Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Ķemeru nacionālā parka likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aizsargājamo ainavu zona - pārejas zona, kas atrodas starp stingra aizsardzības režīma zonu un teritoriju ar neierobežotu saimniecisko darbību ārpus nacionālā parka robežām;

2) neitrālā zona - zona, kurā ietvertas apdzīvotas vietas un lauksaimniecībā izmantojamas zemes.

2.pants. Ķemeru nacionālais parks ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija ar noteiktu platību. Ķemeru nacionālais parks ir valsts aizsardzībā, un tas izveidots, lai saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī lai veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību.

3.pants. Ķemeru nacionālā parka robežas noteiktas saskaņā ar šā likuma 1. un 2.pielikumu. Platība - 40 692 hektāri sauszemes un 2100 hektāri jūras akvatorijas - tiks precizēta pēc robežu iemērīšanas dabā.

4.pants. Ķemeru nacionālā parka funkcionālais zonējums noteikts saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.

II nodaļa. Ķemeru nacionālā parka pārvalde

5.pants. Ķemeru nacionālā parka pārvaldi realizē Ķemeru nacionālā parka administrācija. Tā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša valsts institūcija, kas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

6.pants. Ķemeru nacionālā parka administrāciju vada direktors, kuru pēc vides valsts ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.

7.pants. Lai veicinātu dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības interešu saskaņošanu, tiek izveidota Ķemeru nacionālā parka konsultatīvā padome (turpmāk - Padome), kas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

8.pants. Padomes sastāvā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts meža dienesta, Valsts medību saimniecības, Labklājības ministrijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Latvijas dabas fonda, Jūrmalas pilsētas un to pagastu pašvaldību pilnvaroti pārstāvji, kuru teritorijā atrodas Ķemeru nacionālais parks. Padomi apstiprina Ministru kabinets.

9.pants. Ķemeru nacionālā parka administrācijas finansu līdzekļus veido:

1) valsts pamatbudžeta līdzekļi;

2) fizisko un juridisko personu ziedojumi;

3) pašvaldību piešķirtie līdzekļi;

4) līdzekļi par maksas pakalpojumiem.

III nodaļa. Funkcionālās zonas

10.pants. Lai dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas gaitā nodrošinātu dabas aizsardzību un vietējo pašvaldību attīstību, Ķemeru nacionālā parka teritorija ir iedalīta funkcionālajās zonās.

11.pants. Ķemeru nacionālajā parkā noteikta dabas rezervāta un dabas lieguma zona saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", kā arī aizsargājamo ainavu zona un neitrālā zona.

12.pants. Dabas rezervāta zona noteikta, lai saglabātu izcilus dabisko ekosistēmu paraugus un ļoti retu Eiropas savienības noteikto aizsargājamo putnu un Latvijas Sarkanās grāmatas 1.kategorijā iekļauto putnu (jūras ērgļa, klinšu ērgļa, ūpja) ligzdošanas rajonus, kā arī lai nodrošinātu netraucētas putnu koncentrēšanās vietas migrāciju laikā.

13.pants. Dabas rezervāta zonā atļauts veikt zinātniskās izpētes un ugunsdrošības pasākumus saskaņā ar dabas aizsardzības plānu.

14.pants. Dabas rezervāta zonā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, arī jebkura veida cirtes, medības un makšķerēšana.

15.pants. Uzturēšanās dabas rezervāta zonā zinātniskās izpētes vai citos nolūkos atļauta tikai ar Ķemeru nacionālā parka administrācijas atļauju. Valsts meža dienesta amatpersonām, kuru uzraudzības teritorija ietilpst dabas rezervāta zonā, šāda atļauja nav vajadzīga.

16.pants. Dabas lieguma zona noteikta, lai:

1) nodrošinātu starptautiskas nozīmes mitrāja "Kaņiera ezers" aizsardzību saskaņā ar likumu "Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi";

2) saglabātu Eiropas savienības nozīmes dabiskās ekosistēmas un visus to komponentus;

3) aizsargātu minerālūdeņu veidošanās hidroķīmisko un hidrodinamisko procesu līdzsvaru.

17.pants. Dabas lieguma zonā saskaņā ar dabas aizsardzības plānu atļauta:

1) zinātniskā izpēte;

2) dabas izziņas taku ierīkošana;

3) ogošana un sēņošana (izņemot rūpnieciskām vajadzībām);

4) makšķerēšana;

5) ugunsdrošības pasākumi;

6) biotehniskie pasākumi;

7) ārstniecisko minerālūdeņu un dūņu ieguve.

18.pants. Dabas lieguma zonā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, ja dabas aizsardzības plānā nav noteikts citādi.

19.pants. Kaņiera ezera apsaimniekošanas kārtību nosaka Ministru kabineta izdotie Ķemeru nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

20.pants. Dabas lieguma zonas teritorijā zeme, kas līdz 1940.gada 21.jūlijam piederēja fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz šo zemi vai pieprasījušas kompensāciju, kā arī zeme, uz kuru likumā nav paredzēta īpašuma tiesību atjaunošana, piekrīt valstij un tiek reģistrēta uz valsts vārda Valsts meža dienesta personā.

21.pants. Dabas lieguma, aizsargājamo ainavu un neitrālajā zonā dzīvnieku skaita regulēšana notiek Medību likumā, Ministru kabineta izdotajos Medību noteikumos un Ķemeru nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas noteikumos, kā arī dabas aizsardzības plānā paredzētajā kārtībā.

22.pants. Aizsargājamo ainavu zona noteikta, lai aizsargātu tūrisma, atpūtas un izglītības resursus, raksturīgo ainavu un minerālūdeņu veidošanās hidroķīmisko un hidrodinamisko procesu līdzsvaru, kā arī lai samazinātu antropogēno ietekmi uz dabas lieguma zonu.

23.pants. Aizsargājamo ainavu zonā aizliegta:

1) derīgo izrakteņu ieguve, izņemot ārstniecisko minerālūdeņu un dūņu ieguvi atbilstoši kūrortu saimniecības attīstības plānam;

2) projektēšana un būvniecība, kas nav saskaņota ar likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātu teritoriālplānojumu;

3) gaisa, augsnes, virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņošana;

4) atkritumu izgāšana, izņemot izgāšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņotās atkritumu deponēšanas vietās;

5) hidromeliorācija un citas mitruma režīmu ietekmējošas darbības (arī upju un ezeru līmeņa maiņa), izņemot darbus, kas veicami, lai uzturētu esošo hidromeliorācijas tīklu un būves;

6) reto biotopu, kā arī ekoloģiski un estētiski nozīmīgu ainavas elementu bojāšana vai iznīcināšana.

24.pants. Neitrālajā zonā ir ietvertas apdzīvotas vietas un lauksaimniecībā izmantojamas zemes, lai veicinātu kūrortu saimniecības attīstību, saglabātu novadam raksturīgo, tradicionālo arhitektūru un ainavu, kā arī lai veicinātu šo teritoriju attīstību, ilgtspējīgi izmantojot dabas resursus.

25.pants. Neitrālās zonas izmantošanu reglamentē vietējo pašvaldību ģenerālplāni un Jūrmalas pilsētas attīstības plāns, kā arī attiecīgo teritoriju apbūves noteikumi.

Ķemeru nacionālā parka aizsargājamo ainavu un neitrālās zonas savstarpējās robežas tiek precizētas dabas aizsardzības plānā saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" un teritoriālplānojumā.

26.pants. Ķemeru nacionālā parka teritorijā jūras aizsargjosla, kas noteikta saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, tiek paplašināta līdz 10 metru izobatai.

27.pants. Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plāna, aizsardzības un izmantošanas noteikumu un zonējuma noteiktie ierobežojumi ir saistoši pašvaldību teritoriālplānojumam un jāievēro visām fiziskajām un juridiskajām personām, kas atrodas nacionālā parka teritorijā.

28.pants . Ķemeru nacionālā parka meži ieskaitāmi aizsargājamo mežu kategorijā. Meži apsaimniekojami saskaņā ar dabas aizsardzības plānu un aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

29.pants. Valsts meža dienesta funkciju veikšanu (meža apsardzība, meža aizsardzība, ugunsdrošība) platībās, kurās saskaņā ar šo likumu tiek aizliegta saimnieciskā darbība, finansē no valsts pamatbudžeta.

30.pants. Gadījumos, kad ir apdraudētas dabiskās ekosistēmas un hidroloģiskais režīms, Ķemeru nacionālā parka administrācija ir tiesīga ieteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālajām vides institūcijām izvirzīt stingrākas prasības ūdeņu lietošanas atļauju izsniegšanai un atļauju pagarināšanai neitrālajā zonā.

31.pants. Ķemeru nacionālajā parkā ir aizliegta citzemju (introducēto) augu sugu stādīšana dabiskajos biotopos un ievestu dzīvnieku sugu izlaišana dabā.

32.pants. Ķemeru nacionālajā parkā saglabājas zemes reformas gaitā iegūtās zemes lietošanas un īpašuma tiesības, kā arī īpašuma tiesību aprobežojumi. Papildus nosakāmie zemes īpašuma tiesību aprobežojumi noformējami likumā noteiktajā kārtībā.

33.pants. Zemes īpašniekiem un lietotājiem ir tiesības uz likumā paredzētajiem nodokļu atvieglojumiem vai likumā noteikto zaudējumu atlīdzību, ja aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošana viņiem rada zaudējumus.

34.pants. Ministru kabinets pēc pozitīva ekoloģiskās ekspertīzes atzinuma apstiprina valsts nozīmes projektus, kuri būtiski ietekmē Ķemeru nacionālā parka ekosistēmas.

Pārejas noteikumi

1. Ķemeru nacionālā parka teritorijā līdz jaunu līgumu noslēgšanai ir spēkā līgumi "Par īpaši aizsargājamā dabas objekta vai tā daļas režīma nodrošināšanu".

2. Ministru kabinets līdz 1998.gada 1.janvārim apstiprina Ķemeru nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas noteikumus, Ķemeru nacionālā parka administrācijas nolikumu, Ķemeru nacionālā parka padomes nolikumu un Ķemeru nacionālā parka padomi.

3. Ministru kabinets viena gada laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā nodrošina:

1) mežu ierīcības plāna precizēšanu;

2) Ķemeru nacionālā parka robežu precizēšanu un to iezīmēšanu valsts pamatkartē, attiecīgo pagastu un Jūrmalas pilsētas plānā;

3) kūrortu saimniecības attīstības plāna izstrādāšanu;

4) Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plāna, aizsardzības un izmantošanas noteikumu izstrādāšanu;

5) Ķemeru nacionālā parka teritoriālplānojuma izstrādāšanu.

4. Iepriekš noslēgtie ilgtermiņa mežizstrādes līgumi ir spēkā, ja tie nav pretrunā ar šo likumu.

5. Līdz mežu ierīcības plāna apstiprināšanai Ķemeru nacionālā parka mežu apsaimniekošanas kārtību pēc saskaņošanas ar Valsts meža dienestu nosaka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra apstiprināti Ķemeru nacionālā parka mežu apsaimniekošanas noteikumi.

6. Līdz attiecīgo pašvaldību un Ķemeru nacionālā parka teritoriālplānojuma apstiprināšanai jaunu objektu būvniecību nacionālā parka teritorijā šīs pašvaldības saskaņo ar Ķemeru nacionālā parka padomi.

7. Līdz attiecīgo pašvaldību un Ķemeru nacionālā parka teritoriālplānojuma apstiprināšanai zemju transformāciju nacionālā parka teritorijā šīs pašvaldības saskaņo ar Ķemeru nacionālā parka padomi.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 12.jūnijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 2.jūlijā

Ķemeru nacionālā parka likuma
1.pielikums

Ķemeru nacionālā parka robežu apraksts

Ķemeru nacionālajam parkam ir šādas robežas:

1. No 1 līdz 2 - pa Kāpu mežniecības 23., 27., 32. un 34.kvartāla austrumu stigu līdz Slocenes upei.

2. No 2 līdz 3 - pa Slocenes upes kreiso krastu līdz Rīgas - Ventspils dzelzceļa tiltam.

3. No 3 līdz 4 - pa Rīgas - Ventspils dzelzceļa ziemeļu malu līdz Kāpu mežniecības 21.kvartālam.

4. No 4 līdz 5 - pa 21.mežu kvartāla austrumu stigas turpinājumu, šķērsojot dzelzceļu, līdz Rīgas - Ventspils šosejai.

5. No 5 līdz 6 - pa Rīgas - Ventspils šoseju līdz ceļam uz Jūrmalas pilsētas atkritumu izgāztuvi.

6. No 6 līdz 7 - pa ceļu uz Jūrmalas pilsētas atkritumu izgāztuvi līdz Jūrmalas pilsētas robežai.

7. No 7 līdz 8 - pa Jūrmalas pilsētas robežu līdz Lielupei.

8. No 8 līdz 9 - pa Lielupes vidu līdz Rīgas - Liepājas šosejas tiltam (Kalnciema tiltam).

9. No 9 līdz 10 - pa Rīgas - Liepājas šosejas ziemeļu malu līdz Ķemeru mežniecības 243.kvartāla dienvidu malai.

10. No 10 līdz 11 - pa Ķemeru mežniecības 243., 242., 241., 240., 239., 238., 237. un 236.kvartāla dienvidu malu līdz valsts meža robežai.

11. No 11 līdz 12 - pa Ķemeru mežniecības 245., 236., 224., 208., 200., 198., 195. un 192.kvartālu (izņemot 1., 2. un 3.nogabalu) līdz 189.kvartāla 1.nogabala ziemeļrietumu stūrim.

12. No 12 līdz 13 - uz ziemeļiem pa ceļu līdz Slampes - Smārdes ceļam.

13. No 13 līdz 14 - pa Slampes - Smārdes ceļu līdz krustojumam ar Rīgas - Ventspils šoseju.

14. No 14 līdz 15 - pa Rīgas - Ventspils šoseju uz austrumiem līdz Valguma mežniecības 216.kvartāla rietumu malai.

15. No 15 līdz 16 - pa Valguma mežniecības 216., 208., 200., 193., 185., 178., 170., 161., 162., 135. un 134.kvartāla 17.nogabala rietumu malu līdz Jāņukroga - Antiņciema ceļam.

16. No 16 līdz 17 - pa Jāņukroga - Antiņciema ceļu līdz Smārdes - Tukuma ceļam.

17. No 17 līdz 18 - pa Smārdes - Tukuma ceļu līdz Skujupītei.

18. No 18 līdz 19 - pa Skujupīti līdz Rīgas - Ventspils dzelzceļam.

19. No 19 līdz 20 - pa Rīgas - Ventspils dzelzceļa ziemeļu malu uz rietumiem līdz Valguma mežniecības 148.kvartāla stigas rietumu malai.

20. No 20 līdz 21 - pa 148.kvartāla rietumu, 149.ziemeļu, 132., 111., 92. un 69.kvartāla rietumu malu līdz ceļam uz Jaunslaviešu mājām.

21. No 21 līdz 22 - pa Jaunslaviešu māju ceļu līdz krustojumam ar Slaviešu - Ezermalu ceļu.

22. No 22 līdz 23 - pa Slaviešu - Ezermalu ceļu uz austrumiem līdz valsts meža robežai.

23. No 23 līdz 24 - pa valsts meža robežu līdz ceļam Rotkaļi - šoseja Milzkalne - Apšuciems.

24. No 24 līdz 25 - pa ceļu Rotkaļi - šoseja Milzkalne - Apšuciems līdz 32.kvartāla ziemeļu stigai.

25. No 25 līdz 26 - pa 32., 33., 34. un 35.kvartāla ziemeļu malu līdz 35. un 26.kvartāla robežstigai.

26. No 26 līdz 27 - pa 26. un 36.kvartāla robežstigu ar 35.kvartālu uz austrumiem līdz valsts meža robežai.

27. No 27 līdz 28 - pa valsts meža robežu līdz 223. un 55.kvartāla robežai.

28. No 28 līdz 29 - pa 223. un 55.kvartāla robežu līdz jūrai.

29. No 29 līdz 30 - no 223.kvartāla stigas gala uz ziemeļiem līdz 10 m izobatai.

30. No 30 līdz 31 - pa 10 m izobatu.

31. No 31 līdz 1 - pa iedomātu līniju uz dienvidiem līdz Kāpu mežniecības 23. un 24.kvartāla stigas galam.

Ķemeru nacionālā parka dabas rezervāta zonai ir šādas robežas:

I. Krievu sala

1. No 1 līdz 2 - pa Valguma mežniecības 256., 254. un 252.kvartāla austrumu malu līdz Slocenes upei.

2. No 2 līdz 3 - pa Slocenes upi līdz 242.kvartāla dienvidaustrumu stūrim.

3. No 3 līdz 1 - pa Krievu salas dienvidaustrumu krastu līdz 256.kvartāla austrumu stigas galam.

II. Lielais Ķemeru tīrelis

1. No 1 līdz 2 - pa Ķemeru mežniecības 171., 152., 123. un 95.kvartāla austrumu malu.

2. No 2 līdz 3 - pa 96. un 97.kvartāla ziemeļu malu.

3. No 3 līdz 4 - pa 98., 129., 141. un 160.kvartāla rietumu malu.

4. No 4 līdz 5 - pa 159., 158., 157., 156. un 155.kvartāla dienvidu malu.

5. No 5 līdz 6 - pa 174.kvartāla rietumu malu.

6. No 6 līdz 1 - pa 173. un 172.kvartāla dienvidu malu.

Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonai ir šādas robežas:

I. Lielais Ķemeru tīrelis

1. No 1 līdz 2 - pa Ķemeru mežniecības 167., 148., 120., 118., 92. un 90.kvartāla rietumu robežu, pa 89.kvartāla dienvidu robežu, pa 89., 67., 63., 44. un 22.kvartāla rietumu malu.

2. No 2 līdz 3 - pa 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31. un 32.kvartāla ziemeļu malu, pa 32.kvartāla austrumu malu, pa 49., 50., 51. un 52.kvartāla ziemeļu malu, pa 37.kvartāla rietumu malu, pa 37., 38. un 39.kvartāla ziemeļu malu.

3. No 3 līdz 4 - pa 39., 55., 74., 78., 100., 103. un 111.kvartāla austrumu malu, pa meža ceļu.

4. No 4 līdz 1 - pa 162.kvartāla dienvidu malu, pa 180.kvartāla austrumu malu, pa 180., 179. 178., 177., 176., 175., 174., 173., 172., 171., 170., 169., 168. un 167.kvartāla dienvidu malu.

II. Kalnciema dumbrājs

1. No 1 līdz 2 - pa Kalnciema - Jaunodiņu ceļu.

2. No 2 līdz 3 - pa Ķemeru mežniecības 116.kvartāla ziemeļu malu, pa 110.kvartāla rietumu malu, pa 83.kvartāla dienvidu un rietumu malu.

3. No 3 līdz 4 - pa 83. un 86.kvartāla ziemeļu malu.

4. No 4 līdz 1 - pa 86., 87., 110., 117., 135., 147. un 166.kvartāla austrumu malu.

III. Ķemeru liegums

1. No 1 līdz 2 - pa Valguma mežniecības 197., 190., 182., 175. un 167.kvartāla rietumu malu, pa 140.kvartāla dienvidu malu, pa 140.kvartāla rietumu malu, pa 123.kvartāla dienvidu malu, pa 123.kvartāla rietumu malu.

2. No 2 līdz 3 - pa 122.kvartāla ziemeļu un rietumu malu, pa meža ceļu, pa 121. un 102.kvartāla rietumu malu.

3. No 3 līdz 4 - pa 102. un 103.kvartāla ziemeļu malu, pa 87.kvartāla rietumu un ziemeļu malu, pa 80.kvartāla rietumu malu.

4. No 4 līdz 5 - pa 80., 81., 63., 235., 236., 237., 238., 239., 240., 241. un 242.kvartāla ziemeļu malu, pa 242.kvartāla austrumu malu, pa Slocenes upi, pa Kaņiera ezera krastu, pa Lapmežciema - Antiņciema ceļu, pa Siliņupi, pa 280.kvartāla austrumu malu, pa 290.kvartāla ziemeļu un austrumu malu, pa Slocenes upi līdz Ķemeru - Jaunķemeru ceļam.

5. No 5 līdz 6 - pa Jūrmalas pilsētas mežniecības 29.kvartāla dienvidu malu, pa 30. un 34.kvartāla ziemeļu malu, pa Slocenes upi un 35.kvartāla dienvidu malu.

6. No 6 līdz 7 - pa meža ceļu uz rietumiem līdz Slokas ezera krastam, pa Slokas ezera krastu uz ziemeļrietumiem līdz 16.kvartāla dienvidaustrumu stūrim.

7. No 7 līdz 8 - pa 16. un 19.kvartāla dienvidaustrumu malu, pa 19. un 14.kvartāla dienvidrietumu malu, pa 14., 15., 10., 5., 2. un 1.kvartāla dienvidu malu.

8. No 8 līdz 1 - pa Valguma mežniecības 293., 194., 198. un 197.kvartāla dienvidu malu, pa 300. un 308.kvartāla austrumu malu, pa 308. un 304.kvartāla dienvidu malu, pa 304.kvartāla rietumu malu, pa 207. un 206.kvartāla dienvidu malu, pa 206.kvartāla rietumu malu, pa 198. un 197.kvartāla dienvidu malu.

IV. Gausā jūdze

1. No 1 līdz 2 - pa jūras krastu.

2. No 2 līdz 3 - pa valsts meža robežu.

3. No 3 līdz 4 - pa Rīgas-Kolkas ceļa labo pusi un valsts meža robežu.

4. No 4 līdz 1 - pa Valguma virsmežniecības 223.kvartāla robežu līdz jūras krastam.