Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: vēl nav spēkā
Ministru kabineta noteikumi Nr. 590

Rīgā 2021. gada 31. augustā (prot. Nr. 58 3. §)
Kārtība, kādā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta
Izdoti saskaņā ar Grāmatvedības likuma
21. panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta.

2. Noteikumi neattiecas uz šādiem gadījumiem:

2.1. uzņēmums beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa, to reorganizējot apvienošanas, pārveidošanas vai sašķelšanas ceļā, arī tad, ja šā uzņēmuma mantu un saistības pilnībā pārņem attiecīgā koncerna mātes sabiedrība (Gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē) vai cita meitas sabiedrība;

2.2. beidz pastāvēt pašvaldība, budžeta iestāde, no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona un budžeta nefinansēta iestāde (Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē), to reorganizējot vai izbeidzot tās darbību;

2.3. tiek izbeigta tāda uzņēmuma darbība, kurš, izmantojot Grāmatvedības likuma 10. panta trešajā daļā paredzēto iespēju, kārto grāmatvedības reģistrus vienkāršā ieraksta sistēmā.

II. Uzņēmuma darbības izbeigšana

3. Izbeidzot uzņēmuma darbību likvidācijas vai maksātnespējas procesa gadījumā, uzņēmuma mantu un saistības novērtē un uzņēmuma darbības slēguma finanšu pārskata bilancē norāda šādi:

3.1. bilances aktīvā:

3.1.1. ķermeniskās lietas (piemēram, zemes gabalus, ēkas, transportlīdzekļus, preces) un bezķermeniskās lietas (piemēram, koncesijas, licences, finanšu instrumentus) novērtē summās, kas atbilst šo lietu paredzamajiem neto pārdošanas ieņēmumiem. Paredzamos neto pārdošanas ieņēmumus aprēķina kā starpību starp attiecīgās lietas aplēsto pārdošanas cenu un aplēstajām tiešajām pārdošanas izmaksām (piemēram, attiecīgās lietas sagatavošana pārdošanai, brokeru un citu starpnieku komisijas maksa). Lietām, kuras iespējams pārdot tikai pēc attiecīgā ražošanas procesa pabeigšanas (piemēram, nepabeigtajiem ražojumiem), neto pārdošanas ieņēmumus aprēķina kā starpību starp aplēsto pārdošanas cenu un aplēstajām pabeigšanas un pārdošanas izmaksām;

3.1.2. aizdevumus un citus prasījumus, arī nākamo periodu izmaksas un uzkrātos ieņēmumus (ja tādi ir) novērtē atbilstoši summām, kuru saņemšana netiek apšaubīta (kuras būs iespējams iekasēt);

3.1.3. neiekļauj uzņēmuma īpašumā esošo pašu akciju vai daļu summu (to pārklasificē par akciju vai daļu kapitāla (pamatkapitāla) samazinājumu);

3.2. bilances pasīvā:

3.2.1. saistības, tai skaitā ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru parādus, arī uzkrājumus, nākamo periodu ieņēmumus un uzkrātās saistības (ja tādas ir), kā arī saistības, kuras rodas uzņēmuma likvidācijas dēļ (piemēram, pret darbiniekiem sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu, pret darījumu partneriem noslēgto līgumu laušanas dēļ), novērtē atbilstoši summām, kuru lielums ir saskaņots ar kreditoriem un kuras ir pienākums segt. Ja kreditora prasījums ir strīdīgs, summu, kas pienākas kreditoram, novērtē atbilstoši likvidējamā uzņēmuma grāmatvedības datiem;

3.2.2. pašu kapitālu apvieno vienā postenī (izņemot gadījumus, kad tiesību aktos, kuri reglamentē attiecīgā uzņēmuma darbības izbeigšanu un likvidēšanu, ir noteikta atšķirīga kārtība) un novērtē summā, kuru aprēķina šādi:

3.2.2.1. aprēķina starpību starp apmaksātā akciju vai daļu kapitāla (pamatkapitāla) summu un uzņēmuma īpašumā esošo pašu akciju vai daļu summu;

3.2.2.2. šo noteikumu 3.2.2.1. apakšpunktā minēto starpību attiecīgi palielina vai samazina par akciju (daļu) emisijas uzcenojuma vai nocenojuma summu, kā arī peļņas sadales rezultātā izveidoto rezervju un nesadalītās peļņas vai nesegto zaudējumu atlikumiem;

3.2.3. neiekļauj ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi un finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervi (ja tādas ir) (to atlikumus pārklasificē par ieņēmumiem).

4. Uzņēmuma darbības slēguma finanšu pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai citā pārskatā par saimnieciskās darbības rezultātiem (piemēram, ieņēmumu un izdevumu pārskatā), kāds paredzēts attiecīgā uzņēmuma gada pārskata sagatavošanu reglamentējošos normatīvajos aktos vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos (turpmāk – peļņas vai zaudējumu aprēķins):

4.1. norakstītās ķermenisko un bezķermenisko lietu vērtības samazinājuma summas, neiekasējamās prasījumu summas, nākamo periodu izmaksu un uzkrāto ieņēmumu summas (ja tādas ir) iekļauj kā izmaksas;

4.2. norakstītos ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves un finanšu instrumentu patiesās vērtības rezerves (ja tādas ir) atlikumus vai pārpalikumus (ja tādi ir) iekļauj kā ieņēmumus. Ja ķermeniska vai bezķermeniska lieta iepriekš ir tikusi pārvērtēta augstākā vērtībā un tās vērtības palielinājuma summa tika ietverta kādā no minētajām rezervēm, tad šīs lietas vērtības samazinājuma summas norakstīšanai vispirms izlieto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, bet peļņas vai zaudējumu aprēķina ieņēmumos iekļauj tikai no attiecīgās rezerves nenorakstītās summas pārpalikumu.

5. Šo noteikumu 3.1. apakšpunktu var nepiemērot, ja tiek izbeigta individuālā komersanta, individuālā uzņēmuma, zemnieka un zvejnieka saimniecības, biedrības, nodibinājuma, arodbiedrības un arodbiedrību apvienības, politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības, reliģiskās organizācijas un tās iestādes darbība un nav paredzēta minētā uzņēmuma mantas pārdošana, jo tas nav nepieciešams kreditoru prasījumu apmierināšanai, bet visu mantu un saistības atbilstoši tiesību aktiem, kuri reglamentē attiecīgā uzņēmuma darbības izbeigšanu un likvidēšanu, vai šā uzņēmuma statūtiem pārņem likvidējamā uzņēmuma vienīgais īpašnieks vai cita persona. Minētā uzņēmuma darbības slēguma finanšu pārskata bilancē mantu novērtē saskaņā ar attiecīgā uzņēmuma gada pārskata sagatavošanu reglamentējošos normatīvajos aktos paredzētajiem novērtēšanas noteikumiem, piemērojot darbības turpināšanas principu, ja šāda novērtēšanas kārtība atbilst lēmumam par šā uzņēmuma darbības izbeigšanu.

6. Ja likvidācijas vai maksātnespējas procesa gadījumā tiek izbeigta tāda uzņēmuma darbība, uz kuru attiecas Gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu likums, šāda uzņēmuma darbības slēguma finanšu pārskata bilancē mantu un saistības novērtē saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" 278., 279., 280. un 281. punktā minēto kārtību.

7. Sagatavojot Komerclikumā un Kooperatīvo sabiedrību likumā minēto likvidācijas slēguma finanšu pārskatu:

7.1. attiecīgajos bilances aktīva posteņos (piemēram, krājumi, nauda) norāda mantas atlikumu (ja tāds ir) pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas;

7.2. bilances pasīva postenī "Likvidācijas kapitāls" norāda summu, kas atbilst minētajam mantas atlikumam un pienākas uzņēmuma dalībniekiem un ko ņem par pamatu uzņēmuma atlikušās mantas sadales plāna sagatavošanai un likvidācijas kvotas aprēķināšanai.

8. Ja likvidācijas vai maksātnespējas procesa gadījumā tiek izbeigta tāda uzņēmuma darbība, uz kuru attiecas Gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu likums, šāda uzņēmuma likvidācijas slēguma finanšu pārskatu sagatavo saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" 285. un 286. punktā minēto kārtību.

III. Uzņēmuma struktūrvienības darbības izbeigšana

9. Ja uzņēmuma struktūrvienības (pamatdarbības veids, filiāle vai cita skaidri atšķirama uzņēmuma sastāvdaļa) darbība tiek izbeigta, uz šo struktūrvienību attiecināmo uzņēmuma mantas un saistību daļu (ieskaitot tās, kuras radušās struktūrvienības likvidācijas dēļ) novērtē grāmatvedībā un norāda finanšu pārskatos saskaņā ar attiecīgā uzņēmuma gada pārskata sagatavošanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Finanšu pārskatos papildus sniedz detalizētu informāciju par zaudējumiem, kurus radījusi mantas vērtības samazināšanās un saistību summas palielināšanās uzņēmuma struktūrvienības darbības izbeigšanas dēļ, norādot zaudējumu summas aprēķināšanas pamatojumu un ietekmi uz uzņēmuma finanšu pārskata sastāvdaļu posteņu novērtējumu.

10. Ja finanšu informāciju, kas tieši attiecas uz struktūrvienību, kuras darbību paredzēts izbeigt nākamajā pārskata gadā, uzņēmuma grāmatvedībā gada pārskata sagatavošanas laikā ir iespējams skaidri nodalīt no informācijas, kas attiecas uz visu uzņēmumu kopumā, tad gada pārskatā (piemēram, finanšu pārskata pielikumā vai vadības ziņojumā) uzņēmums par minēto struktūrvienību atsevišķi sniedz šādu sākotnējo informāciju:

10.1. struktūrvienība, uz kuru šī informācija attiecas;

10.2. paredzamais struktūrvienības darbības izbeigšanas laiks;

10.3. bilances aktīvu vērtības kopsumma (pēc uzņēmuma grāmatvedības datiem bilances datumā), kurus uzņēmums paredzējis atsavināt vai likvidēt saistībā ar struktūrvienības darbības izbeigšanu nākamajā pārskata gadā;

10.4. parastās darbības ieņēmumu, izmaksu, peļņas vai zaudējumu (pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa) vai attiecīgo neto naudas plūsmu summas, kas pašreizējā pārskata gadā attiecas uz struktūrvienību, kuras darbību paredzēts izbeigt. Neto naudas plūsma šo noteikumu izpratnē ir naudas ieņēmumu pārsniegums pār naudas maksājumiem un izdevumiem, kas attiecas uz konkrēto uzņēmuma darbības virzienu (piemēram, pamatdarbība, ieguldīšanas darbība, finansēšanas darbība).

11. Turpmākajos pārskata gados pēc sākotnējās informācijas sniegšanas par struktūrvienības darbības izbeigšanu, sagatavojot gada pārskatu, attiecīgo informāciju aktualizē saistībā ar jebkurām būtiskām izmaiņām, sniedzot informāciju par to, kas izraisījis šīs izmaiņas.

IV. Noslēguma jautājumi

12. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumus Nr. 583 "Uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un atspoguļošana finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 151. nr.; 2006, 193. nr.; 2009, 110. nr.; 2011, 122. nr.).

13. Noteikumi stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Finanšu ministrs J. Reirs
01.01.2022