Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

Latvijas Republikas Valdības un Lietuvas Republikas Valdības līgums par savstarpēju palīdzību dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos

Latvijas Republikas Valdība un Lietuvas Republikas Valdība, (turpmāk - Līgumslēdzējas Puses),

Vēloties attīstīt sadarbību starp abām valstīm kā to nosaka 1994.gada 13.jūnijā Tallinā noslēgtais Līgums par parlamentāro un valdību sadarbību starp Igaunijas Republiku, Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku,

Pievēršot uzmanību Eiropas Drošības un sadarbības konferences trešās sanāksmes 1989.gada 19.janvāra Vīnes nobeiguma aktam un 1992.gada 10.jūlija Helsinku dokumentam,

Ņemot vērā 1992.gada 17.marta Helsinku Konvenciju par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību,

Apzinoties dabas katastrofu, kā arī plaša mēroga nelaimju gadījumu iespējamību sakarā ar industriālo attīstību,

Atzīstot par nepieciešamu abu valstu sadarbību un centienus veicināt savstarpējo palīdzību dabas katastrofu un citu plaša mēroga nelaimes gadījumos un paātrināt glābšanas vienību un/vai individuālu speciālistu, un palīdzības piegāžu, un aprīkojuma nosūtīšanu,

Atzīstot ieguvumu, ko Līgumslēdzējas Puses var gūt no zinātniskās un tehniskās informācijas apmaiņas dabas katastrofu un plaša mēroga nelaimes gadījumu un to seku likvidēšanas jomā,

ir vienojušās par turpmāko:

1.pants

Definīcijas

Šajā Līgumā termini tiek lietoti sekojošā nozīmē:

1) Palīdzību lūgusī Līgumslēdzēja Puse - Līgumslēdzēja Puse, kuras pilnvarotās institūcijas griežas pēc palīdzības pie otras Līgumslēdzējas Puses;

2) Palīdzības sniedzēja Līgumslēdzēja Puse - Līgumslēdzēja Puse, kuras pilnvarotās institūcijas izpilda otras Līgumslēdzējas Puses lūgumu par palīdzību;

3) Tranzīta valsts - valsts, kuras teritoriju jāšķērso glābšanas vienībām un/vai individuāliem ekspertiem, kā arī aprīkojumam un palīdzības piegādēm, kuru galamērķis ir palīdzību lūgusī Līgumslēdzēja Puse;

4) Dabas katastrofas un plaša mēroga nelaimes gadījumi - dabas katastrofu, industriālo un dažādu transporta negadījumu un katastrofu sekas, kas rada lielu kaitējumu un apdraudējumu cilvēka dzīvībai vai veselībai, dzīves apstākļiem un materiālajam īpašumam, kā arī citas katastrofas, kas rada postošas sekas apkārtējai videi un civilizācijai, kuru gadījumā jāveic ārkārtas pasākumus;

5) Glābšanas vienības - apmācītas personas, kā arī glābšanas vienības un medicīniskās palīdzības vienības, ko nosūta palīdzības sniedzēja Līgumslēdzēja Puse;

6) Individuālais eksperts - noteiktas nozares speciālists, kurš tiek nosūtīts palīdzības sniegšanai uz palīdzību lūgušo Līgumslēdzēju Pusi;

7) Inventārs - speciālie materiāli un ierīces, tehniskie un transporta līdzekļi, glābēji suņi, glābšanas vienību un/vai individuālu ekspertu nodrošinājums, aprīkojums, kā arī personiskie piederumi;

8) Palīdzības piegādes - visnepieciešamākie priekšmeti, medikamenti, narkotiskās un psihotropās vielas, pārsiešanas materiāli, pārtikas, dzeramā ūdens piegādes, kas bez maksas izsniedzami iedzīvotājiem, kurus skārusi nelaime.

2.pants

Objekts

1. Līgumslēdzējas Puses savu iespēju robežās sniedz savstarpēju palīdzību dabas katastrofu un plaša mēroga nelaimes gadījumos, kad palīdzību lūgusī Līgumslēdzēja Puse nespēj pati likvidēt to sekas.

2. Līgumslēdzējas Puses apmainās ar informāciju par iespējamām dabas katastrofām un plaša mēroga nelaimes gadījumiem, un par to iespējamo kaitējumu, un draudiem, kas varētu izplatīties pāri robežām otras Līgumslēdzējas valsts teritorijā, un katastrofu novēršanas paņēmieniem, kā arī sniedz savstarpēju palīdzību.

3. Šis Līgums paredz pamatnosacījumus palīdzībai, kas tiek īstenota pēc otras Līgumslēdzējas Puses lūguma, kā arī citu veidu sadarbību, kas paredzēta 12.panta noteikumos.

4. Šis Līgums nav piemērojams attiecībā uz dabas katastrofām un plaša mēroga nelaimes gadījumiem, kuri radušies Līgumslēdzēju Pušu valstu jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos.

3.pants

Pilnvarotās institūcijas

1. Līgumslēdzēju Pušu palīdzības lūgumi tiek nodoti un pieņemti pa diplomātiskajiem kanāliem. Sekojošās institūcijas ir pilnvarotas griezties pēc palīdzības:

a) Latvijas Republikā:

Iekšlietu ministrija;

b) Lietuvas Republikā:

Iekšlietu ministrija,

2. 1.punktā minētās pilnvarotās institūcijas var noteikt citas institūcijas, kas ir tiesīgas griezties pēc palīdzības un pieņemt lēmumus par šī Līguma īstenošanas veidiem.

3. Institūcijas, kuras pilnvarotas šī Līguma īstenošanai un minētas šī panta 1. un 2. punktos, ir tiesīgas uzturēt tiešus sakarus.

4.pants

Palīdzības sniegšanas formas

1. Palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas Puses teritorijā palīdzību sniedz glābšanas vienības un/vai individuāli eksperti, kuri apgādāti ar nepieciešamo inventāru un ir gatavi dzēst ugunsgrēkus, sniegt tehnisko palīdzību, likvidēt plūdu, radioaktīvā un ķīmiskā piesārņojuma sekas, nodrošināt medicīnisko palīdzību, kā arī veikt citus steidzamus darbus un būvju pagaidu remontu.

2. Pēc palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma palīdzību var sniegt arī ar palīdzības piegādēm.

3. Palīdzību var sniegt arī citos veidos.

5.pants

Robežas šķērsošana

1. Ar mērķi sniegt ātru un efektīvu palīdzību, Līgumslēdzējas Puses apņemas piemērot vienkāršotu robežas šķērsošanas procedūru attiecībā uz savu valstu robežām.

2. Glābšanas vienības vadītājs un/vai individuāls eksperts iesniedz vienkāršotas robežas šķērsošanas atļauju, ko izdevusi palīdzības sniedzējas Līgumslēdzējas Puses pilnvarotā institūcija, norādot viņa/viņas pilnvarojumu, sniedzamās palīdzības veidu un raksturu, inventāru un palīdzības piegādes, glābšanas vienību locekļu un/vai individuālo ekspertu sarakstu. Ja ārkārtējas nepieciešamības gadījumā atļaujas iesniegšana nav iespējama, ir pietiekoši uzrādīt jebkuru dokumentu, kas apliecina, ka šīs vizītes mērķis ir šajā Līgumā norādītie glābšanas pasākumi. Katram glābšanas vienības loceklim un/vai individuālam ekspertam jābūt oficiālai apliecībai ar fotogrāfiju vai kādam citam personību apliecinošam dokumentam (pasei, identifikācijas kartei vai transportlīdzekļa vadītāja apliecībai), ko uzrāda robežsardzes atbildīgajai amatpersonai pēc pieprasījuma.

3. Glābšanas vienības un/vai individuālie eksperti valsts robežu šķērso robežšķērsošanas punktos. Ārkārtējas nepieciešamības gadījumā, un saskaņojot ar 3.panta 1. un 2. punktos minētajām institūcijām, ir atļauts šķērsot valsts robežas, kā arī ievest glābšanas inventāru un palīdzības piegādes ārpus robežšķērsošanas punktiem. Šajā gadījumā tiek iesniegts iepriekšējs paziņojums robežas šķērsošanas institūcijām vai tuvākajam robežkontroles punktam un par to tiek paziņots Līgumslēdzēju Pušu pilnvarotajām institūcijām.

4. Vienkāršotā robežas šķērsošanas procedūra saskaņā ar šī panta 1.-3. punktiem ir spēkā pat tad, ja viena no Līgumslēdzējām Pusēm ir tranzīta valsts palīdzību lūdzošai trešajai valstij dabas katastrofu vai plaša mēroga nelaimju gadījumā, un tranzīts ir nepieciešams efektīvas palīdzības sniegšanai. 3.panta 1.punktā minētās pilnvarotās institūcijas savlaicīgi informē viena otru par tranzīta nepieciešamību, lai sniegtu palīdzību trešajai valstij, un koordinē inventāra un palīdzības piegādes tranzīta nosūtīšanas procedūru.

6.pants

Inventāra un palīdzības piegāžu

pārvešana pāri robežai

1. Līgumslēdzējas Puses atvieglo materiālu un palīdzības piegāžu ievešanas procedūru savā teritorijā. Glābšanas vienības vadītājs un/vai individuālie eksperti iesniedz palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas Puses muitas iestādei vienkāršotas robežas šķērsošanas atļauju, ko izdevusi palīdzības sniedzējas Līgumslēdzējas Puses pilnvarotā institūcija, norādot ievedamo inventāru un palīdzības piegādes. Pat bez šādas atļaujas glābšanas vienībām, individuāliem ekspertiem, inventāram un palīdzības piegādēm tiek piešķirta atļauja šķērsot robežu. Šajā gadījumā atļauja tiek iesniegta palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas Puses pilnvarotajām institūcijām viena mēneša laikā no robežas šķērsošanas dienas.

2. Glābšanas vienību locekļiem un individuāliem ekspertiem nav atļauts ievest jebkādu citu īpašumu, izņemot inventāru un palīdzības piegādes. Inventārs un palīdzības piegādes nav apliekamas ar muitas maksājumiem, nodevām vai jebkādiem citiem maksājumiem un ir izmantojami tikai glābšanas nolūkiem. Inventāra un palīdzības piegāžu muitas reģistrācija tiek veikta ārpus kārtas.

3. Muitas aizliegumi un ierobežojumi netiek piemēroti ievedamajam inventāram un palīdzības piegādēm. Neizlietots glābšanas inventārs un palīdzības piegādes tiek izvestas atpakaļ. Ja specifisku apstākļu dēļ to atgriešana nav iespējama, informācija par to veidu, daudzumu un atrašanās vietu tiek paziņota palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas Puses par glābšanas pasākumiem atbildīgajām pilnvarotajām institūcijām, kuras savukārt nodod šo informāciju attiecīgajām muitas iestādēm. Šajā gadījumā tiek piemēroti palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas Puses normatīvo aktu nosacījumi. Šis inventāra un palīdzības piegāžu ievešanas, izvešanas vai paturēšanas veids nav uzskatāms par preču importu vai eksportu, un tam netiek piemēroti normatīvie akti attiecībā uz preču importu, eksportu vai apmaiņu.

4. Šī panta 1.-3. punkti tiek piemēroti arī preču tranzītam caur vienas no Līgumslēdzējas Puses teritoriju gadījumā, kad neatliekama palīdzība tiek sniegta trešajai pusei pēc tās lūguma.

7.pants

Narkotiskās un psihotropās vielas

1. Palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir atļauts ievest tikai tās narkotiskās un psihotropās vielas, kuras ir nepieciešamas medicīniskās palīdzības sniegšanai. Šīs vielas tiek ievestas, izmantotas un neizmantotās atgrieztas atpakaļ palīdzības sniedzējas Līgumslēdzējas Puses teritorijā saskaņā ar kārtību, kāda noteikta palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas Puses normatīvajos aktos. Palīdzību lūgusī Līgumslēdzēja Puse ir tiesīga kontrolēt šo vielu izmantošanu.

2. Ja īpašu apstākļu dēļ neizlietotās narkotiskās un psihotropās vielas nevar tikt atgrieztas palīdzības sniedzējas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tās paliek palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas Puses teritorijā saskaņā ar kārtību, kāda noteikta šī Līguma 6.panta 3.punktā.

8.pants

Gaisa kuģu izmantošana

1. Katra Līgumslēdzēja Puse izdod atļauju gaisa kuģu izmantošanai ne tikai glābšanas vienību, individuālo ekspertu, inventāra un palīdzības piegāžu ātrai pārvadāšanai, bet arī jebkurai citai sadarbībai, kas paredzēta 12.pantā.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse atļauj gaisa kuģim, kurš paceļas no otras Līgumslēdzējas Puses teritorijas, izmantot noteiktos gaisa lidojumu koridorus saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem un Līgumslēdzēju Pušu spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, navigācijas noteikumiem par gaisa kuģu nosēšanos un pacelšanos attiecīgajās lidostās un citās nosēšanās vietās bez samaksas, kā arī bez robežkontroles un muitas kontroles. Šajā gadījumā robežkontroli un muitas kontroli veic palīdzības sniedzējas Līgumslēdzējas Puses robežkontroles un muitas iestādes. Tās nekavējoties paziņo par šo faktu palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas Puses attiecīgajām robežkontroles un muitas iestādēm.

3. Palīdzības sniedzēja Līgumslēdzēja Puse paziņo palīdzību lūgušajai Līgumslēdzējai Pusei par paredzamo gaisa kuģa izmantošanu, norādot gaisa kuģa tipu, reģistrācijas valsti un reģistrācijas numuru, apkalpes, glābšanas vienību, glābēju un/vai individuālo ekspertu sarakstu, inventāru un palīdzības piegādēm, ziņas par pacelšanās laiku, nosēšanās vietu, paredzamo maršrutu un nosēšanās laiku, ko apkalpes vadītājs (glābšanas vienību vadītājs un/vai individuālo ekspertu vadītājs) iesniedz robežkontroles punkta un muitas atbildīgajām amatpersonām.

4. Ja vien šī panta 2.punktā nav noteikts citādāk, tiek izmantoti katras Līgumslēdzējas Puses gaisa satiksmes noteikumi, un jo īpaši, prasība paziņot lidojuma datus attiecīgajām lidojumu kontroles iestādēm.

9.pants

Kopīgā vadība un koordinācija

1. Jebkurā gadījumā glābšanas pasākumus un palīdzības sniegšanu koordinē palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas Puses pilnvarotā institūcija.

2. Palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas Puses pilnvarotā institūcija sniedz nepieciešamo palīdzību palīdzības sniedzējas Līgumslēdzējas Puses glābšanas vienībām un/vai individuāliem ekspertiem uzdevuma izpildes laikā. Tā izstrādā detalizētus uzdevumus, ko tās vēlas uzdot glābšanas vienībām un/vai individuāliem ekspertiem.

3. Norādījumi palīdzības sniedzējas Līgumslēdzējas Puses glābšanas vienībām un/vai individuālajiem ekspertiem tiek sniegti vienīgi to vadītājiem, kuri nosaka specifiskus uzdevumus saviem padotajiem, ciktāl tas nav pretrunā ar spēkā esošo palīdzību lūgušās un palīdzības sniedzējas Līgumslēdzējas Puses likumiem, noteikumiem un citiem tiesību aktiem, kuri reglamentē sabiedrisko drošību.

10.pants

Izmaksu segšana

1. Palīdzību lūgusī Līgumslēdzēja Puse nesedz palīdzības sniedzējai Līgumslēdzējai Pusei glābšanas pasākumu gaitā radušās izmaksas, iekļaujot tajā skaitā tās izmaksas, kuras saistītas ar ievestā inventāra daļēju vai pilnīgu nolietojumu vai zudumu. Noteiktos gadījumos, ņemot vērā dabas katastrofas vai plaša mēroga nelaimes gadījuma veidu un apmēru, Līgumslēdzēju Pušu pilnvarotās institūcijas var noteikt, kuras izmaksas sedz palīdzību lūgusī Līgumslēdzēja Puse, un lemt par šo izmaksu segšanas nosacījumiem un veidu. Sekojošās izmaksas ir uzskatāmas par izmaksām, kas saistītas ar palīdzības sniegšanu:

a) personu un inventāra apdrošināšanas izmaksas;

b) ievestā inventāra ekspluatācija, bojājumi vai zudums;

c) palīdzības piegāžu izmantošana;

d) glābšanas vienību locekļiem un/vai individuāliem ekspertiem sniegtās medicīniskās palīdzības izmaksas un radušos zaudējumu izmaksu segšana.

Ja vien nav citādas vienošanās, izmaksas tiek segtas nekavējoties pēc attiecīga lūguma iesniegšanas.

2. Palīdzības sniedzēja Līgumslēdzēja Puse ir tiesīga pieprasīt no palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas Puses segt pusi no gaisa kuģu izmantošanas izmaksām. Šajā gadījumā izmaksas nosakāmas pēc tarifiem, kas bija spēkā palīdzības sniegšanas laikā palīdzību sniedzošās Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

3. Krājumu izbeigšanās gadījumā palīdzības sniedzējas Līgumslēdzējas Puses glābšanas vienības un/vai individuālie eksperti visā savas uzturēšanās laikā palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, uz palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas Puses valsts rēķina tiek apgādāti ar pārtiku, dzīvojamajām telpām un personiskās lietošanas piederumiem. Vajadzības gadījumā viņiem tiek nodrošināta medicīniskā palīdzība, transportlīdzekļi un citi resursi, kas nepieciešami viņu darbam.

11.pants

Zaudējumu atlīdzība

1. Katra Līgumslēdzēja Puse ar šo atsakās no jebkādām pretenzijām par zaudējuma atlīdzību pret otru Līgumslēdzēju Pusi, kas radies sakarā ar tās īpašuma bojājumu vai zaudējumu, ko radījuši glābšanas vienības locekļi un/vai individuāli eksperti šajā Līgumā paredzēto pienākumu izpildes laikā.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse ar šo atsakās no jebkādām pretenzijām par zaudējuma atlīdzību sakarā ar glābšanas vienības locekļa un/vai individuāla eksperta ievainojumiem vai nāvi, ja negadījums noticis, pildot šī Līguma nosacījumus. Šajā gadījumā radušos zaudējumus sedz palīdzības sniedzēja Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar tās valstī spēkā esošajiem likumiem, noteikumiem un citiem tiesību aktiem.

3. Ja palīdzību sniedzošās Līgumslēdzējas Puses glābšanas vienības loceklis un/vai individuāls eksperts rada kaitējumu trešajai personai palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas Puses teritorijā sava uzdevuma veikšanas laikā, atbildību nes tikai palīdzību lūgusī Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kaitējuma novērtēšanu, ja to būtu radījušas viņas pašas glābšanas vienības un/vai individuālie eksperti.

4. Abu Līgumslēdzēju Pušu pilnvarotās institūcijas īsteno ciešu sadarbību, lai atvieglotu radušos zaudējumu atlīdzināšanu. Tās apmainās ar visu informāciju par radītajiem zaudējumiem, kas paredzēti šajā pantā.

5. Šī panta 1., 2. un 3. punktos paredzētie nosacījumi nav spēkā, ja kaitējums radīts ar nodomu vai aiz neuzmanības.

12.pants

Citi sadarbības veidi

1. Šī Līguma 3.pantā minētās institūcijas sadarbojas un ir tiesīgas noslēgt atsevišķas vienošanās, kuras pirmām kārtām tām dod tiesības:

a) kopīgi izstrādāt un apstiprināt vienkāršotas robežšķērsošanas atļaujas formu, lai nodrošinātu šī Līguma noteikumu izpildi;

b) veikt pasākumus un darbības, lai nodrošinātu palīdzību saskaņā ar šo Līgumu;

c) attīstīt robežu un pārrobežu sadarbību;

d) prognozēt, novērst un likvidēt dabas katastrofu un plaša mēroga nelaimes gadījumu sekas, veicot praktiskās pieredzes un nepieciešamās zinātniskās un tehniskās informācijas apmaiņu, pēc vienas Līgumslēdzējas Puses lūguma organizējot konferences un speciālistu stažēšanos, pētījumu un attīstības programmas, ekspertu apmācības kursus, ieskaitot pasniedzēju un klausītāju apmaiņu starp attiecīgajām mācību iestādēm, kopēju apmācību rīkošanu, kā arī zinātnieku un ekspertu konsultācijas stratēģiskajā štābā dabas katastrofu gadījumā;

e) apmainīties ar informāciju par dabas katastrofām un plaša mēroga nelaimes gadījumiem, kā arī īpašajām ekoloģiskajām situācijām, kuras radušās vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā;

f) meklēt un identificēt upurus, cietušos iedzīvotājus un īpašumu un izmeklēt negadījumu cēloņus saistībā ar cilvēku rīcību.

2. Šajā Līgumā paredzētie nosacījumi ir spēkā kopīgo mācību laikā, kuru gadījumā vienas Līgumslēdzējas Puses glābšanas vienības un/vai individuālie eksperti uzturas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

13.pants

Sazināšanās veidi

Līgumslēdzēju Pušu pilnvarotās institūcijas nodrošina sazināšanos starp savā pakļautībā esošajām glābšanas vienībām un individuālajiem ekspertiem, savstarpēju sazināšanos starp glābšanas vienībām, sazināšanos starp glābšanas vienībām un to vadītājiem.

14.pants

Strīdu un domstarpību risināšana

Jebkuri strīdi un domstarpības, kas radušās sakarā ar šī Līguma interpretāciju un piemērošanu, tiek risināti savstarpējo konsultāciju ceļā starp Līgumslēdzēju Pušu pilnvarotajām institūcijām. Ja netiek panākta savstarpēja vienošanās, strīdi tiek risināti caur diplomātiskajiem kanāliem.

15 .pants

Attiecības ar citiem starptautiskajiem līgumiem

Šis Līgums neietekmē Līgumslēdzēju Pušu tiesības un pienākumus, kas noteikti citos starptautiskajos līgumos.

16.pants

Nobeiguma noteikumi

1. Katra Līgumslēdzēja Puse paziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei par attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanu, kas nepieciešamas, lai šis Līgums stātos spēkā. Līgums stājas spēkā pēdējā rakstiskā paziņojuma saņemšanas dienā.

2. Līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm var izbeigt Līguma darbību, rakstveidā par to paziņojot otrai Līgumslēdzējai Pusei caur diplomātiskajiem kanāliem. Šajā gadījumā Līgums zaudē spēku pēc 6 (sešu) mēnešu perioda no dienas, kad šo paziņojumu saņēmusi otra Līgumslēdzēja Puse.

3. Līgumu var grozīt ar Līgumslēdzēju Pušu savstarpēju rakstisku Protokolu. Grozījumi stājas spēkā saskaņā ar šī panta 1.punkta noteikumiem.

Līgums noslēgts Rīgā 2001.gada 31.maijā divos eksemplāros, katrs no tiem latviešu, lietuviešu un angļu valodās. Visi teksti ir vienādi autentiski. Līguma tekstu dažādas interpretācijas gadījumā noteicošais teksts ir angļu valodā.

 

Latvijas Republikas Valdības vārdā

Indulis Bērziņš

Ārlietu ministrs

 

Lietuvas Republikas Valdības vārdā

Antanas Valjonis

Ārlietu ministrs