteiktos maksājumus nenokārtojuša gaisa kuģa izlidošanas aizkavēšana

Civilās aviācijas lidlauka vai Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizācijas valsts uzņēmuma (dienesta) administrācija vai tās pilnvarota persona var aizkavēt gaisa kuģa izlidošanu līdz šā likuma 28. pantā noteikto maksājumu nokārtošanai vai garantiju sniegšanai par šo maksājumu nokārtošanu.

52. pants. Radiosakaru iekārtu lietošanas kārtība

Gaisa kuģu apkalpju un gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeru savstarpējo radiosakaru uzturēšanai nepieciešamo iekārtu uzstādīšanas un lietošanas kārtību gaisa kuģī un uz zemes pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Sakaru departamentu nosaka Aizsardzības ministrija (attiecībā uz militāro aviāciju) un Civilās aviācijas administrācija (attiecībā uz civilo aviāciju).

53. pants. Gaisa kuģa dokumentācija

Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētajā gaisa kuģī lidojuma laikā ir jābūt šādai dokumentācijai:

1) gaisa kuģa reģistrācijas apliecībai;

2) apliecībai par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem;

3) atļaujai lietot gaisa kuģa radiostaciju;

4) uzskaites žurnālam par gaisa kuģa tehnisko stāvokli lidojuma laikā;

5) gaisa kuģa ekspluatācijas instrukcijai lidojumu veikšanai;

6) dokumentācijai par pasažieriem un kravu, ja gaisa kuģī atrodas pasažieri vai krava;

7) citiem Civilās aviācijas administrācijas noteiktajiem dokumentiem, kas nepieciešami gaisa kuģa lidojumu veikšanai.

Civilās aviācijas administrācija apstiprina šā panta pirmajā daļā noteiktās dokumentācijas paraugus un nosaka dokumentācijas komplektu, kuram jāatrodas gaisa kuģī īpaša lidojuma laikā.

Gaisa kuģa ekspluatantam ir tiesības noteikt papildu dokumentāciju, kurai gaisa kuģu lidojumu laikā jāatrodas tā ekspluatējamajos gaisa kuģos.

54. pants. Aeronavigācijas informācija

Gaisa kuģa apkalpei ir jābūt nodrošinātai ar aeronavigācijas informāciju, kas nepieciešama gaisa kuģa lidojumu veikšanai.

Gaisa kuģa lidojumu veikšanai Latvijas Republikas gaisa telpā nepieciešamās aeronavigācijas informācijas piegādi visām ieinteresētajām personām Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumentos paredzētajos gadījumos bez maksas, bet pārējos gadījumos — uz līguma pamata organizē Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts uzņēmums (dienests).

55. pants. Meteoroloģiskā informācija

Visas ieinteresētās personas ar gaisa kuģu lidojumu veikšanai nepieciešamo meteoroloģisko informāciju Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumentos paredzētajos gadījumos bez maksas, bet pārējos gadījumos — par samaksu nodrošina valsts meteoroloģiskais dienests Civilās aviācijas administrācijas noteiktajā kārtībā, kas saskaņota ar valsts meteoroloģisko dienestu.

56. pants. Lidojumu veikšanas meteoroloģiskie apstākļi

Lai garantētu civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošību, atkarībā no radiotehniskajām ierīcēm un citiem apstākļiem uz lidlauka, gaisa kuģa tipa un gaisa kuģa apkalpes kvalifikācijas tiek noteikti minimālie meteoroloģiskie apstākļi, kuros atļauts veikt lidojumus, — meteoroloģiskais minimums.

Minimālos meteoroloģiskos apstākļus, kuros Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku aviācijas gaisa kuģi veic nosēšanos civilās aviācijas lidlaukos, nosaka Civilās aviācijas administrācija, saskaņojot ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju.

Meteoroloģiskā minimuma piemērošanas kārtību nosaka Civilās aviācijas administrācija.

Septītā nodaļa
CIVILĀS AVIĀCIJAS DROŠĪBA

57. pants. Civilās aviācijas drošības programmas

Civilās aviācijas administrācija izstrādā un Latvijas Republikas Ministru kabinets apstiprina civilās aviācijas drošības garantēšanai nepieciešamo pasākumu kompleksu — Nacionālo civilās aviācijas drošības programmu.

Minētā programma paredz:

1) kārtību, kādā tiek sagatavoti aviācijas speciālisti un citi lidostu un gaisa kuģu ekspluatantu darbinieki un pārbaudīta viņu atbilstība noteiktām prasībām;

2) attiecīgu iekārtu uzstādīšanu gaisa kuģos, lidostās un atsevišķos lidlauku objektos;

3) profilaktisku pasākumu veikšanu lidlauku nekontrolējamajās zonās;

4) pasākumu veikšanu, lai novērstu nepiederošu personu un transporta nekontrolētu iekļūšanu un atrašanos lidlauku kontrolējamās zonās;

5) pasākumu veikšanu, lai novērstu iespēju pārvadāt un nosūtīt ieročus, munīciju, sprāgstvielas un citus bīstamus priekšmetus un vielas bez attiecīgas atļaujas vai priekšmetus un vielas, kuru pārvadāšana ar gaisa transportu ir aizliegta;

6) speciālu noteikumu izstrādāšanu sankcionētai ieroču, munīcijas un paaugstinātas bīstamības kravu pārvadāšanai;

7) gaisa kuģu un atsevišķu lidlauku objektu pastāvīgu uzraudzību un pārbaudi, lai novērstu to bojāšanu, nepiederošu personu iekļūšanu un uzturēšanos vai sprāgstvielu novietošanu tajos;

8) ārkārtējus pasākumus gaisa kuģa nolaupīšanas gadījumā vai gadījumos, kad tiek izdarīti citi nelikumīgas iejaukšanās akti civilās aviācijas darbībā;

9) kompetences un funkciju sadali starp Latvijas Republikas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, valsts drošības iestādēm, muitas, policijas dienestiem, Civilās aviācijas administrāciju, Lidostas aviodrošības dienestu un citām valsts institūcijām, kā arī civilās aviācijas uzņēmumiem Latvijas Republikā;

10) izmeklēšanu un analīzi attiecībā uz nelikumīgas iejaukšanās aktiem civilās aviācijas darbībā.

Saskaņā ar Nacionālo civilās aviācijas drošības programmu katra lidosta un katrs gaisa kuģa ekspluatants izstrādā civilās aviācijas drošības programmu, kuru apstiprina Civilās aviācijas administrācija.

58. pants. Civilās aviācijas drošības programmās ietverto pasākumu koordinācija

Lai realizētu Nacionālo civilās aviācijas drošības programmu un koordinētu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku, valsts drošības iestāžu, muitas un policijas dienestu un citu valsts institūciju, kā arī lidlauku un gaisa kuģu ekspluatantu darbību, Latvijas Republikas Ministru kabinets izveido Nacionālo civilās aviācijas drošības komisiju.

Lidlauka drošības programmā paredzētos pasākumus īsteno lidostas drošības dienests, sadarbojoties ar lidlaukā esošajiem robežapsardzības, muitas, policijas un citiem dienestiem. Minēto dienestu darbību koordinē lidlauka civilās aviācijas drošības komisija.

Par gaisa kuģa ekspluatanta drošības programmas izpildi ir atbildīgs pats ekspluatants.

59. pants. Pasažieru, bagāžas un rokas bagāžas pārbaude

Lai garantētu gaisa kuģa lidojumu un civilās aviācijas drošību, gaisa kuģu pasažieri un viņiem klātesošā manta, bet, ja nepieciešams, arī bagāža pirms gaisa kuģa lidojuma un pasažieri, viņiem klātesošā manta un bagāža pēc gaisa kuģa kapteiņa lēmuma arī lidojuma laikā tiek pakļauti speciālai pārbaudei.

Pārbaudi pirms gaisa kuģa lidojuma veic lidostas aviodrošības dienests Aviācijas departamenta noteiktajā kārtībā.

Šajā pantā par gaisa kuģa lidojumu uzskatāms laika posms no brīža, kad gaisa kuģī iekāpis vismaz viens pasažieris vai iekrauta bagāža, līdz brīdim, kad gaisa kuģi atstāj pēdējais pasažieris un bagāža ir izkrauta, ja šajā laika posmā gaisa kuģa kapteinis, pildot dienesta pienākumus, atrodas gaisa kuģī vai pie tā.

60. pants. Sadarbība ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām civilās aviācijas drošības jautājumos

Informācijas apmaiņu ar citām valstīm, Starptautisko civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un citām starptautiskajām organizācijām, kā arī cita veida sadarbību civilās aviācijas drošības jautājumos veic Aviācijas departaments un Civilās aviācijas administrācija.

Astotā nodaļa
AVIĀCIJAS GLĀBŠANAS DARBI UN AVIĀCIJAS
NELAIMES GADĪJUMU IZMEKLĒŠANA

61. pants. Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienests

Latvijas Republikā tiek izveidots Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienests, kas veic nelaimes gadījumā cietušo gaisa kuģu glābšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī ārpus tās, ja tas paredzēts starptautiskajos līgumos, kuru dalībniece ir Latvijas Republika. Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienests darbojas Civilās aviācijas administrācijas vadībā un savā darbībā balstās uz šā likuma, citu uz tā pamata izdoto normatīvo aktu noteikumiem un attiecīgo starptautisko līgumu normām.

Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienests uztur pastāvīgus sakarus ar Latvijas Republikas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Latvijas Republikas Civilās aizsardzības sistēmas ātrās reaģēšanas spēkiem, policiju, Latvijas jūras avāriju un glābšanas dienestu un citiem glābšanas dienestiem, kā arī ar Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta struktūrvienībām un veselības aizsardzības institūcijām, saskaņo ar šīm institūcijām kopīgas sadarbības iespējas un koordinē to darbību nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa glābšanas laikā.

Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienestu Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var iesaistīt iedzīvotāju, jūras un upju kuģu glābšanas operācijās un stihisku nelaimju seku likvidēšanā, ja netiek traucēta tā pamatfunkciju veikšana.

Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienests ar ārvalstu glābšanas dienestiem sadarbojas uz līguma pamata.

62. pants. Lidlauka personāla sagatavotība nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa glābšanai

Lidlauka personālam ir jābūt speciāli sagatavotam un organizētam, lidlaukā ir jāatrodas nepieciešamajam inventāram un iekārtām, lai patstāvīgi veiktu lidlauka teritorijā nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa glābšanu līdz brīdim, kad glābšanas darbus uzsāk un koordinē Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienests.

Lidlauka personālam un šā panta pirmajā daļā noteikto funkciju pildīšanai nepieciešamajam inventāram un iekārtām ir jāatbilst Civilās aviācijas administrācijas noteiktajām prasībām.

63. pants. Briesmu signāli

No gaisa kuģa, kam draud briesmas vai kas ir briesmās, vai kas cietis nelaimes gadījumā, jānoraida (jādod) īpaši šiem gadījumiem paredzētie briesmu signāli.

Gaisa kustības vadības dispečeram, kas uztvēris (pamanījis) briesmu signālu, jāveic visi iespējamie pasākumi, lai sniegtu palīdzību gaisa kuģim, kam draud briesmas vai kas ir briesmās, vai kas cietis nelaimes gadījumā, un jāziņo Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienestam.

Ja gaisa kuģa apkalpe uztvērusi briesmu signālu no gaisa kuģa, kam draud briesmas vai kas ir briesmās, vai kas cietis nelaimes gadījumā, gaisa kuģa kapteinis rīkojas saskaņā ar šā likuma 37. panta 3. punkta noteikumiem.

64. pants. Ziņošana par aviācijas nelaimes gadījumiem

Personām par visiem tām zināmajiem aviācijas nelaimes gadījumiem nekavējoties jāziņo pašvaldības vai policijas institūcijai vai arī Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienestam, vai tuvākajam aviācijas uzņēmumam (lidlaukam).

Pašvaldības vai policijas institūcijām par visiem zināmajiem aviācijas nelaimes gadījumiem nekavējoties jāziņo Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienestam.

Lai ziņotu par aviācijas nelaimes gadījumiem, var izmantot jebkuras personas sakaru līdzekļus, bet Latvijas Republikas sakaru iestādēm jānodrošina steidzamu telegrammu nosūtīšana vai steidzamas telefonsarunas bez maksas.

65. pants. Ziņošana citas valsts ieinteresētajām personām par Latvijas Republikas teritorijā notikušajiem aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem

Par Latvijas Republikas teritorijā notikušajiem aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem, kā arī par to izmeklēšanas uzsākšanu Satiksmes ministrija vai tās pilnvarota persona Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumentos noteiktajā kārtībā paziņo attiecīgajām citas valsts civilās aviācijas institūcijām un ieinteresētajām personām.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

66. pants. Gaisa kuģa glābšana

Ja saņemta informācija par to, ka gaisa kuģim draud briesmas vai tas ir briesmās, vai tas cietis nelaimes gadījumā, Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienests analizē šo informāciju un atkarībā no situācijas, kādā ir gaisa kuģis, izziņo paaugstinātu gatavību glābšanas darbu veikšanai vai nekavējoties uzsāk gaisa kuģa meklēšanu, ja nav zināma tā atrašanās vieta, vai veic glābšanas darbus.

Lidlauka teritorijā līdz brīdim, kad glābšanas darbus uzsāk un koordinē Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienests, nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa glābšanu veic lidlauka personāls patstāvīgi.

Ja nepieciešams, Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienests ir tiesīgs glābšanas darbos iesaistīt jebkuru juridisko personu, kuras darbības rajonā gaisa kuģis ir cietis nelaimes gadījumā, kā arī juridisko un fizisko personu rīcībā esošos tehniskos līdzekļus.

Personām, kuru darbības rajonā gaisa kuģis cietis nelaimes gadījumā, pirms Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienesta ierašanās savu iespēju robežās jāveic neatliekami pasākumi, lai glābtu cilvēkus, sniegtu viņiem medicīnisko un citu nepieciešamo palīdzību, kā arī lai apsargātu gaisa kuģi un dokumentāciju, ierīces un mantu, kas tajā atrodas.

67. pants. Citu valstu institūciju un gaisa kuģu īpašnieku piedalīšanās gaisa kuģu glābšanas pasākumos

Gaisa kuģa reģistrētājvalsts institūcijām un gaisa kuģa īpašniekam ir tiesības Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienesta vadībā piedalīties vai sniegt nepieciešamo palīdzību nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa glābšanā.

68. pants. Gaisa kuģa evakuācija

Gaisa kuģa un tā atlūzu evakuāciju no nelaimes gadījuma vietas veic gaisa kuģa ekspluatants vai citas organizācijas uz gaisa kuģa ekspluatanta rēķina.

Ja gaisa kuģa vai tā atlūzu evakuācija nav iespējama, kartē jāatzīmē šā gaisa kuģa vai tā atlūzu koordinātes, lai novērstu maldināšanu, veicot citu nelaimes gadījumā cietušo gaisa kuģu meklēšanu.

Ja aviācijas nelaimes gadījumā cietušais gaisa kuģis vai tā atlūzas traucē dzelzceļa, ūdens, gaisa transporta vai autotransporta kustību, Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienesta vadītājs pēc gaisa kuģa tehniskā stāvokļa, kā arī gaisa kuģa un tā atlūzu izvietojuma fiksēšanas un saskaņošanas ar Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļas vadītāju vai attiecīgo Satiksmes ministrijas amatpersonu veic pasākumus to evakuēšanai, lai atjaunotu transporta kustību.

Ja, veicot nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa glābšanas neatliekamus pasākumus, ir nepieciešams mainīt gaisa kuģa vai tā atlūzu izvietojumu, kā arī tad, ja nelaimes gadījumā cietušais gaisa kuģis vai tā atlūzas apdraud cilvēku dzīvību vai var sagādāt lielus materiālus zaudējumus un to evakuēšana jāveic nekavējoties — pirms Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļas ierašanās, pēc iespējas ir jāfiksē to sākotnējais stāvoklis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 04.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.03.2004.)

69. pants. Gaisa kuģa meklēšanas pārtraukšana

Ja nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa meklēšanai nav rezultātu, pēc attiecīgās Satiksmes ministrijas amatpersonas priekšlikuma satiksmes ministrs var pieņemt lēmumu par gaisa kuģa meklēšanas pārtraukšanu.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

70. pants. Latvijas Republikas teritorijā notikušo aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana

Latvijas Republikas teritorijā notikušos aviācijas nelaimes gadījumus un incidentus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izmeklē Satiksmes ministrijas Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļa.

Ja aviācijas nelaimes gadījumā vismaz viena persona ir guvusi miesas bojājumus, kuru dēļ iestājusies nāve, vai smagus miesas bojājumus, satiksmes ministrs izmeklēšanā var pieaicināt papildu speciālistus.

Ja civilās aviācijas nelaimes gadījumā vai incidentā iesaistīti Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki vai citu valstu militāro spēku gaisa kuģi, satiksmes ministrs un aizsardzības ministrs pēc savstarpējas vienošanās izmeklēšanā var pieaicināt papildu speciālistus.

Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanā iesaista Latvijas Republikas iestāžu, uzņēmumu un organizāciju speciālistus administratīvā kārtā un ārvalstu ekspertus — uz līguma pamata.

Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos izmeklēšanu vada Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļa.

(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.03.2004.)

71. pants. Speciālistu iekļaušana aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisijā

(Izslēgts ar 04.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.03.2004.)

72. pants. Citu valstu ieinteresēto institūciju piedalīšanās aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanā

Gaisa kuģa reģistrētājvalsts, ekspluatantvalsts vai izgatavotājvalsts institūcijas, kā arī tās valsts institūcijas, kuras pilsoņi ir cietuši aviācijas nelaimes gadījumā, vai to pilnvarotās personas aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanā var piedalīties kā novērotājas, ja starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, neparedz citādi.

73. pants. Aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšana ārpus Latvijas Republikas teritorijas

Citas valsts teritorijā notikuša Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētā gaisa kuģa aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanā Latvijas Republikas valsts institūcijas piedalās kā novērotājas, ja tās valsts likumdošanas akti, kuras teritorijā nelaimes gadījums vai incidents noticis, un starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, neparedz citādi.

Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu, kas noticis gaisa telpā, kura atrodas ārpus Latvijas Republikas teritorijas, bet kurā gaisa satiksmi kontrolē Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts uzņēmums (dienests), izmeklē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļa veic izmeklēšanu, ja to neīsteno cita valsts un ja ārpus Eiropas Savienības teritorijas noticis aviācijas nelaimes gadījums, kurā iesaistīts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, vai nopietns incidents, kurā iesaistīts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis vai tāds gaisa kuģis, ko ekspluatē fiziskā vai juridiskā persona, kuras domicils ir Latvijas Republikā.

Izmeklēšana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.03.2004. Trešā un ceturtā daļa stājas spēkā 01.05.2004. Sk. Pārejas noteikumus.)

74. pants. Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļas izmeklētāju tiesības

Veicot izmeklēšanu, Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļas izmeklētājiem ir tiesības:

1) brīvi piekļūt aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta vietai, kā arī gaisa kuģim, tā saturam vai atliekām;

2) nekavējoties nodrošināt pierādījumu uzskaiti un kontrolētu atlūzu vai sastāvdaļu savākšanu, lai veiktu pārbaudi vai analīzes;

3) nekavējoties piekļūt lidojuma ieraksta aparātiem, iepazīties ar visu attiecīgo ierakstu saturu un tos izmantot izmeklēšanā;

4) iepazīties ar aviācijas nelaimes gadījuma upuru mirstīgo atlieku apskates un laboratorisko analīžu rezultātiem;

5) iepazīties ar ārstniecības iestāžu atzinumiem un saņemt no tām informāciju par aviācijas nelaimes gadījumā vai incidentā cietušo personu veselības stāvokli;

6) nekavējoties iepazīties ar gaisa kuģi vadījušo personu apskates un laboratorisko analīžu rezultātiem;

7) izjautāt lieciniekus;

8) brīvi piekļūt jebkādai attiecīgajai informācijai vai ierakstiem, kas atrodas pie gaisa kuģa īpašnieka, ekspluatanta vai ražotāja, kā arī pie institūcijām, kuras ir atbildīgas par civilo aviāciju, lidostu vai gaisa satiksmes vadību;

9) pieprasīt, lai valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī, ja nepieciešams, citas juridiskās personas, kuru darbības rajonā noticis aviācijas nelaimes gadījums, savu iespēju robežās apsargātu gaisa kuģi, tā atlūzas un citus pierādījumus un sniegtu palīdzību darbietilpīgu un citu nepieciešamo pasākumu veikšanā, kā arī ierādītu izmeklēšanas nodaļai telpas darbam un atpūtai;

10) noteikt, kad gaisa kuģi, tā saturu, atlūzas un citus pierādījumus var aizvākt no notikuma vietas, kā arī iznīcināt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļai ir arī citas tiesības, kas nepieciešamas efektīvai izmeklēšanas mērķa sasniegšanai pēc iespējas īsākā laika posmā.

(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.03.2004.)

75. pants. Pienākums saglabāt lietiskos pierādījumus

Visām personām ir pienākums saglabāt bez jebkādām izmaiņām gaisa kuģi, tā atlūzas, uz gaisa kuģa un uz zemes esošos gaisa kuģa lidojuma objektīvās kontroles līdzekļus, visus uz gaisa kuģa un uz zemes esošos priekšmetus, kas saistīti ar aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu, dokumentāciju, kas saistīta ar gaisa kuģa lidojumu, tā izgatavošanu, remontu un tehnisko apkopi, un nodot tos Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.03.2004.)

76. pants. Pasākumi aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta cēloņu novēršanai

Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļa, ņemot vērā izmeklēšanas materiālus, izstrādā rekomendācijas aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu cēloņu novēršanai turpmākajā civilās aviācijas darbībā un nosūta tās Latvijas Republikā reģistrētajiem civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatantiem, citu valstu civilās aviācijas institūcijām, Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai (ICAO), kā arī citām ieinteresētajām personām.

Fiziskās un juridiskās personas, uz kurām attiecas rekomendācijas, tās izpilda pēc iespējas īsākā laika posmā.

Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļa nosūta Eiropas Komisijai nobeiguma ziņojumu un rekomendāciju kopijas.

(04.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.03.2004. Trešā daļa stājas spēkā 01.05.2004. Sk. Pārejas noteikumus.)

77. pants. Tiesības uz atlīdzību par izdevumiem (kaitējumu), kuri radušies, veicot gaisa kuģa glābšanu, kā arī veicot darbības pēc Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļas norādījumiem

Personas, kurām radušies izdevumi (kaitējums), veicot gaisa kuģa meklēšanu un glābšanu pēc Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienesta norādījumiem vai personiskās iniciatīvas, kā arī veicot darbības pēc Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļas norādījumiem, ir tiesīgas saņemt atlīdzību Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 04.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.03.2004.)

Devītā nodaļa
GAISA PĀRVADĀJUMI, SPECIĀLIE AVIĀCIJAS
DARBI UN GAISA KUĢA ĪRES LĪGUMS

78. pants. Tiesības veikt pasažieru, bagāžas, kravas un pasta gaisa pārvadājumus un speciālos aviācijas darbus

Tiesības veikt pasažieru, bagāžas, kravas un pasta gaisa pārvadājumus un speciālos aviācijas darbus Latvijas Republikas teritorijā ir personām, kurām ir Civilās aviācijas administrācijas izsniegta un spēkā esoša gaisa kuģa ekspluatanta apliecība un, ja nepieciešams, saskaņā ar šā likuma 82. panta noteikumiem izsniegta licence.

Gaisa kuģa ekspluatantam ir tiesības veikt tikai gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā noteikto darbību, ievērojot apliecībā paredzētos darbības nosacījumus un ierobežojumus.

Citas valsts gaisa kuģa ekspluatants gaisa pārvadājumus un speciālos aviācijas darbus Latvijas Republikas teritorijā veic, ja Civilās aviācijas administrācija ir atzinusi attiecīgās valsts izsniegto gaisa kuģa ekspluatanta apliecību un ir apdrošināta šā likuma 111. panta pirmās daļas 3. un 4. punktā noteiktā atbildība vai dota cita minētās atbildības garantija.

(Ceturtā un piektā daļa izslēgta ar 22.10.1998. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

79. pants. Personas, kurām izsniedz gaisa kuģa ekspluatanta apliecību

Civilās aviācijas administrācija gaisa kuģa ekspluatanta apliecību izsniedz Latvijas pilsoņiem un personām, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, kā arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas atbilst Civilās aviācijas administrācijas noteiktajām prasībām un ir nokārtojuši šā likuma 111.panta pirmajā daļā noteikto obligāto apdrošināšanu.

(30.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

80. pants. Gaisa kuģa ekspluatanta apliecība

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā un tās pielikumā Civilās aviācijas administrācija nosaka gaisa kuģa ekspluatanta darbības nosacījumus, ierobežojumus un speciālos noteikumus.

Kārtību, kādā izsniedz gaisa kuģa ekspluatanta apliecību, un termiņu, uz kādu to izsniedz, nosaka Civilās aviācijas administrācija.

81. pants. Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības atzīšana par spēkā neesošu vai gaisa kuģa ekspluatanta darbības ierobežošana

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecība nav spēkā, ja:

1) izbeidzies termiņš, uz kādu tā izsniegta;

2) notikušas pārmaiņas, kas saistītas ar gaisa kuģa ekspluatanta darbību, un tās ietekmē nosacījumus, uz kuru pamata izdota gaisa kuģa ekspluatanta apliecība, un par šīm pārmaiņām nav attiecīgas atzīmes gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā vai tās pielikumā;

3) gaisa kuģa ekspluatants nav nokārtojis šā likuma 111. panta pirmajā daļā noteikto obligāto apdrošināšanu.

Ja Civilās aviācijas administrācija konstatē, ka gaisa kuģa ekspluatants neatbilst noteiktām prasībām vai neievēro šā likuma vai citu Latvijas Republikas aviācijas likumdošanas aktu noteikumus, gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā vai tās pielikumā noteiktos darbības nosacījumus, ierobežojumus un speciālos noteikumus, ar Civilās aviācijas administrācijas ģenerāldirektora rīkojumu gaisa kuģa ekspluatanta darbību ierobežo, izdarot attiecīgas atzīmes gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā vai tās pielikumā, vai arī atzīst gaisa kuģa ekspluatanta apliecību par spēkā neesošu līdz pārkāpumu vai trūkumu novēršanas brīdim, vai to anulē.

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecība, kas ar Civilās aviācijas administrācijas ģenerāldirektora rīkojumu atzīta par spēkā neesošu vai anulēta, jānodod Civilās aviācijas administrācijai.

82. pants. Licence par tiesībām veikt gaisa pārvadājumus un speciālos aviācijas darbus

Licenci par tiesībām veikt gaisa pārvadājumus pa noteiktiem maršrutiem vai atsevišķos reģionos vai arī veikt attiecīgā profila speciālos aviācijas darbus noteiktā reģionā izdod uz konkursa pamata Aviācijas departamenta noteiktajā kārtībā.

83. pants. Licences par tiesībām veikt gaisa pārvadājumus un speciālos aviācijas darbus atzīšana par spēkā neesošu

Aviācijas departaments licenci par tiesībām veikt gaisa pārvadājumus pa noteiktiem maršrutiem vai atsevišķos reģionos vai arī veikt attiecīgā profila speciālos aviācijas darbus noteiktā reģionā var atzīt par spēkā neesošu, ja gaisa kuģa ekspluatants neievēro tajā atļautās darbības reglamentējošos noteikumus vai nespēj atbilstoši izmantot tam piešķirtās tiesības vai ja pārkāpumi nav novērsti Aviācijas departamenta noteiktajā laikā.

Ja Civilās aviācijas administrācija atzinusi par spēkā neesošu gaisa kuģa ekspluatanta apliecību vai anulējusi to, spēku zaudē arī licence par tiesībām veikt gaisa pārvadājumus pa noteiktiem maršrutiem vai atsevišķos reģionos vai arī veikt attiecīga profila speciālos aviācijas darbus noteiktā reģionā.

84. pants. Gaisa pārvadājumu regulēšana

Pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumus, kurus veic Latvijas Republikas reģistrēts gaisa kuģa ekspluatants, regulē šā likuma normas, Aviācijas departamenta izdotie gaisa pārvadājumu noteikumi, katra pārvadātāja izstrādātie gaisa pārvadājumu noteikumi, kā arī starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika.

Šā panta pirmajā daļā minētie noteikumi nosaka pārvadājumu dokumentos uzrādāmās ziņas un šo dokumentu izsniegšanas kārtību, tarifu pieņemšanas un piemērošanas kārtību, pārvadājuma procesā sniedzamo pakalpojumu minimālos standartus, pārvadājamās bagāžas un kravas pieņemšanas nosacījumus, kārtību, kādā pārvadājami ieroči, munīcija, sprāgstvielas, indīgas, ātri uzliesmojošas, radioaktīvas un citas bīstamas vielas un priekšmeti, kas var apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošību, pārvadājuma nokavējuma termiņus, sakarā ar gaisa pārvadājuma nokavējumu radītā zaudējuma atlīdzināšanas kārtību un apmēru, šā likuma 110. pantā noteikto pretenziju iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī citus gaisa pārvadājumus reglamentējošus nosacījumus.

Pasta gaisa pārvadājumus regulē līgumi, kurus noslēdz pārvadātājs un pasta institūcijas.

85. pants. Pārvadājuma dokumenti

Pasažiera gaisa pārvadājuma līgumu un tā noteikumus apliecina biļete, bet bagāžas nodošanu — bagāžas kvīts.

Kravas gaisa pārvadājuma līgumu, tā noteikumus un to, ka pārvadātājs pieņēmis kravu, apliecina kravas pavadzīme.

Ja pārvadātājs ir izsniedzis biļeti, bagāžas kvīti vai kravas pavadzīmi, bet tā nav pareizi noformēta vai ir nozaudēta, vai kādu citu iemeslu dēļ to nav iespējams uzrādīt, pārvadājuma līgums paliek spēkā. Tomēr, ja ir šā likuma 104. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteiktie nosacījumi, pārvadātāja atbildība netiek ierobežota.

Pasta gaisa pārvadājuma līgumu, tā noteikumus un pasta pieņemšanu pārvadāšanai apliecina pasta pavadzīme.

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek piedāvātas datorizētās biļešu rezervēšanas sistēmas un izmantoti to pakalpojumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.05.2002. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2002.)

86. pants. Kravas pavadzīmē uzrādīto datu pareizība

Kravas pavadzīmē uzrādītie dati par kravas svaru (masu), izmēriem un iesaiņojumu, kā arī par kravas vietu skaitu uzskatāmi par pareiziem līdz brīdim, kamēr pārvadātājs nepierāda pretējo. Dati par kravas daudzumu, apjomu, stāvokli un iesaiņojumu nevar būt par pierādījumu, ja pārvadātājs noteiktā kārtībā tos nav pārbaudījis nosūtītāja klātbūtnē un norādījis to kravas pavadzīmē.

87. pants. Kravas pavadzīmei pievienojamie dokumenti

Nosūtītājam jāsniedz ziņas un jāpievieno kravas pavadzīmei visi dokumenti, kuri līdz kravas izsniegšanai tās saņēmējam nepieciešami, lai izpildītu muitas un citas formalitātes, ko nosaka attiecīgie likumdošanas akti.

88. pants. Pasažiera gaisa pārvadājuma līguma vienpusēja izbeigšana

Pasažierim ir tiesības atteikties no lidojuma un saņemt atpakaļ samaksāto pārvadājuma maksu.

Pārvadātājs ir tiesīgs vienpusēji izbeigt pasažiera gaisa pārvadājuma līgumu, ja:

1) pasažieris atsakās no šā likuma 59. pantā noteiktās speciālās pārbaudes pirms gaisa kuģa lidojuma;

2) pasažieris pārkāpj pārvadātāja dotos norādījumus un ar savu rīcību rada draudus gaisa kuģa lidojuma drošībai;

3) tas nepieciešams, lai novērstu tās valsts likumdošanas aktu noteikumu pārkāpumus, pār kuru tiks veikts gaisa pārvadājums vai kurā atrodas pārvadājuma sākumpunkts, apstāšanās vieta vai galapunkts;

4) pasažiera garīgais vai fiziskais stāvoklis vai uzvedība gaisa pārvadājuma laikā var radīt draudus paša pasažiera veselībai vai gaisa kuģī esošo personu un mantu drošībai, kā arī neērtības citiem pasažieriem un izraisīt citu pasažieru iebildumus.

Pasažiera gaisa pārvadājuma līgumu izbeidz un samaksāto pārvadājuma maksu atdod pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumu noteikumos paredzētajā kārtībā.

89. pants. Kravas gaisa pārvadājuma līguma grozīšana

Nosūtītājam, ja tas izpildījis visas no gaisa pārvadājuma līguma izrietošās saistības un uzrādījis pārvadātājam kravas pavadzīmi, ir tiesības saņemt kravu atpakaļ tās nosūtīšanas vietā vai pārvadājuma galapunktā, aizkavēt to apstāšanās vietās, mainīt kravas pavadzīmē norādīto saņēmēju, pieprasīt, lai krava tiktu nogādāta atpakaļ uz tās nosūtīšanas vietu. Pārvadātājam, ja nav iespējams izpildīt nosūtītāja rīkojumus, tas nekavējoties jāpaziņo nosūtītājam.

Šā panta pirmajā daļā paredzēto nosūtītāja tiesību realizēšana nedrīkst nodarīt zaudējumus ne pārvadātājam, ne citiem nosūtītājiem, un nosūtītājam jāatlīdzina ar šo tiesību realizēšanu saistītie pārvadātāja izdevumi.

Ja nosūtītājs nepieprasa kravu atpakaļ un nav devis citus norādījumus, tad no brīža, kad krava pienākusi galapunktā, kravas saņēmējam ir tiesības prasīt, lai pārvadātājs izsniedz viņam kravu un kravas pavadzīmi, bet šajā pantā noteiktās nosūtītāja tiesības izbeidzas. Ja kravas saņēmējs atsakās pieņemt kravu, nosūtītāja tiesības tiek atjaunotas.

Katrs no šā panta noteikumiem atšķirīgs pārvadājuma līguma nosacījums jāieraksta kravas pavadzīmē.

Šā panta noteikumi neietekmē ne nosūtītāja un kravas saņēmēja savstarpējās attiecības, ne arī to attiecības ar trešajām personām, kuru tiesības izriet no saistībām ar nosūtītāju vai saņēmēju.

90. pants. Kravas saņemšana galapunktā

Pēc tam, kad pārvadātājs paziņojis kravas saņēmējam par kravas pienākšanu pārvadājuma galapunktā, saņēmējam krava jāsaņem pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumu noteikumos norādītajā termiņā.

Ja krava noteiktā termiņā nav saņemta, pārvadātājs par to paziņo kravas nosūtītājam un glabā šo kravu uz nosūtītāja rēķina un riska.

Kravas glabāšanas termiņus, kārtību un maksu, kā arī to, kad krava uzskatāma par nepieprasītu, un tās realizācijas kārtību nosaka pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumu noteikumi.

91. pants. Speciālie aviācijas darbi

Aviācijas darbus atsevišķās tautsaimniecības nozarēs veic, kā arī gaisa kuģus medicīniskās palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem, sanitāro pasākumu veikšanai un eksperimentālajiem zinātniskās pētniecības darbiem izmanto, pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti ar ieinteresētajām juridiskajām un fiziskajām personām.

Speciālo aviācijas darbu veikšanas kārtību nosaka Civilās aviācijas administrācija.

92. pants. Gaisa kuģa īres līgums

Saskaņā ar gaisa kuģa īres līgumu viena puse (izīrētājs) apņemas nodot par maksu otrai pusei (īrniekam) lietošanā uz laiku gaisa kuģi.

Gaisa kuģi var izīrēt kopā ar tā apkalpi vai bez tās.

Gaisa kuģa īres līgumā jānorāda katras puses nosaukums, gaisa kuģa tips, īrēšanas mērķis, gaisa kuģa tehniskās apkopes kārtība un puse, kura atbild par gaisa kuģa ekspluatācijas noteikumu ievērošanu un gaisa kuģa lidojumu drošību, kārtība, kādā apdrošināms gaisa kuģis un apdrošināma atbildība par lidojumā esoša gaisa kuģa nodarīto kaitējumu trešajām personām, īrētāja atbildība par bojājumu nodarīšanu gaisa kuģim vai tā bojāeju. Gaisa kuģa īres līgumā var ietvert arī citus noteikumus.

Īrniekam ir tiesības nodot īrēto gaisa kuģi apakšīrē tikai ar izīrētāja piekrišanu.

Ja Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētais gaisa kuģis tiek izīrēts citas valsts gaisa kuģa ekspluatantam vai ja Latvijas Republikas valsts institūcija, pašvaldība, sabiedriskā organizācija, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) vai Latvijas iedzīvotājs vēlas īrēt citā valstī reģistrētu gaisa kuģi, īres līguma noteikumi, kas saistīti ar atbildību par gaisa kuģa lidojuma drošību, jāsaskaņo Civilās aviācijas administrācijā un jāsaņem atļauja.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

93. pants. Čartera līgums

Pēc čartera līguma viena puse (izfraktētājs) apņemas nodot pret maksu otrai pusei (fraktētājam) pasažieru, bagāžas, kravas un pasta pārvadāšanai vai citiem mērķiem visas gaisa kuģa tilpnes vai to daļu.

Čartera līgumā jānorāda pušu nosaukums, gaisa kuģa tips, izīrēšanas mērķis, maksimālais pārvadājamo pasažieru skaits, bagāžas, kravas un pasta svars, īres maksas lielums, pārvadājuma sākumpunkts, laiks un galapunkts.

Čartera līgumā var ietvert arī citus noteikumus.

Izfraktētājam ir tiesības, neprasot papildu samaksu no fraktētāja, pārcelt pārvadājuma sākumlaiku un gaisa kuģa pacelšanās laiku pēc plāna paredzētajās nosēšanās vietās, veikt papildu nosēšanās vai mainīt lidojuma maršrutu, ja tas nepieciešams, lai garantētu gaisa kuģa lidojuma drošību.

Izfraktētāja pienākums ir savlaicīgi nodot gaisa kuģa tilpnes un līguma darbības laikā uzturēt gaisa kuģi tādā stāvoklī, lai to varētu izmantot līgumā paredzētajiem mērķiem.

Fraktētājam ir tiesības ar izfraktētāja piekrišanu nodot nofraktēto gaisa kuģi subčarterā.

Fraktētāja pienākums ir savlaicīgi izdarīt līgumā paredzēto maksājumu, nodrošināt pasažieru, bagāžas, kravas un pasta savlaicīgu nogādāšanu izlidošanas vietā.

Puse atbrīvojama no atbildības par čartera līguma neizpildīšanu vai nekvalitatīvu izpildīšanu, ja tā pierāda, ka šā līguma neizpildīšana vai nekvalitatīva izpildīšana nav notikusi tās vainas dēļ.

Izfraktētājs nav atbildīgs fraktētāja priekšā par gaisa kuģa nederīgumu ekspluatācijai, ja tas nav radies izfraktētāja vainas dēļ.

Izfraktētājs ir atbildīgs pasažieru, nosūtītāju un saņēmēju priekšā saskaņā ar šā likuma 98.106. panta noteikumiem.

Desmitā nodaļa
ATBILDĪBA UN APDROŠINĀŠANA

94. pants. Atbildība par šā likuma un citu Latvijas Republikas aviācijas likumdošanas aktu noteikumu pārkāpšanu

Persona, kas pārkāpusi šā likuma un citu Latvijas Republikas aviācijas likumdošanas aktu noteikumus, tiek saukta pie atbildības Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

95. pants. Atbildība par nepatiesu ziņu apzinātu sniegšanu Aviācijas departamentam un Civilās aviācijas administrācijai

Persona, kas Aviācijas departamentam un Civilās aviācijas administrācijai apzināti sniegusi nepatiesas ziņas, tiek saukta pie atbildības Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

Personai, kas apzināti sniegusi nepatiesas ziņas attiecībā uz sertifikāta, licences, apliecības vai atļaujas izsniegšanas nosacījumiem, šos dokumentus neizsniedz vai ar Aviācijas departamenta direktora vai Civilās aviācijas administrācijas ģenerāldirektora rīkojumu anulē attiecīgo izsniegto dokumentu.

96. pants. Atbildība par gaisa kuģa apkalpes locekļa nāvi vai veselības bojājumu, kas radies, pildot dienesta pienākumus

Gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants, ja gaisa kuģi ekspluatē cita persona, ir atbildīgs par kaitējumu, kas radies tādēļ, ka, pildot dienesta pienākumus, iestājusies gaisa kuģa apkalpes locekļa nāve vai viņa veselībai nodarīti bojājumi.

Dienesta pienākumu pildīšana sākas ar gaisa kuģa apkalpes locekļa gatavošanos lidojumam un beidzas ar brīdi, kad viņš izpildījis visas gaisa kuģa ekspluatācijas un citos noteikumos paredzētās funkcijas pēc lidojuma.

97. pants. Atbildība par lidojumā esoša gaisa kuģa nodarīto kaitējumu trešajai personai vai tās mantai

Gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants, ja gaisa kuģi ekspluatē cita persona, atbild par kaitējumu, kuru Latvijas Republikas teritorijā trešajai personai nodarījis lidojumā esošs gaisa kuģis vai no tā atdalījies priekšmets un kurš izpaužas kā trešās personas nāve vai tās veselībai nodarīti bojājumi, vai kaitējums šīs personas mantai, ja gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā nepierāda, ka kaitējums radies ar paša cietušā nodomu.

Šajā pantā par lidojumā esošu gaisa kuģi uzskatāms gaisa kuģis no brīža, kad iedarbināti gaisa kuģa dzinēji pirms tā pacelšanās, līdz brīdim, kad beidzies gaisa kuģa skrējiens pēc tā nosēšanās.

98. pants. Pārvadātāja atbildība par pasažiera nāvi vai pasažiera veselībai nodarītajiem bojājumiem, kas iestājušies gaisa pārvadājuma laikā

Pārvadātājs ir atbildīgs par kaitējumu, kas radies tādēļ, ka gaisa pārvadājuma laikā iestājusies pasažiera nāve vai pasažiera veselībai nodarīti bojājumi.

Ar tiesas lēmumu atlīdzību var noteikt arī periodisku maksājumu veidā, turklāt šo maksājumu kopsumma nedrīkst pārsniegt maksimālo zaudējuma atlīdzības apmēru, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 104. panta noteikumiem.

Pasažiera gaisa pārvadājums aptver laika posmu no brīža, kad pārvadātāja pilnvarotu personu uzraudzībā pasažieris izgājis uz lidlauka perona, lai iesēstos gaisa kuģī, līdz brīdim, kad pasažieris lidlauka peronu atstājis, — neatkarīgi no tā, vai gaisa kuģa lidojums noticis vai ne.

99. pants. Pārvadātāja atbildība par pasažierim klātesošās mantas nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojājumu

Pārvadātājs ir atbildīgs par pasažierim klātesošās mantas nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojājumu no brīža, kad pasažieris pirms gaisa pārvadājuma uzsākšanas iekāpis gaisa kuģī, līdz brīdim, kad pasažieris no tā izkāpis biļetē norādītajā gaisa pārvadājuma galapunktā vai apstāšanās punktā, izņemot gadījumus, kad pasažieris tiek lūgts viņam klātesošo mantu gaisa kuģī neatstāt.

100. pants. Pārvadātāja atbildība par bagāžas vai kravas nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojājumu

Pārvadātājs ir atbildīgs par reģistrētas bagāžas vai kravas nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojājumu, kas radies uz zemes vai gaisa kuģī, no brīža, kad bagāža vai krava pieņemta pārvadāšanai, līdz brīdim, kad bagāža vai krava izsniegta tās saņēmējam vai nosūtītājam.

Reģistrēta bagāža vai krava uzskatāma par nozaudētu, ja to atzinis pārvadātājs vai ja pagājušas septiņas dienas no brīža, kad bagāžai vai kravai vajadzēja pienākt pārvadājuma galapunktā, bet tā nav pienākusi.

101. pants. Apmērs, kādā pārvadātājs atbild par bagāžas, kravas vai pasažierim klātesošās mantas nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojājumu

Par pasažierim klātesošās mantas, reģistrētas bagāžas vai kravas nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojājumu pārvadātājs ir atbildīgs šādā apmērā:

1) par bagāžas vai kravas, kas pieņemta pārvadāšanai bez pieteiktas vērtības, kā arī par pasažierim klātesošās mantas nozaudēšanu vai iztrūkumu — faktiskās nozaudētās bagāžas, kravas vai pasažierim klātesošās mantas vai tās iztrūkstošās daļas vērtības apmērā;

2) par bagāžas vai tādas kravas nozaudēšanu vai iztrūkumu, kas pieņemta pārvadāšanai ar pieteiktu vērtību, — pieteiktās vērtības apmērā, ja pārvadātājs nepierāda, ka pieteiktā vērtība ir lielāka par faktisko;

3) par bagāžas, kravas vai pasažierim klātesošās mantas bojājumu — tās summas apmērā, par kuru samazinājusies bagāžas, kravas vai mantas vērtība.

Ja pasažierim klātesošās mantas, bagāžas, kravas daļas vai kāda tajās ietilpstošā priekšmeta nozaudēšana, iztrūkums vai bojājums ietekmē pārējās pasažierim klātesošās mantas vai tajā pašā bagāžas kvītī vai kravas pavadzīmē ierakstītās bagāžas vai kravas vērtību, nosakot atlīdzības apmēru, jāievēro visas šīs pasažierim klātesošās mantas, bagāžas vai kravas kopējā vērtība.

Bagāžas vai kravas nozaudēšanas vai iztrūkuma gadījumā pārvadātājs līdz ar atlīdzības izmaksu atdod atpakaļ pārvadājuma maksu par nozaudēto bagāžu, ja par bagāžas pārvadājumu ir bijis samaksāts, kā arī pārvadājuma maksu par nozaudēto kravu.

102. pants. Pārvadātāja atbildība par pārvadājuma nokavējumu

Pārvadātājs ir atbildīgs par zaudējumu, kas radies pasažierim, bagāžas vai kravas nosūtītājam vai saņēmējam sakarā ar gaisa pārvadājuma nokavējumu.

Šā panta pirmajā daļā paredzētā zaudējuma apmēru un tā noteikšanas kārtību reglamentē pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumu noteikumi vai starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika.

103. pants. Pārvadātāja atbrīvošana no atbildības vai atbildības samazināšana

Pārvadātājs nav atbildīgs, ja viņš pierāda, ka veicis visus nepieciešamos pasākumus kaitējuma un zaudējuma novēršanai vai ka šādus pasākumus nebija iespējams veikt.

Tiesa var atbrīvot pārvadātāju no šā likuma 98.100. un 106. pantā noteiktās atbildības vai ierobežot šo atbildību, ja pārvadātājs pierāda, ka cietušā vaina bijusi par iemeslu kaitējumam un zaudējumam vai to veicinājusi.

Pārvadātājs tiek atbrīvots no šā likuma 99., 100. un 106. pantā noteiktās atbildības, ja pasažierim klātesošās mantas, bagāžas, kravas vai pasta iztrūkums vai bojājums ir radies to dabisko īpašību vai nepilnīga iesaiņojuma dēļ.

Pārvadātājs saskaņā ar šā likuma 98.100., 102. un 106. panta noteikumiem ir atbildīgs Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā, ja starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, neparedz citādi.

104. pants. Pārvadātāja atbildības ierobežošana

Šā likuma 98.100. un 102. pantā noteikto pārvadātāja atbildību, tas ir, maksimālo zaudējumu atlīdzināšanas apmēru, var ierobežot kārtībā, kādu paredz starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, vai pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumu noteikumi.

Šā panta pirmajā daļā paredzēto pārvadātāja atbildības ierobežošanu nepiemēro, ja:

1) gaisa pārvadājuma dokumentā nav uzrādītas visas ziņas, ko nosaka starptautiskie līgumi, kuri paredz pārvadātāja atbildības ierobežošanu un kuru dalībniece ir Latvijas Republika, vai pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumu noteikumi;

2) pasažieris, bagāža vai krava ir pārvadāti ar pārvadātāja piekrišanu bez šā likuma 85. pantā noteikto dokumentu izsniegšanas;

3) tiek pierādīts, ka kaitējums radies ar pārvadātāja nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ.

105. pants. Pārvadātāja atbildības ierobežojuma grozīšana

Pārvadātājs, pasažieris, bagāžas vai kravas nosūtītājs vai saņēmējs var vienoties par pārvadātāja atbildības palielināšanu salīdzinājumā ar atbildības ierobežojumu, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 104. panta noteikumiem.

Nav spēkā vienošanās par pārvadātāja atbildības samazināšanu salīdzinājumā ar atbildības ierobežojumu, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 104. panta noteikumiem.

106. pants. Pārvadātāja atbildība par pasta nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojājumu un nogādāšanas nokavējumu

Pārvadātājs ir mantiski atbildīgs pasta institūciju priekšā par pasta nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojājumu un nogādāšanas nokavējumu pārvadātāja vainas dēļ tādā apmērā, kādā sakaru iestādes ir atbildīgas nosūtītāju vai adresātu priekšā.

107. pants. Pasažiera, bagāžas vai kravas nosūtītāja un saņēmēja atbildība

Pasažieri, bagāžas vai kravas nosūtītājs un saņēmējs ir atbildīgi par kaitējumu, kas viņu vainas dēļ nodarīts citām personām, pārvadātāja mantai un citu personu mantai, par kuru ir atbildīgs pārvadātājs.

Nosūtītājs ir atbildīgs par kaitējumu, kas pārvadātājam vai citai personai, kuras priekšā pārvadātājs ir atbildīgs, nodarīts sakarā ar pavadzīmē uzrādīto ziņu nepareizību, neprecizitāti vai nepilnību.

Nosūtītājs ir atbildīgs pārvadātāja priekšā par visiem zaudējumiem, kas var rasties sakarā ar šā likuma 87. pantā noteikto ziņu un dokumentu trūkumu, nepilnību vai nepareizību.

108. pants. Atbildība par kaitējumu, kas radies gaisa kuģu sadursmes rezultātā

Ja Latvijas Republikas teritorijā ir notikusi divu vai vairāku gaisa kuģu sadursme vai arī ja kāds no gaisa kuģiem nodarījis bojājumu citam gaisa kuģim, bet sadursme nav notikusi, gaisa kuģu ekspluatantu savstarpējo mantisko atbildību nosaka šādi noteikumi:

1) kaitējumu, kas nodarīts vienas puses vainas dēļ, pilnā apmērā atlīdzina šī puse;

2) ja kaitējums nodarīts abu (vairāku) pušu vainas dēļ, katras puses atbildību nosaka atbilstoši tās vainas pakāpei;

3) ja kaitējums nodarīts abu (vairāku) pušu vainas dēļ un noteikt katras puses vainas pakāpi nav iespējams, atbildība sadalāma visām pusēm vienlīdzīgi.

Ja puses nav vainojamas kaitējuma nodarīšanā, nevienai no tām nav tiesību prasīt, lai otra puse atlīdzina kaitējumu.

Neviena no pusēm, kuru gaisa kuģi ir cietuši sadursmē, nav uzskatāma par vainīgu, kamēr nav pierādīts pretējais.

Par kaitējumu, kas radies tādēļ, ka gaisa pārvadājuma laikā iestājusies pasažiera nāve vai pasažiera veselībai nodarīti bojājumi, kā arī par kaitējumu trešo personu mantai, kas atrodas gaisa kuģī vai uzticēta pārvadātājam, saskaņā ar šā likuma 98.106. panta noteikumiem mantiski ir atbildīgs pārvadātājs, turklāt viņam šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos ir atprasījuma (regresa) tiesības pret otru pusi (pusēm), kuras (kuru) vainas dēļ nodarīts kaitējums.

109. pants. Prasību celšana

Prasība pret pārvadātāju saskaņā ar šā likuma 98.100., 102. un 106. panta noteikumiem ceļama pārvadātāja pārvaldes institūcijas atrašanās vietas, gaisa pārvadājuma līguma noslēgšanas vai gaisa pārvadājuma galapunkta vietas tiesā ne vēlāk kā divu gadu laikā no dienas, kad gaisa kuģis ieradies galapunktā, vai no dienas, kad gaisa kuģim vajadzēja ierasties tajā, vai no pārvadājuma pārtraukšanas dienas.

Prasību pret pārvadātāju sakarā ar pasažierim klātesošās mantas, reģistrētas bagāžas vai kravas nozaudēšanu, iztrūkumu, bojājumu vai gaisa pārvadājuma nokavējumu var celt tikai pēc rakstveida pretenzijas pieteikšanas saskaņā ar šā likuma 110. panta noteikumiem.

Pārvadātājs prasību pret pasažieri, bagāžas vai kravas nosūtītāju un saņēmēju var celt saskaņā ar šo likumu sešu mēnešu laikā no tā notikuma dienas, kas bijis par pamatu prasības celšanai.

Prasības par kaitējuma atlīdzināšanu saskaņā ar šā likuma 96., 97. un 108. panta noteikumiem tiek celtas Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā un termiņos.

110. pants. Pretenzijas pieteikšana

Pasažierim klātesošās mantas nozaudēšanas, iztrūkuma vai bojājuma gadījumā pretenzija jāiesniedz pārvadātājam nekavējoties pēc pasažiera izkāpšanas biļetē norādītajā gaisa pārvadājuma galapunktā vai citā izkāpšanas vietā.

Citos šā likuma 109. panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos pretenzija jāiesniedz pārvadātājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā:

1) septiņu dienu laikā no reģistrētas bagāžas saņemšanas dienas tās iztrūkuma vai bojājuma gadījumā;

2) 14 dienu laikā no kravas saņemšanas dienas tās iztrūkuma vai bojājuma gadījumā;

3) septiņu dienu laikā reģistrētas bagāžas vai 14 dienu laikā kravas nozaudēšanas gadījumā no dienas, kad saskaņā ar šā likuma 100. panta otrās daļas noteikumiem tā tiek uzskatīta par nozaudētu;

4) 21 dienas laikā no bagāžas vai kravas saņemšanas dienas gaisa pārvadājuma nokavējuma gadījumā.

111. pants. Ar civilās aviācijas darbību saistītā obligātā apdrošināšana

Civilās aviācijas gaisa kuģu un citu civilās aviācijas objektu un iekārtu īpašniekiem un gaisa kuģu ekspluatantiem, kas savu darbību veic Latvijas Republikas teritorijā, attiecīgi jāapdrošina:

1) gaisa kuģi un citi civilās aviācijas objekti un iekārtas Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajos gadījumos;

2) gaisa kuģa apkalpes locekļi;

3) atbildība par nodarīto kaitējumu pasažierim, viņa mantai vai nosūtītajai bagāžai vai kravai;

4) atbildība par kaitējumu, ko trešajai personai vai šīs personas mantai nodarījis lidojumā esošs gaisa kuģis vai no tā atdalījies priekšmets.

Personas, kuru apmācības procesā nepieciešams veikt mācību lidojumus, apdrošina attiecīgā mācību iestāde, organizācija vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas tās nosūtījis mācīties.

Personas, kuras nav gaisa kuģa apkalpes locekļi, bet kuru darbs saistīts ar atrašanos gaisa kuģī lidojuma laikā, apdrošina attiecīgās organizācijas un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros tās strādā.

Personas, kuras nodarbojas ar aviācijas sportu, apdrošina sevi pašas.

112. pants. Atbildība par personu pārvadāšanu no ārvalstīm uz Latvijas Republiku vai no Latvijas Republikas uz ārvalstīm bez ieceļošanai attiecīgajā valstī derīgiem dokumentiem

Gaisa kuģa ekspluatants ir atbildīgs par to, lai no ārvalstīm uz Latvijas Republiku vai no Latvijas Republikas uz ārvalstīm netiktu pārvadātas personas bez ieceļošanai attiecīgajā valstī derīgiem dokumentiem.

Gaisa kuģa ekspluatants, kas no ārvalstīm uz Latvijas Republiku vai no Latvijas Republikas uz ārvalstīm nogādājis personu bez ieceļošanai attiecīgajā valstī derīgiem dokumentiem, nodrošina minētās personas nogādāšanu atpakaļ un sedz visus ar tās aizturēšanu saistītos izdevumus.

(11.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.1998.)

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1993. gada 23. februāra likums "Par aviāciju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 12/13; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 10) un Ministru kabineta noteikumi Nr. 78 "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par aviāciju"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 10).

2. Grozījumi likuma 70.pantā par to, ka Latvijas Republikas teritorijā notikušos aviācijas nelaimes gadījumus un incidentus izmeklē Satiksmes ministrijas Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļa, stājas spēkā 2003.gada 1.oktobrī.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

3. Šā likuma 73.panta trešā un ceturtā daļa un 76.panta trešā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

(04.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.03.2004.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

(04.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.03.2004.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 1994/56/EC.

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 5. oktobrī
Valsts prezidents G.ULMANIS
Rīgā 1994. gada 20. oktobrī