Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Ministru kabineta noteikumi Nr.198

Rīgā 1998.gada 26.maijā (prot. Nr.26 13.§)
Noteikumi par ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku
Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.pantu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka ūdensvadu un kanalizācijas tīklu (turpmāk — tīkli) ekspluatācijas aizsargjoslu (turpmāk — aizsargjoslas) ekspluatācijas un drošības prasības, vides un cilvēka aizsardzības prasības, aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānismu un kārtību, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā, kā arī precizē dažus aizsargjoslu izmērus.

2. Tīkli šo noteikumu izpratnē ir ūdensvadu tīkli (ūdens padeves maģistrāles, kas nodrošina ūdens padevi no ūdensgūtnes uz apdzīvotām vietām vai atsevišķiem objektiem), kanalizācijas un lietusūdeņu kanalizācijas tīkli, drenāžas tīkli, kā arī ēkas un būves, kas nodrošina minēto tīklu ekspluatāciju.

3. Tīklu elementi ir cauruļvadi, tuneļi, kanāli, drenas, atklāti grāvji, zemtekas, ūdeņu un notekūdeņu izlaides, ūdenstorņi, virszemes ūdens rezervuāri, ūdens spiediena paaugstināšanas sūkņu stacijas, ūdens apstrādes stacijas un kanalizācijas sūkņu stacijas.

II. Atsevišķu tīklu elementu aizsargjoslu izmēru precizējums

4. Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 19.pantam atsevišķiem tīklu elementiem ir šādi minimālie aizsargjoslu izmēri:

4.1. drenām un atklātiem grāvjiem — 3 metri uz katru pusi no drenas vai atklātā grāvja malas;

4.2. ūdenstorņiem, virszemes ūdens rezervuāriem, ūdens spiediena paaugstināšanas sūkņu stacijām un ūdens apstrādes stacijām — 5 metru rādiuss ap minētajiem elementiem;

4.3. kanalizācijas sūkņu stacijām — 5 metru rādiuss ap tām;

4.4. zemte kām — platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 100 metru uz katru pusi no attiecīgās zemtekas.

5. Tīklu remonta laikā to īpašniekam ir tiesības palielināt šo noteikumu 4.punktā minētos minimālos aizsargjoslu izmērus, lai novietotu remontam nepieciešamos mehānismus un materiālus. Tīklu īpašnieks atlīdzina zemes īpašniekam vai lietotājam radušos zaudējumus.

III. Tīklu ekspluatācijas un drošības prasības

6. Lai nodrošinātu tīklu ekspluatāciju un drošību, zemes īpašniekiem vai lietotājiem aizsargjoslās aizliegts:

6.1. veikt būvdarbus vai remontdarbus bez saskaņošanas ar tīklu īpašnieku;

6.2. veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemē — dziļāk par 0,45 metriem, kā arī bez saskaņošanas ar tīklu īpašnieku veikt grunts planēšanu;

6.3. stādīt kokus un krūmus. Ja tiek veikts tīklu remonts vai ir notikusi avārija, tīklu īpašnieks drīkst izcirst aizsargjoslā augošos kokus un krūmus, par ko paziņo zemes īpašniekam. Zemes īpašniekam šādā gadījumā atlīdzība netiek izmaksāta;

6.4. būvēt objektus, kas izraisa elektrokoroziju, kuru nav iespējams novērst.

7. Zemteku aizsargjoslās aizliegts:

7.1. iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes;

7.2. noenkuroties;

7.3. braukt ar izmestu enkuru un izm estiem zvejas tīkliem;

7.4. ierādīt zvejas vietas un zvejot;

7.5. ar dziļūdens rīkiem ķert ūdensdzīvniekus un iegūt ūdensaugus;

7.6. ierīkot dzirdinātavas;

7.7. skaldīt un iegūt ledu;

7.8. veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas (iegūšanas) darbus.

IV. Vides un cilvēka aizsardzības prasības

8. Aizsargjoslās aizliegts:

8.1. izvietot lopbarības, minerālmēslu, kūtsmēslu un ķīmisko vielu glabātavas;

8.2. ierīkot sausās tualetes, samazgu bedres, notekūdeņu filtrācijas iekārtas un citus augsnes un gruntsūdeņu piesārņošanas avotus.

9. Ja aizsargjoslas šķērso īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, tīklu īpašniekam darbība tajās jāsaskaņo ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas pārvaldi vai, ja tādas nav, ar vietējo pašvaldību.

10. Lai nodrošinātu cilvēku aizsardzību, nepiederošām personām aizsargjoslās aizliegts:

10.1. atvērt tīklu ēku un būvju durvis vai lūkas, kā arī atrasties minētajās ēkās un būvēs;

10.2. atvērt tīklu skatakas un tajās iekāpt.

11. Ja radušies tīklu bojājumi (piemēram, sasisti skataku vāki, iegrimušas skatakas, grunts iegruvumi, ūdens tecēšana no bojātiem tīkliem vai skatakām), zemes īpašniekam vai lietotājam nekavējoties par to jāziņo tīklu īpašniekam, kā arī jānorobežo bojātā vieta līdz avārijas brigādes atbraukšanai.

V. Aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānisms

12. Aizsargjoslu stāvokli kontrolē tīklu īpašnieks.

13. Aizsargjoslu likumā aizsargjoslām noteikto prasību izpildi kontrolē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un attiecīgās pašvaldības.

VI. Aizsargjoslu ierīkošana un iezīmēšana dabā

14. Dabā aizsargjoslas ar īpašām zīmēm iezīmētas netiek.

15. Aizsargjoslu atrašanās vietu dabā var noteikt pēc tīklu atrašanās vietas, kas iezīmēta ar skatakām vai taisnos posmos redzamības robežās (bet ne tālāk par 500 metriem) un trases pagrieziena punktos ierīkotām īpašām minimāla izmēra skatakām, vai citām nekustināmām konstrukcijām. Lai noteiktu aizsargjoslas dabā, no iezīmētajiem tīkliem nomēra attiecīgo attālumu.

16. Kuģojamās ūdenstecēs un ūdenstilpēs, kā arī vietās, kur iespējama laivu noenkurošana, zemteku atrašanās vieta tiek papildus iezīmēta ar īpašām brīdinājuma zīmēm, kuru vizuālais un konstruktīvais noformējums un atrašanās vietas gar zemtekām tiek noteiktas saskaņā ar attiecīgās ostas noteikumiem.

Ministru prezidents G.Krasts

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā — zemkopības ministrs A.Rāviņš