Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 01.01.2002. - 30.04.2004. / Pamata
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Komersantu ierakstīšana komercreģistrā

Komersantu ierakstīšana komercreģistrā ar Komerclikuma spēkā stāšanās dienu notiek atbilstoši Komerclikuma un šā likuma noteikumiem.

2.pants. Komercreģistra iestāde

(1) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir iestāde, kura ved komercreģistru un šajā likumā noteiktajos gadījumos izdara ierakstus uzņēmumu reģistrā, ievērojot likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteikumus.

(2) Uzņēmumu reģistrs, komercreģistrs, to dati un tajos ietvertā informācija ir valsts īpašums.

(3) Reģistrācijas procedūrā jautājumiem, kurus neregulē šis likums un Komerclikuma noteikumi par komercreģistru, piemēro likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteikumus.

(4) Līdz 2004.gada 31.decembrim Komerclikuma 10.panta trešās daļas noteikumus nepiemēro un lēmumus par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, par atteikumu izdarīt ierakstu vai par ieraksta izdarīšanas atlikšanu pieņem 30 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

3.pants. Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) reģistrācija uzņēmumu reģistrā

(1) Likuma "Par uzņēmējdarbību" II nodaļā paredzētā jaundibināta vai reorganizācijas rezultātā izveidota uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrācija uzņēmumu reģistrā ar Komerclikuma spēkā stāšanās dienu nav atļauta.

(2) Līdz attiecīgu likumu pieņemšanai individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības un to savienības, bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, bezpeļņas organizācijas akciju sabiedrības, kā arī šā likuma 27.panta trešajā daļā minētie subjekti reģistrējami uzņēmumu reģistrā.

(3) Divus mēnešus no Komerclikuma spēkā stāšanās dienas uzņēmumu reģistrā atļauts reģistrēt jaunu šā panta pirmajā daļā minētu subjektu, ja lēmums par tā dibināšanu pieņemts līdz Komerclikuma spēkā stāšanās dienai un reģistrācijas pieteikums iesniegts ne vēlāk kā mēnesi pēc Komerclikuma spēkā stāšanās dienas.

(4) Uzņēmumu reģistrā atļauts reģistrēt tādu esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) reorganizāciju, kas paredzēta šā likuma II nodaļā un 27.pantā. Šā panta otrajā daļā minēto subjektu reorganizācija reģistrējama uzņēmumu reģistrā, izņemot gadījumus, kad reorganizācijas rezultātā izveidotais subjekts ierakstāms komercreģistrā.

(5) Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatdokumentu grozījumu un citu izmaiņu reģistrācija līdz šā likuma II nodaļā minētajiem termiņiem notiek atbilstoši to likumu noteikumiem, kuri regulē attiecīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) reģistrāciju, ievērojot attiecīgos izņēmumus, kas minēti šajā likumā.

4.pants. Terminu izpratne pārejas posmā

(1) Citos normatīvajos aktos lietotie termini Komerclikuma izpratnē saprotami šādi:

1) ar terminu "līgumsabiedrība" saprot terminu "personālsabiedrība";

2) ar terminu "līgumsabiedrība ar pilnu atbildību" saprot terminu "pilnsabiedrība";

3) ar terminu "komandītsabiedrība" saprot terminu "komanditsabiedrība";

4) ar terminu "uzņēmējdarbība" saprot terminu "komercdarbība", ja no tiesību normas satura neizriet, ka ar terminu "uzņēmējdarbība" saprotama cita saimnieciskā darbība;

5) ar terminu "uzņēmējsabiedrība" saprot terminu "komercsabiedrība" Komerclikuma izpratnē, "kooperatīvā sabiedrība" un "kooperatīvo sabiedrību savienība" Kooperatīvo sabiedrību likuma izpratnē, kā arī "paju sabiedrība" likuma "Par paju sabiedrībām" izpratnē;

6) ar terminu "statūtsabiedrība" saprot terminu "kapitālsabiedrība" Komerclikuma izpratnē, "kooperatīvā sabiedrība" un "kooperatīvo sabiedrību savienība" Kooperatīvo sabiedrību likuma izpratnē, kā arī "paju sabiedrība" likuma "Par paju sabiedrībām" izpratnē.

(2) Ja citā normatīvajā aktā ir lietots termins "uzņēmums" un no šā akta terminu skaidrojuma vai normas jēgas izriet, ka šis normatīvais akts (tiesību norma) attiecināms uz uzņēmumu kā tiesību subjektu, Komerclikuma noteikumus par uzņēmumu nepiemēro.

II nodaļa
Pārejas posms uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem
uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām),
filiālēm, nodaļām un pārstāvniecībām

5.pants. Uzņēmumu reģistrā reģistrētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāļu, nodaļu un pārstāvniecību ierakstīšana komercreģistrā

(1) Uzņēmumu reģistrā reģistrētus šā likuma 17.panta otrajā daļā minētos subjektus un uzņēmējsabiedrības, to filiāles, nodaļas un pārstāvniecības, izņemot kooperatīvās sabiedrības un to savienības, šajā nodaļā noteiktajā kārtībā un noteiktajos termiņos uz pieteikuma pamata ieraksta komercreģistrā, nemainot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra piešķirto numerāciju, vai likvidē. Šis noteikums neattiecas uz šā likuma 17.panta trešajā daļā minētajiem subjektiem.

(2) Lēmumu par uzņēmējsabiedrības pārveidošanu vai statūtu grozījumiem, kas nepieciešami, lai uzņēmējsabiedrību pieteiktu ierakstīšanai komercreģistrā, pieņem dalībnieku (akcionāru) sapulcē (pilnsapulcē) ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu. Sapulce (pilnsapulce) sasaucama attiecīgo uzņēmējdarbības formu regulējošajā likumā un uzņēmējsabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā. Atkārtoti sasauktā sapulce (pilnsapulce) ir lemttiesīga, nepiemērojot likuma un statūtu noteikumus par nepieciešamo kvorumu un kvalificēto balsu vairākumu. Izdarot grozījumus statūtos, nedrīkst mainīt uzņēmējsabiedrības dalībnieku (akcionāru) tiesību apjomu.

(3) Pieteikumu par ierakstīšanu komercreģistrā paraksta fiziskā persona, kas piesaka sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālu komersantu, bet uzņēmējsabiedrības vārdā — personas ar pārstāvības tiesībām (Komerclikuma 91., 223., 303.pants), un šajos gadījumos nepiemēro Komerclikuma 10.panta otrās daļas noteikumus.

(4) Katrs uzņēmējsabiedrības dalībnieks (akcionārs), kura tiesības ir būtiski aizskartas un kura balss varētu izšķirt balsošanas rezultātu, var apstrīdēt tiesā šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, ja ir pārkāpti attiecīgo uzņēmējsabiedrības veidu reglamentējošo likumu noteikumi par dalībnieku (akcionāru) sapulces (pilnsapulces) sasaukšanu vai lēmumu pieņemšanas procedūra.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto prasību tiesā var celt mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas vai, ja pārkāpta sapulces sasaukšanas kārtība, — no dienas, kad dalībniekam (akcionāram) lēmums kļuvis zināms vai viņam vajadzēja par to uzzināt, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(6) Ja komercreģistrā ierakstāmais komersants ir reģistrēts uzņēmumu reģistrā, tad ar šīs ierakstīšanas brīdi komersants izslēdzams no uzņēmumu reģistra. Par to izdara attiecīgu ierakstu uzņēmumu reģistrā.

(7) Komercreģistra izdota reģistrācijas apliecība ir dokuments, uz kura pamata likumā noteiktajā kārtībā izdara grozījumus attiecīgajos reģistros un citos dokumentos.

6.pants. Pārejas posmā piemērojamais likums

(1) Uzņēmumu reģistrā reģistrētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāļu, nodaļu un pārstāvniecību darbībai un likvidācijai līdz to ierakstīšanai komercreģistrā piemēro likumus, kuri regulē attiecīgo uzņēmējdarbības formu darbību, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Komercreģistrā ierakstītiem komercdarbības subjektiem piemēro Komerclikuma noteikumus.

7.pants. Valsts nodeva par pārreģistrāciju

(1) Valsts nodevu par uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības ierakstīšanu komercreģistrā nosaka Ministru kabinets.

(2) Valsts nodevu par grozījumu ierakstīšanu citos reģistros un jaunu, ar uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības ierakstīšanu komercreģistrā saistītu dokumentu [to skaitā speciālas atļaujas (licences)] izsniegšanu nosaka Ministru kabinets.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās valsts nodevas apmērs nedrīkst pārsniegt administratīvos izdevumus, kas saistīti ar attiecīgā ieraksta izdarīšanu un dokumentu izsniegšanu, kā arī valsts nodevas apmēru, kāds noteikts par attiecīgu grozījumu reģistrēšanu līdz Komerclikuma spēkā stāšanās dienai.

8.pants. Firmas

(1) Līdz 2003.gada 31.decembrim komercreģistrā atļauts ierakstīt firmu (Komerclikuma 26.panta otrā daļa), nepiemērojot Komerclikuma 28.panta noteikumus, ja attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums (firma) reģistrēts uzņēmumu reģistrā līdz Komerclikuma spēkā stāšanās dienai. Komercreģistrā nav ierakstāma saskaņā ar Komerclikumu dibinātas komercsabiedrības vai individuālā komersanta firma, kura sakrīt ar uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumu (firmu).

(2) Piemērojot Komerclikuma 29.panta trešo un ceturto daļu par ierobežojumiem attiecībā uz vārda "Latvija" un citu administratīvo teritoriju vai apdzīvoto vietu nosaukumu un to tulkojumu svešvalodās ietveršanu firmās, nedrīkst aizskart tiesības uz firmu, kas ir iegūtas pirms Komerclikuma spēkā stāšanās.

(3) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs līdz 2002.gada 1.aprīlim publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) sarakstu, kuri uzņēmumu reģistrā ir reģistrēti ar vienādu nosaukumu (firmu).

(4) Komercreģistrā ierakstītu vienādu firmu gadījumā pirmtiesību uz firmu nosaka atkarībā no brīža, kad tā reģistrēta uzņēmumu reģistrā. No šīs pirmtiesības izrietošās tiesības uz firmas aizsardzību (Komerclikuma 33.pants) rodas pēc komersantu ierakstīšanas komercreģistrā, ciktāl agrāka tiesību aizsardzība attiecībā uz firmu neizriet no likuma "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm".

(5) Pirmtiesību uz firmu var nodot citam komersantam [uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai)], noslēdzot par to vienošanos notariālā kārtībā.

(6) Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) zaudē pirmtiesību uz firmu, ja tas pusotra gada laikā kopš Komerclikuma spēkā stāšanās dienas nav iesniedzis pieteikumu par ierakstīšanu komercreģistrā.

(7) Gadījumos, kad persona, kurai ir pirmtiesība uz firmu, nav sasniedzama juridiskajā adresē, pirmtiesību uz firmu var dzēst tiesas ceļā Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, ja pēc tiesas uzaicinājuma triju mēnešu laikā neviena persona savu tiesību nav pieteikusi.

(8) Ja pēc 2003.gada 31.decembra komercreģistrā ir ierakstīti vairāki komersanti ar vienādu firmu, komercreģistra iestāde ceļ tiesā prasību par firmas maiņu pret tiem komersantiem, kuriem nav pirmtiesību uz firmu (šā panta ceturtā daļa).

9.pants. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības

(1) Uzņēmumu reģistrā reģistrētu sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību līdz 2004.gada 31.decembrim piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai ar dalībnieku (akcionāru) sapulces (pilnsapulces) lēmumu uzsāk šādas sabiedrības likvidāciju, piesakot to reģistrācijai uzņēmumu reģistrā.

(2) Pieteikumā par ierakstīšanu komercreģistrā norāda Komerclikuma 8.pantā paredzētās ziņas, kā arī reģistrācijas numuru uzņēmumu reģistrā un pieteikumam pievieno dalībnieku (akcionāru) sapulces (pilnsapulces) lēmumu par sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā (šā likuma 5.panta otrā daļa) un nepieciešamos dokumentus (Komerclikuma 9.pants, 187.panta sestā daļa), ja tie nav iesniegti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram vai ja Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram iesniegtie dokumenti neatbilst Komerclikuma noteikumiem.

(3) Akciju sabiedrību atļauts pārveidot par sabiedrību ar ierobežotu atbildību atbilstoši Komerclikuma noteikumiem un pieteikt ierakstīšanai komercreģistrā. Šādai reorganizācijai piemēro Komerclikuma noteikumus. Reorganizācija privatizācijas procesā notiek saskaņā ar šā likuma 27.panta noteikumiem.

(4) Līdz ierakstīšanai komercreģistrā valdes rezerves akcijas ir konvertējamas. Šīs akcijas sabiedrība atpērk no valdes locekļiem, ja viņi tās nevēlas paturēt sev. Šīs darbības veic, neatbrīvojot valdes locekļus no atbildības un gada pārskata apstiprināšanas. Valsts un pašvaldību akciju sabiedrībās valdes rezerves akcijas atpērk sabiedrība.

(5) Sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku sapulce, kurā tiek pieņemti statūtu grozījumi, veic visas nepieciešamās darbības, lai sabiedrības statūti un pārvaldes institūcijas pilnībā atbilstu Komerclikuma noteikumiem, un vienlaikus ar statūtu grozījumiem iesniedz pieteikumu par sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā. Līdz sabiedrības ar ierobežotu atbildību ierakstīšanai komercreģistrā sabiedrības statūtu grozījumi uzņēmumu reģistrā netiek reģistrēti. Šie noteikumi neattiecas uz gadījumu, ja attiecīgā dalībnieku sapulce ir notikusi līdz 2003.gada 1.jūlijam.

10.pants. Līgumsabiedrības

(1) Līgumsabiedrību līdz 2004.gada 31.decembrim piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai ar dalībnieku lēmumu uzsāk šīs sabiedrības likvidāciju, piesakot to reģistrācijai uzņēmumu reģistrā.

(2) Pieteikumā par līgumsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā norāda Komerclikuma 8.pantā paredzētās ziņas, kā arī reģistrācijas numuru uzņēmumu reģistrā.

(3) Pēc līgumsabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā ievēro arī šādus noteikumus:

1) ja dienā, kad līgumsabiedrība ir ierakstīta komercreģistrā, likuma "Par līgumsabiedrībām" 13.pantā paredzētais noilguma termiņš nav beidzies, piemēro Civillikumā vai citos likumos paredzēto noilguma termiņu, ieskaitot notecējušo laiku;

2) Komerclikuma 117.pantā paredzēto termiņu piemēro gadījumos, kad līgumsabiedrības dalībnieks (personālsabiedrības biedrs) izstājas no līgumsabiedrības (personālsabiedrības) pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā;

3) likuma "Par līgumsabiedrībām" 15. un 16.panta noteikumus piemēro tām saistībām, kuras radušās pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā.

11.pants. Sabiedrības ar papildu atbildību

(1) Sabiedrību ar papildu atbildību līdz 2004.gada 31.decembrim pārveido par kapitālsabiedrību ar papildu atbildību un piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai ar dalībnieku lēmumu uzsāk šīs sabiedrības likvidāciju, piesakot to reģistrācijai uzņēmumu reģistrā.

(2) Sabiedrības ar papildu atbildību ierakstīšanai komercreģistrā piemēro šā likuma 9.panta otrās daļas noteikumus, bet pārveidošanai piemēro Komerclikuma noteikumus.

12.pants. Valsts un pašvaldību uzņēmumi

(1) Valsts vai pašvaldības uzņēmumu attiecīgi ar Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes (padomes) lēmumu līdz 2003.gada 31.decembrim atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" noteikumiem pārveido par kapitālsabiedrību un piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai uzsāk šā uzņēmuma likvidāciju, piesakot to reģistrācijai uzņēmumu reģistrā.

(2) Pieteikumam pievieno likuma "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" 9.panta otrajā daļā minētos dokumentus, kā arī Komerclikuma 149.panta trešās daļas 4. (ja sabiedrībai ir padome), 5., 6. un 7.punktā minētos dokumentus, ja tie jau nav iesniegti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

(3) Valsts uzņēmumu līdz 2003.gada 31.decembrim ar Ministru kabineta rīkojumu var pārveidot par valsts iestādi. Šādā gadījumā viss valsts uzņēmuma īpašums pāriet valstij. Izveidotā valsts iestāde ir valsts uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmēja.

(4) Pašvaldības uzņēmumu līdz 2003.gada 31.decembrim ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu var pārveidot par pašvaldības iestādi. Šādā gadījumā viss pašvaldības uzņēmuma īpašums pāriet pašvaldībai. Izveidotā pašvaldības iestāde ir pašvaldības uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmēja.

13.pants. Paju sabiedrības

(1) Paju sabiedrību līdz 2004.gada 31.decembrim pārveido par komercsabiedrību un piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai ar dalībnieku sapulces lēmumu uzsāk šīs sabiedrības likvidāciju, piesakot to reģistrācijai uzņēmumu reģistrā.

(2) Paju sabiedrības pārveidošana izdarāma kārtībā, kādu nosaka Komerclikuma 337., 339., 340.-343., 345., 346.pants, 348.panta trešā un ceturtā daļa, 349.panta ceturtā daļa, 350.panta pirmā daļa, ceturtās daļas pirmais teikums, piektā daļa un septītā daļa, 351.panta pirmā daļa, 352., 357., 358.pants un 360.panta pirmā daļa.

14.pants. Sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumi

(1) Sabiedriskās vai reliģiskās organizācijas uzņēmumu līdz 2004.gada 31.decembrim pārveido par kapitālsabiedrību un piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai ar attiecīgās organizācijas lēmumu uzsāk šā uzņēmuma likvidāciju, piesakot to reģistrācijai uzņēmumu reģistrā.

(2) Sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumu pārveidošanai attiecīgi piemēro šā likuma 13.panta otrās daļas noteikumus.

15.pants. Uzņēmējsabiedrību uzņēmumi

(1) Uzņēmējsabiedrības uzņēmumu, kuram nav juridiskās personas statusa, izslēdz no uzņēmumu reģistra.

(2) Uzņēmējsabiedrības uzņēmums, kuram ir juridiskās personas statuss, ir likvidējams un ar komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumu izslēdzams no uzņēmumu reģistra (19.pants).

(3) No uzņēmumu reģistra izslēdzot uzņēmējsabiedrības uzņēmuma īpašnieku, vienlaikus izslēdz arī attiecīgo uzņēmumu.

16.pants. Filiāles un pārstāvniecības

(1) Uzņēmumu reģistrā reģistrētu filiāli piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vienlaikus ar pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā vai ar tās īpašnieka lēmumu slēdz.

(2) Lai filiāli ierakstītu komercreģistrā, komercreģistra iestādei iesniedz pieteikumu, norādot Komerclikuma 8. un attiecīgi 23. vai 25.pantā minētās ziņas, kā arī tās reģistrācijas numuru uzņēmumu reģistrā.

(3) Ja filiālei ir juridiskās personas statuss, šā panta pirmajā daļā minēto noteikumu neizpildes gadījumā to izslēdz no uzņēmumu reģistra (19.pants), bet, ja nav juridiskās personas statusa, — pēc 2004.gada 31.decembra filiāle uzskatāma par neesošu un ar komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumu izslēdzama no uzņēmumu reģistra.

(4) Uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārstāvniecību līdz 2004.gada 31.decembrim piesaka ierakstīšanai komercreģistrā kā filiāli vai ar tās īpašnieka lēmumu slēdz. Ja šīs darbības nav veiktas, pārstāvniecību pēc 2005.gada 1.janvāra ar komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumu izslēdz no uzņēmumu reģistra.

(5) Lai uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārstāvniecību pieteiktu ierakstīšanai komercreģistrā kā filiāli, komercreģistra iestādei iesniedz pieteikumu atbilstoši Komerclikuma 23.pantam, papildus norādot pārstāvniecības reģistrācijas numuru uzņēmumu reģistrā.

(6) Komercreģistrā nav atļauts ierakstīt uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) filiāli, ja tās īpašnieks nav ierakstīts komercreģistrā.

(7) No uzņēmumu reģistra izslēdzot filiāles vai pārstāvniecības īpašnieku, vienlaikus izslēdz arī attiecīgo filiāli vai pārstāvniecību.

(8) Ārvalsts komersanta pastāvīgo pārstāvniecību, kas veic komercdarbību, līdz 2004.gada 31.decembrim piesaka ierakstīšanai komercreģistrā kā filiāli vai pārveido par kapitālsabiedrību un piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai ar īpašnieka lēmumu uzsāk šīs pārstāvniecības likvidāciju, piesakot to reģistrācijai uzņēmumu reģistrā.

(9) Lai ārvalsts komersanta pastāvīgo pārstāvniecību pieteiktu ierakstīšanai komercreģistrā kā filiāli, komercreģistra iestādei iesniedz pieteikumu atbilstoši Komerclikuma 25.pantam, papildus norādot tās reģistrācijas numuru uzņēmumu reģistrā, un pieteikumam pievieno Komerclikuma 25.pantā minētos dokumentus, ja tie nav iesniegti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

(10) Ārvalsts komersanta pastāvīgās pārstāvniecības pārveidošanai par kapitālsabiedrību attiecīgi piemēro šā likuma 13.panta otrās daļas noteikumus.

17.pants. Individuālie (ģimenes) uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības un individuālā darba veicēji

(1) Individuālie (ģimenes) uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kā arī individuālā darba veicēji līdz aroddarbību regulējošā likuma spēkā stāšanās dienai darbojas atbilstoši likumam, saskaņā ar kuru tie nodibināti, ņemot vērā šajā pantā noteiktos izņēmumus.

(2) Tāda individuālā uzņēmuma īpašnieks, kurš atbilst Komerclikuma 75.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, piesaka sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu līdz 2004.gada 31.decembrim vai pārveido individuālo uzņēmumu par komercsabiedrību, vai ar savu lēmumu uzsāk šā uzņēmuma likvidāciju, piesakot to reģistrācijai uzņēmumu reģistrā. Šo noteikumu neizpildes gadījumā individuālo uzņēmumu ar komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumu izslēdz no uzņēmumu reģistra (19.pants).

(3) Šā panta otrās daļas noteikumu nepiemēro attiecībā uz zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem, kuru galvenais darbības veids ir amatniecība likuma "Par amatniecību" 1.panta izpratnē.

(4) Ģimenes uzņēmumu līdz 2004.gada 31.decembrim pārveido par komercsabiedrību vai ar tā īpašnieku lēmumu uzsāk šā uzņēmuma likvidāciju, piesakot to reģistrācijai uzņēmumu reģistrā. Šo noteikumu neizpildes gadījumā ģimenes uzņēmumu ar komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumu izslēdz no uzņēmumu reģistra (19.pants).

(5) Pieteikums par ierakstīšanu komercreģistrā sastādāms atbilstoši Komerclikuma 75.panta trešās daļas noteikumiem, papildus norādot reģistrācijas numuru uzņēmumu reģistrā.

(6) Individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašnieki var pārveidot savu uzņēmumu par komercsabiedrību vai pieteikt sevi par individuālo komersantu arī tad, ja attiecīgais uzņēmums neatbilst Komerclikuma 75.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(7) Šā panta kārtībā individuālā komersanta statusu ieguvusī persona vai pārveidotā komercsabiedrība ir visu uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmēja. Individuālā komersanta statusu ieguvusī persona vai pārveidotā komercsabiedrība saglabā visus ar likumu vai uz tā pamata šim uzņēmumam piešķirtos atvieglojumus un garantijas. Šis noteikums neietekmē attiecīgo likumu un citu normatīvo aktu piemērošanu.

(8) Individuālā uzņēmuma pārveidošanai par komercsabiedrību attiecīgi piemēro šā likuma 13.panta otrās daļas noteikumus.

(9) Viena fiziskā persona nevar vienlaikus būt gan komercreģistrā ierakstīts individuālais komersants, gan uzņēmumu reģistrā reģistrēts individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks.

(10) Fiziskā persona vai individuālā uzņēmuma īpašnieks, kura darbība atbilst Komerclikuma 45. vai 64.pantā minētajiem noteikumiem, piesaka sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, neņemot vērā Komerclikuma 75.panta pirmajā daļā noteiktos kritērijus, vai dibina komercsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem.

18.pants. Pieteikumu izskatīšana pēc to iesniegšanas termiņa beigām

(1) Ja pieteikums par ierakstīšanu komercreģistrā iesniegts komercreģistra iestādei šajā nodaļā noteiktajā termiņā, bet, šim termiņam beidzoties, komercreģistra iestāde to vēl nav izskatījusi, noteikumus par darbības izbeigšanu un izslēgšanu no uzņēmumu reģistra (19.pants) piemēro ar nākamo dienu pēc tam, kad pieņemts lēmums par atteikumu. Ja tiek pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanas atlikšanu, piemēro šā panta otrās daļas noteikumus.

(2) Ja šajā nodaļā norādītais termiņš pieteikuma iesniegšanai par ierakstīšanu komercreģistrā beidzas pirms termiņa, kas norādīts komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu trūkumu novēršanai, noteikumus par darbības izbeigšanu un izslēgšanu no uzņēmumu reģistra (19.pants) piemēro ar nākamo dienu pēc tam, kad:

1) izbeidzies lēmumā norādītais termiņš, ja šajā termiņā nav iesniegti precizētie dokumenti;

2) pieņemts lēmums par atteikumu, ja iesniegtie dokumenti atkārtoti neatbilst likuma noteikumiem.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos atkārtots lēmums par ieraksta izdarīšanas atlikšanu nav atļauts.

19.pants. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas un pārstāvniecības darbības izbeigšana un to izslēgšana no uzņēmumu reģistra

(1) Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), filiāle, nodaļa vai pārstāvniecība atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem attiecīgajā termiņā nav pieteikta ierakstīšanai komercreģistrā un nav pieņemts lēmums par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības likvidāciju, to likvidē šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Ar nākamo dienu pēc šajā nodaļā minētā attiecīgā termiņa notecēšanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāli, nodaļu vai pārstāvniecību uzskata par darbību izbeigušu. Šo subjektu sarakstu komercreģistra iestāde publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot:

1) reģistrācijas numuru un nosaukumu (firmu);

2) to, ka triju mēnešu laikā no publikācijas dienas jāpaziņo par prasījumiem (šā panta trešā daļa).

(3) Triju mēnešu laikā no publikācijas dienas visi attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības kreditori un nodokļu administrācija var paziņot komercreģistra iestādei par saviem mantiskajiem prasījumiem pret uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāli, nodaļu vai pārstāvniecību.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētajā termiņā komercreģistra iestāde nevienu paziņojumu par prasījumiem nav saņēmusi un komercķīlu reģistrā komercķīla nav reģistrēta, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāli, nodaļu vai pārstāvniecību ar komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumu izslēdz no uzņēmumu reģistra.

(5) Manta, kas palikusi pēc uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības izslēgšanas no uzņēmumu reģistra, pielīdzināma bezmantinieka mantai atbilstoši Civillikuma 417.panta noteikumiem.

(6) Ja šā panta trešajā daļā minētajā termiņā komercreģistra iestāde ir saņēmusi kādu paziņojumu par prasījumiem, ar nākamo dienu pēc šā termiņa izbeigšanās uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), filiāle, nodaļa vai pārstāvniecība nav tiesīga veikt komercdarbību. Šādā gadījumā darbības turpināšana uzskatāma par komercdarbību bez reģistrācijas un par šo noteikumu pārkāpumu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

III nodaļa
Īpašie noteikumi

20.pants. Kapitālsabiedrību atbildības jautājumi

(1) Ja uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), filiāle, nodaļa vai pārstāvniecība tiek ierakstīta komercreģistrā kā kapitālsabiedrība, ar dienu, kad tā ierakstīta komercreģistrā, piemērojot Komerclikuma 11.sadaļas 4.nodaļas noteikumus, jāievēro arī šā panta noteikumi.

(2) Komerclikuma 164.panta noteikumus piemēro mantas iegūšanas darījumiem, ja tie noslēgti pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā un no dienas, kad sabiedrība reģistrēta uzņēmumu reģistrā, nav pagājuši divi gadi.

(3) Ja dienā, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā, Civillikumā vai citā likumā noteiktais noilguma termiņš nav beidzies, bet Komerclikumā ir noteikts:

1) garāks termiņš, — piemēro Komerclikumā noteikto noilguma termiņu, ieskaitot notecējušo laiku;

2) īsāks termiņš, — piemēro Komerclikuma noilguma termiņu, kuru skaita no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā. Ja atbilstoši šādam aprēķinam noilguma termiņš ir garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, tas notek tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar Civillikumu vai citu normatīvo aktu.

21.pants. Minimālais pamatkapitāla lielums atsevišķām akciju sabiedrībām

(1) Līdz dibināšanai apmaksājamā pamatkapitāla minimālais lielums ir šāds:

1) dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrībām — 1 000 000 latu, pārējām apdrošināšanas akciju sabiedrībām — 500 000 latu;

2) biržu akciju sabiedrībām — 100 000 latu;

3) lombardu akciju sabiedrībām — 25 000 latu.

(2) Piecu gadu laikā pēc akciju sabiedrības dibināšanas dienas apmaksājamā pamatkapitāla minimālais lielums ir šāds:

1) dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrībām — 2 000 000 latu, pārējām apdrošināšanas akciju sabiedrībām — 1 000 000 latu;

2) biržu akciju sabiedrībām — 250 000 latu;

3) lombardu akciju sabiedrībām — 50 000 latu.

22.pants. Kooperatīvās sabiedrības un to savienības

(1) Kooperatīvo sabiedrību var pārveidot par kapitālsabiedrību. Šādā gadījumā piemēro šā likuma 13.panta otrās daļas noteikumus.

(2) Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce), pieņemot lēmumu par reorganizāciju, apstiprina arī attiecīgās kapitālsabiedrības (iegūstošās sabiedrības) statūtus. Tos paraksta iegūstošās sabiedrības valde.

(3) Ja kooperatīvās sabiedrības statūtos paredzēts, ka lēmumu par reorganizāciju pieņem pilnvaroto sapulce, šis lēmums aizstāj biedru kopsapulces lēmumu. Šādā gadījumā mēneša laikā pēc Komerclikuma 345.panta otrajā daļā paredzētās publikācijas kooperatīvās sabiedrības biedrs ir tiesīgs rakstveidā paziņot kooperatīvajai sabiedrībai par to, ka nepiekrīt reorganizācijai. Šādā gadījumā kooperatīvās sabiedrības biedrs iegūst Komerclikuma 353.pantā paredzētās tiesības.

23.pants. Nepabeigtie likvidācijas procesi

(1) Līdz Komerclikuma spēkā stāšanās dienai uzsāktie un uzņēmumu reģistrā pieteiktie uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāļu, nodaļu un pārstāvniecību likvidācijas procesi jāpabeidz līdz 2004.gada 31.decembrim, piesakot to reģistrāciju uzņēmumu reģistrā.

(2) Saskaņā ar šā likuma II nodaļu uzsāktais likvidācijas process uz dalībnieku (akcionāru) sapulces (pilnsapulces) vai īpašnieka lēmuma pamata jāpabeidz līdz 2005.gada 31.decembrim, piesakot to reģistrācijai uzņēmumu reģistrā.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem likvidācijas procesiem piemēro tos likumu un statūtu noteikumus, kuri bija spēkā dienā, kad tika pieņemts lēmums par likvidāciju.

(4) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos termiņos likvidācijas process nav pabeigts, ar nākamo dienu pēc termiņa izbeigšanās šādam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), filiālei, nodaļai vai pārstāvniecībai nav tiesību veikt saimniecisko darbību un par šo noteikumu pārkāpumiem to sauc pie likumā noteiktās atbildības par saimniecisko darbību bez reģistrācijas.

24.pants. Uzsāktie maksātnespējas procesi

(1) Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas pēc formas neatbilst Komerclikuma noteikumiem un atzīts par maksātnespējīgu līdz 2004.gada 31.decembrim, visu maksātnespējas procesa laiku līdz bankrota procedūras pabeigšanai ir tiesīgs saglabāt savu līdzšinējo uzņēmējdarbības formu, izņemot šā panta otrajā daļā paredzēto gadījumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespējas procesu var izbeigt citādi, nevis ar bankrota procedūras pabeigšanu, tikai tādā gadījumā, ja attiecīgais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) iepriekš ir pārveidots par Komerclikumā paredzēta veida komersantu. Šādai pārveidošanai piemēro Komerclikuma noteikumus.

25.pants. Bezpeļņas organizācijas

(1) Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas dibināts kā bezpeļņas organizācija, pēc Komerclikuma spēkā stāšanās līdz attiecīgu likumu pieņemšanai turpina darboties atbilstoši likumiem, saskaņā ar kuriem tas nodibināts.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto subjektu var pārveidot par sabiedrisko organizāciju, neatsavinot rezerves fondu.

(3) Valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kas dibināts kā bezpeļņas organizācija, līdz 2003.gada 31.decembrim ar Ministru kabineta rīkojumu noteiktā kārtībā var pārveidot par valsts iestādi. Šādā gadījumā viss valsts bezpeļņas organizācijas īpašums pāriet valstij. Izveidotā valsts iestāde ir valsts bezpeļņas organizācijas tiesību un saistību pārņēmēja.

(4) Pašvaldības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kas dibināts kā bezpeļņas organizācija, līdz 2003.gada 31.decembrim ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu noteiktā kārtībā var pārveidot par pašvaldības iestādi. Šādā gadījumā viss pašvaldības bezpeļņas organizācijas īpašums pāriet attiecīgajai pašvaldībai. Izveidotā pašvaldības iestāde ir pašvaldības bezpeļņas organizācijas tiesību un saistību pārņēmēja.

(5) Bezpeļņas organizācijas statusa piešķiršana komercreģistrā ierakstītiem komersantiem nav atļauta.

26.pants. Valsts un pašvaldību uzņēmumu noma un noma ar izpirkumu

(1) Pēc Komerclikuma spēkā stāšanās jaunus valsts un pašvaldību uzņēmumu nomas un nomas ar izpirkumu līgumus slēgt nav atļauts.

(2) Ja valsts vai pašvaldības uzņēmuma nomas vai nomas ar izpirkumu līguma termiņš izbeidzas līdz 2004.gada 31.decembrim, līguma termiņu pagarināt nav atļauts.

(3) Ja valsts vai pašvaldības uzņēmuma nomas vai nomas ar izpirkumu līguma termiņš izbeidzas līdz 2002.gada 1.aprīlim, līguma termiņu atļauts pagarināt uz laiku, ne ilgāku kā līdz 2004.gada 31.decembrim. Pēc šā datuma līguma termiņu pagarināt nav atļauts.

(4) Ja valsts vai pašvaldības uzņēmuma nomas vai nomas ar izpirkumu līguma termiņš atbilstoši līguma noteikumiem izbeidzas pēc 2004.gada 31.decembra, līgums izbeidzas 2004.gada 31.decembrī vai tas pārjaunojams par mantas nomas vai nomas ar izpirkuma līgumu atbilstoši Civillikuma noteikumiem.

27.pants. Valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācija

(1) Ja valsts vai pašvaldības īpašuma objekts tiek privatizēts ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 2.panta otrās daļas 5.punktā minēto reorganizācijas metodi, tad:

1) šajā privatizācijas procesā var iesaistīt tikai sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības un sabiedrības ar papildu atbildību;

2) reorganizācija veicama saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem;

3) šajā privatizācijas procesā iesaistītās sabiedrības ierakstāmas komercreģistrā, pirms tiek pieņemts Komerclikuma 343.pantā minētais lēmums par reorganizāciju.

(2) Ja valsts vai pašvaldības īpašuma objekts tiek privatizēts ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 3.panta trešās daļas 5.punktā minēto privatizācijas paņēmienu, tad:

1) valsts vai pašvaldības uzņēmumu var pārveidot tikai par sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību, kas darbojas saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem;

2) valsts vai pašvaldības uzņēmuma pārveidošana notiek likuma "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" 2.nodaļā paredzētajā kārtībā.

(3) Ja valsts uzņēmuma privatizācijas noteikumi vai pašvaldības uzņēmuma privatizācijas projekts, kurā paredzēts, ka statūtsabiedrība tiek privatizēta ar šā panta otrajā daļā minēto privatizācijas paņēmienu, ir apstiprināti līdz Komerclikuma spēkā stāšanās dienai, šo privatizāciju var veikt, piemērojot to likumu noteikumus, kuri bija spēkā privatizācijas noteikumu vai privatizācijas projekta apstiprināšanas dienā, ja sabiedrība, kas izveidota privatizācijas rezultātā, tiek reģistrēta uzņēmumu reģistrā līdz 2003.gada 1.oktobrim.

(4) Ja valsts kapitāla daļa ir nodota privatizācijai līdz Komerclikuma spēkā stāšanās dienai un šā objekta privatizācijas nosacījumos, kurus saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 12.pantu reglamentē Ministru kabinets, tiek paredzēta sabiedrības ar ierobežotu atbildību reorganizācija par akciju sabiedrību, šī reorganizācija notiek atbilstoši likuma "Par uzņēmējdarbību" un likuma "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" prasībām.

(5) Ja līgums, ar kuru tika pārdots privatizējamais valsts vai pašvaldības uzņēmums, tiek izbeigts, šā uzņēmuma darbība netiek atjaunota, bet uz tā bāzes izveido kapitālsabiedrību.

28.pants. Atvieglojumu saglabāšana uzņēmumiem ar ārvalstu ieguldījumiem

(1) Uzņēmumi ar ārvalstu ieguldījumiem, kuri atbilstoši likumam "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" ir tiesīgi izmantot nodokļu atvieglojumus, turpina tos izmantot atbilstoši tiem noteikumiem, kuri bija spēkā līdz Komerclikuma spēkā stāšanās dienai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto atvieglojumu maksimālais izmantošanas termiņš ir 2005.gada 31.decembris.

Pārejas noteikumi

1. 2005.gada 1.janvārī spēku zaudē:

1) likums "Par uzņēmējdarbību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42.nr.; 1991, 27./28.nr; 1992, 22./23.nr.; 1993, 3./4., 12./13., 18./19., 20./21., 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 6., 14.nr.; 1995, 10., 24.nr.; 1996, 21.nr.; 1997, 13.nr.; 1998, 1.nr.; 2000, 10.nr., 13.nr.);

2) likums "Par līgumsabiedrībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 11./12.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.);

3) likums "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 9./10., 23./24.nr.; 1992, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3.nr.; 1996, 21.nr.; 1997, 13.nr.; 2000, 10.nr.; 2001, 14.nr.);

4) likums "Par akciju sabiedrībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24./25.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17.nr.; 1995, 3., 20.nr.; 1996, 21.nr.; 1997, 13.nr.; 1998, 7.nr.; 1999, 18.nr.; 2000, 2., 10.,13.nr.; 2001, 14.nr.);

5) likums "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 46.nr.; 1993, 10./11.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13.nr.; 1995, 9.nr.; 1996, 19.nr.);

6) likums "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 16.nr.; 2000, 2.nr.);

7) likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 16.nr.; 1997, 3., 22.nr.; 1998, 15.nr.; 2001, 1.nr.);

8) likums "Par paju sabiedrībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 2000, 10.nr.);

9) likums "Par valsts uzņēmumu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 29./31.nr.; 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17.nr.; 1996, 1., 13.nr.; 2001, 14.nr.);

10) likums "Par pašvaldības uzņēmumu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 17./18.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3.nr.; 1996, 22.nr.);

11) likums "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 8./9.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 21.nr.);

12) likums "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 39./40./41.nr.; 1993, 5./6.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 22.nr.; 1998, 1.nr.);

13) Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 5.marta lēmums "Par valsts kapitāla daļas apstiprināšanu specializētajos lauksaimniecības uzņēmumos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 13.nr.);

14) Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 12.augusta lēmums "Par zvejnieku kolhozu privatizācijas īpatnībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 35.nr.);

15) Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 7.maija lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" 19.panta piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22.nr.);

16) Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 9.janvāra lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" atsevišķu pantu piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6.nr.);

17) Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 3.decembra lēmums "Par pagaidām neprivatizējamo specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu saraksta apstiprināšanu" (nav publicēts);

18) Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 24.oktobra lēmums "Par specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu saraksta apstiprināšanu un par šo uzņēmumu privatizācijas īpatnībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 45.nr.);

19) Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 26.septembra lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" atsevišķu pantu piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 41.nr.);

20) Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 9.maija lēmums "Par selekcijas, izmēģinājumu, zinātniskās pētniecības, mācību un atsevišķo specializēto valsts saimniecību saraksta apstiprināšanu" (nav publicēts);

21) Augstākās padomes Prezidija 1993.gada 11.februāra lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" atsevišķu pantu piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 8.nr.);

22) Augstākās padomes Prezidija 1993.gada 9.jūnija lēmums "Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 9.maija lēmumā "Par selekcijas, izmēģinājumu, zinātniskās pētniecības, mācību un atsevišķu specializēto valsts saimniecību saraksta apstiprināšanu"" (Latvijas Vēstnesis, 1993, 45.nr.);

23) Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 12.decembra lēmums "Par lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas komisiju" (nav publicēts);

24) Augstākas padomes 1991.gada 17.decembra lēmums "Par kārtību, kādā no Latvijas Republikas budžeta dzēšami privatizēto lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu kredīti" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 4.nr.).

2. Šādi Ministru kabineta noteikumi, kuri izdoti uz likuma "Par uzņēmējdarbību" 32.panta pamata, ir spēkā līdz 2004.gada 31.decembrim, ja to vietā nav pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 1995.gada 31.oktobra noteikumi nr.312 "Filmu izplatīšanas un publiskas demonstrēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 172.nr.; 1996, 330.nr.);

2) Ministru kabineta 1996.gada 16.jūlija noteikumi nr.261 "Kārtība, kādā tiek iepirkti, realizēti un eksportēti melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 123.nr.; 1998, 265.nr.);

3) Ministru kabineta 1996.gada 3.decembra noteikumi nr.444 "Noteikumi par licences maksas aprēķināšanu energoapgādes uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 211.nr.; 1998, 265./266.nr.);

4) Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumi nr.348 "Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 260./262., 334./335.nr.; 1998, 58./59., 147./149., 289./290., 367./368.nr.; 1999, 1., 64./65., 75./78., 167./168., 198./199.nr.; 2000, 109./110., 180./181., 307./309.nr.).

3. Tieslietu ministrija izstrādā un līdz 2002.gada 1.februārim publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" kapitālsabiedrību statūtu paraugus, kas izmantojami komersantu statūtu sagatavošanai reģistrācijai komercreģistrā.

4. Ministru kabinets līdz 2002.gada 31.decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par biedrībām un nodibinājumiem, aroddarbību, maksātnespēju, valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi kapitālsabiedrībās, kā arī izstrādā un iesniedz projektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 20.decembrī.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētājs J.Straume
Rīgā 2001.gada 28.decembrī