Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Ministru kabinets noteikumi Nr.131

Rīgā 2000.gada 4.aprīlī (prot. Nr. 15, 11.§)
Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma
"Par nekustamā īpašuma nodokli" 12.pantu
un likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu"
pārejas noteikumu 4.punktu

1. Šie noteikumi nosaka likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" (turpmāk — likums) normu piemērošanas kārtību.

2. Likumā lietotais termins "būve" likuma izpratnē ir ar zemi savienoti veidojumi, kas darināti no būvmateriāliem un būvelementiem un/vai kas tapuši būvdarbos (piemēram, ceļi, tilti, sporta laukumi, cauruļvadi, elektrostacijas, dambji, hidrobūves). Ēkas ir ilglaicīgi lietojamas apjumtas būves, kurās var iekļūt cilvēki un kuras ir paredzētas cilvēku un dzīvnieku patvērumam vai priekšmetu turēšanai.

3. Likuma 1.panta otrās daļas 2.punktā noteikto atbrīvojumu piemēro, pamatojoties uz 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem sakariem 23.pantu, 1963.gada 24.aprīļa Vīnes konvencijas par konsulārajiem sakariem 32.pantu, 1946.gada 13.februāra Konvencijas par Apvienoto Nāciju privilēģijām un imunitātēm 7.pantu un 1949.gada 2.septembra Vispārējā līguma par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm 7.pantu.

4. Likuma 1.panta otrās daļas 3.punkta izpratnē koplietošanas satiksmes ceļi un ielas ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra, valsts un pašvaldību autoceļi un ielas (bulvāri, prospekti, šķērsielas), kuras lietot ir tiesības visiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Lai noteiktu minētos objektus, piemērojams Dzelzceļa likuma 4.pants un Ceļu satiksmes likumā lietotā termina "ceļš" skaidrojums.

5. Ūdens un gaisa navigācijas būves ir šādas:

5.1. bākas, vadlīniju ugunis un molugunis;

5.2. primārie un sekundārie radari;

5.3. nosēšanās, lidlauka apskata un meteoroloģijas radiolokatori;

5.4. marķēšanas, leņķmēru un tālmēru radiobākas;

5.5. radiopelengatori;

5.6. kontroles sistēmas pārvietošanās līdzekļiem lidostas teritorijā;

5.7. aviācijas zemes un gaisa sakaru sistēmas;

5.8. nosēšanās instrumentālās sistēmas;

5.9. speciālās aviācijas informācijas sistēmas.

6. Piemērojot likuma 1.panta otrās daļas 3.punktu, par publiskiem ūdeņiem uzskatāma Civillikuma 1102.pantā minētā jūras piekrastes josla un tā 1.pielikumā minētie ezeri un upes.

7. Likuma 1.panta otrās daļas 4. un 4.1 punkts piemērojams tikai to reliģisko organizāciju nekustamajam īpašumam, kuras ir reģistrētas atbilstoši Reliģisko organizāciju likumam.

8. Likuma 1.panta otrās daļas 4.1 punktā minētais termins "reliģiskā darbība" piemērojams atbilstoši Reliģisko organizāciju likuma 1.panta 1.punktam.

9. Likuma 1.panta otrās daļas 5.punktā minētais saimnieciskās darbības aizliegums atsevišķu kategoriju zemei ir noteikts likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" un citos likumos par valsts noteiktajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

10. Saimnieciskā darbība ir preču ražošana, darbu izpilde, tirdzniecība, pakalpojumu sniegšana un cita veida darbība par atlīdzību.

11. Likuma 1.panta otrās daļas 6.punkta nosacījumi piemērojami tiem kultūras pieminekļiem, kuri ir iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kas apstiprināts likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" noteiktajā kārtībā.

12. Likuma 1.panta otrās daļas 9.punkta izpratnē dzīvokļa īpašums ir dzīvoklis un kopīpašumā esošās mājas domājamā daļa (jumts, bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas, komunikācijas, iekārtas un citi ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistīti elementi). Individuālā dzīvojamā māja ir ģimenes māja, kur starp tās īpašnieku un citiem iemītniekiem nepastāv nomas vai īres attiecības.

13. Dzīvoklis vai individuālā dzīvojamā māja uzskatāma par izmantotu komercdarbībā, ja tajā tiek veikta saimnieciskā darbība. Dzīvokļa vai individuālās dzīvojamās mājas (mājas daļas) izīrēšana netiek uzskatīta par komercdarbību, ja dzīvokļa īpašums vai individuālā dzīvojamā māja (tās daļa) izīrēta un tiek izmantota dzīvošanai.

14. Piemērojot likuma 1.panta otrās daļas 11.punktu, ar nodokli nav apliekama:

14.1. zeme, kura neatrodas kādas personas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā, kā arī nav nodota lietošanā vai iznomāta;

14.2. bezīpašnieka ēkas, ja tās nav izīrētas vai iznomātas.

15. Piemērojot likuma 2.pantu, šī panta trešās daļas 1.apakšpunktā definētie zemes tiesiskie valdītāji, kuru zemesgabali atrodas lauku apvidū, līdz zemes reformas pabeigšanai nodokli uzsāk maksāt atbilstoši likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 2.panta otrās daļas nosacījumiem.

16. Likuma 5.panta otrajā daļā noteiktais nodokļa atvieglojums piemērojams, ja politiski represētā persona likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" noteiktajā kārtībā ir saņēmusi politiski represētās personas apliecību.

17. Politiski represētā persona, kurai saskaņā ar likuma 5.panta otrās daļas nosacījumiem ir tiesības uz nodokļa atvieglojumu, līdz taksācijas gada 1.februārim iesniedz pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums, šādus dokumentus:

17.1. politiski represētās personas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

17.2. zemesgrāmatas vai nekustamā īpašuma valsts kadastra izziņu par to, kad iegūts nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja statuss;

17.3. iesniegumu par nodokļa atvieglojuma piemērošanu;

17.4. ar politiski represētās personas parakstu apstiprinātu rakstisku apliecinājumu, ka zeme un/vai individuālās dzīvojamās mājas netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā.

18. Pēc pirmreizējas šo noteikumu 17.punktā minēto dokumentu iesniegšanas turpmākajos taksācijas gados iesniedzams tikai šo noteikumu 17.3.apakšpunktā minētais iesniegums un 17.4.apakšpunktā minētais rakstiskais apliecinājums.

19. Ja šo noteikumu 17.punktā minētie dokumenti iesniegti:

19.1. līdz taksācijas gada 30.jūnijam, — nodokļa atvieglojums piemērojams ar taksācijas gada otro pusi;

19.2. pēc taksācijas gada 30.jūnija, — nodokļa atvieglojums piemērojams ar nākamo taksācijas gadu.

20. Piemērojot likuma 6.panta trešajā daļā noteikto iespēju maksāt nodokli reizi gadā avansā, tas samaksājams līdz noteiktajam taksācijas gada pirmā maksājuma termiņam.

21. Piemērojot likuma 8.panta ceturto daļu, Valsts ieņēmumu dienests izlases kārtībā pārbauda pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas, iekasēšanas un uzskaites atbilstību likuma normām.

22. Pēc šo noteikumu 21.punktā minētās pārbaudes Valsts ieņēmumu dienests sastāda aktu:

22.1. ja ir konstatēts, ka pašvaldības dome (padome) ir pieņēmusi nelikumīgu lēmumu, kas nav saistīts ar konkrētu nodokļa maksātāju. Šādā gadījumā pārbaudes veicējs aktu iesniedz Ministru kabineta pilnvarotajam ministram, kurš likuma "Par pašvaldībām" 49.pantā noteiktajā kārtībā aptur nelikumīgos pašvaldības domes (padomes) saistošos noteikumus vai citu normatīvo aktu vai to atsevišķu punktu darbību;

22.2. ja ir konstatēti likuma pārkāpumi attiecībā uz nodokļa aprēķināšanu konkrētam nodokļa maksātājam. Šādā gadījumā pārbaudes veicējs iesaka pašvaldībai novērst attiecīgos pārkāpumus, kā arī rakstiski informē par to attiecīgo nodokļa maksātāju.

23. Piemērojot likuma pārejas noteikumu 3.punktu, Valsts zemes dienests, nosakot katras pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo ar nodokli apliekamo zemes platību taksācijas gadam, izslēdz tās zemes platības, kuras saskaņā ar attiecīgās pašvaldības sniegto informāciju pēc stāvokļa uz pirmstaksācijas gada 1.oktobri neatrodas kādas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā, kā arī nav nodotas lietošanā vai iznomātas.

24. Piemērojot likuma pārejas noteikumu 7.punktu, gadījumos, ja Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes rīcībā vairs nav finansu līdzekļu īpašuma nodokļa atmaksai par 1999.gadu vai viena maksātāja īpašums atrodas vairāku pašvaldību teritorijās un kādā no tām izveidojusies nodokļa pārmaksa, bet citā parāds, pašvaldība Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes norādītajā budžeta kontā piecu darba dienu laikā pārskaita atmaksājamo summu, par kuru saņemta Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes rakstiska informācija.

25. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, veicot nodokļu maksātāju nodokļu auditu un atklājot pārkāpumus īpašuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa par ēkām un būvēm aprēķinos, rakstiski informē par to attiecīgo pašvaldību, norādot papildus aprēķināto nodokļa summu.

26. Piemērojot likuma pārejas noteikumu 9.punkta 1.apakšpunktu, par saimnieciskajā darbībā izmantotām ēkām un būvēm tiek uzskatītas:

26.1. juridiskajām personām — tās bilancē norādītās ēkas un būves;

26.2. fiziskajām personām — ēkas un būves vai to daļas, kuras tiek izmantotas preču ražošanai, darbu izpildei, tirdzniecībai, pakalpojumu sniegšanai un cita veida darbībai par atlīdzību, izņemot ēku vai to daļu izīrēšanu citām personām, ja šīs personas minēto ēku vai tās daļu izmanto dzīvošanai.

27. Piemērojot likuma pārejas noteikumu 9.punkta 2.apakšpunkta "a" apakšpunktu, par lauksaimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām un būvēm uzskatāmas lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamās saimniecības un noliktavu ēkas (govju, cūku un aitu kūtis, staļļi, apjumtie laidari, vistu kūtis, klētis, angāri), kā arī lauksaimniecībā izmantojamās palīgēkas (pagrabi, siltumnīcas, lopbarības tvertnes, tehnikas novietnes, graudu kaltes). Minētais punkts neattiecas uz lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu ēkām un būvēm.

28. Piemērojot likuma pārejas noteikumu 9.punkta 2.apakšpunkta "d" apakšpunktu, par vietējiem cauruļvadiem un kabeļiem uzskatāmi tie, kuri atzarojas no maģistrālajiem cauruļvadiem un līnijām (kabeļiem) vai atrodas vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Vietējie cauruļvadi ir vietējie virszemes vai apakšzemes gāzes cauruļvadi, aukstā un karstā ūdens, tvaika vai saspiestā gaisa cauruļvadi, ūdenstorņi, akas, strūklakas un hidranti, kanalizācijas tīkli un notekūdeņu kolektori. Vietējie kabeļi ir vietējie virszemes vai apakšzemes elektrokabeļi, elektropārvadu līnijas, sakaru kabeļi un palīgietaises (transformatoru stacijas un apakšstacijas, telegrāfa stabi), vietējie televīzijas kabeļi un ar tiem saistītās koplietošanas antenas.

29. Piemērojot likuma pārejas noteikumu 9.punkta 2.apakšpunkta "e" apakšpunktu, par dabas aizsardzībai izmantojamām ēkām un būvēm tiek uzskatītas notekūdeņu attīrīšanas ietaises, ēkas un būves vai to daļas, kurās izvietotas iekārtas gaisu piesārņojošo vielu uztveršanai un utilizācijai, gaisa un ūdens monitoringa stacijas, atkritumu (sadzīves un bīstamo) poligoni un atkritumu uzglabāšanai, pārstrādei, sadedzināšanai un apglabāšanai izmantojamās ēkas un būves.

30. Piemērojot likuma pārejas noteikumu 9.punkta 2.apakšpunkta "f" apakšpunktu, sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem piederošās ēkas un būves netiek apliktas ar nodokli saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 2000.–2001.gadā".

31. Nodokļa maksātājs likuma pārejas noteikumu 9.punkta 3. un 6.apakšpunktā noteikto ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa deklarāciju un pārskatu pašvaldībai un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei var iesniegt, arī nosūtot tos pa pastu. Šādā gadījumā par deklarācijas vai pārskata iesniegšanas dienu ir uzskatāms pasta zīmogā norādītais datums.

32. Pašvaldība un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde var vienoties ar nodokļa maksātāju par ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa deklarācijas un pārskata, kā arī kopsavilkuma deklarācijas un kopsavilkuma pārskata papildu iesniegšanu arī elektroniskā veidā.

33. Piemērojot likuma pārejas noteikumu 9.punkta 5.apakšpunktu, nodokļa maksātājs veic nodokļa maksājumus tās pašvaldības norādītajā budžeta kontā, kuras teritorijā atrodas ar nodokli apliekamās ēkas un būves vai to daļas.

34. Piemērojot likuma pārejas noteikumu 9.punkta 10.apakšpunktu, Valsts ieņēmumu dienests, sniedzot pašvaldībām informāciju par īpašuma nodokļa parādiem, norāda parāda apmēru, kā arī katra parādnieka nosaukumu (vārdu, uzvārdu) un reģistrācijas numuru (personas kodu).

35. Piemērojot likuma pārejas noteikumu 9.punkta 11.apakšpunktu, pēc pašvaldības rakstiska iesnieguma saņemšanas par īpašuma nodokļa parādu un ar to piedziņu saistīto funkciju pārņemšanu Valsts ieņēmumu dienests mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas apzina tos nodokļa maksātājus, kuru ar īpašuma nodokli apliekamie objekti atrodas tikai šīs pašvaldības teritorijā.

36. Pēc šo noteikumu 35.punktā minēto nodokļa maksātāju apzināšanas Valsts ieņēmumu dienests 15 darba dienu laikā nodod attiecīgajai pašvaldībai īpašuma nodokļa parādnieku sarakstu. Minētajā sarakstā norāda katra parādnieka īpašuma nodokļa pamatparāda apmēru un aprēķinātā pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas summu, kā arī pēc pašvaldības pieprasījuma — citu ar īpašuma nodokļa parādu administrēšanu saistītu dokumentāciju (deklarāciju, pārskatu kopijas).

37. Pašvaldība pēc īpašuma nodokļa parādnieku saraksta saņemšanas no Valsts ieņēmumu dienesta rakstiski informē nodokļa maksātājus par parāda piedzīšanas funkciju pārņemšanu un īpašuma nodokļa parāda apmēru, norādot kontu, kurā ieskaitāmi īpašuma nodokļa parādu maksājumi par iepriekšējiem taksācijas periodiem.

38. Ja nodokļa maksātājs nepiekrīt pašvaldības informācijā norādītajam parāda apmēram, 30 dienu laikā pēc rakstiskās informācijas saņemšanas nodokļa maksātājs var rakstiski pieprasīt Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt īpašuma nodokļa pamatparāda, pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas aprēķinus, informējot par to pašvaldību. Valsts ieņēmumu dienests pārbaudi veic trīs mēnešu laikā pēc nodokļa maksātāja prasības saņemšanas un par tās rezultātiem rakstiski informē nodokļa maksātāju un attiecīgo pašvaldību.

39. Piemērojot likuma pārejas noteikumu 10.punktu, nodokļa maksātāji līdz 2000.gada 1.maijam iesniedz Valsts zemes dienestā pieprasījumu aktualizēt to ēku un būvju inventarizācijas vērtību, kurām inventarizācijas vērtība ir noteikta pirms 1997.gada 1.janvāra. 2000.gada laikā noteiktā inventarizācijas vērtība nodokļa aprēķināšanas vajadzībām tiek pielīdzināta ar nodokli apliekamā objekta inventarizācijas vērtībai uz 2000.gada 1.janvāri.

40. Pēc pašvaldības pieprasījuma Valsts zemes dienests reizi ceturksnī sniedz attiecīgajai pašvaldībai informāciju par aktualizētajām ēku un būvju inventarizācijas vērtībām.

Noslēguma jautājumi

41. Šo noteikumu 17.punktā minētos dokumentus nodokļa atvieglojuma saņemšanai par 2000.gadu represētās personas iesniedz līdz 2000.gada 1.maijam pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

42. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 6.jūlija noteikumus Nr.246 "Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 224./226.nr.).

Ministru prezidents A.Šķēle

Finansu ministrs E.Krastiņš