Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2003. gada 16. septembra noteikumus Nr. 522 "Kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības medum".

Ministru kabineta noteikumi Nr.140

Rīgā 2000.gada 11.aprīlī (prot. Nr.16, 8.§)

Obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības medum

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma
4.panta otro daļu un 13.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības Latvijas iekšējā tirgū piedāvātajam medum.

2. Medus ir dabīgs, salds pārtikas produkts, ko ražo medus bite (Apis mellifera) no augu ziedu nektāra, augu dzīvo daļu sekrēcijas vai sūcējinsektu izdalījumiem, ko tā ievāc, pārveido un sajauc ar savā organismā ražotajiem sekrētiem un novieto šūnās nogatavināšanai.

3. Pēc bioloģiskās izcelsmes ir šāds medus:

3.1. ziedu medus, kas iegūts no augu ziedu nektāra;

3.2. izsvīduma medus, kas iegūts no augu dzīvo daļu sekrēcijas un kuram ir gaiša, zaļganbrūna vai gandrīz melna nokrāsa;

3.3. lapu medus, kas iegūts no saldajiem izdalījumiem, ko uz augu lapām atstāj tur dzīvojošie sūcējinsekti;

3.4. jaukts medus (ziedu-izsvīduma-lapu medus), kas iegūts, bitēm vienlaikus vai dažādos laikos ievācot dažādas botāniskās izcelsmes nektāru.

4. Pēc ieguves ir šāds medus:

4.1. izsviestais medus, kas iegūts, ar speciālām ierīcēm izsviežot atvākotās bezperu kāres;

4.2. izspiestais medus, kas iegūts, izspiežot iepriekš uzsildītas bezperu šūnas mehāniskā spiedē;

4.3. tecinātais medus, kas iegūts, iztecinot atvākotās bezperu šūnas un to atvākojumus caur sietu;

4.4. šūnu medus, kas iegūts no jaunu, izvilktu bezperu šūnām un ko pārdod aizvākotās pilnās kārēs vai mazākās, atsevišķās šūnu daļās;

4.5. šūnu gabalu medus - viens vai vairāki sagriezti medus šūnu gabali.

5. Pēc konsistences medus ir:

5.1. šķidrs;

5.2. viskozs;

5.3. daļēji vai pilnīgi kristalizējies.

II. Obligātās nekaitīguma prasības

6. Medus nedrīkst saturēt:

6.1. toksiskas vielas, kas radušās no mikroorganismiem vai augiem, tādā daudzumā, kas var radīt risku lietotāju veselībai un dzīvībai;

6.2. citus produktus un medus sastāvam neatbilstošas organiskās vai neorganiskās vielas un piemaisījumus (piemēram, pelējumu, kukaiņus, kukaiņu atliekas, perus vai smilšu graudiņus);

6.3. vairāk par:

6.3.1. 0,002 mg/kg piesārņojuma no augu aizsardzības līdzekļiem, kas ražoti uz heksahlorāna bāzes;

6.3.2. 0,02 mg/kg dzīvsudraba (Hg);

6.3.3. 1,0 mg/kg vara (Cu);

6.3.4. 0,25 mg/kg svina (Pb);

6.3.5. 0,10 mg/kg arsēna (As).

III. Prasības marķējumam

7. Medu marķē saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Uz iepakojuma un fasējuma papildus norāda:

7.1. medus bioloģisko izcelsmi saskaņā ar šo noteikumu 3.punktu. Ja ražotājs (fasētājs) vēlas, var norādīt augus, no kādiem medus iegūts;

7.2. medus bioloģiskās izcelsmes valsti;

7.3. medus ievākšanas gadu;

7.4. medus fasēšanas gadu un mēnesi.

8. Izplatot medu, lieto šādus tirdzniecības nosaukumus:

8.1. "Medus" - medum, kas atbilst šo noteikumu 6.punktā un pielikumā noteiktajām medus sastāva prasībām;

8.2. "Rūpnieciskais medus" - medum, kura sastāva kvalitātes rādītāji ir pazemināti un atbilst šo noteikumu 6.punktā un pielikumā noteiktajām rūpnieciskā medus sastāva prasībām. Rūpniecisko medu drīkst realizēt pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kā arī lietot uzturā.

9. Mazumtirdzniecības vietā, kur realizē nefasētu, uz vietas izlejamu medu, redzamā vietā jābūt informācijai par medus bioloģiskās izcelsmes veidu, bioloģiskās izcelsmes valsti un ražotāju.

IV. Noslēguma jautājumi

10. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

11. Šo noteikumu 6.3.apakšpunkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.maiju.

12. Šo noteikumu pielikuma 7.punkts stājas spēkā ar 2002.gada 1.maiju. 

Ministru prezidents A.Šķēle

Zemkopības ministrs A.Kalvītis

Pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 11.aprīļa
noteikumiem Nr.140

Medus sastāva prasības atbilstoši tirdzniecības nosaukumam

Nr.
p.k.
Nosacījumi Medus Rūpnieciskais medus
1 2 3 4
1. Invertcukuru daudzums:
1.1. ziedu medū ne mazāk kā 65 % ne mazāk kā 65 %
1.2. lapu vai izsvīduma medū ne mazāk kā 60 % ne mazāk kā 60 %
2. Ūdens saturs:
2.1. āboliņa medū ne vairāk kā 23 % ne vairāk kā 25 % (attiecas uz visu veidu medu)
2.2. citu veidu medū ne vairāk kā 21 %  
3. Saharozes daudzums:
3.1. lapu un izsvīduma medū, jauktā medū, lucernas medū; amoliņa un dzeltenās akācijas medū ne vairāk kā 10 % ne vairāk kā 10 %
3.2. citu veidu medū ne vairāk kā 5 % ne vairāk kā 5 %
4. Ūdenī nešķīstošais atlikums:
4.1. izspiestā medū ne vairāk kā 0,5 % ne vairāk kā 0,5 %
4.2. citu veidu medū ne vairāk kā 0,1 % ne vairāk kā 0,1 %
5. Minerālvielu daudzums pēc pārpelnošanas:
5.1. lapu, izsvīduma vai jauktā medus maisījumā ne vairāk kā 1,0 % ne vairāk kā 1,0 %
5.2. viršu un griķu ziedu medū ne vairāk kā 3 % ne vairāk kā 0,6 %
5.3. citu veidu un izcelsmes medū ne vairāk kā 0,6 %
6. Medus skābums visu veidu un izcelsmes medū ne vairāk kā 40 miliekvivalenti skābes 1000 gramos medus ne vairāk kā 40 miliekvivalenti skābes 1000 gramos medus
7. HMF (hidro-oksi-metil-furfurols) saturs visu veidu un izcelsmes medū ne vairāk kā 40 mg/kg neattiecas uz rūpniecisko medu
8. Diastāzes skaitlis:
8.1. visu veidu un izcelsmes medū ne mazāk kā 8 neattiecas uz rūpniecisko medu
8.2. no citrusaugiem iegūtā medū vai medū, kas satur HMF ne mazāk kā 15 mg/kg ne mazāk kā 3 ne mazāk kā 3 (ja nav iegūts no citrusaugiem)
9. Rūgšanas vai putošanās pazīmes nav pieļaujamas ir pieļaujamas
10. Mākslīgi mainīts skābums nav pieļaujams nav pieļaujams
11. Karsēts virs 40 °C (dabīgie enzīmi iznīcināti vai kļuvuši neaktīvi) nav pieļaujams ir pieļaujams
12. Medum neatbilstoša garša vai smarža nav pieļaujama ir pieļaujama

Zemkopības ministrs A.Kalvītis

01.01.2002