Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 12.07.2001. - ... / Spēkā esošā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās

1.pants. 1995.gada 24.maijā Rīgā parakstītais Latvijas Republikas un Ukrainas līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās (turpmāk — Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar 2001.gada likuma grozījumu izsludināms Līgums latviešu un krievu valodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2001.)

3.pants. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar Līguma 72.pantu sagatavo ratifikācijas rakstu nosūtīšanai Ukrainas Republikas valdībai.

4.pants. Līgums stājas spēkā tā 72.pantā noteiktajā laikā un kārtībā.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 19.oktobrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1995. gada 31. oktobrī

Latvijas Republikas un Ukrainas līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās

Latvijas Republika un Ukraina, turpmāk sauktas par "Līgumslēdzējām Pusēm", piešķirot lielu nozīmi sadarbības attīstībai tiesiskās palīdzības sniegšanā civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās, vienojās par sekojošo:

Pirmā daļa

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.pants

Tiesiskā aizsardzība

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir tāda pati viņu personisko un mantisko tiesību tiesiskā aizsardzība kā otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem.

Tas attiecas arī uz juridiskām personām, kas izveidotas saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.

2. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem ir tiesības brīvi un netraucēti griezties otras Līgumslēdzējas Puses tiesās, prokuratūrā, notariāta iestādēs (turpmāk tekstā — "tiesību aizsardzības iestādes") un citās iestādēs, kuru kompetencē ir civilās, ģimenes un krimināllietas, tie var uzstāties tajās, pieteikt lūgumus, celt prasības un veikt citas procesuālās darbības ar tādiem pašiem noteikumiem kā pašu pilsoņi.

2.pants

Tiesiskās palīdzības sniegšana

1. Līgumslēdzēju Pušu tiesību aizsardzības iestādes sniedz savstarpēju tiesisko palīdzību civilajās, ģimenes un krimināllietās saskaņā ar šī Līguma noteikumiem.

2. Tiesību aizsardzības iestādes sniedz tiesisko palīdzību arī citām Līgumslēdzēju Pušu iestādēm, kuru kompetencē ir šī panta 1.punktā minētās lietas.

3. Citas iestādes, kuru kompetencē ietilpst šī panta 1.punktā minētās lietas, nosūta lūgumus par tiesisko palīdzību ar tiesību aizsardzības iestāžu starpniecību.

3.pants

Tiesiskās palīdzības apjoms

Tiesiskā palīdzība ietver procesuālo darbību izpildi, kuras paredzētas Līgumslēdzējas Puses likumdošanā, kurai adresēts pieprasījums, tai skaitā pušu, cietušo, aizdomās turēto, apsūdzēto, tiesājamo, liecinieku, ekspertu nopratināšanu, ekspertīžu izdarīšanu, apskati, izņemšanu un lietisko pierādījumu nodošanu, kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu un to personu, kas izdarījušas noziegumu, izdošanu, tiesas lēmumu atzīšanu un izpildi, dokumentu izsniegšanu un pārsūtīšanu, ziņu sniegšanu pēc otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma par personu sodāmību.

4.pants

Sazināšanās kārtība

Sniedzot tiesisko palīdzību, Līgumslēdzēju Pušu iestādes savstarpēji sazinās ar Latvijas Republikas Tieslietu ministriju un Ģenerālprokuratūru un Ukrainas Tieslietu ministriju un Ģenerālprokuratūru, ja šis Līgums neparedz citu sazināšanās kārtību.

5.pants

Lietojamā valoda

1. Lūgums par tiesiskās palīdzības sniegšanu un tam pievienojamie dokumenti tiek noformēti pieprasītājas iestādes valsts valodā. Lūgums tiek apliecināts ar pieprasītājas iestādes ģerboņa zīmogu un tās vadītāja (kompetentas personas) parakstu.

2. Lūgumam par tiesiskās palīdzības sniegšanu un tam pievienotajiem dokumentiem ir jāpievieno tulkojums lūguma izpildītājas valsts valodā vai krievu valodā. Tulkojumu apliecina oficiāls tulks, notārs vai pieprasītājas iestādes amatpersona, vai arī izpildītājas Līgumslēdzējas Puses diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes.

3. Lūguma par tiesiskās palīdzības sniegšanu dokumenti tiek noformēti lūguma izpildītājas valsts valodā un nosūtīti kopā ar tulkojumu pieprasītājas iestādes valsts valodā vai krievu valodā. Tulkojumu apliecina oficiāls tulks, notārs vai lūguma izpildītājas iestādes amatpersona, vai arī izpildītājas Līgumslēdzējas Puses diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes.

6.pants

Dokumentu noformēšana

Dokumentiem, kurus nosūta tiesību aizsardzības iestādes vai citas iestādes tiesiskās palīdzības sniegšanas kārtībā, jābūt apliecinātiem ar kompetentas personas parakstu un apstiprinātiem ar ģerboņa zīmogu.

7.pants

Lūguma par tiesiskās palīdzības sniegšanu forma un saturs

Lūgumā par tiesiskās palīdzības sniegšanu jānorāda:

1) pieprasītājas iestādes nosaukums;

2) iestādes, kurai adresēts uzdevums, nosaukums;

3) lietas, kurā tiek lūgta tiesiskā palīdzība, nosaukums;

4) personu, par kurām tiek nosūtīts lūgums vai uzdevums, vārdi, ja ir, tēva vārdi, un uzvārdi, pilsonība, nodarbošanās un pastāvīgā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta, bet juridiskajām personām — nosaukums un atrašanās vieta;

5) pilnvaroto personu uzvārdi un adreses;

6) uzdevuma saturs, bet krimināllietās — arī izdarītā nozieguma faktisko apstākļu apraksts un tā juridiskā kvalifikācija.

8.pants

Izpildes kārtība

1. Izpildot lūgumu par tiesiskās palīdzības sniegšanu, tiesību aizsardzības iestāde, kurai adresēts lūgums, piemēro savas valsts likumdošanu. Tomēr pēc pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses iestādes lūguma tā var piemērot pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses procesuālās normas, ciktāl tās nav pretrunā ar savas valsts likumdošanu.

2. Ja tiesību aizsardzības iestāde, kurai adresēts lūgums, nav kompetenta to izpildīt, tā pārsūta lūgumu kompetentai tiesību aizsardzības iestādei un informē par to iestādi, kura devusi lūgumu.

3. Saņemot attiecīgu lūgumu, tiesību aizsardzības iestāde, kurai pārsūtīts lūgums, informē lūguma devēju iestādi par tā izpildes laiku un vietu.

4. Tiesību aizsardzības iestāde, kurai adresēts lūgums, pēc tā izpildes nosūta dokumentus iestādei, no kuras saņemts lūgums; gadījumā, ja tiesiskā palīdzība nevar tikt sniegta, tā lūgumu nosūta atpakaļ un informē par apstākļiem, kas traucē tā izpildi.

5. Tiesiskā palīdzība netiek sniegta, ja tās sniegšana var nodarīt kaitējumu Līgumslēdzējas Puses, kurai nosūtīts lūgums, suverenitātei vai valsts drošībai vai ir pretrunā ar tās spēkā esošās likumdošanas pamatprincipiem.

9.pants

Dokumentu izsniegšanas kārtība

1. Iestāde, kurai adresēts lūgums, dokumentus izsniedz saskaņā ar tās valstī spēkā esošiem noteikumiem, ja dokumenti ir noformēti šīs valsts valodā vai nodrošināti ar apliecinātu tulkojumu. Ja dokumenti nav noformēti Līgumslēdzējas Puses, kurai adresēts lūgums, valodā vai nav nodrošināti ar tulkojumu, tos izsniedz saņēmējam tad, ja viņš labprātīgi piekrīt tos saņemt.

2. Lūgumā par dokumentu izsniegšanu jānorāda precīza saņēmēja adrese un izsniedzamā dokumenta nosaukums. Ja lūgumā norādītā adrese izrādījusies nepilnīga, tad iestāde, kurai lūgums adresēts, saskaņā ar savas valsts likumdošanu veic pasākumus precīzas adreses noskaidrošanai.

10.pants

Apstiprinājums par dokumentu izsniegšanu

Apstiprinājumu par dokumentu izsniegšanu noformē, ievērojot noteikumus, kas ir spēkā tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai lūgums adresēts. Apstiprinājumā jānorāda izsniegšanas laiks, vieta un persona, kurai dokuments izsniegts.

11.pants

Dokumentu izsniegšana un pilsoņu nopratināšana, ko veic diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes

Līgumslēdzējām Pusēm ir tiesības izsniegt dokumentus un nopratināt savus pilsoņus ar savu diplomātisko pārstāvniecību vai konsulāro iestāžu palīdzību. Šajos gadījumos nevar lietot piespiedu rakstura līdzekļus.

12.pants

Liecinieku, cietušo un ekspertu, kā arī prasītāju un atbildētāju civillietā un to pārstāvju izsaukšana uz ārzemēm

1. Ja iepriekšējās izmeklēšanas vai tiesas spriešanas gaitā vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā rodas nepieciešamība pēc personīgas liecinieku, cietušo, prasītāju un atbildētāju civillietā, to pārstāvju vai ekspertu klātbūtnes, kuri atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad attiecīgi jālūdz šīs Līgumslēdzējas Puses iestāde izsniegt uzaicinājumu.

2. Uzaicinājumā nevar būt noteikta sankcija izsaucamā neierašanās gadījumā.

3. Šī panta 1.punktā norādītās personas, kuras neatkarīgi no viņu pilsonības labprātīgi ieradušās pēc izsaukuma otras Līgumslēdzējas Puses attiecīgajā iestādē, šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā nevar tikt sauktas pie kriminālās vai administratīvās atbildības, apcietinātas vai sodītas par kādu darbību, kuru tās izdarījušas līdz valsts robežas šķērsošanai. Šīs personas tāpat nevar tikt sauktas pie kriminālās vai administratīvas atbildības, apcietinātas vai sodītas par viņu sniegtajām liecībām vai atzinumiem, ko viņas devušas kā eksperti, vai tā nodarījumu dēļ, kurš ir izskatīšanas priekšmets.

4. Personām, kuras norādītas šī panta 1.punktā, nav šādu privilēģiju, ja viņas 15 dienu laikā no paziņošanas brīža par to, ka viņu klātbūtne turpmāk nav nepieciešama, neatstāj Līgumslēdzējas Puses teritoriju. Šajā termiņā netiek ieskaitīts laiks, kurā šīs personas nevarēja atstāt izsaucējas Līgumslēdzējas Puses teritoriju no viņām neatkarīgu apstākļu dēļ.

5. Cietušajiem, lieciniekiem un ekspertiem, kas pēc izsaukuma ieradušies otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ir tiesības no izsaukušās iestādes saņemt atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar braucienu un uzturēšanos ārzemēs, un par nesaņemto atalgojumu par nokavētajām darba dienām; bet ekspertiem bez tam ir tiesības saņemt atalgojumu par izdarīto ekspertīzi. Izsaukumā jānorāda, kāda veida izmaksas izsauktajām personām ir tiesības saņemt; pēc viņu lūguma Līgumslēdzēja Puse, kas nosūtījusi izsaukumu, izmaksā avansu attiecīgo izdevumu segšanai.

13.pants

Dokumentu derīgums

1. Dokumenti, kurus vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā noformējusi vai apliecinājusi oficiāla persona (notārs, oficiāls tulks, eksperts u.tml.) savas kompetences robežās un ievērojot noteikto formu, un kas apzīmogoti ar ģerboņa zīmogu, tiek pieņemti otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā bez jebkāda apstiprinājuma.

2. Dokumentiem, kuri vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā tiek uzskatīti par oficiāliem, arī otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir oficiālu dokumentu pierādījuma spēks.

14.pants

Ar tiesiskās palīdzības sniegšanu saistītie izdevumi

1. Līgumslēdzējas Puses pašas sedz visus izdevumus, kas radušies, sniedzot tiesisko palīdzību to teritorijā, izņemot izdevumus, kas saistīti ar ekspertīžu izdarīšanu.

2. Tiesību aizsardzības iestāde, kurai adresēts lūgums, informē iestādi, kura devusi lūgumu, par radušos izdevumu summu. Ja iestāde, kura devusi lūgumu, piedzen šos izdevumus no personas, kurai ir pienākums tos atlīdzināt, tad piedzītās summas patur Līgumslēdzēja Puse, kura tās piedzinusi.

15.pants

Informācijas sniegšana

Latvijas Republikas Tieslietu ministrija un Ģenerālprokuratūra un Ukrainas Tieslietu ministrija un Ģenerālprokuratūra pēc pieprasījuma sniedz cita citai informāciju par spēkā esošo vai bijušo savas valsts likumdošanu un tās piemērošanu, kuru veic tiesību aizsardzības iestādes.

16.pants

Pilsoņu tiesiskā aizsardzība

Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem otras Līgumslēdzējas Puses tiesās un citās iestādēs tiek sniegta juridiskā palīdzība un nodrošināta tiesvedība ar tiem pašiem noteikumiem un tām pašām priekšrocībām kā pašu pilsoņiem.

17.pants

Civilstāvokļa aktu un citu dokumentu pārsūtīšana

1. Kompetentas Līgumslēdzēju Pušu iestādes nosūta viena otrai izrakstus no civilstāvokļa aktiem, kas attiecas uz otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem. Izrakstu izsūtīšana ir bezmaksas un notiek tūlīt pēc ieraksta izdarīšanas.

2. Šī panta 1.punkta noteikumus piemēro arī gadījumos, kad civilstāvokļa aktos ir izdarīti grozījumi un labojumi. Tādā gadījumā tiek nosūtīts izraksts no civilstāvokļa akta ar grozījumiem.

3. Vienas Līgumslēdzējas Puses civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādes pēc otras Līgumslēdzējas Puses tiesību aizsardzības iestādes lūguma tieši nosūta arī citus izrakstus no civilstāvokļa aktiem dienesta lietošanai.

4. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņu lūgumus par apliecību par civilstāvokļa aktu reģistrāciju izsūtīšanu var nosūtīt tieši attiecīgai otras Līgumslēdzējas Puses civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādei. Lūguma iesniedzējs saņem šos dokumentus ar tās Līgumslēdzējas Puses diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes starpniecību, kuras iestāde izdevusi šos dokumentus.

5. Dokumenti, kuri norādīti šī panta 1.-3.punktā, tiek nosūtīti bez tulkojuma un bez maksas.

6. Līgumslēdzējas Puses nosūta viena otrai spēkā stājušos tiesas lēmumu kopijas, kas skar otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu civilstāvokli.

7. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņu lūgumi par to dokumentu izdošanu vai pārsūtīšanu, kuri attiecas uz šo personu izglītību, darba stāžu un personiskajām vai mantiskajām tiesībām un interesēm, var tikt pārsūtīti tieši otras līgumslēdzējas Puses kompetentām iestādēm. Ja pilsoņi dokumentus nosūta ar tās Līgumslēdzējas Puses diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes starpniecību, kuras iestāde izdevusi šos dokumentus, diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde, izsniedzot pilsoņiem dokumentus, par to noformēšanu ņem maksu.

Otrā daļa

SPECIĀLIE NOTEIKUMI

I nodaļa

TIESISKĀ PALĪDZĪBA

UN TIESISKĀS ATTIECĪBAS CIVILAJĀS, ĢIMENES UN DARBA LIETĀS

18.pants

Atbrīvošana no tiesu izdevumiem

Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā tiek atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas ar tādiem pašiem noteikumiem un tādā pašā apjomā kā attiecīgās Līgumslēdzējas Puses pilsoņi.

19.pants

Dokumentu izsniegšana par personisko, ģimenes un mantisko stāvokli

1. Dokumentu par personisko, ģimenes un mantas stāvokli, kas nepieciešams jautājuma izlemšanai par atbrīvošanu no tiesas izdevumiem, izdod tās Līgumslēdzējas Puses kompetentā iestāde, kuras teritorijā pieteicējs pastāvīgi dzīvo vai uzturas.

2. Ja iesniedzējam nav pastāvīgas dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, tad pietiek ar dokumentu, ko izdevusi vai apliecinājusi viņa valsts diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde.

3. Tiesa, kura saskaņā ar lūgumu lemj par atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas, var pieprasīt iestādei, kas izdevusi dokumentus, papildu paskaidrojumus.

20.pants

Tiesu kompetence

1. Ja šis Līgums nenosaka citu kārtību, katras Līgumslēdzējas Puses tiesas ir kompetentas izskatīt civilās, ģimenes un darba lietas, ja atbildētāja dzīvesvieta ir tās teritorijā. Prasībās pret juridiskajām personām tiesas ir kompetentas, ja attiecīgās Līgumslēdzējas Puses teritorijā atrodas juridiskās personas pārvaldes institūcija, pārstāvniecība vai juridiskās personas filiāle.

2. Izskatīt prasības par īpašuma tiesībām un citām lietu tiesībām, kas skar nekustamo īpašumu, ir kompetentas tās Līgumslēdzējas Puses tiesas, kuras teritorijā īpašums atrodas.

3. Līgumslēdzēju Pušu tiesas izskata lietas arī citos gadījumos, ja par to ir rakstiska pušu vienošanās. Tādas vienošanās gadījumā tiesa izbeidz tiesvedību pēc atbildētāja iesnieguma, ja tas iesniegts pirms iebildumu pēc prasības būtības sniegšanas. Pušu vienošanās nevar izmainīt tiesu ekskluzīvo kompetenci.

4. Ja lieta tiek ierosināta starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tāda paša pamata abu Līgumslēdzēju Pušu tiesās, kuras kompetentas tās izskatīt saskaņā ar šo Līgumu, tiesa, kura ierosinājusi lietu vēlāk, izbeidz tiesvedību.

21.pants

Tiesībspēja un rīcībspēja

1. Fiziskas personas tiesībspēju un rīcībspēju nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir šī persona.

2. Juridiskas personas tiesībspēju nosaka pēc tās Līgumslēdzējas Puses likuma, kuras teritorijā tā nodibināta.

22.pants

Rīcībspējas ierobežošana un atzīšana par rīcībnespējīgu

1. Ja kāda persona jāatzīst par rīcībspējā ierobežotu vai rīcībnespējīgu, tad kompetentas un tiesīgas piemērot savu likumdošanu ir tās Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras pilsonis ir šī persona.

2. Ja kāda no Līgumslēdzēju Pušu iestādēm noteiks, ka ir pamats otras Līgumslēdzējas Puses pilsoni, kura pastāvīgā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta atrodas šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā, atzīt par rīcībspējā ierobežotu vai rīcībnespējīgu, tad tā informē par to attiecīgo otras Līgumslēdzējas Puses iestādi. Ja iestāde, kas šādā veidā informēta, paziņo, ka tā piešķir tiesības veikt turpmākās darbības iestādei tās pilsoņu pastāvīgajā dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā vai nedod atbildi triju mēnešu laikā, tad šīs personas dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas iestāde var izskatīt lietu par šīs personas rīcībspējas ierobežošanu vai atzīšanu par rīcībnespējīgu saskaņā ar savas valsts likumdošanu, ja tādu pamatu paredz arī tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir šī persona. Lēmums par rīcībspējas ierobežošanu vai atzīšanu par rīcībnespējīgu jānosūta attiecīgajai otras Līgumslēdzējas Puses iestādei.

3. Šī panta 1. un 2.punkta noteikumi arī piemērojami, atceļot rīcībspējas ierobežojumus vai atzīstot personu par rīcībspējīgu.

4. Gadījumos, kad nav pieļaujama kavēšanās, personas pastāvīgās dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas iestāde pati veiks pasākumus, kas ir nepieciešami personas atzīšanai par ierobežoti rīcībspējīgu vai rīcībnespējīgu, ja tas nepieciešams šīs personas vai viņas īpašuma aizsardzībai. Lēmums par šiem pasākumiem jānosūta attiecīgajai tās Līgumslēdzējas Puses iestādei, kuras pilsonis ir minētā persona; šie lēmumi ir atceļami, ja šīs Līgumslēdzējas Puses iestādes nolemj ko citu.

23.pants

Atzīšana par bezvēsts promesošu, izsludināšana par mirušu un nāves fakta konstatēšana

1. Lietas, kurās persona jāatzīst par bezvēsts promesošu, jāizsludina par mirušu vai jākonstatē nāves fakts, kompetentas ir Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras pilsonis persona bijusi tai laikā, kad par viņu saņemtas pēdējās ziņas.

2. Vienas Līgumslēdzējas Puses iestādes var atzīt otras Līgumslēdzējas Puses pilsoni par bezvēsts promesošu vai mirušu vai konstatēt viņa nāves faktu pēc personu iesnieguma, kuras dzīvo to teritorijā, ja viņu tiesības un intereses pamatotas uz šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.

3. Šī panta 1. un 2.punktā minētajos gadījumos Līgumslēdzējas Puses iestādes piemēro savas valsts likumdošanu.

4. Šī panta 1.-3.punkts piemērojams arī gadījumos, piesakoties personai, kura ar tiesas nolēmumu atzīta par bezvēsts promesošu vai izsludināta par mirušu.

24.pants

Laulības noslēgšana

1. Laulības noslēgšanas noteikumus katrai personai, kas stājas laulībā, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras pilsonis viņš ir. Ja laulības noslēgšanai ir šķēršļi, tad jāievēro tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras teritorijā tiek noslēgta laulība.

2. Laulības noslēgšanas formu nosaka tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras teritorijā laulība tiek noslēgta.

25.pants

Laulāto personiskās un mantiskās tiesības

1. Laulāto personiskās un mantiskās tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kurā ir laulāto kopējā dzīvesvieta.

2. Ja viens no laulātajiem dzīvo vienā Līgumslēdzējas Puses teritorijā, bet otrs — otrā Līgumslēdzējas Puses teritorijā un abiem laulātajiem ir viena un tā pati pilsonība, tad laulāto personiskās tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras pilsoņi viņi ir.

3. Ja viens no laulātajiem ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, bet otrs — otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis un viens no viņiem dzīvo vienā Līgumslēdzējas Puses teritorijā, bet otrs — otrā Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad viņu personiskās un mantiskās tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras teritorijā laulātajiem bija pēdējā kopējā dzīvesvieta.

4. Ja personām, kas norādītas šī panta 3.punktā, nav bijusi kopēja dzīvesvieta Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, tad piemēro tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošanu, kuras iestāde izskata lietu.

5. Laulāto tiesiskajām attiecībām, kas saistītas ar nekustamo īpašumu, tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kurā atrodas šis nekustamais īpašums.

26.pants

Laulības šķiršana un laulības atzīšana par spēkā neesošu

1. Laulību šķir saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras pilsoņi laulātie bija pieteikuma iesniegšanas brīdī. Ja laulātajiem ir kopēja dzīvesvieta otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad kompetentas ir arī otras Līgumslēdzējas Puses attiecīgās iestādes.

2. Ja laulības šķiršanas pieteikuma iesniegšanas brīdī viens no laulātajiem ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, bet otrs — otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis un viens no viņiem dzīvo vienas, bet otrs — otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras iestādē lieta tiek izskatīta.

3. Lietās par laulības atzīšanu par spēkā neesošu piemēro tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kura saskaņā ar šī Līguma 24.pantu jāpiemēro laulības noslēgšanā. Pie tam tiesu kompetence tiek noteikta, pamatojoties uz šī panta 1. un 2.punktu.

27.pants

Vecāku un bērnu tiesiskās attiecības

1. Lietas par paternitātes noteikšanu un tās apstrīdēšanu un bērna izcelšanās noteikšanu konkrētajā laulībā izlemj saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras valsts pilsonis bērns ir no dzimšanas.

2. Vecāku un bērnu tiesiskās attiecības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā viņiem ir kopēja dzīvesvieta.

3. Ja kādam no vecākiem un bērniem dzīvesvieta atrodas citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad tiesiskās attiecības starp viņiem nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir bērns.

4. Ārlaulības bērna, viņa mātes un tēva tiesiskās attiecības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir bērns.

5. Taisīt nolēmumu par šī panta 1.-4.punktā minētajām tiesiskajām attiecībām kompetentas ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesas, kuras likumi jāpiemēro konkrētajā gadījumā.

6. Ja prasītājs un atbildētājs dzīvo vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kompetentas ir arī šīs Līgumslēdzējas Puses tiesas, ievērojot šī panta 1. un 4.punkta noteikumus.

28.pants

Adopcija

1. Adoptējot tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir adoptētājs. Ja adoptētāja pastāvīgā dzīvesvieta atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad piemērojama arī šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošana.

2. Ja bērnu adoptē laulātie, no kuriem viens ir vienas, bet otrs — otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, tad adopcijai ir jāatbilst prasībām, kuras paredz abu Līgumslēdzēju Pušu likumdošana.

3. Ja bērns ir vienas, bet adoptētājs — otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, tad, adoptējot vai adopciju atceļot, nepieciešama bērna piekrišana, ja to paredz tās Līgumslēdzējas Puses likums, kuras pilsonis ir bērns, un bērna likumīgā pārstāvja un Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes piekrišana, ņemot vērā arī ierobežojumus saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu likumdošanu.

4. Ja laulātajiem ir kopīga dzīvesvieta vienā Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad spēkā ir šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošana.

5. Augstākminētais piemērojams arī attiecībā uz adopcijas atcelšanu.

6. Lietās par adopciju vai tās atcelšanu ir kompetenta tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras pilsonis adoptētājs ir iesnieguma iesniegšanas brīdī. Ja bērns ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, bet viņa dzīvesvieta ir otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kura ir arī adoptētāja dzīvesvieta, tad kompetenta ir šīs Līgumslēdzējas Puses iestāde.

7. Pieņemt lēmumu par adopciju ir kompetenta tās Līgumslēdzējas Puses iestāde, kuras valsts teritorijā adoptētājam ir pastāvīga dzīvesvieta vai kuras pilsonis viņš ir.

8. Gadījumā, kas noteikts 31.panta 2.punktā, kompetenta ir tās Līgumslēdzējas puses iestāde, kuras teritorijā laulātajiem ir vai bija pēdējā kopējā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta.

9. Šī panta 7.-8.punkts piemērojams arī, adopciju atceļot un adopciju atzīstot par spēkā neesošu.

29.pants

Uzturlīdzekļu piedziņa

1. Lietās, kas skar uzturlīdzekļu piedziņu ģimenes lietās, piemēros tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras teritorijā dzīvo persona, kas pieprasa uzturlīdzekļus.

2. Lietās par uzturlīdzekļu piedziņu ģimenes lietās, kompetentas ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesas, kuras teritorijā dzīvo persona, kas pieprasa uzturlīdzekļus.

30.pants

Aizbildnība un aizgādnība

1. Ja Līgumā nav noteikts citādi, tad abu Līgumslēdzēju Pušu pilsoņu aizbildnības un aizgādnības lietās kompetenta ir tās Līgumslēdzējas Puses aizbildnības un aizgādnības iestāde, kuras pilsonis ir aizbilstamais vai aizgādnībā ņemamā persona. Šādā gadījumā piemēro attiecīgās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.

2. Tiesiskās attiecības starp aizbildni vai aizgādni un personu, kas atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras iestāde iecēlusi aizbildni vai aizgādni.

3. Ja jānodibina aizbildnība vai aizgādnība vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņa interesēs, kura dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta, vai īpašums atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad šīs Līgumslēdzējas Puses aizbildnības un aizgādnības iestādei nekavējoties jāinformē kompetentā otras Līgumslēdzējas Puses aizbildnības un aizgādnības iestāde atbilstoši 30.panta 1.punkta noteikumiem.

4. Neatliekamos gadījumos otras Līgumslēdzējas Puses aizbildniecības un aizgādnības iestādes var patstāvīgi veikt nepieciešamos pasākumus, informējot par tiem aizbildnības un aizgādnības iestādes saskaņā ar 30.panta 1.punkta noteikumiem. Veiktie pasākumi ir spēkā līdz tam laikam, kad norādītā iestāde pieņem citu lēmumu.

5. Kompetentā aizbildnības un aizgādnības iestāde saskaņā ar 30.panta 1.punktu var nodot aizbildnību un aizgādnību otras Līgumslēdzējas Puses attiecīgajām iestādēm, ja aizbilstamās vai aizgādnībā esošās personas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta, vai īpašums atrodas šajā valstī. Nodošana ir spēkā tikai tajā gadījumā, ja pārņēmēja iestāde ir devusi piekrišanu aizbildnības vai aizgādnības pārņemšanai un par to informējusi otras Līgumslēdzējas Puses attiecīgo iestādi.

6. Iestāde, kas saskaņā ar šī panta 5.punktu ir pārņēmusi aizbildnību vai aizgādnību, veic to saskaņā ar savas valsts likumdošanu. Tai tomēr nav tiesību lemt par jautājumiem, kas attiecas uz aizbilstamās vai aizgādnībā esošās personas statusu, bet tā var dot atļauju laulības noslēgšanai, kas nepieciešama saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras pilsonis ir šī persona.

31.pants

Īpašuma tiesības

1. Tiesības uz nekustamo īpašumu nosaka pēc tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanas, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

2. Īpašuma tiesības uz transporta līdzekļiem, kuras reģistrē valsts reģistros, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā atrodas iestāde, kas reģistrējusi transporta līdzekli.

3. Īpašuma tiesību vai citu mantisko tiesību rašanos un izbeigšanos nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā manta atradās laikā, kad pastāvēja darbība vai cits apstāklis, kas bija šādu tiesību rašanās vai izbeigšanās pamatā. Īpašuma tiesību vai citu mantisko tiesību, kuras bijušas darījuma priekšmets, rašanos vai izbeigšanos nosaka pēc darījuma veikšanas vietas likumdošanas, ja pušu vienošanās neparedz citādu kārtību.

32.pants

Līgumiskās attiecības

1. Līgumiskās attiecības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā līgums tika noslēgts, ja saistību dalībnieki nepakļaujas likumdošanai, kuru izvēlējušies paši.

2. Lietās, kuras minētas šī panta 1.punktā, ir kompetenta tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras teritorijā atbildētājam ir dzīvesvieta vai atrašanās vieta. Kompetenta ir arī tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras teritorijā atrodas prasītāja dzīvesvieta vai atrašanās vieta, ja šajā teritorijā atrodas strīda priekšmets, prasītāja īpašums.

33.pants

Darījuma forma

1. Darījuma formu nosaka tā slēgšanas vietas likumdošana.

2. Darījuma, kas saistīts ar nekustamo īpašumu un tiesībām uz to, formu nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā šāds īpašums atrodas.

34.pants

Kaitējuma atlīdzība

1. Saistības atlīdzināt kaitējumu, izņemot saistības, kuras izriet no līguma vai citas tiesiskas darbības, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā notikusi darbība vai pastāvējis cits apstāklis, kura dēļ izvirzīta prasība par kaitējuma atlīdzību.

2. Ja kaitējuma nodarītājs un cietušais ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi, tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras tiesā iesniegta prasība.

3. Lietās, kas minētas šī panta 1. un 2.punktā, kompetenta ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras teritorijā notikusi darbība vai pastāvējis cits apstāklis, kura dēļ izvirzīta prasība par kaitējuma atlīdzību. Cietušais var iesniegt prasības pieteikumu arī tās Līgumslēdzējas Puses tiesā, kuras teritorijā atrodas atbildētāja dzīvesvieta, vai arī tās Līgumslēdzējas Puses tiesā, kuras teritorijā atrodas prasītāja (cietušā) dzīvesvieta, ja šajā teritorijā atrodas atbildētāja īpašums un tas nav pretrunā ar otras Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.

35.pants

Vienlīdzības princips

Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi tiek pielīdzināti otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem, kas dzīvo tās teritorijā, tiesībās sastādīt vai atcelt testamentus par īpašumu, kas atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tiesībās, kuras tur ir jārealizē, un tiesībās iegūt mantojumā mantu vai tiesības. Mantu vai tiesības iegūst ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi paredzēti katras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem, kas dzīvo tās teritorijā.

36.pants

Mantošanas tiesības

1. Kustamas mantas mantošanas tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā mantojuma atstājējam ir bijusi pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta.

2. Nekustamās mantas mantošanas tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā manta atrodas.

3. Tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā atrodas manta, nosaka, vai manta, kura ietilpst īpašumā, ir kustama vai nekustama manta.

37.pants

Mantojuma pāreja valstij

Ja saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses likumdošanu mantojamā manta (ko valsts manto saskaņā ar likumu) pāriet īpašumā, tad kustamā manta pāriet tai valstij, kuras pilsonis nāves brīdī ir bijis mantojuma atstājējs, bet nekustamā manta pāriet tās valsts īpašumā, kuras teritorijā tā atrodas.

38.pants

Testamenta forma un tā grozīšanas un atcelšanas kārtība

Testamenta formu, tā grozīšanas un atcelšanas kārtību nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis testamenta sastādīšanas, atcelšanas vai grozīšanas brīdī bija mantojuma atstājējs. Tomēr ir pietiekami, ja ievērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā testaments tika sastādīts. Šie noteikumi tiek piemēroti arī testamenta atcelšanas vai grozīšanas gadījumā.

39.pants

Mantojuma lietas

1. Lietvedību kustamās mantas mantojuma lietās, izņemot šī panta 2.punktā paredzētajos gadījumos, kompetenta ir tās Līgumslēdzējas Puses iestāde, kuras teritorijā mantojuma atstājējam ir bijusi pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta.

2. Ja visa kustamā mantojamā manta atrodas tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kur mantojuma atstājējam nebija pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta, tad pēc mantinieka vai atteikuma saņēmēja lūguma, ja tam piekrīt visi mantinieki, mantojuma lietu kārto šīs Līgumslēdzējas Puses iestādes.

3. Lietvedību nekustamās mantas mantošanas lietās veic tās Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras teritorijā šī manta atrodas.

4. Šī panta noteikumi atbilstoši tiek piemēroti arī mantojuma lietu strīdus gadījumos.

40.pants

Testamenta atvēršana

Testamentu atver un pasludina saskaņā ar likumdošanu tās Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes, kuras teritorijā atrodas testaments. Testamenta kopija ar nepieciešamiem dokumentiem tiek pārsūtīta attiecīgai iestādei, kura ir kompetenta kārtot mantošanas lietas.

41.pants

Mantojuma apsardzības pasākumi

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses iestādes atbilstoši savai likumdošanai veic nepieciešamos pasākumus, lai apsargātu mantojamo mantu, kas atrodas tās teritorijā un ko atstājis mantojumā otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis.

2. Iestādēm, kuras ir atbildīgas par mantojuma apsardzību, pēc otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņa nāves ir pienākums nekavējoties informēt šīs Līgumslēdzējas Puses diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes par mantojuma atstājēja nāvi un par personām, kuras pieteikušas savas mantojuma tiesības uz mantojumu, par zināmiem apstākļiem, kas attiecas uz šīm personām, kurām ir tiesības uz mantojumu, par to uzturēšanās vietu, par testamenta esamību, par mantojuma apmēru un vērtību un par pasākumiem, kādi veikti mantojuma apsardzībai.

3. Pēc diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes lūguma tai tiek nodoti mirušā dokumenti un mantojamā kustamā manta.

4. Vienas Līgumslēdzējas Puses diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajai iestādei ir tiesības pārstāvēt šīs Līgumslēdzējas Puses intereses mantojuma lietās otras Līgumslēdzējas Puses iestādēs bez īpaša pilnvarojuma, ja mantinieki prombūtnes vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nevar savlaicīgi aizstāvēt savas tiesības un intereses un nav iecēluši pilnvarnieku.

5. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis miris otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kur viņam nebija pastāvīgas dzīvesvietas, tad pie viņa atrodošās mantas pēc saraksta tiek nodotas tās Līgumslēdzējas Puses diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajai iestādei, kuras pilsonis bija mirušais.

6. Iestāde, kas ir kompetenta mantošanas lietās, gadījumos, kādi paredzēti šī Līguma 39.panta 4.punktā, dod rīkojumu mantojamo mantu izsniegt diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajai iestādei.

7. Šī manta var tikt nodota mantiniekam, ja:

1) visas mantojuma atstājēja kreditoru prasības, kas pieteiktas tās Līgumslēdzējas Puses, kurā atrodas mantojamā manta, likumdošanā noteiktajos termiņos ir samaksātas vai nodrošinātas;

2) samaksātas vai nodrošinātas visas ar mantošanu saistītās nodevas;

3) kompetentas iestādes devušas, ja tas nepieciešams, atļauju mantojamās mantas izvešanai.

8. Naudas summu pārsūtīšana notiek saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu teritorijās spēkā esošo likumdošanu.

42.pants

Darba likumdošanas piemērošana

1. Darba attiecībās Līgumslēdzējas Puses var pakļaut šīs attiecības tai likumdošanai, kuru tās izvēlas.

2. Ja nav izdarīta likumdošanas izvēle, tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā ir vai bija darbs vai tam vajadzēja būt izpildītam.

3. Lietās, kuras minētas šī panta 2.punktā, ir kompetentas tās Līgumslēdzējas Puses tiesas, kuras teritorijā atrodas atbildētāja dzīvesvieta, kā arī — kuras teritorijā atrodas prasītāja dzīvesvieta, ja šajā teritorijā atrodas strīda priekšmets vai atbildētāja īpašums.

43.pants

Atbrīvošana no drošības naudas samaksas

Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem, kuri dzīvo vai atrodas jebkurā no šo Pušu teritorijām un uzstājas otras Līgumslēdzējas Puses tiesās, nevar piespiest samaksāt drošības naudu procesa izmaksu nodrošināšanai tikai tā iemesla dēļ, ka viņi ir ārvalstnieki vai ka viņu dzīvesvieta vai atrašanās vieta neatrodas tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kuras tiesā viņi griežas.

44.pants

Atbrīvošana no tiesu izdevumiem

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā tiek atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas, kā arī viņiem pienākas bezmaksas procesuālā aizstāvība uz tādiem pašiem noteikumiem un tādā pašā apjomā kā šīs Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem.

2. Lai atbrīvotu no izdevumiem vai lai saņemtu bezmaksas aizstāvību procesā, lūguma iesniedzējam ir nepieciešams iesniegt izziņu par savu, ģimenes un mantisko stāvokli. Tādu izziņu izdod tās Līgumslēdzējas Puses kompetentā iestāde, kuras teritorijā atrodas lūguma iesniedzēja dzīvesvieta vai atrašanās vieta.

3. Ja lūguma iesniedzējs nedzīvo un neatrodas nevienā no Līgumslēdzēju Pušu teritorijām, tad izziņu var izdot tās Līgumslēdzējas Puses diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde, kuras pilsonis ir lūguma iesniedzējs.

4. Tiesa, kura pieņem lēmumu par atbrīvošanu no tiesu izdevumiem, var pieprasīt no iestādes, kura izsniegusi izziņu, papildu paskaidrojumus vai datu papildināšanu.

5. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis var lūgt otras Līgumslēdzējas Puses tiesu atbrīvot viņu no tiesu izdevumiem vai lūgt bezmaksas aizstāvību procesā saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras teritorijā tiek izskatīta prasība.

6. Tiesa pārsūta izziņu kopā ar lūgumu, kurš minēts šī panta 5.punktā, otras Līgumslēdzējas Puses tiesai.

45.pants

Termiņi

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses tiesa, izsaucot procesa pusi vai lietas dalībnieku, kurš dzīvo vai kura atrašanās vieta ir otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, vienlaicīgi noteiks termiņu, ne īsāku par vienu mēnesi, lai samaksātu tiesas izdevumus vai lai novērstu trūkumus prasībā vai iesniegumā. Termiņu sāk skaitīt no šāda satura dokumenta saņemšanas datuma.

2. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses tiesa ir noteikusi procesa pusei vai lietas dalībniekam, kurš dzīvo otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, termiņu procesuālo darbību izpildīšanai, tad par termiņa tecēšanas sākumu uzskatāms tās Līgumslēdzējas Puses pasta zīmoga datums, no kuras teritorijas izsūtīti procesuālo darbību izpildes dokumenti.

3. Par termiņa pārkāpšanas sekām lemj tiesa, kura izskata lietu saskaņā ar savas valsts likumdošanu.

Trešā daļa

LĒMUMU ATZĪŠANA UN IZPILDĪŠANA

46.pants

Lēmumu atzīšana un izpildīšana civilās, ģimenes un darba lietās, kā arī krimināllietās daļā, kas skar zaudējumu atlīdzību

1. Līgumslēdzējas Puses savstarpēji atzīst un izpilda tiesību aizsardzības iestāžu likumīgā spēkā stājušos lēmumus civilajās, ģimenes un darba lietās un spriedumus daļā, kas skar nozieguma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību.

2. Līgumslēdzējas Puses teritorijā bez sevišķas lietvedības tiek atzīti aizbildnības un aizgādnības, civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestāžu un citu iestāžu lēmumi civilajās, ģimenes un darba lietās, kuri pēc sava rakstura neprasa izpildi.

47.pants

Lūgumu par lēmumu izpildi izskatīšana

1. Lūgumus par lēmuma izpildi izskata tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras teritorijā izpilde jāveic.

2. Lūgums par lēmuma izpildi iesniedzams tiesā, kura pirmajā instancē taisījusi lēmumu lietā. Lūgums, kurš iesniegts tiesā, kura taisījusi lēmumu pirmajā instancē, tiek nosūtīts tiesai, kas ir kompetenta šo lūgumu izskatīt.

3. Lūguma rekvizītus nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā jāveic izpilde.

4. Lūgumam jāpievieno apliecināts tulkojums saskaņā ar Līguma 5.panta 2.punktu.

5. Lūgumam par sprieduma izpildi jāpievieno:

1) tiesas apstiprināts lēmuma noraksts, oficiāls dokuments par lēmuma stāšanos spēkā, ja tas neizriet no paša lēmuma teksta, izziņa par tā izpildi;

2) dokuments, kurš apliecina, ka atbildētājam, kurš nav piedalījies procesā, savlaicīgi un pienācīgā formā kaut vienu reizi bija izsniegts paziņojums par ierašanos tiesā;

3) šī panta 1. un 2.punktā minēto dokumentu apliecināts tulkojums.

6. Ja tiesai, lēmumu izpildot, radīsies neskaidrības, tā var pieprasīt personai, kas iesniegusi lūgumu par lēmuma izpildi, paskaidrojumus, nopratināt parādnieku par lūguma būtību un nepieciešamības gadījumā pieprasīt paskaidrojumus no tiesas, kas taisījusi lēmumu.

48.pants

Lēmumu izpilde un tiesas izdevumi

1. Lēmumu izpildes kārtību nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā jānotiek izpildei.

2. Tiesas izdevumu segšanai, kas saistīti ar lēmuma izpildi, piemērojama tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā lēmums izpildīts.

49.pants

Atteikšanās atzīt un izpildīt tiesu lēmumus

Tiesas lēmuma atzīšanu vai izpildi var noraidīt:

1) ja persona, kas iesniegusi lūgumu, vai atbildētājs nav piedalījušies procesā tāpēc, ka viņiem vai viņu pilnvarotajiem nav ticis savlaicīgi un pienācīgā kārtā izsniegts uzaicinājums ierasties tiesā;

2) ja tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kur jānotiek lēmuma atzīšanai un izpildei, jau agrāk ir taisīts likumīgā spēkā stājies lēmums vai ja šīs Līgumslēdzējas Puses iestādes jau agrāk uzsākušas tiesvedību šajā lietā;

3) ja saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, bet gadījumos, kas nav paredzēti šajā Līgumā, saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses, kuras teritorijā jānotiek lēmuma atzīšanai un izpildei, likumdošanu, lieta ir tās izņēmuma kompetencē;

4) dokumenta neesamības gadījumā, kurš apstiprinātu pušu vienošanos lietā par līgumisko piekritību.

50.pants

Mierizlīgumi

Šī Līguma 46.-49.panta noteikumi par tiesas lēmumiem piemērojami arī mierizlīgumiem, kas apstiprināti tiesā.

51.pants

Mantu izvešana un naudas summu pārsūtīšana

Izpildes rezultātā iegūto naudas summu pārsūtīšana un priekšmetu izvešana notiek saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras teritorijā izpildāms lēmums.

Ceturtā daļa

TIESISKĀ PALĪDZĪBA UN TIESISKĀS ATTIECĪBAS KRIMINĀLLIETĀS

52.pants

Kriminālvajāšanas ierosināšanas pienākums

1. Katra Līgumslēdzēja Puse pēc otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma saskaņā ar savu likumdošanu ierosina kriminālvajāšanu pret saviem pilsoņiem, kurus tur aizdomās par nozieguma izdarīšanu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

2. Kriminālvajāšanas materiāli, kuri ir noformēti saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses likumdošanu tās kompetentajās iestādēs, ir spēkā arī otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

3. Personas, kurām ar noziegumu nodarīts materiālais zaudējums, sakarā ar ko ierosināta kriminālvajāšana, var piedalīties lietas izskatīšanā, ja ir iesniegta prasība par zaudējuma atlīdzināšanu.

53.pants

Lūgumi par kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu

1. Lūgumam par kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu jābūt sastādītam rakstiskā formā un tajā jānorāda:

1) iestādes, kura nosūta lūgumu, nosaukums,

2) nodarījuma apraksts un kvalifikācija, kura dēļ tiek nosūtīts lūgums par kriminālvajāšanas ierosināšanu un pārņemšanu,

3) iespējami precīzāks nodarījuma izdarīšanas vietas un laika norādījums,

4) Līgumslēdzējas Puses, kura nosūta lūgumu, likuma teksts, uz kuru pamatojoties nodarījums tiek atzīts par noziegumu,

5) aizdomās turētās personas uzvārds un vārds, un, ja ir, arī tēva vārds, ziņas par tās pilsonību, dzīvesvietu vai uzturēšanās vietu un citas ziņas par tās personību, kā arī, ja iespējams, šīs personas ārējā izskata apraksts, fotogrāfija un pirkstu nospiedumi,

6) ziņas par nodarītā materiālā zaudējuma apmēru.

Lūgumam jāpievieno cietušā iesniegums krimināllietā, kas ierosināma uz cietušā iesnieguma pamata, un par materiālo zaudējumu atlīdzināšanu, ja tādi lietā ir, kā arī Līgumslēdzējas Puses, kas nosūta lūgumu, rīcībā esošie iepriekšējās izmeklēšanas materiāli un pierādījumi. Nododot priekšmetus, kas ir nozieguma izdarīšanas rīki vai nokļuvuši pie noziedznieka nozieguma rezultātā, jāņem vērā šī Līguma 66.panta 3.punkta nosacījumi.

2. Ja persona brīdī, kad lūgums par kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu tiek nosūtīts saskaņā ar 52.panta 1.punktu, atrodas apcietinājumā tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kura nosūta šādu lūgumu, tad tā tiek nogādāta otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā. Personas, kas atrodas apcietinājumā otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, etapēšanu sankcionē amatpersona, kas veic uzraudzību pār lietas izmeklēšanu. Tādas personas nodošana notiek, kā to paredz šī Līguma 64.panta 1.punkts.

54.pants

Personu izdošana, kas saistīta ar kriminālvajāšanu

1. Līgumslēdzējas Puses apņemas saskaņā ar šī Līguma noteikumiem pēc pieprasījuma izdot viena otrai personas, kas atrodas to teritorijās, lai sauktu tās pie kriminālatbildības vai lai izpildītu spriedumu.

2. Izdošana notiek par nodarījumiem, kuri saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Pušu likumdošanu ir uzskatāmi par noziegumiem un par kuru izdarīšanu paredzēts sods brīvības atņemšanas veidā uz laiku, ilgāku par vienu gadu, vai kāds cits smagāks sods. Izdošana sprieduma izpildei notiek gadījumā, ja par tādu noziegumu izdarīšanu personas ir notiesātas ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par sešiem mēnešiem, vai ar kādu citu smagāku sodu.

55.pants

Izdošanas atteikums

1. Izdošana var tikt atteikta, ja:

1) persona, par kuru nosūtīts izdošanas lūgums, ir Līgumslēdzējas Puses, kurai lūgums nosūtīts, pilsonis vai šai personai tajā valstī piešķirtas patvēruma tiesības,

2) kriminālvajāšana saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Pušu likumdošanu ir ierosināma tikai pēc cietušā privātsūdzības,

3) lūguma saņemšanas brīdī kriminālvajāšana saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses, kurai lūgums nosūtīts, likumdošanu nevar tikt ierosināta vai spriedums nevar tikt izpildīts termiņa noilguma vai cita likumīga iemesla dēļ,

4) personai, par kuras izdošanu nosūtīts lūgums, šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā par to pašu noziegumu ir spēkā stājies spriedums vai lēmums par lietas izbeigšanu,

5) noziegums, kura dēļ nosūtīts lūgums par izdošanu, izdarīts tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai nosūtīts lūgums,

6) noziegumam ir karaklausības pienākumu pārkāpuma raksturs,

7) tas traucētu sabiedrisko kārtību,

8) noziegumam ir politisks raksturs (bez kriminālrakstura).

Atsakoties izdot, Līgumslēdzēja Puse, kurai nosūtīts lūgums, paziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei atteikuma pamatojumu.

56.pants

Izdošanas atlikšana

Ja tiek veikta personas, par kuru nosūtīts izdošanas lūgums, kriminālvajāšana vai viņa izcieš sodu par citu noziegumu Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai šis lūgums nosūtīts, vai ir smagi slima, izdošana var tikt atlikta līdz galīgā lēmuma pieņemšanai krimināllietā, līdz soda izciešanas beigām vai atbrīvošanai no kriminālatbildības jebkura cita likumīga pamatojuma dēļ, vai līdz personas atveseļošanās brīdim.

57.pants

Izdošana uz laiku

Ja 56.pantā paredzētā izdošanas atlikšana var izraisīt kriminālvajāšanas termiņa noilgumu vai nopietni apgrūtināt nozieguma izmeklēšanu, tādā gadījumā pēc pamatota lūguma var notikt izdošana uz laiku ar nosacījumu, ka izdotā persona tiks nekavējoties nosūtīta atpakaļ pēc to procesuālo darbību veikšanas, kuru izdarīšanai tā tika izdota, pie tam ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no izdošanas dienas.

58.pants

Izdošana pēc vairāku valstu pieprasījuma

Ja lūgums par vienas un tās pašas personas izdošanu tiek saņemts no vairākām valstīm, tad jautājumu par to, kurš no lūgumiem apmierināms, izlemj Līgumslēdzēja Puse, kura saņēmusi lūgumus, ņemot vērā izdarīto noziegumu smagumu.

59.pants

Izdotās personas kriminālvajāšanas robežas

1. Bez Līgumslēdzējas Puses, kura izdevusi personu, piekrišanas šo personu nevar saukt pie kriminālatbildības vai sodīt par citu noziegumu, kurš nav bijis pamatojums izdošanai.

2. Tāpat izdotā persona nevar tikt izdota tālāk trešajai valstij bez viņu izdevušās Līgumslēdzējas Puses piekrišanas.

3. Izdevušās Līgumslēdzējas Puses piekrišana nav vajadzīga, ja izdotā persona 15 dienu laikā pēc kriminālvajāšanas pabeigšanas, soda izciešanas vai atbrīvošanas jebkāda likumiska pamatojuma dēļ nav atstājusi Līgumslēdzējas Puses, kurai persona tiek izdota, teritoriju vai ja šī persona labprātīgi atgriezusies tur vēlreiz. Šajā termiņā neieskaita laiku, kurā izdotā persona nevarēja atstāt Līgumslēdzējas Puses, kurai persona izdota, teritoriju no viņas neatkarīgu apstākļu dēļ.

60.pants

Izdošanas lūgums

1. Lūgumam par izdošanu ir jābūt noformētam rakstveidā un jāsatur:

1) iestādes, kura pieprasa, nosaukums,

2) Līgumslēdzējas Puses, kura pieprasa, likuma teksts, pēc kura konkrētais nodarījums tiek atzīts par noziegumu,

3) izdodamās personas uzvārds un vārds, ja ir, arī tēva vārds, ziņas par tās pilsonību, dzīvesvietu vai uzturēšanās vietu un citas ziņas par tās personību, kā arī, ja iespējams, personas ārējā izskata apraksts, fotogrāfija un pirkstu nospiedumi,

4) ziņas par nodarītā materiālā zaudējuma apmēru.

2. Lūgumam par izdošanu kriminālvajāšanas veikšanai jāpievieno apliecināta lēmuma par apcietināšanu kopija.

Lūgumam par izdošanu sprieduma izpildei jāpievieno apliecināts sprieduma noraksts ar izziņu par tā stāšanos likumīgā spēkā un krimināllikuma teksts, uz kura pamata persona notiesāta. Ja notiesātais daļu soda jau izcietis vai atlīdzinājis zaudējumu, tad pievieno arī ziņas par to.

61.pants

Izdodamās personas apcietināšana

Pēc izdošanas lūguma saņemšanas Līgumslēdzēja Puse, kurai lūgums nosūtīts, nekavējoties veic pasākumus, lai apcietinātu izdodamo personu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šī Līguma noteikumiem izdošana netiek pieļauta.

62.pants

Papildu ziņas

1. Lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse var pieprasīt papildu ziņas, ja šis izdošanas lūgums nesatur visas 60.pantā norādītās nepieciešamās ziņas. Otrai Līgumslēdzējai Pusei ir jāatbild uz šādu lūgumu ne vēlāk kā mēneša laikā, attaisnojošu iemeslu dēļ šo termiņu var pagarināt vēl uz 15 dienām.

2. Ja pieprasījumu iesniegusī Līgumslēdzēja Puse noteiktā termiņā neiesniedz papildu ziņas, lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse atbrīvo no apcietinājuma personu, kura apcietināta, pamatojoties uz šī Līguma 61.pantu.

63.pants

Apcietināšana līdz izdošanas lūguma saņemšanai

1. Neatliekamos gadījumos pēc pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses lūguma otra Līgumslēdzēja Puse var apcietināt personu arī pirms 60.pantā norādītā izdošanas lūguma saņemšanas, pamatojoties uz no pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses saņemto lēmumu par apcietināšanu vai uz likumīgā spēkā stājušos spriedumu (sprieduma izraksta) kopijām, kas ir pieņemti attiecībā uz konkrēto personu. Turklāt jābūt norādījumam, ka izdošanas lūgums tiks nekavējoties izsūtīts.

Lēmuma par personas apcietināšanu vai likumīgā spēkā stājušos sprieduma (sprieduma izraksta) attiecībā uz konkrēto personu kopijas tiek nodotas jebkādā iespējamā veidā, nodrošinot visu dokumentu rekvizītu ietveršanu (faksu u.tml.).

2. Par cēloņiem, kas neļāva izpildīt apcietināšanas lūgumu, nekavējoties jāpaziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei.

3. Persona, kura apcietināta, ir atbrīvojama, ja viena mēneša laikā pēc lūguma par apcietināšanu saņemšanas no otras Līgumslēdzējas Puses netiek saņemts lūgums par šīs personas izdošanu. Šis termiņš var tikt pagarināts uz 15 dienām pēc pieprasītājas Puses lūguma.

64.pants

Izdošana

1. Lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse paziņo Līgumslēdzējai Pusei, no kuras lūgums saņemts, savu lēmumu par izdošanu un informē par izdošanas vietu un laiku.

2. Ja Līgumslēdzēja Puse, no kuras saņemts lūgums, nepieņem izdodamo personu 15 dienu laikā pēc noteiktā izdošanas datuma, tad šī persona jāatbrīvo no apcietinājuma.

65.pants

Atkārtota izdošana

Ja izdotā persona izvairīsies no kriminālvajāšanas vai soda izciešanas un atgriezīsies tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai adresēts lūgums, tā pēc pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses lūguma var tikt izdota atkārtoti. Šajā gadījumā lūgumam nav nepieciešams pievienot 60.pantā minētos dokumentus.

66.pants

Priekšmetu nodošana

1. Līgumslēdzēja Puse, kurai adresēts izdošanas lūgums, nodod otrai Līgumslēdzējai Pusei nozieguma izdarīšanas rīkus, kā arī priekšmetus, uz kuriem ir nozieguma pēdas vai kas iegūti noziedzīgā ceļā, kā arī visus citus priekšmetus, kuri var būt izmantoti krimināllietā kā lietiskie pierādījumi. Šie priekšmeti pēc lūguma tiek nodoti arī tajos gadījumos, kad personas izdošana tās nāves vai citu iemeslu dēļ nav iespējama.

2. Līgumslēdzēja Puse, kurai iesniegts lūgums, var uz laiku aizturēt šī panta 1.punktā minēto priekšmetu nodošanu, ja tie nepieciešami citā krimināllietā, vai arī tie var būt nodoti pieprasītājai Līgumslēdzējai Pusei uz laiku pēc abpusējas vienošanās.

3. Trešo personu tiesības uz pieprasītājai Līgumslēdzējai Pusei nodotajiem priekšmetiem paliek spēkā. Pēc lietas izbeigšanas šie priekšmeti jānodod atpakaļ Līgumslēdzējai Pusei, kura tos iesniegusi.

67.pants

Tranzītpārvadāšana

1. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm pēc otras Līgumslēdzējas Puses lūguma atļauj pārvadāt caur savu teritoriju personas, ko trešā valsts izdevusi otrai Līgumslēdzējai Pusei. Līgumslēdzējām Pusēm nav pienākuma atļaut tādu personu pārvadāšanu, kuru izdošana pēc šī Līguma noteikumiem nav paredzēta.

2. Lūgums par pārvadājumu tiek noformēts un nosūtīts tādā pašā veidā kā izdošanas lūgums.

3. Līgumslēdzēju Pušu kompetentas iestādes katrā atsevišķā gadījumā saskaņo tranzītpārvadājuma veidu, maršrutu un citus tranzīta noteikumus.

4. Izdevumus, kas saistīti ar tranzītpārvadāšanu, sedz Līgumslēdzēja Puse, kas iesniegusi pieprasījumu.

68.pants

Līgumslēdzēju Pušu

pārstāvju piedalīšanās tiesiskās palīdzības sniegšanā krimināllietās

Vienas Līgumslēdzējas Puses pārstāvji ar otras Līgumslēdzējas Puses piekrišanu var piedalīties otras Līgumslēdzējas Puses lūguma par tiesiskās palīdzības sniegšanu krimināllietās izpildē.

69.pants

Ziņas par sodāmību

Līgumslēdzējas Puses pēc pieprasījuma sniedz cita citai ziņas par personu iepriekšējo sodāmību, ja šīs personas tiek sauktas pie kriminālatbildības pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

70.pants

Ziņas par kriminālvajāšanas rezultātiem

Līgumslēdzējas Puses paziņo cita citai par tās personas, par kuru bija nosūtīts lūgums par kriminālvajāšanas ierosināšanu, kriminālvajāšanas rezultātiem, kā arī par izdoto personu. Pēc lūguma tiek nosūtīta sprieduma, kas stājies likumīgā spēkā, vai cita galīga lēmuma kopija.

71.pants

Ziņas par spriedumiem

Līgumslēdzējas Puses ik gadu sniegs cita citai ziņas par spriedumiem, kas stājušies likumīgā spēkā un ko vienas Līgumslēdzējas Puses tiesas taisījušas par otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem.

Piektā daļa

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

72.pants

Līguma stāšanās spēkā

Šis Līgums ir ratificējams un stājas spēkā 30 dienas pēc ratifikācijas dokumentu apmaiņas, kas notiks .

73.pants

Līguma darbības termiņš

1. Līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

Katra no Līgumslēdzējām Pusēm jebkurā laikā var to denonsēt, nosūtot otrai Līgumslēdzējai Pusei rakstisku paziņojumu. Denonsācija stājas spēkā pēc 6 mēnešiem, kopš otra Līgumslēdzēja Puse saņēmusi paziņojumu.

2. Šajā Līgumā var izdarīt izmaiņas un to papildināt tādā pašā kārtībā, kāda noteikta tā noslēgšanai.

Līgums noslēgts Rīgā 1995.gada 23.maijā divos eksemplāros, katrs latviešu, ukraiņu un krievu valodā, turklāt visiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks. Domstarpību gadījumā noteicošais teksts ir krievu valodā.

ДОГОВОР

между Латвийской Республикой и Украиной о правовой помощи и правовых отношениях по гражданским, семейным, трудовым и уголовным делам

Латвийская Республика я Украина, в дальнейшем именуемые - Договаривающиеся Стороны, придавая важное значение развитию сотрудничества в области оказания правовой помощи по гражданским, семейным, трудовым и уголовным делам, договорились о нижеследующем:

Часть первая

ОБЩИЕ ПОЛОЖЕНИЯ

Статья 1

Правовая защита

1. Граждане одной Договаривающейся Стороны пользуются на территории другой Договаривающейся Стороны в отношении своих личных и имущественных прав такой же правовой защитой, как и граждане этой Договаривающейся Стороны.

Это относится также к юридическим лицам, которые созданы в соответствии с законодательством одной из Договаривающихся Сторон.

2. Граждане одной Договаривающейся Стороны имеют право свободно обращаться в суды, прокуратуру, учреждения нотариата (далее именуемые "учреждения юстиции") в иные учреждения другой Договаривающейся Стороны, к компетенции которых относятся гражданские (в том числе трудовые, жилищные), семейные и уголовные дела, могут выступать в них, возбуждать ходатайства, предъявлять иски и осуществлять иные процессуальные действия на тех же условиях, как и собственные граждане.

Статья 2

Правовая помощь

1. Учреждения юстиции Договаривающихся Сторон оказывают взаимно правовую помощь по гражданским, семейным и уголовным делам в соответствии с положениями настоящего Договора.

2. Учреждения юстиции оказывают правовую помощь и другим учреждениям, к компетенции которых относятся дела, указанные в пункте 1 настоящей статьи.

3. Другие учреждения, к компетенции которых относятся дела, указанные в пункте 1 настоящей статьи, направляют ходатайства о правовой помощи через учреждения юстиции.

Статья 3

Объем правовой помощи

Правовая помощь охватывает выполнение процессуальных действий, предусмотренных законодательством запрашиваемой Договаривающейся Стороны, в частности, допрос сторон, потерпевших, обвиняемых и подсудимых, свидетелей, экспертов, проведение экспертиз, обыска (судебного осмотра), изъятие и передачу вещественных доказательств, возбуждение или перенятие уголовного преследования и выдачу лиц, совершивших преступления, признание и исполнение судебных решений, вручение и пересылку документов, предоставление по ходатайству другой Договаривающейся Стороны сведений о судимости обвиняемых.

Cтатья 4

Порядок сношений

При оказании правовой помощи учреждения Договаривающихся Сторон сносятся друг с другом через Министерство юстиции и Генеральную Прокуратуру Латвийской Республики и Министерство юстиции и Генеральную Прокуратуру Украины, если настоящим Договором не предусмотрено иное.

Статья 5

Используемый язык

1. Ходатайство об oказании правовой помощи и прилагаемые к нему документы составляются на государственном языке запрашивающего учреждения. Ходатайство скрепляется гербовой печатью запрашивающего учреждения и свидетельствуется подписью его руководителя (компетентного лица).

2. К ходатайству об оказании правовой помощи и прилагаемым к нему документам должен быть приложен перевод на государственный язык исполнителя ходатайства, либо на русский язык. Перевод заверяется официальным переводчиком или нотариусом, либо должностным лицом запрашивающего учреждения, либо дипломатическим представительством или консульским учреждением запрашивающей Договаривающейся Стороны.

3. При выполнении ходатайства об оказании правовой помощи документы составляются на государственном языке исполнителя ходатайства и отсылаются вместе с переводом на государственный язык запрашивающего учреждения, либо на русcком языке. Перевод заверяется официальным переводчиком или нотариусом, либо должностным лицом запрашиваемого учреждения, либо дипломатическим представительством или консульским учреждением запрашиваемой Догaваривающейся Стороны.

Статья 6

Оформление документов

Документы, посылаемые учреждениями юстиции и иными учреждениями в порядке оказания правовой помощи, должны быть засвидетельствованы подписью компетентнoго лица и скреплены гербовой печатью.

Статья 7

Форма и содержание ходатайства об оказании правовой помощи

В ходатайстве об оказании правовой помощи должно быть указано:

1) наименование запрашивающего учреждения;

2) наименование запрашиваемого учреждения;

3) наименование дела, по которому запрашивается правовая помощь;

4) имена, если имеются, отчества и фамилии лиц, в отношении которых направляется ходатайство, их гражданство, занятие и постоянное местожительство или местопребывание, а для юридических лиц - наименование и местонахождение;

5) фамилия и aдреса их уполномоченных;

6) содержание поручения, а по уголовным делам также описание фактических обстоятельств совершенного преступления и его юридическая квалификация.

Статья 8

Порядок исполнения

1. При исполнении ходатайства об оказании правовой помощи учреждение юстиции, к которому обращено ходатайство, применяет законодательство своего государства. Однако по просьбе учреждения, от которого исходит ходатайство, оно может применять процессуальные нормы Договаривающейся Стороны, от которой исходит ходатайство, поскольку они не противоречат законодательству его государства.

2. Если учреждение юстиции, к которому обращено ходатайство, не компетентно его исполнить, оно пересылает ходатайство компетентному учреждению юстиции и уведомляет об этом учреждение, от которого исходит ходатайство.

3. В случае соответствующего ходатайства учреждение юстиции, к которому обращено ходатайство, уведомляет учреждение, от которого исходит ходатайство, о времени и месте исполнения ходатайства.

4. После выполнения ходатайства учреждение юстиции, к которому оно обращено, направляет документы учреждению, от которого исходит ходатайство; в том случае, если правовая помощь не могла быть оказана, запрашиваемое учреждение юстиции возвращает ходатайство и уведомляет об обстоятельствах, которые препятствуют его исполнению.

5. Правовая помощь не оказывается, если ее оказание может нанести ущерб суверенитету или безопасности либо противоречит основным принципам законодательства запрашиваемой Договаривающейся Стороны.

Статья 9

Порядок вручения документов

1. Запрашиваемое учреждение осуществляет вручение документов в соответствии с правилами, действующими в его государстве, если вручаемые документы составлены на его языке или снабжены заверенным переводом. В том случае, когда документы составлены не на языке запрашиваемой Договаривающейся Стороны или не снабжены переводом, oни вручаются получателю, если он согласен добровольно их принять.

2. В ходатайстве о вручении должны быть указаны точный адрес получателя и наименование вручаемого документа. Если указанный в ходатайстве адрес оказался неполным, запрашиваемое учреждение в соответствии с законодательством своего государства принимает меры для установления точного адреса.

Статья 10

Подтверждение вручения документов

Подтверждение вручения документов оформляется в соответствии с правилами, действующими на территории запрашиваемой Договаривающейся Стороны. В подтверждении должны быть указаны время и место вручения, а также лицо, которому вручен документ.

Статья 11

Вручение документов и допрос граждан через дипломатические представительства или консульские учреждения

Догoваривающиеся Стороны имеют право вручать документы и допрашивать собстенных граждан через свои дипломатические представительства или консульские учреждения. При этом не могут применяться меры принудительного характера.

Cтатья 12

Вызов за границу свидетелей, потерпевших, гражданских истцов и ответчиков, их представителей, экспертов

1. Если во время предварительного расследования или судебного рассмотрения на территории одной Договаривающейся Стороны возникает необходимость в личной явке свидетелей, потерпевших, гражданских истцов и ответчиков, их представителей или экспертов, которые находятся на территории другой Договаривающейся Стороны, cледует обратиться в соответствующий орган, этой Договаривающейся Стороны с ходатайством о вручении повестки.

2. Повестка не должна содержать санкции на случай неявки вызываемого.

3. Лица указанные в пункте 1 этой статьи, которые, независимо от их гражданства, добровольно явились по вызову в соответствующее учреждение другой Договаривающейся Стороны, не могут на территории этой Договаривающейся Стороны быть привлечены к уголовной или административной ответственности, заключены под стражу или подвергнуты наказанию в связи с каким-либо деянием, совершенным до пересечения государственной границы. Такие лица не могут быть привлечены к уголовной или административной ответственности, заключены под стражу или подвергнуты наказанию в связи с их показаниями или заключениями в качестве экспертов, или в связи с деянием, которое является предметом рассмотрения.

4. Этой привилегией не пользуются лица, указанные в пункте 1 этой статьи, если они в течение 15 дней с момента уведомления о том, что их присутствие не является необходимым, не покинут территорию запрашивающей Договаривающейся Стороны. В этот срок не засчитывается время, в течение которого эти лица не могли покинуть территорию запрашивающей Договаривающейся Стороны по независящим от них обстоятельствам.

5. Потерпевшие, свидетели и эксперты, явившиеся по вызову на территорию другой Договаривающейся Стороны, имеют право на возмещение вызывавшим их учреждением расходов, связанных с проездом и пребыванием за границей, а также на возмещение неполученной платы за дни отвлечения от работы; эксперты, кроме того, имеют право на вознаграждение за проведение экспертизы. В вызове должно быть указано, на какие виды выплат имеют право вызванные лица; по их ходатайству Договаривающаяся Сторона, от которой исходит вызов, выплачивает аванс на покрытие соответствующих расходов.

Cтатья 13

Действительность документов

1. Документы, которые были на территории одной из Договаривающиxcя Сторон составлены или засвидетельствованы официальным лицом (нотариусом, официальным переводчиком, экспертом и т. п.) в пределах компетенции и по установленной форме и заверенные печатью, принимаются на территории другой Договаривающейся Стороны без какого-либо иного удостоверения.

2. Документы, которые на территория одной Договаривающейся Стороны рассматриваются kак официальные, пользуются и на территории другой Договаривающейся Стороны доказательной силой официальных документов.

Статья 14

Расходы, связанные с оказанием правовой помощи

1. Договаривающиеся Стороны сами несут все расходы, возникшие при оказании правовой помощи на их территории, за исключением расходов, связаннйх с проведением экспертиз.

2. Учреждение юстиции, к которому обращено ходатайство, уведомит учреждение, от которого исходит ходатайство, о сумме расходов. Если учреждение, от которого исходит ходатайство, взыщет эти расходы с лица, обязанного их возместить, то взысканные суммы поступают в пользу взыскавшей их Договаривающейся Стороны.

Статья 15

Предоставление информации

Министерство юстиции и Генеральная Прокуратура Латвийской Республики и Министерство юстиции и Генеральная Прокуратура Украины предоставляют друг другу по просьбе информацию о действующем или действовавшем в их государствах законодательстве и о вопросах его применения учреждениями юстиции.

Статья 16

Правовая защита граждан

Гражданам одной Договаривающейся Стороны в судах и иных учреждениях другой Договаривающейся Стороны оказывается юридическая помощь и обеспечивается судопроизводство на тех же основаниях и с теми же преимуществами, как и гражданам этой Договаривающейся Стороны.

Статья 17

Пересылка документов о регистрации актов гражданского сoстояния и других документов

1. Компетентные учреждения Договаривающихся Сторон пересылают друг другу выписки из книг записи актов гражданского состояния, которые относятся к гражданам другой Договаривающейся Стороны. Пересылка выписки бесплатная и осуществляется сразу после записи.

2. Пункт первый настоящей статьи применяется и в случаях, если в записи актов гражданского состояния внесены изменения и исправления. В таком случае пересылаются выписки из книг записи актов гражданского сoстояния c изменениями.

3. Oрганы регистрации aктoв гражданского состояния одной Договаривающейся Cтороны непосредственно пересылают по просьбе учреждения юстиции другой Договаривающейся Стороны и другие выписки из книг записи актов гражданского состояния для служебного пользования.

4. Ходатайство граждан одной Договаривающейся Стороны о высылке свидетельств о регистрации актов гражданского состояния можно пересылать непосредственно соответствующему oргану регистрации актов гражданского состояния другой Договаривающейся стороны. Эти документы заявитель получает при посредничестве дипломатического представительства или консульского учреждения той Договаривающейся Стороны, орган которой выдал эти документы.

5. Документы, указанные в пунктах 1-3 настоящей статьи, пересылаются без переводов и бесплатно.

6. Договаривающиеся Стороны пересылают друг другу копии вступивших в законную силу судебных решений, касающихся гражданского состояния граждан другой Договаривающейся Стороны.

7. Просьбы граждан одной Договаривающейся Стороны о выдаче или пересылке документов об образовании, рабочем стаже как личных или материальных правах и интересах пересылаются непосредственно компетентному учреждению другой Договаривающейся Стороны. Если документы пересылаются гражданами через дипломатические представительства или консульские учреждения той Договаривающейся Стороны, на территорий которой компетентное учреждение выдало эти документы, дипломатическое представительство или консульское учреждение при выдаче гражданам документов взымают плату за оформление.

Часть вторая

СПЕЦИАЛЬНЫЕ ПОЛОЖЕНИЯ

РАЗДЕЛ I

ПРАВОВАЯ ПОМОЩЬ И ПРАВОВЫЕ ОТНОШЕНИЯ ПО ГРАЖДАНСКИМ, СЕМЕЙНЫМ И ТРУДОВЫМ ДЕЛАМ

Статья 18

Освобождение от судебных расходов

Граждане одной Договаривающейся Стороны на территории другой Договаривающейся Стороны oсвoбождаются от уплаты судебных расходов на тех же основаниях и в том же объеме, как и граждане данной Договаривающейся Стороны.

Статья 19

Выдача документов о личном, семейном и имущественном положении

1. Документ о личном, семейном и имущественном положении, необходимый для получения разрешения, на освобождение от уплаты судебных расходов, выдается компетентным учреждением Договаривающейся Стороны, на территории которой заявитель имеет местожительство или местoпребыванне.

2. Если заявитель не имеет местожительства или местопребывания на территории Договаривающихся Сторон, то достаточно документа, выданного или заверенного дипломатическим представительством или консульским учреждением его государства.

3. Суд, выносящий решение по ходатайству об освобождении от уплаты судебных расходов может запросить учреждение, выдавшее документ, о дополнительных сведениях.

Статья 20

Компетенция судов

1. Если настоящий Договор не устанавливает иное, суды каждой из Договаривающихся Сторон, компетентны рассматривать гражданские, семейные и трудовые дела, если ответчик имеет на ее территории местожительство. По искам к юридическим лицам суды компетентны, если на территории данной Договаривающейся Стороны находится орган управления, представительство либо филиал юридического лица.

2. По искам и праве собственности и иных вещных правах на недвижимое имущество исключительно компетентны суды Договаривающейся Стороны, на территории которой находится имущество.

3. Суды Договаривающихся Сторон рассматривают дела и в других случаях, если об этом имеется письменное соглашение сторон. При наличии такого соглашения суд прекращает производство по делу по заявлению ответчика, если такое заявление сделано до представления возражений по существу иска. Исключительная компетенция судов не может быть изменена соглашением сторон.

4. В случае возбуждения производства по делу между теми же сторонами, о том же предмете и по тому же основанию в судах обеих Договаривающихся Сторон, компетентных в соответствии с настоящим Договором, суд, который возбудил дело позднее, прекращает производство.

Статья 21

Правоспособность и дееспособность

1. Правоспособность и дееспособность физического лица определяется законодательством Договаривающейся Стороны, гражданином которой является это лицо.

2. Правоспособность юридического лица определяется по закону Договаривающейся Стороны, на территории которой оно учреждено.

Статья 22

Ограничение дееспособности или признание лица недееспособным

1. При ограничении дееспособности лица либо признании его недееспособным применяется законодательство и компетентны учреждения Договаривающейся Стороны, гражданином которой является данное лицо.

2. Если учреждение одной из Договаривающихся Сторон установит, что имеются основания для ограничения дееспособности либо признания недееспособным гражданина другой Договаривающейся Стороны, местожительство или местопребывание которого находится на территории этой Договаривающейся Стороны, то оно уведомляет об этом соответствующее учреждение другой Договаривающейся Стороны. Если учреждение, уведомленное таким путем, заявит, что оно предоставляет правo выполнить дальнейшие действия учреждению местожительства или местопребывания данного лица, либо не выскажется в трехмесячнйн срок, то учреждение местожительства или местопребывания этого лица может вести дело по ограничению дееспособности либо признать недееспособным в соответствии с законодательством своего государства, если основания для этого предусматриваются также законодательством той Договаривающейся Стороны, гражданином которой является данное лицо. Решение об ограничении дееспособности либо признании недееспособным должно быть направлено соответствующему учреждению другой Договаривающейся Стороны.

3. Положения пунктов 1 и 2 настоящей статьи применяются также при отмене ограничения дееспособности лица либо восстановлении гражданина в дееспособности.

4. В случаях, не терпящих отлагательств, учреждение местожительства или местопребывания лица, в отношении которого ставится вопрос об ограничении дееспособности либо признании его недееспособным и.являющегося гражданином другой Договаривающейся Стороны, может само применять меры, необходимые для защиты этого лица или его имущества. Решения, принятые в связи с этими мерами, следует направить соответствующему учреждению Договаривающейся Стороны, гражданином которой является данное лицо; эти решения подлежат отмене, если учреждением этой Договаривающейся Стороны будет постановлено иное.

Статья 23

Признание безвестно отсутствующим, обьявление умершим и установление факта смерти

1. По делам о признании безвестно отсутствующим, объявлении умершим или об установлении факта смерти компетентны учреждения той Договаривающейся Стороны, гражданином которой являлось лицо в то время, когда оно по последним сведениям было в живых.

2. Учреждения одной Договаривающейся Стороны могут признать гражданина другой Договаривающейся Стороны безвестно отсутствующим или умершим, а также установить факт его смерти по ходатайству лиц, проживающих на ее территории, если их права и интересы основаны на законодатедьстве этой Договаривающейся Стороны.

3. В случаях, предусмотренных в пунктах 1 и 2 настоящей статьи, учреждения Договаривающейся Стороны применяют законодательство своего государства.

4. Положения пунктов 1-3 применяются также в случае явки гражданина, признанного решением суда безвестно отсутствующим иди объявленного умершим.

Статья 24

Заключение брака

1. Условия брака определяются для каждого из лиц, вступающих в брак, законодательством Договаривающейся Стороны, гражданином которой является это лицо. Кроме того, должны быть соблюдены требования законодательства Договаривающейся Стороны, на территории которой заключается брак, в отношении препятствий к заключению брака.

2. Форма заключения брака определяется законодательством Договаривающейся Стороны, на территории которой заключается брак.

Статья 25

Личные и имущественные правоотношения супругов

1. Личные и имущественные правоотношения супругов определяются законодательством Договаривающейся Стороны, на территории которой они совместно проживают.

2. Если один из супругов проживает на территории одной Договаривающейся Стороны, а другой - на территории другой Договаривающейся Стороны, и притом оба имеют одно и то же гражданство, то личные правоотношения определяются законодательством той Договаривающейся Стороны, гражданами которой они являются.

3. Если один из супругов является гражданином одной Договаривающейся Стороны, а второй - другой Договаривающейся Стороны, и один из них проживает на территории одной, а другой - на территории другой Договаривающейся Стороны, то их личные и имущественные правоотношения определяются законодательством Договаривающейся Cтoроны, на территoрии которой они имели последнее сoвместное местoжительcтво.

4. Если лица, указанные в пункте 3 настоящей статьи, не имели совместного местожительства на территории Договаривающихся Сторон, применяется законодательство Договаривающейся Стороны, учреждение которой рассматривает дело.

5. К правоотношениям супругов, касающимся недвижимого имущества, применяется законодательство Договаривающейся Стороны, на территории которой находится имущество.

Статья 26

Pасторжение брака и признание брака недействительным

1. По делам о расторжении брака применяется законодательство Договаривающейся Стороны, гражданами которой супруги были в момент подачи заявления. Если супруги имеют местожительство на территорий другой Договаривающейся Стороны, компетентны также учреждения этой Договаривающейся Стороны.

2. Если в момент подачи заявления о расторжении брака один из супругов является гражданином одной Договаривающейся Стороны, а второй - другой Договаривающейся Стороны, и один из них проживает на территории одной, а другой - на территории другой Договаривающейся Стороны применяется законодательство Договаривающейся Стороны, учреждение которой рассматривает дело.

3. По делам о признании брака недействительным применяется законодательство Договаривающейся Стороны, которое в соответствии со статьей 24 настоящего Договора применялoсь при заключении брака. При этом компетенция суда определяется соответственно на основании пунктов 1 и 2 настоящей статьи.

Статья 27

Правоoтношения между родителями и детьми

1. Дела об установлении и оспаривании отцовства и об установлении рождения ребенка от данного брака решаются в соответствии с законодательством Дoговаривающейся Стороны, гражданином которой является ребенок по рождению.

2. Правоотношения между родителями и детьми определяются законодательством той Договаривающейся Стороны, на территории которой они имеют совместное местожительство.

3. Если местожительство кого-либо из родителей и детей находится на территории другой Договаривающейся Стороны, то правоoтношения между ними определяются законодательством Договаривающейся Стороны, гражданином которой является ребенок.

4. Правоотношения между внебрачным ребенком и его матерью и отцом определяются законодательством Договаривающейся Стороны, гражданином которой является ребенок.

5. Для вынесения решений по правоотношениям, указанным в пунктах 1-4 этой статьи, компетентны суды Договаривающейся Стороны, законодательство которой применяется в этих случаях.

6. Если истец и ответчик проживает на территории одной Договаривающейся Стороны, компетентны также суды этой Договаривающейся Стороны с соблюдением положений пунктов 1 и 4 этой статьи.

Статья 28

Усыновление

1. При усыновлении применяется законодательство Договаривающейся Стороны, гражданином которой является усыновитель. Если усыновитель имеет постоянное местожительство на территории другой Договаривающейся Стороны, применяется также законодательство этой Договаривающейся Стороны.

2. Если ребенок усыновляется супругами, один из которых является гражданином одной, а второй - гражданином другой Договаривающейcя Стороны, то усыновление должно отвечать требованиям закoнодательства, дeйствующего на территории обеих Договаривающихcя Сторон.

3. Если ребенок является гражданином одной Договаривающейся Стороны, а усыновитель - гражданином другой Договаривающейся Стороны, то при усыновлении или его отмене надлежит получить согласие ребенка, если это требуется по закону Договаривающейся Стороны, гражданином которой он является, его законного представителя и компетентного учреждения этой Договаривающейся Стороны с соблюдением ограничений, предусмотренных законодательством Договаривающихся Сторон.

4. Если супруги имеют совместное местожительство на территории одной из Договаривающихся Сторон, применяется законодательство этой Договаривающейся Стороны.

5. Вышеупомянутое применяется и при отмене усыновления.

6. В делах об усыновлении или его отмене компетентны учреждения той Договаривающейся Стороны, гражданином которой является усыновитель в момент подачи заявления. Если ребенок является гражданином одной Договаривающейся Стороны, а местожительство его и усыновителя - на территории другой Договаривающейся Стороны, компетентны учреждения этой Договаривающейся Стороны.

7. Выносить решение об усыновлении компетентно учреждение Договаривающейся Стороны, гражданином которой является усыновитель или на территории которой он имеет постоянное местожительство.

8. В случае предусмотренном пунктом 2 статьи 31, компетентно учреждение Договаривающейся Стороны, на территории которой супруги имеют или имели последнее совместное местожительство или местопребывание.

9. Положения пунктов 7 и 8 применяются соответственно при отмене усыновления или признаний его недействительным.

Статья 29

Взыскание средств на содержание

1. В делах, которые касаются взыскания средств на содержание в семейных делах, применяется законодательство Договаривающейся Стороны, на территории которой проживает взыскатель.

2. В делах о взыскании средств на содержание в семейных делах компетентны cуды той Договаривающейся Стороны, на территории которой проживает взыскатель.

Статья 30

Опека и пoпечительство

1. По делам об опеке и попечительству над гражданами Договаривающихся Сторон, поскольку Договором не предусматривается иное, компетентно учреждение опеки и попечительства Договаривающейся Стороны, гражданином которой является опекаемое лицо или лицо, находящееся под попечительством. При этом применяется законодательство этой Договаривaющейся Стoрoны.

2 . Правоотношения между опекуном или попечителем и лицом, находящимся под опекой или попечительством, определяются законодательством Договаривающейся Стороны, учреждение опеки и попечительства которой назначило опекуна или попечителя.

3. Если меры по опеке или попечительству необходимы в интересах опекаемого лица или лица, состоящего под попечительством, местожительство или местопребывание либо имущество которого находится на территории другой Договаривающейся Стороны, то учреждение опеки и попечительства этой Договаривающейся Стороны немедленно должно известить компетентное, согласно пункту 1 статьи 30, учреждение опеки и попечительства Договаривающейся Стороны.

4. В безотлагательных случаях учреждение oпеки и попечительства другой Договаривающейся Стороны может само принять необходимые меры, однако оно должно немедленно известить о предварительно принятых мерах компетентное, согласно пункту 1 статьи 30, учреждение опеки и попечительства. Принятые меры остаются в силе, пока это учреждение не вынесет иного решения.

5. Компетентное, согласно пункту 1 статьи 30, учреждение опеки и попечительства может передать опеку или попечительство соответствующим учреждениям другой Договаривающейся Стороны, если местожительство или местопребывание либо имущество опекаемого или состоящего под попечительством лица находится в этом государстве. Передача действительна лишь в том случае, если запрашиваемое учреждение даст согласие принять опеку или попечительство и известит об этом запрашиваемое учреждение.

6. Учреждение, которое согласно пункту 5 настоящей статьи приняло опеку или попечительство, осуществляет их в соответствии с законодательством своего государства. Оно не вправе, однако, выносить решение по вопросам, касающимся личного статуса лица, находящегося под опекой или попечительством, но может дать разрешение на заключение брака, необходимое по законодательству Договаривающейся Стороны, гражданином которой является это лицо.

Статья 31

Право собственности

1. Право собственности на недвижимое имущество определяется по законодательству Договаривающейся Стороны, на территории которой находится недвижимое имущество.

2. Право собственности на транспортные средства, подлежащие внесению в государственные регистры, определяется по законодательству Договаривающейся Стороны, на территории которой находится учреждение, осуществившее регистрацию транспортного средства.

З. Возникновение и прекращение права собственности или иного вещного права на имущество oпределяется по законодательству Договаривающейся Стороны, на территории которой имущество находилось в момент, когда имело место действие или иное обстоятельство, послужившее основанием возникновения или прекращения такого правa. Возникновение и прекращение права собственности или иного вещного права на имущество, являющееся предметом сделки, определяется по законодательству места совершения сделки, если иное не предусмотрено соглашением сторон.

Статья 32

Договорные отношения

1. Договорные отношения определяются законодательством той Договаривающейся Стороны, на территории которой был заключен договор, если участники этого договора не подчиняются выбранному законодательству.

2. В делах, которые упомянуты в пункте 1 настоящей статьи, компетентен суд той Договаривающейся Стороны, на территории которой ответчик имеет местожительство, или местонахождение. А также, компетентен суд той Договаривающейся Стороны, на территории которой истец имеет местожительство или местонахождение, если на этой территории находится предмет спора или имущество истца.

Статья 33

Форма сделки

1. Форма сделки определяется по законодательству места ее совершения.

2. Форма сделки по поводу недвижимого имущества и прав на него определяется по законодательству Договаривающейся Стороны, на территории которой находится имущество.

Статья 34

Возмещение вреда

1. Обязательства о возмещении вреда, кроме вытекающих из договоров и других правомерных действий, определяются по законодательству Договаривающейся Стороны, на территории которой имело место действие или иное обстоятельство, послужившее основанием для требования о возмещении вреда.

2. Если причинитель вреда и потерпевший являются гражданами одной Договаривающейся Стороны, применяется законодательство Договаривающейся Стороны, в суд которой подано заявление.

3. По делам, упомянутым в пунктах 1 и 2 настоящей статьи, компетентен суд Договаривающейся Стороны, на территории которой имело место действие или иное обстоятельство, послужившее основанием для требования о возмещении вреда. Потерпевший может предъявить иск также в суд Договаривающейся Стороны, на территории которой имеет местожительство ответчик, или в суд той Договаривающейся Стороны, на территории которой истец (потерпевший) имеет местожительство, если на этой территории находится имущество ответчика и это не противоречит законодательству другой Договаривающейся Стороны.

Статья 35

Принцип уравнивания в правах

Граждане одной Договаривающейся Стороны, приравниваются в правах к гражданам другой Договаривающейся Стороны, проживающим на ее территории, в отношении способности составления или отмены завещания на имущество, находящееся на территории другой Договаривающейся Стороны, или на права, которые должны быть там осуществлены, а также в отношении приобретения по наследству имущества или прав. Имущество или права переходят к ним на тех же условиях, какие установлены для собственных граждан Договаривающейся Стороны, проживающих на ее территории.

Статье 36

Право наследования

1. Право наследования движимого имущества регулируется законодательством Договаривающейся Стороны, на территории которой наследодатель имел последнее постоянное местожительство.

2. Право наследования недвижимого имущества регулируется законодательством Договаривающейся Стороны, на территории которой находится имущество.

3. Законодательством той Договаривающейся Стороны, на территории которой находится вещь, определяется, является ли вещь движимым или недвижимым имуществом.

Статья 37

Переход наследства государству

Если по законодательству Договаривающихся Сторон наследственное имущеcтво (наследуемое государством по закону) переходит в собственность, то движимое, имущество передается государству, гражданином которого к моменту смерти являлся наследодательa недвижимое имущество переходит в собственность государства, на территории которого оно находится.

Статья 38

Форма завещания и порядок его отмены или изменения

Форма завещания, порядок его oтмены или изменения определяются законодательством Договаривающейся Стороны, гражданином которой был наследодатель в момент составления завещания или его отмены или изменения. Однако достаточно, чтобы было соблюдено законодательство Договаривающейся Стороны, на территории которой было составлено завещание. Это положение применяется и в отношений отмены или изменения завещания.

Статья 39

Дела о наследовании

1. Производство по делам о наследовании движимого имущества, за исключением случаев, предусмотренных пунктом 2 настоящей статьи, ведут учреждения той Договаривающейся Стороны, на территории которой наследодатель имел последнее постоянное местожительство.

2. Если всё движимое наследственное имущество находится на территории Договаривающейся Стороны, где наследодатель не имел последнего постоянного местожительства, то по заявлению наследника или отказополучателя, если с этим согласны все наследники, производство по делу о наследстве ведут учреждения этой Договаривающейся Стороны.

3. Производство по делам о наследовании недвижимого имущества ведут учреждения Договаривающейся Стороны, на территории которой находится это имущество.

4. Положения настоящей статьи применяются соответственно и к спорам по делам о наследовании.

Статья 40

Открытие завещания

Завещание открывают и обнародуют компетентные учреждения в соответствии с законодательством той Договаривающейся Стороны, на территории которой находится завещание. Копия завещания с необходимыми документами пересылается в соответствующее учреждение, которое компетентно решать дела о наследовании.

Статья 41

Меры по охране наследства

1. Учреждения одной Договаривающейся Стороны принимают согласно своему законодательству меры, необходимые для охраны наследственного имущества, находящегося на его территории, оставленного гражданином другой Договаривающейся Стороны.

2. Учреждения, ответственные за принятие мер по охране наследства, после смерти гражданина другой Договаривающейся Стороны обязаны немедленно уведомить дипломатическое представительство или консульское учреждение этой Договаривающейся Стороны о смерти наследодателя и о лицах, заявивших о своих правах на наследство, об известных им обстоятельствах, касающихся лиц, имеющих право на наследство, и о месте их пребывания, о наличии завещания, о размере и стоимости наследства, а также o том, какие приняты меры по охране наследства.

3. По требованию дипломатического представительства или консульского учреждения ему передается наследственное движимое имущество и документы умершего.

4. Дипломатическое представительство или консульское учреждение одной Договаривающейся Стороны имеют право представлять интересы граждан этой Договаривающейся Стороны по вопросам наследования перед учреждениями другой Договаривающейся Стороны без доверенности, если эти граждане из-за отсутствия или по другим уважительным причинам не в состоянии своевременно защищать свои права и интересы и не назначили уполномоченного.

5. Если гражданин одной Договаривающейся Стороны умер во время поездки по территории другой Договаривающейся Стороны, где он не имел постоянного местожительства, то находившиеся при нем вещи по описи передаются дипломатическому представительству или консульскому учреждению Договаривающейся Стороны, гражданином которой был умерший.

б. Учреждение, компетентное по делам о наследовании, в случаях, предусмотренных пунктом 4 статьи 39 настоящего Договора дает распоряжение о выдаче наследственного имущества дипломатическому представительству или консульскому учреждению.

7. Это имущество может быть передано наследникам, если:

1) все требования кредиторов наследодателя, заявленные в срок, установленный законодательством Договаривающейся Стороны, где находится наследственное имущество, оплачены или обеспечены;

2) уплачены или обеспечены все связанные с наследованием сборы;

3) компетентные учреждения дали, если это необходимо, разрешение на вывоз наследственного имущества.

8. Перевод денежных сумм производится в соответствии с действующим на территории Договаривающейся Стороны законодательством.

Статья 42

Применение трудового законодательства

1. По вопросам трудовых отношений стороны могут подчиняться выбранному законодательству.

2. Если выбор в отношении законодательства не сделан, применяется законодательство той Договаривающейся Стороны, на территории которой есть, была работа или она должна была быть выполненной.

3. В делах, которые упомянуты в части второй настоящей статьи, также компетентен суд той Договаривающейся Стороны, на территории которой местожительство имеет ответчик, а также - на территории которой местожительство имеет истец, если на этой территории находится спорный предмет или имущество ответчика.

Статья 43

Освобождение от денежного залога

Граждан одной Договаривающейся Стороны, которые проживают или находятся на территории одной из Договаривающейся Сторон и подали документы в суд другой Договаривающейся Стороны, невозможно принудить заплатить залог для обеспечения оплаты процесса только потому, что они являются иностранцами и их местожительство не находится на территории той Договаривающейся Стороны, в суд которой они обратились.

Статья 44

Освобождение от судебных расходов

1. Гражданин одной Договаривающейся Стороны на территории другой Договаривающейся Стороны освобождается от судебных расходов, имеет такое же право на бесплатную процессуальную защиту, в таком объеме как и граждане этой Договаривающейся Стороны.

2. Для получения освобождения от судебных расходов или для получения бесплатной процессуальной защиты необходимо предъявить справки о своем семейном и материальном положении. Такую справку выдает компетентное учреждение Договаривающейся Стороны, на территории которой находится местожительство лица, подавшего ходатайство.

3. Если лицо, подавшее ходатайство, не находится и не проживает на территории ни одной из Договаривающихся Сторон, справку выдает дипломатическое представительство или консульское учреждение той Договаривающейся Стороны, гражданином которой является лицо подавшее ходатайство.

4. Суд, который принимает решение об освобождении от судебных расходов, может затребовать дополнительную информацию от учреждения, которое выдало справку.

5. Гражданин одной Договаривающейся Стороны, может ходатайствовать перед судом другой Договаривающейся Стороны об освобождении его от расходов или о бесплатной процессуальной защите. При этом должны быть соблюдены требования законодательства Договаривающейся Стороны, на территории которой рассматривается ходатайство.

6. Суд пересылает справку вместе с ходатайством, упомянутым в пункте 5 этой статьи, в компетентный суд другой Договаривающейся Стороны.

Статья 45

Сроки

1. Суд одной Договаривающейся Стороны, вызывая сторону процесса, которая имеет местожительство или местонахождение на территории другой Договаривающейся Стороны, одновременно определяет срок, не менее 1 месяца, чтобы заплатить судебные расходы или устранить недостатки в ходатайстве, заявлении. Срок исчисляется с момента получения документа.

2. Если суд одной Договаривающейся Стороны назначил стороне процесса, которая имеет местожительство или местонахождение на территории другой Договаривающейся Стороны, срок исполнения процессуальных действий, началом истечения срока является число, указанное на почтовой печати тoй Договаривающейся Стороны, из которой отправлены документы об исполнении процессуальных действий.

3. О последствиях в случае несоблюдения срока решает суд, который рассматривает дело, в соответствии с законодательством своей страны.

РАЗДЕЛ II

ПРИЗНАНИЕ И ИСПОЛНЕНИЕ РЕШЕНИЙ

Статья 46

Признание и иcполнение решений по гражданским, семейным и трудовым делам, а также по уголовным делам в части возмещения ущерба

1. Договаривающиеся Стороны взаимно признают и исполняют вступившие в законную силу решения учреждений юстиции по гражданским, семейным и трудовым делам, а также приговоры в части возмещения ущерба, причиненного преступлением.

2. На территории Договаривающейся Стороны признаются также без cпециального производства решения учреждений опеки и попечительства, органов регистрации актов гражданского состояния и других учреждений по гражданским, семейным и трудовым делам, не требующие по своему характеру исполнения.

Статья 47

Рассмотрение ходатайств о разрешении исполнения решений

1. Рассмотрение ходатайства о разрешении исполнения входит в компетенцию судов Договаривающейся Стороны, на территории которой должно быть осуществлено исполнение.

2. Ходатайство о разрешении исполнения подается в суд, который вынес решение по делу в первой инстанции, которое препровождается суду, компетентному вынести решение по ходатайству.

3. Реквизиты ходатайства определяются законодательством Договаривающейся Стороны, на территории которой должно быть осуществлено исполнение.

4. К ходатайству прилагается заверенный перевод в соответствии с пунктом 2 статьи 5 настоящего Договора.

5. К ходатайству о разрешении исполнения необходимо приложить:

1) заверенную судом копию решения, официальный документ о вступлении решения в законную силу, если это не следует из текста самого решения а также справку о его исполнении;

2) документ, из которого следует, что ответчику, который не принял участие в процессе, было своевременно и в надлежащей форме хотя бы один раз вручено извещение о вызове в суд;

3) заверенные переводы документов, указанных в пунктах 1 и 2 настоящей статьи.

6. Если у суда при выдаче разрешения на исполнение возникнут сомнения, он может запросить у лица, возбудившего ходатайство об исполнении решений, объяснения, а также опросить должника по существу ходатайства и в случае необходимости просить разъяснения у суда, вынесшего решение.

Статья 48

Исполнение решений и судебные расходы

1. Порядок исполнения регулируется законодательством Договаривающейся Стороны, на территории которой должно быть осуществлено исполнение.

2. В отношении судебных расходов, связанных с исполнением, применяется законодательство Договаривающееся Стороны, на территории которой решение должно быть приведено в исполнение.

Статья 49

Отказ в признании и исполнении судебных решений

В признании судебного решения или в разрешении исполнения может быть отказано:

1) если лицо, возбудившее ходатайство, или ответчик по делу не принял участия в процессе вследствие того, что ему или его уполномоченному не был своевременно и надлежаще вручен вызов в суд;

2) если по тому же правовому спору между теми же сторонами на территории Договаривающейся Стороны, где должно быть признано и исполнено решение, было уже вынесено вступившее в законную силу решение или если учреждением этой Договаривающейся Стороны было ранее возбуждено производство по данному делу;

3) если согласно положениям настоящего Договора, а в случаях, не предусмотренных настоящим Договором, согласно законодательству Договаривающейся Стороны, на территории которой решение должно быть признано и исполнено, дело относится к исключительной компетенции ее учреждений;

4) если отсутствует документ, подтверждающий соглашение сторон по делу о договорной подсудности.

Статья 50

Мировые соглашения

Положения статей 46-49 настоящего Договора о судебных решениях применяются и к мировым соглашениям, утвержденным судом.

Статья 51

Вывоз вещей и перевод денежных сумм

При вывозе вещей и переводе денежных сумм, приобретённых в результате исполнения, применяется законодательство Договаривающейся Стороны, на территории которой исполняется решение.

РАЗДЕЛ III

ПРАВОВАЯ ПОМОЩЬ И ПРАВОВЫЕ ОТНОШЕНИЯ ПО УГОЛОВНЫМ ДЕЛАМ

Статья 52

Обязанность возбуждения уголовного преследования

1. Каждая Договаривающаяся Сторона по ходатайству другой Договаривающейся Стороны возбуждает в соответствии со своим законодательством уголовное преследование против своих граждан, подозреваемых в совершении преступлений на территории другой Договаривающейся Стороны.

2. Материалы уголовного преследования, оформленные в соответствии с законодательством одной Договаривающейся Стороны ее компетентными учреждениями, действительны и на территории другой Договаривающейся Стороны.

3. Лица, которым преступлением причинен материальный ущерб, в связи с чем направлено ходатайство о возбуждении уголовного преследования, могут принимать участие в деле, если ими предъявлены требования о возмещении ущерба.

Статья 53

Ходатайство о возбуждении или перенятии уголовного преследования

1. Ходатайство о возбуждении или перенятии уголовного преследования должно быть составлено в письменной форме и содержать:

1) наименование запрашивающего учреждения;

2) описание и квалификация деяния, в связи с которым направлено ходатайство о возбуждении или перенятии уголовного преследования;

3) по возможности более точное указание времени и места совершения деяния;

4) текст закона запрашивающей Договаривающейся Стороны, на основании которого деяние признается преступлением;

5) фамилию, имя и, если имеется, отчество преследуемого лица, сведения о его гражданстве, местожительстве или местопребывании и другие сведения о его личности, а также, по возможности описание внешности этого лица, его фотографию и отпечатки пальцев;

6) имеющиеся сведения о размере причиненного материального ущерба.

К ходатайству прилагаются заявление потерпевшего по уголовному делу, возбуждаемому по заявлению потерпевшего, и заявление о возмещении материального ущерба, если таковое имеется, а также прилагаются имеющиеся в распоряжении запрашивающей Договаривающейся Стороны материалы предварительного расследования и доказательства. При передаче предметов, являющихся орудиями преступления или попавших к преступнику в результате такого преступления, следует учитывать положение пункта 3 статьи 66.

2. Если лицо в момент направления ходатайства о возбуждении уголовного преследования согласно пункту 1 статьи 52 содержится под стражей на территории Договаривающейся Стороны, которая направляет ходатайство о возбуждении такого преследования, оно доставляется на территорию другой Договаривающейся Стороны. Этапирование лица, содержащегося под стражей на территории другой Договаривающейся Стороны, санкционируется должностным лицом, осуществляющим надзор за расследованием дела. Передача осуществляется в порядке, предусмотренном в пункте 1 статьи 64 настоящего Договора.

Статья 54

Выдача лиц в связи с уголовным преследованием

1. Договаривающиеся Стороны обязуются в соответствии с положениями настоящего Договора по ходатайству выдавать друг другу лиц, находящихся на их территории, для привлечения к уголовной ответственности или для приведения в исполнение приговора.

2. Выдача производится за деяния, которые в соответствии с законодательством обеих Договаривающихся Сторон являются преступлениями и за совершение которых предусматривается наказание в виде лишения свободы на срок свыше одного года или другое более тяжкое наказание. Выдача для приведения приговора в исполнение производится в случае осуждения за совершение преступлений к лишению свободы на срок свыше шести месяцев или другому более тяжкому наказанию.

Статья 55

Отказ в выдаче

В ходатайстве о выдаче может быть отказано, если:

1) лицо, в отношении которого направлено ходатайство о выдаче, является гражданином запрашиваемой Договаривающейся Стороны или лицом, которому в этом государстве предоставлено право убежища;

2) уголовное преследование в соответствии с законодательством обеих Договаривающихся Сторон возбуждается только по частной жалобе потерпевшего;

3) на момент получения ходатайства уголовное преследование в соответствии с законодательством запрашиваемой Договаривающейся Стороны не может быть возбуждено или приговор не может быть приведен в исполнение вследствие истечения срока давности или по иному законному основанию;

4) в отношении лица, о выдаче которого направлено ходатайство, на территории запрашиваемой Договаривающейся Стороны за то же преступление был вынесен приговор или постановление о прекращении производства по делу, вступившие в законную силу;

5) преступление, в связи с которым направлено ходатайство о выдаче, совершено на территории запрашиваемой Договаривающейся Стороны;

6) преступление относятся к воинским преступлениям;

7) это привело бы к нарушению общественного порядка;

8) преступление носит политический характер (без криминального характера).

При отказе в выдаче запрашиваемая Договаривающаяся Сторона сообщает запрашивающей Договаривающейся Стороне основание отказа.

Статья 56

Отсрочка выдачи

Если в отношении лица, о выдаче которого направлено ходатайство, осуществляется уголовное преследование или оно отбывает наказание за другое преступление на территории запрашиваемой Договаривающейся Стороны, или тяжело заболело, выдача может быть отсрочена до принятия окончательного решения по уголовному делу, отбытия наказания, освобождения от уголовной ответственности по любому законному основанию или до выздоровления лица.

Статья 57

Выдача на время

Если отсрочка выдачи, предусмотренная статьей 56, может повлечь за собой истечение срока давности уголовного преследования или серьезно затруднить расследование преступления, по обоснованному ходатайству может быть произведена выдача на время при условии, что выданное лицо будет немедленно возвращено после проведения процессуальных действий, для которых оно было выдано, и не позднее трех месяцев со дня выдачи.

Статья 58

Выдача по ходатайству нескольких государств

Если ходатайства о выдаче одного и того же лица получены от нескольких государств, то вопрос о том, какое из них надлежит удовлетворить, решает запрашиваемая Договаривающаяся Сторона, с учетом тяжести совершенных преступлений.

Статья 59

Пределы уголовного преследования выданного лица

1. Без согласия запрашиваемой Договаривающейся Стороны выданное лицо не может быть привлечено к уголовной ответственности или подвергнуто наказанию в связи с преступлением иным, чем то, которое явилось основанием для выдачи.

2. Лицо не может быть также выдано третьему государству без согласия запрашиваемой Договаривающейся Стороны.

3. Не требуется согласия запрашиваемой Договаривающейся Стороны, если выданное лицо не покинуло в течении 15 дней после окончания уголовного преследования, отбытия наказания или освобождения по любому законному основанию территорию запрашивающей Договаривающейся Стороны или если оно добровольно возвратилось туда уже после того, как оно ее покинуло. В этот срок не засчитывается время, в течении которого выданное лицо не могло покинуть территорию запрашивающей Договаривающейся Стороны по независящим от него обстоятельствам.

Статья 60

Ходатайство о выдаче

1. Ходатайство о выдаче должно быть составлено в письменной форме и содержать:

1) наименование запрашивающего учреждения;

2) описание совершенного преступления и текст закона запрашивающей Договаривающейся Стороны, на основании которого деяние признается преступлением;

3) имя и, если имеется, отчество и фамилия лица, в отношении которого направлено ходатайство о выдаче, сведения о его гражданстве, местожительстве или местопребывании и другие сведения о его личности, а также, по возможности, описание этого лица, его фотографию и отпечатки пальцев;

4) данные о размере причиненного материального ущерба.

2. К ходатайству о выдаче для осуществления уголовного преследования должна быть приложена заверенная копия постановления о взятии под стражу.

К ходатайству о выдаче для приведения приговора в исполнение должны быть приложены заверенная копия приговора со справкой о вступлении его в законную силу и текст уголовного закона, на основании которого лицо осуждено. Если осужденный уже отбыл часть наказания или возместил ущерб, сообщаются данные об этом.

Статья 61

Заключение под стражу для выдачи

По получении ходатайства о выдаче запрашиваемая Договаривающаяся Сторона немедленно принимает меры к заключению под стражу лица, в отношении которого направлено ходатайство выдаче, за исключением случаев, когда в соответствии c положениями настоящего Договора выдача не допускается.

Статья 62

Дополнительные сведения

1. Запрашиваемая Договаривающаяся Сторона может затребовать дополнительные сведения, если ходатайство о выдаче не содержит необходимых данных, указанных в статье 60. Другая Договаривающаяся Сторона должна ответить на это ходатайство в срок, не превышающий одного месяца, этот срок может быть продлен на 15 дней при наличии уважительных причин.

2. Если запрашивающая Договаривающаяся Сторона не представит в установленный срок дополнительных сведений, запрашиваемая Договаривающаяся Сторона освобождает лицо, заключенное под стражу, согласно статье 61 этого Договора.

Статья 63

Заключение под стражу до получения ходатайства о выдаче

1. В случаях, не терпящих отлагательств, запрашиваемая Договаривающаяся Сторона может заключить лицо под стражу и до получения ходатайства о выдаче, указанной в статье 60, на основании полученной от запрашивающей Договаривающейся Стороны копии постановления о заключении лица под стражу или вступившего в законную силу приговора (выписки из приговора), вынесенных в отношении данного лица. При этом должно указываться, что ходатайство о выдаче будет выслано немедленно.

Копии постановления о заключении лица под стражу или вступившего в законную силу приговора (выписки из приговора) в отношении данного лица передаются любым способом, обеспечивающим передачу всех реквизитов документов (факс и тому подобное).

2. О причинах, по которым ходатайство о заключении под стражу не было удовлетворено, следует немедленно уведомить другую Договаривающуюся Сторону.

3. Лицо, заключенное под стражу, должно быть освобождено, если в течение месяца со дня получения уведомления о заключении под стражу от другой Договаривающейся Стороны не поступит ходатайство о выдаче. Этот срок по ходатайству запрашивающей Договаривающейся Стороны может быть продлен на 15 дней.

Статья 64

Осуществление выдачи

1. Запрашиваемая Договаривающаяся Сторона сообщает запрашивающей Договаривающейся Стороне о своем решении в отношении выдачи, информируя о месте и времени выдачи.

2. Если запрашивающая Договаривающаяся Сторона не примет лицо, подлежащее выдаче, в течение 15 дней после установленной даты выдачи, это лицо должно быть освобождено из-под стражи.

Статья 65

Повторная выдача

Если выданное лицо уклоняется от уголовного преследования или от отбывания наказания и вернется на территорию запрашиваемой Договаривающейся Стороны, оно может быть по просьбе запрашивающей Договаривающейся Стороны выдано снова. В этом случае не требуется прилагать к ходатайству документы, указанные в статье 60.

Статья 66

Передача предметов

1. Договаривающаяся Сторона, запрашиваемая о выдаче, передает запрашивающей Договаривающейся Стороне предметы, являющиеся орудиями преступления, а также предметы, имеющие следы преступления или добытые преступным путем, а также все прочие предметы, которые могут быть использованы в уголовном деле в качестве вещественных доказательств. Эти предметы передаются по ходатайству и в том случае, когда выдача лица вследствие его смерти или по другим причинам не может состояться.

2. Запрашиваемая Договаривающаяся Сторона может задержать на время передачу указанных в пункте 1 настоящей статьи предметов, если они необходимы ей для производства по другому уголовному делу или они могут быть переданы запрашивающей Договаривающейся Стороне временно, по взаимной договоренности.

3. Права третьих лиц на переданные запрашивающей Договаривающейся Стороне предметы остаются в силе. После окончания производства по делу эти предметы должны быть возвращены Договаривающейся Стороне, которая их передала.

Статья 67

Транзитная перевозка

1. Каждая из Договаривающихся Сторон по ходатайству другой Договаривающейся Стороны разрешает перевозку по своей территории лиц, выданных другой Договаривающейся Стороне третьим государством. Договаривающиеся Стороны не обязаны разрешать перевозку лиц, выдача которых не допускается в соответствии с положениями настоящего Договора.

2. Ходатайство о разрешении перевозки оформляется и направляется в том же порядке, что и просьба о выдаче.

3. Компетентные учреждения Договаривающихся Сторон согласуют в каждом случае способ, маршрут и иные условия транзита.

4. Расходы, связанные с транзитной перевозкой, несет запрашивающая Договаривающаяся Сторона.

Статья 68

Присутствие представителей Договаривающихся Сторон при оказании помощи по уголовным делам

Представители одной из Договаривающихся Сторон могут с согласия другой Договаривающейся Стороны присутствовать при выполнении ходатайств об оказании правовой помощи по уголовным делам другой Договаривающейся Стороной.

Статья 69

Сведения о судимости

Договаривающиеся Стороны представляет друг другу по ходатайству сведения о судимости лиц, осужденных ранее их судами, если эти лица привлекаются к уголовной ответственности на территории запрашивающей Договаривающейся Стороны.

Статья 70

Сведения о результатах уголовного преследования

Договаривающиеся Стороны сообщают друг другу сведения о результатах преследования лица, в отношении которого было направлено ходатайство о возбуждении уголовного преследования, а также о выданном лице. По ходатайству высылается копия приговора, вступившего в законную силу, или иного окончательного решения.

Статья 71

Сведения о приговорах

Договаривающиеся Стороны будут ежегодно сообщать друг другу сведения о вступивших в законную силу приговорах, вынесенных судами одной Договаривающейся Стороны в отношении граждан другой Договаривающейся Стороны.

Часть третья

ЗАКЛЮЧИТЕЛЬНЫЕ ПОЛОЖЕНИЯ

Статья 72

Вступление в силу Договора

Настоящий Договор подлежит ратификации и вступает в силу по истечении 30 дней после обмена ратификационными грамотами, который состоится в .

Статья 73

Срок действия Договора

1. Договор заключается на неопределенный срок. Каждая из Договаривающихся Сторон в любое время может его денонсировать, направив другой Договаривающейся Стороне письменное уведомление. Денонсация вступит в силу через 6 месяцев с даты получения уведомления другой Договаривающейся Стороной.

2. Настоящий Договор может быть изменен или дополнен в порядке, предусмотренном для его заключения.

Совершено в г. Риге " 23 " мая 1995 года в двух экземплярах, каждый на латышском, украинском и русском языках, причем все тексты имеют одинаковую юридическую силу. При возникновении разногласий в толковании текста Договора преимущественное значение имеет текст на русском языке.