Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 03.11.1999. - 19.02.2002. / Vēsturiskā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Tūrisma likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aktīvais tūrisms — tūrisma veids, kurā tūrists visas nepieciešamās darbības veic pats;

2) dabas tūrisms — tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos;

3) (izslēgts ar 07.10.1999. likumu);

4) klients — fiziskā vai juridiskā persona, kas piekrīt saņemt kompleksu tūrisma pakalpojumu vai pērk kompleksu tūrisma pakalpojumu trešās personas interesēs;

5) komplekss tūrisma pakalpojums — iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu;

6) kompleksais tūrisma uzņēmums — tūrisma uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas veic gan tūrisma operatora, gan tūrisma aģentūras funkcijas;

7) kultūras tūrisms — tūrisma veids, kura galvenais mērķis ir iepazīšanās ar kultūrvēsturisko mantojumu un ievērojamām vietām;

8) kūrorts — ar dabiskiem dziedniecības līdzekļiem (minerālūdeņiem, ārstnieciskajām dūņām u.tml.), kūrortiestādēm un tūrisma infrastruktūru nodrošināta teritorija;

9) rekreatīvais tūrisms — tūrisma veids, kura mērķis ir atjaunot cilvēka fizisko un garīgo potenciālu, racionāli izmantojot dabiskos un mākslīgos atpūtas un atveseļošanās resursus;

10) sporta tūrisms — sacensības atsevišķu aktīvā tūrisma iemaņu labākā vai ātrākā izpildē, kā arī sacensības noteiktas grūtības kategorijas tūrisma maršrutu veikšanā;

11) starptautiskais tūrisms — ārvalstnieku tūrisms Latvijas teritorijā (tūrisma pakalpojumu eksports) vai Latvijas iedzīvotāju tūrisms ārvalstīs (tūrisma pakalpojumu imports);

12) tūrisms — personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk kā vienu gadu;

13) tūrists — fiziskā persona, kura ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas ne ilgāk kā vienu gadu, uzturas sabiedriskā vai privātā mājvietā ne mazāk kā vienu nakti un apmeklētajā vietā neveic algotu darbu;

14) tūrisma aģentūra — tūrisma uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas pilda starpnieka funkcijas starp klientiem un tūrisma operatoriem vai citiem pakalpojumu sniedzējiem;

15) tūrisma informācijas centrs — tūrisma uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas informē par tūrisma pakalpojumiem un sniedz palīdzību tūrisma pakalpojumu izmantošanā;

16) tūrisma infrastruktūra — tūrisma nozares un ar to saistīto citu nozaru (transporta, tirdzniecības, sakaru, kultūras, veselības aizsardzības u.tml.) pakalpojumu kopums, kas nodrošina tūrisma nozares darbību;

17) tūristu mītne — tūrisma uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurā ir iespējams diennakti izmitināt un apkalpot tūristus;

18) tūrisma nozare — tautsaimniecības nozare, kuras uzdevums ir tūrisma pakalpojumu sagatavošana un sniegšana;

19) tūrisma operators — tūrisma uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas izstrādā un pārdod kompleksus tūrisma pakalpojumus;

20) tūrisma pakalpojums — mērķtiecīga darbība tūristu interešu un vajadzību apmierināšanai;

21) tūrisma resursi — dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses;

22) vietējais tūrisms — Latvijas iedzīvotāju tūrisms Latvijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 03.11.1999.)

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir radīt tiesisku pamatu tūrisma nozares attīstībai Latvijā, noteikt kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un tūrisma uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) darbojas tūrisma jomā, un aizsargāt tūristu intereses.

3.pants. Tūrisma nozares uzdevumi

Tūrisma nozares galvenie uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt tūrismam brīvas un vienlīdzīgas iespējas, celt tā ekonomisko efektivitāti un radīt jaunas darba vietas;

2) veicināt Latvijas integrāciju starptautiskajā tūrisma apritē;

3) veicināt vietējā tūrisma attīstību un tūrisma pakalpojumu eksportu;

4) veicināt kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšanu un racionālu izmantošanu, kā arī nodrošināt kultūras un dabas tūrisma attīstību;

5) veicināt kūrortu resursu saglabāšanu un racionālu izmantošanu, kā arī nodrošināt rekreatīvā tūrisma attīstību;

6) paaugstināt tūrisma uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) konkurētspēju;

7) veicināt atvieglojumu piešķiršanu pensionāru, invalīdu, jauniešu un bērnu tūrismam;

8) nodrošināt vispusīgu un precīzu informāciju par tūrisma resursiem un tūrisma pakalpojumiem;

9) veicināt tūrisma uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) sniegto pakalpojumu kvalitātes un tūrisma nozarē strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanu;

10) nodrošināt tūrisma harmonisku attīstību saskaņā ar dabas aizsardzību tā, lai tūrisms nenonāktu pretrunā ar dabas aizsardzību.

II nodaļa
Tūrisma politika

4.pants. Tūrisma politikas mērķis

(1) Valsts veido tūrisma politiku tā, lai nodrošinātu tūrisma resursu racionālu izmantošanu un aizsardzību un īpaši veicinātu vietējā un starptautiskā tūrisma attīstību.

(2) Tūrisma politikas īstenošanai tiek izstrādāta kompleksa un ilglaicīga tūrisma attīstības nacionālā programma, kurā ietverts veicamo pasākumu kopums tūrisma nozares attīstības nodrošināšanai vidējā vai ilgā laika posmā.

5.pants. Tūrisma politikas valstiskās īstenošanas veidi

Tūrisma attīstības veicināšanai valsts, ievērojot sociālās, ekonomiskās, kultūras un reģionālās attīstības stratēģiju, izmanto:

1) ilglaicīgu, stabilu un tūrisma attīstību veicinošu nodokļu politiku;

2) valsts finansu un kredīta politiku;

3) vietējās un ārvalstu investīcijas;

4) vietējā un starptautiskā tūrisma attīstības programmas un projektus;

5) starptautiskos nolīgumus par sadarbību tūrisma jomā;

6) tūrisma attīstību veicinošu vīzu režīmu un robežšķērsošanas kārtību.

6.pants. Valdības kompetence tūrisma attīstības nodrošināšanā

(1) Tūrisma attīstības valsts politiku izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un apstiprina Ministru kabinets.

(2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas galvenie uzdevumi tūrisma jomā ir šādi:

1) izstrādāt tūrisma attīstības nacionālo programmu un pārraudzīt tās realizāciju;

2) izstrādāt likumprojektus un normatīvo aktu projektus;

3) pārstāvēt valsts intereses tūrisma nozarē;

4) plānot līdzekļus tūrisma informācijas centru izveidei un darbībai;

5) izveidot Latvijas tūrisma informācijas datu bāzi un nodrošināt tās finansējumu;

6) koordinēt tūrisma attīstības reģionālo programmu un starptautisko projektu izstrādāšanu;

7) sagatavot un īstenot starptautiskos nolīgumus par sadarbību tūrisma jomā.

(3) Tūrisma attīstības valsts politikas īstenošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā tiek izveidota bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra".

(4) Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras statūtus apstiprina Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 03.11.1999.)

7.pants. Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras kompetence

Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra:

1) popularizē ārvalstīs tūrisma iespējas Latvijā;

2) organizē Latvijas tūrisma uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju piedalīšanos starptautiskajos gadatirgos;

3) piesaista privāto un nevalstisko organizāciju finansu līdzekļus tūrisma attīstībai;

4) veido un uztur Latvijas tūrisma informācijas datu bāzi;

5) veido ārvalstīs un Latvijā tūrisma informācijas birojus, kas ir Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras struktūrvienības;

6) veic vietējā un starptautiskā tūrisma tirgus izpēti;

7) reģistrē tūrisma uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) datu bāzes izveidei Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 03.11.1999.)

8.pants. Pašvaldību kompetence tūrisma jomā

Pašvaldības tūrisma jomā:

1) izstrādā attīstības plānus un teritorijas plānojumus, nosakot tajos tūrisma attīstības perspektīvas;

2) saskaņā ar attīstības plānu un teritorijas plānojumu nodrošina resursus un pasākumus tūrisma attīstībai, kā arī savas teritorijas tūrisma iespēju popularizēšanu;

3) nodrošina tūrisma objektu saglabāšanu un iespējas tos izmantot tūrisma vajadzībām;

4) piedalās teritoriālo tūrisma informācijas centru izveidošanā un finansēšanā;

5) veicina kultūrizglītojošo darbu tūrisma jomā un veselīga dzīvesveida popularizēšanu.

9.pants. Latvijas Tūrisma konsultatīvā padome

(1) Ministru kabinets izveido Latvijas Tūrisma konsultatīvo padomi kā koleģiālu, konsultatīvu un koordinējošu institūciju, kurā iekļauti tūrisma politikas īstenošanā iesaistīto ministriju, pašvaldību, tūrisma uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

(2) Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes darbības mērķis ir veicināt tūrisma politikas īstenošanā iesaistīto ministriju, pašvaldību, tūrisma uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un sabiedrisko organizāciju sadarbību, lai sekmētu tūrisma attīstību, veicinātu tūrisma nozares integrāciju valsts sociāli ekonomiskās attīstības procesā un aizstāvētu tūrisma uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) intereses.

10.pants. Tūrisma fonds

(1) Lai radītu tūrisma nozares papildu finansiālo nodrošinājumu, var izveidot tūrisma fondu.

(2) Tūrisma fonda turētājs ir Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra.

(3) Tūrisma fonda izlietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

III nodaļa
Uzņēmējdarbība tūrisma nozarē

11.pants. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbība tūrisma nozarē

(1) Tūrisma uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir noteiktā kārtībā Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kura darbības mērķis ir atsevišķu vai kompleksu tūrisma pakalpojumu sniegšana tūristiem.

(2) Tūrisma uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) pēc darbības veida iedala šādi:

1) tūrisma operators;

2) tūrisma aģentūra;

3) kompleksais tūrisma uzņēmums (uzņēmējsabiedrība);

4) tūristu mītne;

5) tūrisma informācijas centrs.

(3) (Izslēgta ar 07.10.1999. likumu.)

(4) Ja tūrisma uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) sniedz klientam kompleksu tūrisma pakalpojumu, tūrisma uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) un klients slēdz rakstveida līgumu.

(5) Kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un realizācijas kārtību, kā arī līgumā sniedzamo informāciju un tūrisma uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) un klienta tiesības un pienākumus reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 03.11.1999.)

12.pants. Tūrisma uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pienākumi un atbildība

(Izslēgts ar 07.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 03.11.1999.)

13.pants. Obligātās prasības tūristu mītnēm

Ministru kabinets nosaka tūristu mītņu atbilstības obligātās prasības.

(07.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.1999.)

14.pants. Tūrisma informācijas centri

Tūrisma informācijas centri informē par tūrisma pakalpojumiem un sniedz palīdzību tūrisma pakalpojumu izmantošanā.

15.pants. Gidu darbība

(Izslēgts ar 07.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 03.11.1999.)

16.pants. Klienta iemaksātās naudas drošības garantijas

(1) Tūrisma operatoriem un kompleksajiem tūrisma uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri pārdod Latvijas iedzīvotājiem kompleksus tūrisma pakalpojumus — ceļojumus uz ārvalstīm, obligāti nepieciešama klienta iemaksātās naudas drošības garantija.

(2) Klienta iemaksātās naudas drošības garantija tūrisma operatoru un komplekso tūrisma uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespējas vai faktiskās maksātnespējas gadījumos, kad tūrisma operatori vai kompleksie tūrisma uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) līdz to atzīšanai par maksātnespējīgiem neizpilda vai daļēji neizpilda pielīgtās saistības pret klientu, nodrošina:

1) saistību neizpildes vai daļējas neizpildes rezultātā radušos zaudējumu kompensāciju klientam;

2) tūrista atgriešanos valstī, no kuras sācies ceļojums, ja līgumā nav noteikts citādi.

(3) Klienta iemaksātās naudas drošības garantija ir:

1) apdrošināšana vai

2) bankas garantija.

(4) Naudas drošības garantijas iemaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(07.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.1999.)

IV nodaļa
Tūristu tiesību aizsardzība un drošība

17.pants. Tūristu drošība

(1) Tūristam ir tiesības no tūrisma uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) jebkurā jautājumā saņemt informāciju, kas saistīta ar viņa ceļojumu.

(2) Tūrisma uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pienākums ir:

1) pamatojoties uz valsts institūciju sniegtajām ziņām, informēt tūristu par drošības situāciju vietā, uz kuru tūrists vēlas ceļot;

2) pārdodot kompleksos tūrisma pakalpojumus, piedāvāt tūristam medicīnisko vai cita veida ar ceļojumu saistītu apdrošināšanu;

3) nodrošināt vecākus, aizbildņus vai aizgādņus ar informāciju, kas ļautu viņiem uzturēt kontaktus ar personām, kuras ceļo un par kurām viņi ir atbildīgi.

(3) Par tūrista drošību un īpašu drošības tehnikas prasību izpildi aktīvā tūrisma un sporta tūrisma pasākumos ir atbildīgi attiecīgo pasākumu organizētāji.

(4) Tūrists ir atbildīgs par šā likuma un citu normatīvo aktu ievērošanu, kā arī par to saistību izpildi, kas paredzētas ar tūrisma uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) noslēgtajā līgumā.

18.pants. Starptautiskā sadarbība tūristu tiesību aizsardzības un drošības jomā

(1) Latvija sadarbojas ar citām valstīm, lai, ja nepieciešams, nodrošinātu:

1) tūrista ātru nogādāšanu mītnes zemē, ja viņš cietis nelaimes gadījumā vai pret viņu vai viņa īpašumu vērsta prettiesiska darbība;

2) nolaupītā un vēlāk atrastā īpašuma nogādāšanu mītnes zemē;

3) neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu;

4) to, ka mītnes zemes rīcībā ātri tiek nodota visa nepieciešamā informācija par cietušā veselības stāvokli un apstākļiem, kādos noticis pret tūristu vērsts prettiesisks nodarījums;

5) tūrista nāves gadījumā viņa mirstīgo atlieku nogādāšanu mītnes zemē.

(2) Latvijas tūristu tiesību aizsardzību ārvalstīs īsteno Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs.

Likums stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī, bet tā 16.pants — 2000.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 17.septembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 7.oktobrī