Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 61

Rīgā 2021. gada 1. jūnijā

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 25 5. p.)
Normatīvie noteikumi par darbības atjaunošanas plānā papildus iekļaujamās informācijas saturu un plāna iesniegšanas kārtību
I. Vispārīgie jautājumi

1. "Normatīvie noteikumi par darbības atjaunošanas plānā papildus iekļaujamās informācijas saturu un plāna iesniegšanas kārtību" (tālāk tekstā – noteikumi) papildus Eiropas Savienības tieši piemērojamajiem tiesību aktiem nosaka: 

1.1. darbības atjaunošanas plānā papildus ietveramo informāciju par grupas sabiedrībām un filiālēm;

1.2. darbības atjaunošanas plānā ietveramo scenāriju izstrādes minimālās prasības;

1.3. darbības atjaunošanas plānā ietveramo kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju minimālās prasības;

1.4. darbības atjaunošanas plāna izstrādes atvieglotās prasības;

1.5. darbības atjaunošanas plāna iesniegšanas kārtību.

2. Noteikumi ir saistoši Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā minētajām iestādēm (tālāk tekstā – iestāde), izņemot kredītiestādes, kas ir nozīmīgās uzraudzītās kredītiestādes.

3. Iestāde darbības atjaunošanas plānu izstrādā, ievērojot šajos noteikumos noteiktās prasības, kā arī prasības, kas izriet no:

3.1. Eiropas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/778 (2016. gada 2. februāris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz apstākļiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem pilnībā vai daļēji var atlikt ārkārtas ex post maksājumus, un par kritērijiem darbību, pakalpojumu un operāciju noteikšanai attiecībā uz kritiski svarīgajām funkcijām un darbības jomu un saistīto pakalpojumu noteikšanu attiecībā uz galvenajām darbības jomām, (tālāk tekstā – Regula (ES) Nr. 2016/778);

3.2. Eiropas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1075 (2016. gada 23. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē atveseļošanas plānu, noregulējuma plānu un grupas noregulējuma plānu saturu, minimālos kritērijus, kas kompetentajai iestādei ir jānovērtē attiecībā uz atveseļošanas plāniem un grupas atveseļošanas plāniem, nosacījumus grupas finansiālajam atbalstam, prasības neatkarīgiem vērtētājiem, norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru līgumisku atzīšanu, paziņošanas prasību un apturēšanas paziņojuma procedūras un saturu un noregulējuma kolēģiju operatīvās funkcijas, (tālāk tekstā – Regula (ES) Nr.  2016/1075).

4. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

4.1. darbības atjaunošanas pasākums (recovery option) darbības atjaunošanas plānā ietverto darbību kopums, lai uzturētu vai atjaunotu iestādes finansiālo stāvokli un ilgtermiņa dzīvotspēju krīzes apstākļos;

4.2. idiosinkrātiskas nozīmes notikums – notikums, kura iestāšanās varētu radīt būtiskus traucējumus iestādes darbībā un negatīvi ietekmēt iestādes finansiālo stāvokli un ilgtermiņa dzīvotspēju;

4.3. iespējamās krīzes scenārijs – uz pamatotiem pieņēmumiem balstīti modelēti iekšēji vai ārēji notikumi, nelabvēlīgas izmaiņas makroekonomiskajos rādītājos vai tirgus nosacījumos vai to kopums, kas rada traucējumus iestādes darbībā un negatīvi ietekmē iestādei piemītošo būtisko risku līmeni un finanšu un kapitāla rādītājus;

4.4. sistēmiskas nozīmes notikums – notikums, kura iestāšanās varētu radīt būtiskus finanšu sistēmas darbības traucējumus un negatīvi ietekmēt finanšu sistēmu un tautsaimniecību kopumā;

4.5. citi šajos noteikumos lietotie termini atbilst Regulas (ES) Nr. 2016/778, Regulas (ES) Nr.  2016/1075, Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma, Kredītiestāžu likuma, Finanšu instrumentu tirgus likuma, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā – Komisija) normatīvo noteikumu, kas nosaka prasības kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveidei, terminu lietojumam.

5. Iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver informāciju par:

5.1. darbības atjaunošanas plānā noteiktajiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem, to aprēķina metodiku un noteiktajiem robežlielumiem atbilstoši šo noteikumu 1. un 2. pielikumam vai brīvā formā;

5.2. darbības atjaunošanas plānā noteikto iespējamās krīzes scenāriju ietekmes novērtējuma un darbības atjaunošanas pasākumu ietekmes un efektivitātes novērtējuma rezultātiem atbilstoši šo noteikumu 5. un 6. pielikumam vai brīvā formā.

6. Par darbības atjaunošanas plāna izstrādi, uzturēšanu un īstenošanu atbild iestādes padome vai dalībnieku sapulce (tālāk tekstā – lēmējinstitūcija) un valde. Ja darbības atjaunošanas plāna izstrādi un uzturēšanu nodrošina trešā persona – ārpakalpojumu sniedzējs –, iestādes lēmējinstitūcija un valde ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savu.

7. Iestādes lēmējinstitūcija nosaka un apstiprina darbības atjaunošanas plāna izstrādes, novērtēšanas un uzturēšanas pamatnostādnes. Ja iestādei nav piemērotas darbības atjaunošanas plāna izstrādes atvieglotās prasības saskaņā ar šo noteikumu V nodaļu, iestādes lēmējinstitūcija vismaz reizi gadā pārskata un apstiprina darbības atjaunošanas plāna saturu.

8. Iestādes valde nodrošina darbības atjaunošanas plāna izstrādi, regulāru novērtēšanu un uzturēšanu saskaņā ar lēmējinstitūcijas noteiktajām darbības atjaunošanas plāna izstrādes, novērtēšanas un uzturēšanas pamatnostādnēm. Iestādes valde apstiprina atbilstošus iestādes iekšējos normatīvos aktus darbības atjaunošanas plāna izstrādei, novērtēšanai, uzturēšanai un īstenošanai.

II. Darbības atjaunošanas plānā papildus ietveramā informācija par grupas sabiedrībām un filiālēm

9. Iestāde, kas ir Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība (tālāk tekstā – LR reģistrēta ES mātes sabiedrība), grupas darbības atjaunošanas plānā ietver informāciju par prudenciālās konsolidācijas grupā ietilpstošajām grupas sabiedrībām, kā arī par filiālēm. Ietverot darbības atjaunošanas plānā informāciju par trešajā valstī reģistrētajām grupas sabiedrībām un filiālēm, LR reģistrēta ES mātes sabiedrība ievēro darbības atjaunošanas plānošanai piemērojamo regulējumu attiecīgajā reģistrācijas valstī.

10. LR reģistrēta ES mātes sabiedrība veic stratēģisko analīzi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2016/1075 7. pantu un, ņemot vērā identificētās galvenās darbības jomas un kritiski svarīgās funkcijas, ko nodrošina grupas sabiedrības un filiāles atbilstoši minētā panta 1. punkta b) apakšpunktam, tās iedala šādās kategorijās:

10.1. grupas sabiedrības un filiāles, kas ir nozīmīgas grupai (grupai nozīmīgas vienības jeb group-relevant entities);

10.2. grupas sabiedrības un filiāles, kas ir nozīmīgas vienā vai vairākās dalībvalstīs (vietējās nozīmes vienības jeb locally relevant entities);

10.3. grupas sabiedrības un filiāles, kas nav nozīmīgas ne grupai, ne kādas dalībvalsts ekonomikai (nenozīmīgas vienības).

11. LR reģistrēta ES mātes sabiedrība kā grupai nozīmīgas vienības norāda grupas sabiedrības un filiāles, kas atbilst vismaz vienam no Regulas (ES) Nr. 2016/1075 7. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, neatkarīgi no šo vienību nozīmīguma dalībvalstī.

12. Grupas sabiedrības un filiāles, kas nav noteiktas kā grupai nozīmīgas saskaņā ar šo noteikumu 11. punktu, bet nodrošina kritiski svarīgas funkcijas atbilstoši Regulas (ES) Nr.  2016/1075 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajām prasībām, LR reģistrēta ES mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā norāda kā vietējās nozīmes vienības.

13. Grupas sastāvā ietilpstošās citas sistēmiski nozīmīgas iestādes (O-SII), kā arī filiāles, kas ir noteiktas kā ļoti nozīmīgas un nodrošina kritiski svarīgas funkcijas ("significant-plus" branches) atbilstoši Eiropas Banku iestādes 2018. gada 16. februāra pamatnostādnēm par nozīmīgu filiāļu uzraudzību (EBA/GL/2017/14), LR reģistrēta ES mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā norāda kā grupai nozīmīgas vai kā vietējās nozīmes vienības.

14. Grupas sabiedrības un filiāles, kas neatbilst šo noteikumu 11.13. punktā minētajiem kritērijiem, LR reģistrēta ES mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā norāda kā nenozīmīgas vienības.

15. LR reģistrēta ES mātes sabiedrība nosaka grupas sabiedrību un filiāļu nozīmīguma noteikšanas kārtību un ietver attiecīgo informāciju darbības atjaunošanas plānā.

16. Informāciju par grupas sabiedrībām un filiālēm darbības atjaunošanas plānā LR reģistrēta ES mātes sabiedrība ietver tādā apjomā, lai tā būtu visaptveroša, savstarpēji integrēta un saskaņota. LR reģistrēta ES mātes sabiedrība norāda informāciju par grupas sabiedrību un filiāļu savstarpējo saistību (interconnectedness), kā arī par to nozīmīgumu attiecīgajās dalībvalstīs.

17. Par grupai nozīmīgajām vienībām LR reģistrēta ES mātes sabiedrība sniedz detalizētu informāciju visās darbības atjaunošanas plāna nodaļās. Ietverot informāciju par vietējās nozīmes vienībām, LR reģistrēta ES mātes sabiedrība īpašu uzmanību pievērš to finanšu stāvokļa atjaunošanai un finanšu pakalpojumu sniegšanas un kritiski svarīgu funkciju saglabāšanas nodrošināšanai, iestājoties krīzes situācijai.

18. Informāciju par filiālēm, kas ir nozīmīgas grupai vai kādā no dalībvalstīm, LR reģistrēta ES mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā ietver vai nu atsevišķi, vai kopā ar informāciju par sabiedrību, kuras sastāvā tās ietilpst, ievērojot grupas organizatorisko struktūru un ņemot vērā darbības atjaunošanas plāna rādītāju monitoringa, krīžu eskalācijas un lēmumu pieņemšanas procedūras, kā arī darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanas procesa kārtību.

19. Informāciju par nenozīmīgām vienībām LR reģistrēta ES mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā ietver organizatoriskās struktūras diagrammas vai tabulas formā, kā arī apraksta to vietu grupas kopējā stratēģijā.

20. Ietverot informāciju par darbības atjaunošanas procesa pārvaldību un darbības atjaunošanas pasākumiem grupas sabiedrībās un filiālēs, LR reģistrēta ES mātes sabiedrība ņem vērā Eiropas Banku iestādes 2018. gada 26. janvāra ieteikumu par vienību iekļaušanu grupas atveseļošanas plānā EBA/REC/2017/02 (Recommendation on the coverage of entities in a group recovery plan).

III. Darbības atjaunošanas plānā ietveramo scenāriju izstrādes minimālās prasības

21. Iespējamās krīzes scenāriju (tālāk tekstā arī – scenārijs) izstrādes mērķis ir noteikt hipotētisku negatīvu notikumu kopumu, attiecībā uz kuru iestāde vērtē darbības atjaunošanas plānā ietverto darbības atjaunošanas pasākumu efektivitāti un rādītāju piemērotību.

22. Iestāde izstrādā un darbības atjaunošanas plānā ietver vismaz vienu scenāriju katram no šādiem notikumu veidiem:

22.1. sistēmiskas nozīmes notikums;

22.2. idiosinkrātiskas nozīmes notikums;

22.3. sistēmiskas nozīmes notikuma un idiosinkrātiskas nozīmes notikuma kombinācija, kad notikumi iestājas vienlaicīgi un savstarpēji saistīti.

24. Iestādei ieteicams izstrādāt scenārijus papildus šo noteikumu 22. un 23. punktā noteiktajām minimālajām prasībām, lai nodrošinātu, ka scenāriju skaits ir samērīgs ar iestādes komercdarbības raksturu, lielumu, savstarpējo saistību ar citām iestādēm un finanšu sistēmu kopumā, kā arī ar iestādes finansējuma modeļiem (funding models).

25. Katru scenāriju iestāde izstrādā atbilstoši šādām prasībām:

25.1. scenārijs ir balstīts uz notikumiem, kas attiecināmi uz iestādi un ir tās darbībai nozīmīgi (most relevant), ņemot vērā iestādes juridisko struktūru, lielumu, komercdarbības un finansējuma modeli, veiktās darbības (activities), savstarpējo saistību ar citām iestādēm un finanšu sistēmu kopumā un iestādes darbībai piemītošos riskus (ievainojamību), kā arī citus nozīmīgus iestādi un tās darbību raksturojošus faktorus;

25.2. scenārijs ietver negatīvas ietekmes notikumus, tostarp notikumus ar strauju un pakāpenisku attīstību, kuru radītais apdraudējums varētu izraisīt iestādes maksātnespēju (failure), ja vien savlaicīgi netiktu īstenoti darbības atjaunošanas pasākumi;

25.3. scenārijs ir balstīts uz ārkārtas (exceptional) notikumiem, kuru iestāšanās ir ticama;

25.4. scenārija izstrādē izmanto reverso stresa testēšanu;

25.5. scenārijā izmantotie pieņēmumi tiek aprakstīti un pamatoti.

26. Iestāde izvērtē katrā scenārijā ietverto notikumu ietekmi vismaz uz šādiem iestādes darbību raksturojošiem elementiem:

26.1. pašu kapitāls;

26.2. likviditāte;

26.3. riska profils;

26.4. rentabilitāte;

26.5. finansējums;

26.6. finanšu pakalpojumi, tai skaitā maksājumu un norēķinu pakalpojumi;

26.7. reputācija.

27. Izstrādājot sistēmiskas nozīmes notikuma scenārijus, iestāde ņem vērā vismaz šādu notikumu ietekmi uz tās darbību, ievērojot šo noteikumu 25. punkta prasības:

27.1. darījumu attiecību pārtraukšana ar nozīmīgiem darījumu partneriem vai šādu darījumu partneru maksātnespēja (failure), kas var negatīvi ietekmēt vispārējo finanšu sistēmas stabilitāti;

27.2. starpbanku aizdevumu tirgus likviditātes samazinājums;

27.3. iestādes darbībai nozīmīgas valsts riska paaugstināšanās un vispārēja kapitāla aizplūšana no valsts, kas ir nozīmīga iestādes darbībai;

27.4. nelabvēlīgas izmaiņas aktīvu cenā vienā vai vairākos tirgos;

27.5. makroekonomiskās situācijas pasliktināšanās.

28. Izstrādājot idiosinkrātiskas nozīmes notikuma scenārijus, iestāde ņem vērā vismaz šādu notikumu ietekmi uz tās darbību, ievērojot šo noteikumu 25. punkta prasības:

28.1. darījumu attiecību pārtraukšana ar nozīmīgiem darījumu partneriem vai šādu darījumu partneru maksātnespēja (failure);

28.2. iestādes reputācijas pasliktināšanās;

28.3. apjomīga noguldījumu aizplūšana;

28.4. nelabvēlīgas aktīvu, kuros iestādei ir būtiski ieguldījumi, vērtības izmaiņas;

28.5. būtiski aizdevumos izsniegto līdzekļu zaudējumi;

28.6. būtiski operacionālā riska radīti zaudējumi;

28.7. iespējamās soda sankcijas.

29. Atsevišķu scenāriju izstrādāšanu grupai nozīmīgajām vienībām un vietējās nozīmes vienībām neveic, ja LR reģistrētas ES mātes sabiedrības scenāriju pieņēmumi grupas mērogā aptver arī šo vienību galvenās darbības jomas un kritiski svarīgās funkcijas, kā arī nodrošina iespēju novērtēt krīzes ietekmi attiecīgajā vienībā vai jurisdikcijā. LR reģistrēta ES mātes sabiedrība atsevišķus scenārijus šīm vienībām izstrādā un ietver darbības atjaunošanas plānā, ja attiecīgo vienību biznesa modelis ir unikāls, nepastāv to būtiska mijiedarbība ar citām grupas sabiedrībām un filiālēm un tādējādi ir nepieciešams novērtēt krīzes ietekmi uz to darbību.

30. Grupas darbības atjaunošanas plānā LR reģistrēta ES mātes sabiedrība var ietvert arī scenāriju, kad ekonomiskas vai finansiālas grūtības rodas dalībvalstī, kurā ir reģistrēta grupai nozīmīga vienība, un tad izplatās grupā tādā veidā, ka LR reģistrēta ES mātes sabiedrība nav spējīga nodrošināt finanšu atbalsta sniegšanu šai vienībai.

IV. Darbības atjaunošanas plānā ietveramo kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju minimālās prasības

31. Iestāde nodrošina, ka darbības atjaunošanas plānā ietverto rādītāju kopums:

31.1. atbilst iestādes darbības modelim un stratēģijai, tajā ietvertie rādītāji ir piemēroti iestādes riska profilam, kā arī identificē iestādes darbībai piemītošos riskus (vulnerabilities), kas apdraud iestādes finansiālo stāvokli un var izraisīt tā pasliktināšanos;

31.2. atbilst iestādes lielumam, sarežģītībai un grupas struktūrai un rādītāju skaits ir pietiekams, lai identificētu situācijas pasliktināšanos dažādās iestādes darbības jomās, kā arī grupas sabiedrībās un filiālēs (ja iestāde ir LR reģistrēta ES mātes sabiedrība), vienlaikus nodrošinot šo rādītāju pārskatāmību un pārvaldību;

31.3. identificē situācijas, kad iestādei jāpieņem lēmums par darbības atjaunošanas plānā noteikto pasākumu īstenošanu (tai skaitā grupas sabiedrībās un filiālēs, ja iestāde ir LR reģistrēta ES mātes sabiedrība);

31.4. atbilst iestādes iekšējās kontroles sistēmas risku pārvaldīšanas struktūrai (framework) un ir saskaņots ar iestādes noteiktajiem likviditātes, pašu kapitāla pietiekamības, darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plāniem un iekšējiem normatīvajiem aktiem;

31.5. ir integrēts iestādes iekšējās kontroles un vadības informācijas sistēmās un pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesā;

31.6. ietver arī tādus rādītājus, kas ir vērsti uz nākotni (forward-looking indicators).

32. Iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver šo noteikumu 1. pielikumā noteiktos kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, kas atbilst šādām rādītāju grupām:

32.1. kapitāla rādītāji;

32.2. likviditātes rādītāji;

32.3. rentabilitātes rādītāji;

32.4. aktīvu kvalitātes rādītāji;

32.5. tirgus situāciju raksturojošie rādītāji;

32.6. makroekonomiskie rādītāji.

33. Iestāde, to attiecīgi pamatojot, darbības atjaunošanas plānā neietver šo noteikumu 32.5. un 32.6. punktā norādītajām rādītāju grupām atbilstošus kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, ja tai šādi rādītāji nav piemēroti, ņemot vērā tās komercdarbības raksturu, lielumu un sarežģītību, riska profilu, juridisko struktūru un formu.

34. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, to attiecīgi pamatojot, plānā neietver šo noteikumu 32.1.–32.4. punktā norādītajām rādītāju grupām atbilstošus kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, ja tai šādi rādītāji nav saistoši vai piemēroti, ņemot vērā tās komercdarbības raksturu, lielumu un sarežģītību, riska profilu, juridisko struktūru un formu.

35. Iestāde pēc izvēles darbības atjaunošanas plānā ietver šo noteikumu 2. pielikumā minētos rādītājus, kā arī citus rādītājus, ievērojot šajos noteikumos paredzētos rādītāju noteikšanas principus.

36. Ievērojot grupas biznesa modeli, iekšējās pārvaldības struktūru, kā arī grupas sabiedrību un filiāļu darbības specifiku un tām piemītošos specifiskos riskus, LR reģistrēta ES mātes sabiedrība apsver nepieciešamību darbības atjaunošanas plānā ietvert un atbilstoši kalibrēt papildu rādītājus, kas attiecas uz:

36.1. grupai nozīmīgajām vienībām;

36.2. grupas sabiedrībām un filiālēm, kas atbalsta galvenās darbības jomas vai kritiski svarīgas funkcijas;

36.3. grupas sabiedrībām un filiālēm, kas nodrošina kritiski svarīgas funkcijas.

37. Iestāde apraksta kārtību, kādā nosaka kvantitatīvo rādītāju robežlielumus. Iestāde ievēro progresivitātes principu (t.s. "traffic light approach"), lai savlaicīgi spētu konstatēt negatīvas izmaiņas un prognozēt rādītāju robežlielumu sasniegšanu, kā arī efektīvi īstenot darbības atjaunošanas plānā noteiktos darbības atjaunošanas pasākumus, ņemot vērā rādītāju robežlielumu pārsniegšanas apmērus un iespējamo izmaiņu iestāšanās periodu. Attiecībā uz kvalitatīvajiem rādītājiem iestāde nosaka notikumus, kuru iestāšanās var tikt uzskatīta par robežlieluma sasniegšanu.

38. Iestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskata darbības atjaunošanas plānā ietvertos rādītājus un to robežlielumus.

39. Iestādes vadības informācijas sistēma nodrošina, ka iestāde var veikt darbības atjaunošanas plānā ietverto rādītāju regulāru pārraudzību, kā arī pēc Komisijas pieprasījuma var savlaicīgi sniegt informāciju par darbības atjaunošanas plāna rādītāju faktiskajām vērtībām un to robežlielumiem.

40. Iestāde nekavējoties informē Komisiju, ja tā pieņem lēmumu neīstenot darbības atjaunošanas plānā noteiktos darbības atjaunošanas pasākumus gadījumā, kad tiek sasniegts kāds no noteikto rādītāju robežlielumiem, to argumentēti pamatojot.

Kapitāla rādītāji

41. Kapitāla rādītāji atspoguļo faktiskās (actual) vai iespējamās pašu kapitāla apmēra vai kvalitātes izmaiņas.

42. Nosakot kapitāla rādītājus, iestāde ņem vērā, ka rādītāji informāciju par pašu kapitāla apmēra vai kvalitātes izmaiņām var sniegt novēloti un pasākumu īstenošanai, lai atjaunotu iestādes pašu kapitāla apmēru vai uzlabotu tā kvalitāti, var būt nepieciešams ilgāks laika periods, kā arī to īstenošanu var ietekmēt tirgus vai kādi citi apstākļi.

43. Iestāde nosaka kapitāla rādītāju robežlielumus, ņemot vērā tās riska profilu, nepieciešamo laiku darbības atjaunošanas plānā noteikto pasākumu īstenošanai un to efektivitāti (recovery capacity), kā arī apsvērumus, kādā laika periodā varētu notikt pašu kapitāla apmēra vai kvalitātes izmaiņas.

44. Iestāde attiecībā uz kapitāla rādītājiem, kas balstīti uz iestādei saistošām pašu kapitāla prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr.  575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 92. pantam un attiecīgi Kredītiestāžu likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktam vai Finanšu instrumentu tirgus likuma 139. panta 11.7 daļas 1. punktam, taču neņemot vērā kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta atbilstoši Kredītiestāžu likuma 35.22, 35.23, 35.24 vai 35.25 pantam vai Finanšu instrumentu tirgus likuma 121.1 pantam, robežlielumus nosaka augstākus par šādu prasību līmeni, lai nodrošinātu, ka to sasniegšanas gadījumā iestāde, kaut arī turpina ievērot tai saistošās pašu kapitāla prasības, savlaicīgi pieņem lēmumu par savu rīcību.

Likviditātes rādītāji

45. Likviditātes rādītāji atspoguļo faktisko vai iespējamo iestādes spēju segt savas esošās un plānotās likviditātes un finansējuma vajadzības, tostarp riska darījumus (exposures) grupas ietvaros un no ārpusbilances pozīcijām izrietošās saistības.

46. Likviditātes rādītāji attiecas gan uz iestādes īstermiņa, gan ilgtermiņa likviditātes un finansējuma vajadzībām, kā arī atspoguļo iestādes atkarības līmeni no finansējuma, kas piesaistīts no privātpersonām, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (retail) un pārējiem darījumu partneriem (wholesale), ja nepieciešams, iedalot finansējumu pēc būtiskajām valūtām.

47. Iestāde nosaka likviditātes rādītāju robežlielumus tādā līmenī, lai nodrošinātu tai saistošo minimālo likviditātes prasību pastavīgu ievērošanu un savlaicīgu riska, ka minimālās likviditātes prasības varētu netikt ievērotas, identificēšanu.

Rentabilitātes rādītāji

48. Rentabilitātes rādītāji identificē un atspoguļo ar iestādes ienākumu gūšanu saistītos faktorus, kas varētu izraisīt strauju iestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanos peļņas samazināšanās dēļ.

49. Rentabilitātes rādītāju grupā iestāde ietver arī ar operacionālā riska radītiem zaudējumiem, kas varētu būtiski ietekmēt iestādes peļņu vai zaudējumus, saistītos rādītājus, tai skaitā rādītājus, kas identificē personāla pārkāpumus (conduct-related issues), iespējamās soda sankcijas, iekšēja vai ārēja rakstura krāpnieciskas darbības vai citus nelabvēlīgus notikumus.

Aktīvu kvalitātes rādītāji

50. Aktīvu kvalitātes rādītāji identificē un atspoguļo iestādes aktīvu kvalitātes izmaiņas un gadījumus, kad aktīvu kvalitātes pasliktināšanās varētu izraisīt nepieciešamību pieņemt lēmumu par darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanu.

51. Aktīvu kvalitātes rādītāji aptver arī tos riskus, kas saistīti ar iestādes ārpusbilances riska darījumiem, un peļņu nenesošo riska darījumu ietekmi uz kopējo aktīvu kvalitāti.

Tirgus situāciju raksturojošie rādītāji

52. Tirgus situāciju raksturojošie rādītāji atspoguļo tirgus dalībnieku prognozes attiecībā uz straujām un negatīvām iestādes finansiālā stāvokļa izmaiņām, kas varētu radīt traucējumus iestādes darbībā finanšu un kapitāla tirgū.

53. Tirgus situāciju raksturojošo rādītāju grupā iestāde var ietvert:

53.1. uz kapitāla vērtspapīru tirgus vērtības izmaiņām balstītus rādītājus vai rādītājus, kas raksturo attiecību starp kapitāla vērtspapīru bilances un tirgus vērtību;

53.2. uz saistībām balstītus rādītājus (debt-based indicators), kas raksturo finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku prognozes, piemēram, uz kredītriska mijmaiņas darījumu vērtību (credit default swap), parāda vērtspapīru vērtību vai finansējuma likmju atšķirību (debt-spreads) balstītus rādītājus;

53.3. uz portfeļa sastāvu balstītus rādītājus, kas atspoguļo iestādei būtisko aktīvu grupu vērtības izmaiņu prognozes (piemēram, nekustamais īpašums);

53.4. uz īstermiņa un ilgtermiņa kredītreitingu izmaiņām, kas var radīt straujas izmaiņas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku prognozēs attiecībā uz iestādes finansiālo stāvokli, balstītus rādītājus.

Makroekonomiskie rādītāji

54. Makroekonomiskie rādītāji atspoguļo ekonomisko apstākļu pasliktināšanās ietekmi uz iestādes darbību vai ar riska darījumiem un piesaistītā finansējuma koncentrāciju saistīto risku līmeni.

55. Makroekonomiskie rādītāji ir balstīti uz faktoriem, kas ietekmē iestādes darbības rezultātus un ir atkarīgi no noteikta ģeogrāfiskā reģiona vai komercdarbības jomas.

56. Makroekonomisko rādītāju grupā ietver rādītājus, kas attiecas uz:

56.1. jurisdikcijām, kuras saistītas ar iestādes darbību, ņemot vērā arī no attiecīgo jurisdikciju tiesiskā regulējuma izrietošos juridiska rakstura riskus;

56.2. iestādes darbībai būtiskajām ekonomikas nozarēm (piemēram, operācijas ar nekustamo īpašumu, ūdens transports u.c.).

V. Darbības atjaunošanas plāna izstrādes atvieglotās prasības

57. Komisija, ievērojot Eiropas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/348 (2018. gada 25. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizēti kritēriji, ar ko novērtē iestādes maksātnespējas ietekmi uz finanšu tirgiem, citām iestādēm un finansēšanas nosacījumiem, (tālāk tekstā – Regula (ES) 2019/348) noteiktos kritērijus, nosaka atvieglotās prasības attiecībā uz darbības atjaunošanas plāna pārskatīšanu un šo noteikumu 22. punktā minēto scenāriju un 32. punktā minēto rādītāju ietveršanu darbības atjaunošanas plānā.

58. Iestāde pēc izvēles izstrādā darbības atjaunošanas plānu atbilstoši atvieglotajām prasībām, ja tā ir saņēmusi Komisijas paziņojumu par to, ka iestādei tiek piemērotas darbības atjaunošanas plāna izstrādes atvieglotās prasības.

59. Iestāde, kura izmanto darbības atjaunošanas plāna izstrādes atvieglotās prasības:

59.1. darbības atjaunošanas plānā ietver vismaz vienu scenāriju atbilstoši šo noteikumu 22.1. punktā noteiktajam notikuma veidam;

59.2. darbības atjaunošanas plānā ietver tai saistošus šo noteikumu 1. pielikumā noteiktos rādītājus, kas atbilst šo noteikumu 32.1. un 32.2. punktā minētajām rādītāju grupām, un vismaz vienu rādītāju no katras šo noteikumu 32.3. un 32.4. punktā minētās rādītāju grupas atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajam rādītāju sarakstam;

59.3. nodrošina, ka tās lēmējinstitūcija darbības atjaunošanas plānu pārskata un apstiprina vismaz reizi divos gados vai pēc būtiskām izmaiņām iestādes komercdarbības raksturā, lielumā, darbības apjomā vai sarežģītībā, akcionāru vai dalībnieku sastāvā, juridiskajā formā vai struktūrā, riska profilā vai mainoties iestādes nozīmei finanšu sistēmā kopumā.

VI. Noslēguma jautājumi

60. Iestāde informāciju par tās funkciju un darbības jomu izvērtējumu darbības atjaunošanas plānā ietver atbilstoši šo noteikumu 3. un 4. pielikumam vai brīvā formā.

61. Iestāde nodrošina darbības atjaunošanas plāna iesniegšanu Komisijai viena mēneša laikā pēc tam, kad iestādes lēmējinstitūcija to ir pārskatījusi un apstiprinājusi, bet ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 30. septembrim.

62. Jaundibināta iestāde darbības atjaunošanas plānu izstrādā un iesniedz Komisijai, ievērojot Komisijas individuāli noteikto termiņu, bet ne vēlāk kā 24 mēnešu laikā pēc licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai vai ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai saņemšanas. Nosakot darbības atjaunošanas plāna izstrādes un iesniegšanas termiņu, Komisija ņem vērā iestādes komercdarbības raksturu, lielumu, darbības apjomu vai sarežģītību, akcionāru vai dalībnieku sastāvu, juridisko formu vai struktūru, riska profilu vai iestādes nozīmi finanšu sistēmā kopumā.

63. Komisija līdz kārtējā gada 31. martam (2021. gadā – līdz 30. jūnijam) veic Regulā (ES)  2019/348 noteikto kritēriju izvērtēšanu un paziņo iestādei lēmumu par darbības atjaunošanas plānu izstrādes atviegloto prasību piemērošanu.

64. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Komisijas 2015. gada 16. decembra normatīvie noteikumi Nr. 219 "Normatīvie noteikumi par darbības atjaunošanas plānā iekļaujamās informācijas saturu un tā iesniegšanas kārtību".

Informatīva atsauce uz Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēm un ieteikumiem

Noteikumos iekļautas normas, kas izriet no:

1) Eiropas Banku iestādes 2014. gada 18. jūlija pamatnostādnēm par atveseļošanas plāniem izmantojamo scenāriju diapazonu EBA/GL/2014/06 (Guidelines on the range of scenarios to be used in recovery plans);

2) Eiropas Banku iestādes 2015. gada 23. jūlija pamatnostādnēm par kvalitatīvo un kvantitatīvo atveseļošanas plāna rādītāju minimālo sarakstu EBA/GL/2015/02 (Guidelines on the minimum list of qualitative and quantitative recovery plan indicators);

3) Eiropas Banku iestādes 2018. gada 26. janvāra ieteikuma par vienību iekļaušanu grupas atveseļošanas plānā EBA/REC/2017/02 (Recommendation on the coverage of entities in a group recovery plan).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
padomes locekle K. Černaja-Mežmale
1. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
01.06.2021. normatīvajiem noteikumiem Nr. 61
Darbības atjaunošanas plānā ietveramie rādītāji

Rādītājs

Aprēķina metode

Robežlielums

Kapitāla rādītāji
Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājsAtbilstoši: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.  575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 
Pirmā līmeņa kapitāla rādītājsAtbilstoši: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.  575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 
Kopējais kapitāla rādītājsAtbilstoši: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.  575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 
Sviras rādītājsAtbilstoši: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.  575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 
Likviditātes rādītāji
Likviditātes seguma rādītājs (LCR)Atbilstoši: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.  575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm 
Neto stabilā finansējuma rādītājs (NSFR)Atbilstoši: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.  575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 
No darījumu partneriem (wholesale), izņemot privātpersonas un mazos un vidējos uzņēmumus, piesaistītā finansējuma vidējā cenaProcentos izteikta vidējā finansējuma cena, nodalot pēc finansējuma termiņiem un veida 
Īpaša likviditātes prasībaAprēķina atbilstoši kārtībai, kāda ir noteikta attiecīgajā Komisijas padomes lēmumā 
Rentabilitātes rādītāji
Aktīvu atdeve (ROA)Anualizētas pārskata perioda peļņas/zaudējumu attiecība pret vidējiem aktīviem 
Pašu kapitāla atdeve (ROE)Anualizētas pārskata perioda peļņas/zaudējumu attiecība pret vidējo kapitālu un rezervēm 
Operacionālā riska radītu zaudējumu attiecība pret peļņu vai zaudējumiemOperacionālā riska radītu zaudējumu apmērs pārskata periodā un zaudējumu procentuālā attiecība pret iestādes pārskata gada peļņu vai zaudējumiem 
Darījumu attiecību pārtraukšana ar nozīmīgu darījumu partneriKvalitatīvs rādītājs 
Aktīvu kvalitātes rādītāji
Ienākumus nenesošo aizdevumu (bruto) apmēra izmaiņu tempsProcentuāli izteiktas ienākumus nenesošo aizdevumu vērtības izmaiņas pret iepriekšējo pārskata periodu 
Seguma rādītājsProcentuāli izteikta iestādes uzkrājumu attiecība pret kopējiem ienākumus nenesošajiem bruto aizdevumiem 
Vērtspapīru vērtības izmaiņasVērtspapīru tirgus vērtības izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo atbilstošo periodu 
Tirgus situāciju raksturojošie rādītāji
Negatīva iestādes reitinga prognoze vai tās reitinga pazeminājums

(rating under negative review or rating downgrade)

Kvalitatīvs rādītājs 
Kredītsaistību neizpildes mijmaiņas likmju starpība (CDS)Iestādes kredītsaistību neizpildes mijmaiņas likmes starpība, salīdzinot ar sektora vidējo rādītāju 
Iestādes kapitāla vērtspapīru cenu svārstībasIestādes kapitāla vērtspapīru tirgus vērtības izmaiņas 
Iestādes parāda vērtspapīru cenu svārstībasIestādes parāda vērtspapīru tirgus vērtības izmaiņas 
Makroekonomiskie rādītāji
Iekšzemes kopprodukta izmaiņasProcentuāli izteiktas iekšzemes kopprodukta izmaiņas attiecībā pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni 
Valstu kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumu likmes izmaiņas (CDS)Procentuāli izteiktas attiecīgās valsts CDS likmes izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo atskaites periodu 
2. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
01.06.2021. normatīvajiem noteikumiem Nr. 61
Darbības atjaunošanas plānā papildus pēc izvēles ietveramie rādītāji

Rādītājs

Aprēķina metode

Robežlielums

Kapitāla rādītāji 
Nesadalītā peļņa un rezerves/ kopējais pašu kapitālsIestādes nesadalītās peļņas un rezervju attiecība pret kopējo pašu kapitālu 
Negatīva informācija par nozīmīgu darījumu partneru finansiālo stāvokliKvalitatīvs rādītājs 
Likviditātes rādītāji 
Likviditātes un finansējuma avotu koncentrācija (concentration of liquidity and funding sources)Procentuāli izteikta būtisku finansējuma avotu (klientu grupu) koncentrācija attiecībā pret kopējo piesaistītā finansējuma apmēru.

Aprēķina atbilstoši: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/451 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr.  575/2013 piemērošanai attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014

 
Vidējā no privātpersonām, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un citiem darījumu partneriem piesaistītā finansējuma cena (retail and wholesale)

(cost of total funding (retail and wholesale))

Procentos izteikta vidējā finansējuma cena, nodalot pēc finansējuma termiņiem un veida 
No darījumu partneriem (wholesale), izņemot privātpersonas un mazos un vidējos uzņēmumus, piesaistītā finansējuma termiņstruktūra

(average tenure of wholesale funding)

Piesaistītā finansējuma vidējais svērtais termiņš 
Aktīvu un saistību termiņstruktūras nesabalansētība/nesakritība

(contractual maturity mismatch)

Atbilstoši: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/451 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanai attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 

Aktīvu apgrūtinājuma rādītājs

Atbilstoši: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/79 (2014. gada 18. decembris), ar kuru Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013, groza attiecībā uz aktīvu apgrūtinājumiem, vienoto datu punktu modeli un validācijas noteikumiem 
Rentabilitātes rādītāji 
Izmaksu un ienākumu attiecība (cost-income ratio)(Administratīvie izdevumi + nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības nolietojums un atsavināšana)/(tīrie procentu ienākumi + dividenžu ienākumi + neto komisijas naudas + finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņa/zaudējumi + finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezultāts + citi parastie ienākumi - citi parastie izdevumi + pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājuma korekcija) 
Neto procentu ienākumu maržaAnualizētu tīro procentu ienākumu attiecība pret vidējo aktīvu apmēru 
Būtiskas izmaiņas iestādes ienākumu struktūrāIenākumu posteņa (pēc darbības jomas/ienākumu veida) īpatsvara izmaiņas, vērtējot pret kopējo ienākumu apmēru noteiktā laika periodā 
Aktīvu kvalitātes rādītāji 
Ienākumus nenesošie aizdevumi (neto)/pašu kapitālsIenākumus nenesošo aizdevumu (neto) attiecība pret iestādes pašu kapitālu 
Ienākumus nenesošie aizdevumi (bruto)/kopējie aizdevumiIenākumus nenesošo aizdevumu (bruto) attiecība pret kopējiem aizdevumiem 
Finanšu aktīvu vērtības samazinājums

(growth rate of impairments on financial assets)

Procentuāli izteikts iestādes finanšu aktīvu vērtības samazinājums attiecībā pret iepriekšējo atbilstošo periodu 
Būtiska ienākumus nenesošo aizdevumu ģeogrāfiskā vai nozares koncentrācijaProcentuāli izteikta ienākumus nenesošo aizdevumu attiecība, iedalot aizdevumus grupās pēc aizdevuma ģeogrāfiskās vai nozares piederības, pret kopējiem aizdevumiem 
Pārskatītie riska darījumi/ kopējie riska darījumiRestrukturizēto riska darījumu attiecība pret kopējiem riska darījumiem 
Tirgus situāciju raksturojošie rādītāji 
Vērtspapīra tirgus vērtības un bilances vērtības attiecība (price to book ratio)Iestādes kapitāla vērtspapīru (iedalot pēc to veidiem, ja nepieciešams) tirgus vērtības un bilances vērtības attiecība 
Iestādes reputācijas apdraudējums vai būtisks kaitējums reputācijaiKvalitatīvs rādītājs 
Negatīva informācija medijosKvalitatīvs rādītājs 
Makroekonomiskie rādītāji 
Negatīva reitinga prognoze vai valsts reitinga pazeminājums (rating under negative review or rating downgrade)Kvalitatīvs rādītājs 
Bezdarba līmenisProcentuāli izteikta reģistrēto bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu 
3. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
01.06.2021. normatīvajiem noteikumiem Nr. 61

Funkciju izvērtējuma apkopojums*

Funkcija

Juridiskā persona (tai skaitā grupas sabiedrība) vai filiāle/ struktūrvienība, kas to nodrošina

Funkcijas sistēmiskā nozīme

Funkcijas aizstājamība

Ietekme uz trešajām personām (ja tiek pārtraukta funkcijas nodrošināšana)

Funkcijas novērtējums (Vai funkcija ir kritiski svarīga?)

(jā/nē)

Nozīme (nozīmīga/ nenozīmīga)

Pamatojums

Aizstājamība (aizstājama/ neaizstājama)

Pamatojums

Ietekme (būtiska/ nebūtiska)

Pamatojums

Nr. 1        
Nr. 2        
Nr. 3        
Nr. 4        
Nr. 5        
Nr. n        

* Vērtējumu veic saskaņā ar Eiropas Komisijas 02.02.2016. Deleģētajā regulā (ES) Nr. 2016/778, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz apstākļiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem pilnībā vai daļēji var atlikt ārkārtas ex post maksājumus, un par kritērijiem darbību, pakalpojumu un operāciju noteikšanai attiecībā uz kritiski svarīgajām funkcijām un darbības jomu un saistīto pakalpojumu noteikšanu attiecībā uz galvenajām darbības jomām, noteiktajiem kritērijiem.

4. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
01.06.2021. normatīvajiem noteikumiem Nr. 61

Darbības jomu izvērtējuma apkopojums*

Darbības joma

Juridiskā persona (tai skaitā grupas sabiedrība) vai filiāle/

struktūrvienība, kas to nodrošina

Darbības jomas nozīme iestādes darbībā

Darbības jomas atsavināšanas iespējas novērtējums

Darbības jomas atsavināšanas ietekmes uz iestādes darbību un dzīvotspēju novērtējums

Darbības jomas novērtējums (Vai var tikt uzskatīta par galveno darbības jomu?)

(jā/nē)

Nozīme (nozīmīga/ nenozīmīga)

Pamatojums

Iespēja

(augsta/vidēja/

zema)

Pamatojums

Ietekme

(būtiska/ nebūtiska)

Pamatojums

Nr. 1        
Nr. 2        
Nr. 3        
Nr. 4        
Nr. 5        
Nr. n        

* Vērtējumu veic saskaņā ar Eiropas Komisijas 02.02.2016. Deleģētajā regulā (ES) Nr. 2016/778, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz apstākļiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem pilnībā vai daļēji var atlikt ārkārtas ex post maksājumus, un par kritērijiem darbību, pakalpojumu un operāciju noteikšanai attiecībā uz kritiski svarīgajām funkcijām un darbības jomu un saistīto pakalpojumu noteikšanu attiecībā uz galvenajām darbības jomām, noteiktajiem kritērijiem.

5. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
01.06.2021. normatīvajiem noteikumiem Nr. 61

Iespējamās krīzes scenāriju ietekmes novērtējums1

Scenārijs Nr. ___2

Tieši ietekmē

(visu grupu/konkrētu sabiedrību, filiāli un struktūrvienību)

Ietekme uz pašu kapitālu

Ietekme uz likviditāti

Ietekme uz rentabilitāti

Ietekme uz iestādes riska profilu

Ietekme uz iestādes finansējumu

Ietekme uz kritiski svarīgām funkcijām vai ar kritiski svarīgām funkcijām saistītiem pakalpojumiem

Ietekme uz galvenajām darbības jomām

Ietekme uz iestādes reputāciju

Cita būtiska ietekme

          
          
          
          
          
          

1 Kur tas iespējams vai nav noteikts citādi, nepieciešams sniegt kvantitatīvu vērtējumu.

2 Tabulu aizpilda par katru scenāriju atsevišķi.

6. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
01.06.2021. normatīvajiem noteikumiem Nr. 61

Darbības atjaunošanas pasākumu ietekmes un efektivitātes novērtējums attiecībā uz katru no scenārijiem1

Krīzes scenārijs Nr. __2

Darbības atjaunošanas pasākums

Tieši ietekmē

(visu grupu/konkrētu sabiedrību, filiāli un struktūrvienību)

Ietekme uz pašu kapitālu

Ietekme uz likviditāti

Ietekme uz rentabilitāti

Ietekme uz iestādes riska profilu

Ietekme uz iestādes finansējumu

Ietekme uz kritiski svarīgām funkcijām vai ar kritiski svarīgām funkcijām saistītiem pakalpojumiem

Ietekme uz iestādes galvenajām darbības jomām

Jebkāda cita būtiska (iekšēja/ ārēja) ietekme

Šķēršļi darbības atjaunošanas pasākuma īstenošanai

Darbības atjaunošanas pasākuma īstenošanai nepieciešamais laiks

Darbības atjaunošanas pasākuma

efektīvas

īstenošanas iespējamība (augsta/vidēja/ zema)

Darbības atjaunošanas pasākuma piemērotības/ efektivitātes novērtējums (augsta/ vidēja/zema)

Nr. 1             
Nr. 2             
Nr. 3             
Nr. 4             
Nr. 5             
Nr. n             

1 Kur tas iespējams vai nav noteikts citādi, nepieciešams sniegt kvantitatīvu vērtējumu.

2 Visus iestādes noteiktos darbības atjaunošanas pasākumus vērtē attiecībā uz katru scenāriju atsevišķi.

09.06.2021