Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 17.07.2019. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta rīkojums Nr. 599

Rīgā 2018. gada 14. novembrī (prot. Nr. 52 4. §)
Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 41.0. versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 41.0. versijā projekta "Ārējās tirdzniecības statistikas datu apstrādes sistēma" (turpmāk – projekts) aprakstu un paredzēt projekta izmaksas 425 000 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Centrālo statistikas pārvaldi iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" ietvaros.

4. Noteikt, ka Centrālā statistikas pārvalde ir atbildīga par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 15 000 euro gadā, pieprasot papildu finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2018. gada 14. novembra
rīkojumu Nr. 599)
Ārējās tirdzniecības statistikas datu apstrādes sistēma

(Pielikums grozīts ar MK 17.07.2019. rīkojumu Nr. 357)

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekta mērķis ir izveidot preču ārējās tirdzniecības statistikas (turpmāk – ĀTS) datu apstrādes sistēmu "VIESIS" (Vienotā importa eksporta statistiskās informācijas sistēma), kas:

1) būs balstīta uz savstarpēji saistītu moduļu sistēmu, optimizējot esošos darbības procesus;

2) izveidos jaunus, efektīvus un modernus sistēmas funkcionalitātes risinājumus, lai apstrādātu un analizētu no citām dalībvalstīm saņemtos mikrodatus par preču eksportu;

3) paaugstinās kopējo Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – pārvalde) darbības efektivitāti, uzlabojot datu vākšanas, apstrādes, analīzes un izplatīšanas iespējas;

4) ļaus izmantot papildu datu avotus (no citām dalībvalstīm saņemto informāciju par preču eksportu uz Latviju), samazinot Intrastat (Preču ārējās tirdzniecības statistika starp dalībvalstīm) respondentu noslodzi un vienlaikus saglabājot ārējās tirdzniecības statistikas datu kvalitāti.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

Lai risinātu esošās problēmas un sasniegtu noteiktos projekta mērķus, tiks veidota jauna ārējās tirdzniecības statistikas datu apstrādes sistēma "VIESIS" (turpmāk – VIESIS), kas sastāvēs no savstarpēji saistītiem moduļiem. Minētā sistēma nodrošinās efektīvāku, ātrdarbīgāku preču ārējās tirdzniecības statistikas nodrošināšanai nepieciešamo datu apstrādi, datu vākšanas, analīzes un izplatīšanas iespējas, ieskaitot mikrodatu sagatavošanu un nosūtīšanu par Eiropas Savienības (ES) iekšējās preču tirdzniecības eksportu. Optimizējot statistikas datu sagatavošanas procesus, sistēmā, kur tas iespējams un ir lietderīgi, tiks ietverta procesu un procedūru automatizācija, lai ietaupītu laiku uz regulāri veicamām darbībām.

Projekta īstenošanas gaitā tiks pilnveidoti vai izveidoti no jauna šādi procesi: ĀTS datu vākšana, ĀTS datu apstrāde, analīze un sagatavošana izplatīšanai un publicēšanai, ĀTS mikrodatu apmaiņas nodrošināšana ar citām dalībvalstīm, izveidojot vienotu, uz savstarpēji saistītiem moduļiem balstītu ārējās tirdzniecības statistikas datu apstrādes sistēmu.

Projekta rezultāta rādītāji

Nr.
p.k.
Rezultāta rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta beigām Sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām
1. Jaunā preču ārējās tirdzniecības statistikas datu apstrādes sistēma nodrošina preču ārējās tirdzniecības statistikas datu apstrādi, analīzi un publiskošanu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām % 0 % 100 % 100 %
2. No citām dalībvalstīm saņemto mikrodatu par preču eksportu (vērtības izteiksmē) izmantošanas īpatsvars importa datu kompilēšanai* % 0 % 10 % 20 %
3. Uz Eurostat nosūtāmo publicējamo datu kopu sagatavošana un validēšana atbilstoši ISO 17369:2013 standartam (SDMX) % 0 % 100 % 100 %
4. Oficiālo paziņojumu, kuri attieksies uz Paziņošanas likumu, nosūtīšana respondentiem, kas pieslēgušies Publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vides (DIV) sistēmai % 0 % 100 % 100 %
5. Intrastat respondentu patērētais laiks pārskatu aizpildīšanai (importa plūsmai) stundas gadā 261 000 203 000 159 500
6. Pārvaldes patērētais laiks Intrastat pārskatu vākšanai un apstrādei (importa plūsmai)** stundas gadā 12 600 9 800 7 700

Piezīmes.
* Divus gadus pēc projekta beigām ir paredzēts no Latvijas respondentiem savāktos datus daļēji aizstāt ar datiem, kas tiks saņemti no citām dalībvalstīm par eksportu uz Latviju (plānots aizstāt 10 % importa apjoma (preču vērtības izteiksmē)). Trīs gadus pēc projekta beigām šo īpatsvaru ir plānots palielināt līdz 20 %.
** Ietaupītie pārvaldes resursi tiks izmantoti jaunu funkciju veikšanai, lai noteiktos termiņos nodrošinātu citas dalībvalstis ar pārbaudītiem un kvalitatīviem mikrodatiem, kā arī lai pārliecinātos par datu kvalitāti, kas saņemti no citām dalībvalstīm un tiek izmantoti importa statistikas sagatavošanai.

Ir sagaidāms, ka 1., 3. un 4. punktā minētie projekta rezultāta rādītāji tiks sasniegti pēc projekta īstenošanas beigām.

Projekta iznākuma rādītāji

Nr.
p.k.
Iznākuma rādītājs Mērvienība Sasniedzamā vērtība projekta beigās
1. Izveidota preču ārējās tirdzniecības statistikas apstrādes sistēma, kas balstīta uz savstarpēji saistītu moduļu sistēmu skaits 1
2. Sagatavota mikrodatu apmaiņas apakšsistēma, kas nodrošina drošu konfidenciālas informācijas apmaiņu ar citām ES dalībvalstīm par preču eksportu skaits 1
3. Pilnveidoti vai izveidoti no jauna šādi darbības procesi:

1) ĀTS datu vākšana (no respondentiem, no administratīviem datu avotiem saskaņā ar projekta laikā panākto vienošanos);

2) ĀTS mikrodatu apmaiņas nodrošināšana ar citām dalībvalstīm;

3) ĀTS datu apstrāde, analīze un sagatavošana izplatīšanai un publicēšanai

skaits 3

Projekta kopējais plānotais finansējuma apjoms ir 425 000 euro, tai skaitā 361 250 euro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums (85 %) un 63 750 euro ir valsts budžeta līdzfinansējums (15 %).

Projekta plānotais īstenošanas laiks ir 36 mēneši.

Indikatīvi aprēķinot, VIESIS izmaksas (izstrādes un uzturēšanas) 10 gadu laikā veidos 425 000 + 15 000 x 10 = 575 000 euro. Administratīvā sloga samazinājums Intrastat respondentiem 10 gadu laikā samazina uzņēmumu izmaksas par 5 202 600 euro. Tādējādi jāpieņem, ka projekta īstenošanas sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu laikā ir apmēram 4,6 milj. euro.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītāju sasniegšanā

Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumu Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" (turpmāk noteikumi Nr. 653) 7.1. apakšpunktā ir noteikts, ka darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" iznākuma rādītāji līdz 2023. gada 31. decembrim ir 190 pilnveidoti darbības procesi un 17 centralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas.

Pārvalde, īstenojot projektu, plāno no jauna izveidot vienu darbības procesu un pilnveidot divus darbības procesus, tādējādi sniedzot 1,6 % ieguldījumu noteikumu Nr. 653 7.1.1. apakšpunktā minētā iznākuma rādītāja sasniegšanā un saņemot aptuveni 0,3 % no 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" kopējā attiecināmā finansējuma.

Sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums

Projekta galvenais mērķis ir izveidot jaunu, mūsdienīgu preču ārējās statistikas datu apstrādes sistēmu, kas pilnveidos statistikas datu iegūšanas procesu, lai paaugstinātu saņemtās informācijas kvalitāti un samazinātu respondentu noslodzi.

Sociālekonomiskie ieguvumi nosacīti iedalāmi trijās grupās:

1) pārvaldes resursu optimizācija ārējās tirdzniecības statistikas datu sagatavošanai;

2) statistikas sniedzēju (respondentu) izdevumu samazināšana Intrastat pārskatu aizpildīšanai;

3) statistikas lietotāju ieguvumi ārējās tirdzniecības statistikas datu kopu izmantošanai dažādos elektroniskos formātos, tai skaitā Statistisko datu un metadatu apmaiņas (ISO 17369: 2013) standartā (SDMX).

Pēdējos gados strauji pieaug starptautisko organizāciju un citu datu lietotāju prasības, kas saistītas ar dažāda apjoma publicējamu datu kopu apmaiņu un izplatīšanu, tai skaitā mašīnlasāmos formātos. Projekta ietvaros ir paredzēts sagatavot publicējamas ārējās tirdzniecības statistikas datu kopas Kopienas aptvērumam pēc speciālās sistēmas nosūtīšanai Eurostat un citām starptautiskajām organizācijām SDMX formātā atbilstoši ISO 17369:2013 standartam. Šā standarta izmantošana ļauj datu lietotājiem ērti izmantot liela apjoma statistikas datu un to metadatu apmaiņu un validēšanu. Lielākie lietotāji ir tādas starptautiskās organizācijas kā Starptautisko norēķinu banka, Eiropas Centrālā banka, Eurostat, Starptautiskais Valūtas fonds, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un Pasaules Banka. Šā projekta ietvaros lietotāju ieguvums netiek vērtēts, jo publicētie dati var vairākkārt tikt izmantoti un precīzu lietderīguma novērtējumu nav iespējams aprēķināt.

Vērtējot lietderīgumu no statistikas lietotāju puses, var uzsvērt šādus sociālekonomiskā lietderīguma aspektus, kas statistikas lietotājam nodrošina papildu analītisko potenciālu, paaugstina statistikas vērtību, vienlaikus samazinot statistikas iegūšanas izmaksas. Ir plānots, ka preču ārējās tirdzniecības statistikas dati standartizētā veidā tiks publicēti Statistikas portālā (ERAF projekts "Oficiālās statistikas portāls"). ĀTS dati ir vieni no svarīgākajiem statistikas datiem valsts līmenī – tie tiek lietoti dažādu līmeņu ekonomiskās attīstības politiku izstrādē, visās starpvalstu ekonomiskās sadarbības sarunās, līgumos u. tml. Šo datu augstā kvalitāte ir objektīvs priekšnoteikums ticamas valsts maksājumu bilances sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta apjoma aprēķiniem un nacionālo kontu sistēmas balansēšanai. Tiešs statistikas lietotāju izmaksu ietaupījums netiek rēķināts atsevišķi ĀTS datiem, jo lietderīgums jau ir aprēķināts, balstoties uz visu statistikas datu tvērumu projektā "Oficiālās statistikas portāls".

Nozīmīgs sociālekonomiskais ieguvums ir paredzēts Intrastat datu sniedzējiem. Katru mēnesi aptuveni 4,5 tūkstoši uzņēmumu sniedz datus par preču ievedumu no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lai samazinātu uzņēmumu noslodzi, ir paredzēts, ka divus gadus pēc projekta beigām tiks uzsākta no citām dalībvalstīm saņemto mikrodatu izmantošana. Divus gadus pēc projekta beigām ir paredzēts no Latvijas respondentiem savāktos datus daļēji aizstāt ar datiem, kas tiks saņemti no citām dalībvalstīm par eksportu uz Latviju (plānots aizstāt 10 % importa apjoma (preču vērtības izteiksmē)). Trīs gadus pēc projekta beigām šo īpatsvaru ir plānots palielināt līdz 20 %.

Vispirms ir paredzēts samazināt statistisko slodzi tiem respondentiem, kuru vērtības īpatsvars importa apjomā ir mazāks (vairumā gadījumu tie ir mazie un vidējie uzņēmumi). Šo uzņēmumu dati tiks aizvietoti ar informāciju, kas tiks saņemta no citām dalībvalstīm.

Sociālekonomiskā ieguvuma aprēķins

Sociālekonomiskais ieguvums Ekvivalents naudas izteiksmē (euro) Aprēķins
Respondentu izdevumi Intrastat datu sagatavošanai

Citu dalībvalstu mikrodatu izmantošana ļaus samazināt Intrastat pārskata sagatavošanas izmaksas respondentiem

 

 

 

 

 

 

 

 

Divus gadus pēc projekta beigām ir paredzēts aizstāt 10 % importa apjoma (vērtības izteiksmē) ar datiem, kas tiks saņemti no citām dalībvalstīm par eksportu uz Latviju

 

Trīs gadus pēc projekta beigām ir paredzēts aizstāt 20 % importa apjoma (vērtības izteiksmē) ar datiem, kas tiks saņemti no citām dalībvalstīm par eksportu uz Latviju

5 202 600 Respondentu skaits, kas aizpilda Intrastat pārskatu par preču ievedumu Latvijā no ES dalībvalstīm, ir apmēram 4,5 tūkst. Intrastat pārskatos ir apmēram1,8 milj. aizpildītu rindu (R). Respondenta vidējais patērētais laiks vienas rindas aizpildīšanai (T) ir 8,7 min. Vidējā grāmatveža alga (2014. gada oktobris) ir 1 101 euro mēnesī, jeb (I) 5,98 euro stundā.

Respondentu patērētais laiks Intrastat pārskatu aizpildīšanai (pārskati par preču ievedumu Latvijā no ES dalībvalstīm):

R x T/60 = 1 800 000 x 8,7/60 = 261 000 stundas gadā

 

Respondentu izmaksas Intrastat pārskata aizpildīšanai par preču ievedumu ir:

R x T/60 x I = (1 800 000 x 8,7)/60 x 5,98 = 1 560 780 euro

 

Savākto Intrastat pārskatu importa vērtības samazinājums par 10 % samazina (R) līdz apmēram 1,4 milj.

 

R x T/60 = 1 400 000 x 8,7/60 = 203 000 stundas gadā

R x T/60 x I = (1 400 000 x 8,7)/60 x 5,98 = 1 213 940 euro

 

 

Savākto Intrastat pārskatu importa vērtības samazinājums par 20 % samazina (R) līdz apmēram 1,1 milj.

R x T/60 =1 100 000 x 8,7/60 =159 500 stundas gadā

 

R x T/60 x I = (1 100 000 x 8,7)/60 x 5,98 = 953 810 euro

 

Respondentu izdevumi Intrastat datu sagatavošanai triju gadu laikā samazināsies par:

(1 560 780 – 1 213 940) + (1 560 780 – 953 810) = 346 840 + 606 970 = 953 810 euro

 

Respondentu izdevumi Intrastat datu sagatavošanai 10 gadu laikā pēc projekta beigām samazināsies par:

953 810 + 606 970 x 7 = 5 202 600 euro

Indikatīvi aprēķinot, VIESIS datu apstrādes sistēmas izmaksas (izstrādes un uzturēšanas) 10 gadu laikā veidos 425 000 + 15 000 x 10 = 575 000 euro. Administratīvā sloga samazinājums Intrastat respondentiem 10 gadu laikā samazina uzņēmumu izmaksas par 5 202 600 euro. Tādējādi jāpieņem, ka projekta īstenošanas sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu laikā ir apmēram 4,6 milj. euro.

Lai gan projekta īstenošanas rezultātā paredzēts ietaupīt, samazinot pārvaldes darbinieku darba slodzi un optimizējot ārējās tirdzniecības statistikas datu apstrādes procesu, jāņem vērā, ka reāls pārvaldes darbinieku skaita samazinājums šā projekta īstenošanas rezultātā nav sagaidāms, jo obligātas mikrodatu apmaiņas ieviešana starp dalībvalstu statistikas iestādēm par Eiropas Savienības iekšējo preču eksportu palielinās darba apjomu statistikas iestādēm. Ņemot vērā paredzēto ĀTS datu vākšanas apjoma samazinājumu importa plūsmai, sākot ar otro gadu pēc projekta pabeigšanas, var paredzēt resursu ietaupījumu šo datu vākšanai un apstrādei. Pārvaldes izdevumu samazinājums šā procesa nodrošināšanai pirmos divus gadus nav paredzēts, bet trešajā gadā samazinājums plānots 2 800 cilvēkstundas, kas ir 18 004 euro gadā. Sākot ar trešo gadu, resursu samazinājums importa datu vākšanas un apstrādes funkciju veikšanai ir aprēķināts 4 900 cilvēkstundas (statistiķis – datu vācējs, apstrādātājs), kas gadā ir 31 507 euro.

Sociālekonomiskā ieguvuma aprēķins (valsts pārvaldē strādājošo skaita un iestādes uzturēšanas izdevumu samazinājums)

Sociālekonomiskais ieguvums Ekvivalents naudas izteiksmē (euro) Aprēķins
Importa datu apstrādes procesa nodrošināšanai nepieciešamo resursu ietaupījums

Citu dalībvalstu mikrodatu izmantošana ļaus pārvaldei samazināt Intrastat pārskata datu vākšanas un apstrādes izmaksas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Divus gadus pēc projekta beigām ir paredzēts aizstāt 10 % importa apjoma (vērtības izteiksmē) ar datiem, kas tiks saņemti no citām dalībvalstīm par eksportu uz Latviju

 

Trīs gadus pēc projekta beigām ir paredzēts aizstāt 20 % importa apjoma (vērtības izteiksmē) ar datiem, kas tiks saņemti no citām dalībvalstīm par eksportu uz Latviju

270 060 euro Importa datu apstrādes apjoma samazinājums ļauj aprēķināt ietaupītos resursus, balstoties uz analizējamo preču rindu skaitu.

Aprēķins veikts, pamatojoties uz pēdējo gadu (2016. gads), par kuru ir pieejami gala dati (t. i., revīzijas vairs nav paredzētas).

Pirmo gadu pēc projekta īstenošanas beigām resursu ietaupījums nav sagaidāms.

Stundas likme datu vākšanas un apstrādes darbiniekam 2016. gadā noteikta (I) 6,43 euro/h. Intrastat pārskatos ir apmēram 1,8 milj. aizpildītu rindu (R). Vienas datu rindas apstrādei vidēji tiek patērētas (T) 0,42 min.

Pārvaldes patērētais laiks Intrastat pārskatu vākšanai un apstrādei (pārskati par preču ievedumu no ES valstīm):

R x T/60 = 1 800 000 x 0,42/60 = 12 600 stundas gadā

Pārvaldes izmaksas Intrastat pārskata datu vākšanai un apstrādei par preču ievedumu ir:

R x T/60 x I = (1 800 000 x 0,42)/60 x 6,43 = 81 018 euro

 

Savākto Intrastat pārskatu importa vērtības samazinājums par 10 % samazina (R) līdz apmēram1,4 milj.

R x T/60 = 1 400 000 x 0,42/60 = 9 800 stundas gadā

 

R x T/60 x I = (1 400 000 x 0,42)/60 x 6,43 = 63 014 euro

 

 

Importa vērtības samazinājums par 20 % samazina (R) līdz apmēram 1,1 milj.

R x T/60 = 1 100 000 x 0,42/60 = 7 700 stundas gadā

 

R x T/60 x I = (1 100 000 x 0,42)/60 x 6,43 = 49 511 euro

 

Resursu ietaupījums Intrastat datu sagatavošanai četru gadu laikā ir:

(81 018 – 63 014) + ( 81 018 – 49 511) = 18 004 + 31 507 = 49 511 euro

 

Resursu ietaupījums Intrastat datu sagatavošanai 10 gadu laikā pēc projekta beigām ir:

49 511 + 31 507 x 7 = 270 060 euro

Ietaupītie pārvaldes resursi tiks izmantoti jaunu uzdevumu veikšanai, lai noteiktos termiņos nodrošinātu citas dalībvalstis ar pārbaudītiem un kvalitatīviem mikrodatiem, kā arī lai pārliecinātos par datu kvalitāti, kas saņemti no citām dalībvalstīm un tiek izmantoti importa statistikas sagatavošanai. Ņemot vērā iegūtos rezultātus datu apmaiņas iespējamības testēšanā projektā, kas norisinājās no 2014. līdz 2016. gadam, konstatēts, ka pārvaldes resursu ietaupījums, daļēji atsakoties no importa datu vākšanas, būs ievērojami mazāks nekā darba slodzes pieaugums mikrodatu apstrādei, kas saņemti no citām ES dalībvalstīm. Ņemot vērā minēto, resursu ietaupījums 270 060 euro apmērā netiek pievienots kopējam projekta lietderīguma novērtējumam naudas izteiksmē.

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens