Darbības ar dokumentu
Rīgā 2018. gada 31. oktobrī (prot. Nr. 50 30. §)
1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 44.0. versijā projekta "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma – 2. kārta" (turpmāk – projekts) aprakstu un paredzēt projekta izmaksas 5 453 319,35 euro apmērā.
(MK 16.05.2023. rīkojuma Nr. 270 redakcijā)
2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.
3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.
4. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.
5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 259 998 euro gadā, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieprasīt papildu finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(MK 25.11.2022. rīkojuma Nr. 843 redakcijā)
6. Atbalstīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 44.0. versijas projekta konsolidēto aprakstu (kopsavilkumu).
(MK 25.11.2022. rīkojuma Nr. 843 redakcijā)
7. Atbalstīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 44.0. versijā iekļautā projekta konsolidēto aprakstu (kopsavilkumu).
(MK 16.05.2023. rīkojuma Nr. 270 redakcijā)
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
Ministru kabineta
2018. gada 31. oktobra
rīkojumu Nr. 567)
(Projekts MK 16.05.2023. rīkojuma Nr. 270 redakcijā)
Projekta apraksts (kopsavilkums)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) projekts "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma – 2. kārta" (turpmāk – projekts) nodrošinās Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) projektu savstarpējo saskaņotību, būtiskāko centralizēto platformu projektēšanu un īstenošanu, kā arī veicinās sabiedrības spējas un ieinteresētību efektīvi izmantot radītos risinājumus, kas ir izstrādāti un ieviesti ERAF IKT projektu ietvaros.
Projekta virsmērķis ir veicināt darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" (turpmāk – SAM) sasniegšanu.
Projekta mērķi un darbības to sasniegšanai
1. Izstrādāt atvieglojumu uzskaites un pārvaldības risinājumu, izveidojot iedzīvotājiem, komersantiem, valsts un pašvaldības institūcijām ērtu, viegli saprotamu centralizētu risinājumu valsts un pašvaldību piešķirto atvieglojumu pārvaldībai (M1).
Mērķa sasniegšanai nepieciešams:
• izveidot lietotājiem ērtu un viegli saprotamu Atvieglojumu vienoto informācijas sistēmu (turpmāk – AVIS);
• veicināt iestāžu starpnozaru sadarbību, nosakot vienotu pieeju un principus datu apmaiņas organizēšanai, lai optimizētu valsts un pašvaldību iestāžu darbību un uzlabotu atvieglojumu saņemšanas pieejamību un administrēšanu;
• integrēt AVIS valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv, lai atvieglojuma saņēmējam radītu iespēju uzzināt informāciju par pieejamajiem pakalpojumiem, kuriem tiek piemēroti atvieglojumi, to saņemšanas nosacījumiem, kā arī iespēju apskatīt informāciju par izmantotajiem pakalpojumiem.
2. Nodrošināt Publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēmas (turpmāk – PIKTAPS) 1. kārtas projektā uzsākto ERAF IKT projektu savstarpējo saskaņotību no IKT arhitektūras un SAM kopējo rādītāju izpildes viedokļa, kā arī sekmēt Publiskās pārvaldes informācijas sistēmu konceptuālās arhitektūras principu īstenošanu (M2).
Mērķa sasniegšanai nepieciešams sniegt VARAM kā valsts IKT pārvaldības organizācijai metodisko, IKT risinājumu un ekspertīzes atbalstu, lai VARAM varētu veikt šādas funkcijas:
• no arhitektūras viedokļa pārvaldīt mērķarhitektūru īstenojošo ERAF IKT projektu kopumu, koordinējot centralizēto koplietošanas platformu un koplietošanas risinājumu attīstību un efektīvu izmantošanu;
• informēt publiskās pārvaldes un IKT nozares darbiniekus par valsts IKT arhitektūrā izmantojamiem, attīstāmiem un plānotiem IKT koplietošanas pakalpojumiem, platformām un būtiskajiem arhitektūras elementiem;
• pamatojoties uz ERAF IKT projektu izvērtēšanas, saskaņošanas un īstenošanas uzraudzības procesa gaitā iegūto pieredzi, ieviest projektu pārvaldības ietvaru, tai skaitā IKT arhitektūras uzraudzības vajadzībām neatkarīgi no projektu finansēšanas avota;
• izstrādāt detalizētas prasības minimālajam mākoņdatošanas pakalpojumu grozam, ko ir jānodrošina pārvaldes institūcijām – valsts datu apstrādes mākoņa dalībniecēm –, un izstrādāt detalizētas prasības valsts pārvaldes pakalpojumu un tehnoloģiju vienotās arhitektūras domēnu (jomu) arhitektūrām;
• izstrādāt vadlīnijas specializētās lietojumprogrammatūras izstrādes, piegādes, darbināšanas un uzturēšanas lomu sadalījumam un lomu izpildītāju izvēlei atkarībā no sistēmas funkcionalitātes izstrādes un piegādes pieejas, kā arī sistēmas pārziņa, citu iesaistīto kompetences centru, kā arī lietojumprogrammatūras un IKT infrastruktūras pakalpojumu piegādātāju reālajām iespējām.
3. Nodrošināt Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platformas (turpmāk – PSPP) projektējuma īstenošanas autoruzraudzību projekta īstenošanas laikā (M3).
Mērķa sasniegšanai nepieciešams veikt PSPP risinājuma izstrādes autoruzraudzību.
4. ERAF 2014.–2020. gada plānošanas perioda IKT 1. kārtas projektos izveidotās un attīstītās PSPP platformas risinājuma pilnveidošana atbilstoši sabiedrības un valsts pārvaldes prasībām un vajadzībām (M4).
Mērķa sasniegšanai nepieciešams:
• vajadzību monitorings, veicot pētījumu kopu "Integrēts publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju vajadzību monitorings", lai nodrošinātu centralizēto koplietošanas IKT risinājumu atbilstību sabiedrības un valsts pārvaldes vajadzībām;
• PSPP uzlabojumi, lai radītu priekšnosacījumus portāla www.latvija.gov.lv attīstībai, ievērojot mūsdienīgu tehnoloģisko pieeju, kas balstīta uz mikroservisu, konteineru un atvērtā koda tehnoloģiju, izstrādājot tehniskās specifikācijas un nodrošinot izstrādes iepirkuma pārvaldību un autoruzraudzību.
5. Attīstīt sabiedrības spējas un ieinteresētību efektīvi izmantot ERAF IKT projektu ietvaros radītos un ieviestos risinājumus, tostarp identificējot sabiedrības vajadzības attiecībā uz valsts iestāžu sniegto pakalpojumu un informācijas pieejamību, kvalitāti un lietošanas ērtumu (tai skaitā lietojamību un piekļūstamību), kā arī apzinot valsts iestāžu piedāvājuma atbilstību sabiedrības gaidām un reaģējot uz tām (M5).
Mērķa sasniegšanai nepieciešams:
• veikt sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus;
• veikt publiskās pārvaldes un nevalstisko organizāciju darbinieku mācību pasākumus;
• organizēt mācības, publicitātes un informēšanas pasākumus;
• veikt izpēti par sabiedrības vajadzībām un iestāžu sniegto pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un ērtumu;
• izstrādāt stratēģiskos un metodiskos dokumentus.
6. ERAF 2014.–2020. gada plānošanas perioda projektā "Koplietošanas IKT resursu attīstība pašvaldību vajadzībām" pilnveidoto klientu apkalpošanas procesu paplašināšana Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros (turpmāk – VPVKAC), izmēģinājuma projekta ietvaros nodrošinot attālinātās, individuālās konsultācijas pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem VPVKAC paplašinātajā tīklā (M6).
Mērķa sasniegšanai nepieciešams:
• ieviest jaunu VPVKAC koplietošanas pakalpojumu klientu apkalpošanas procesā, tai skaitā ieviešot jaunu pakalpojumu sniegšanas kanālu ar trijām valsts pārvaldes iestādēm;
• nodrošināt valsts pārvaldes iestāžu klientu apkalpošanas speciālistiem iespēju sešos VPVKAC pakalpojuma saņemšanas punktos paplašinātajā tīklā (gan pakalpojumu centri, gan pašvaldību bibliotēkas pagastu līmenī, arī mobilās brigādes) veikt individuālu klientu apkalpošanu attālināti.
7. Pilnveidot valsts informācijas sistēmu un infrastruktūras koplietošanas (unificētā) pakalpojumu drošību un palielināt datu glabāšanas resursu apjomus, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju references genoma datu uzglabāšanu, un konteinerizācijas infrastruktūras skaitļošanas jaudas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (turpmāk – LNB) valsts nozīmes datu centrā (M7).
Mērķa sasniegšanai nepieciešams:
• ieviest jaunu koplietošanas pakalpojumu aizsardzībai pret datu aprites protokollīmeņu orientētiem uzbrukumiem (WAF – web application firewall) un pilnveidot procesu "Tīkla drošības vadība (tīkla kontroles pasākumi)";
• ieviest jaunu koplietošanas pakalpojumu infrastruktūras un tajā slēgto sistēmu drošības notikumu/incidentu atpazīšanai un monitoringam SIEM (Security information and event management), kā arī pilnveidot procesu "Informācijas drošības negadījumu un uzlabojumu vadība";
• pilnveidot augsta riska privileģēto lietotāju pārvaldību (PAM – priviliged access management), tai skaitā procesu "Privileģētu lietotāju piekļuves vadība";
• palielināt datu glabāšanas un konteinerizācijas infrastruktūras skaitļošanas jaudas, tai skaitā ieviešot atbilstošas datu pārraides tīkla iekārtas, kuras nodrošina servertehnikas iekārtu komunikāciju.
Projekta rezultāta rādītāji
| Nr. p. k. | Rezultāta rādītājs | Mērvienība | Sākotnējā vērtība | Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta beigām | Sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām |
| 1. | Atvieglojumu devēji, kuri atvieglojumu pārvaldībai izmanto AVIS | skaits | 0 | 6 | 36 |
| 2. | Tirgotāji, kuri atvieglojumu nodrošināšanai izmanto AVIS | skaits | 0 | 4 | 24 |
| 3. | Publiskās pārvaldes informācijas sistēmu un IKT koplietošanas pakalpojumu skaits, kas izmanto būtiskos arhitektūras elementus | skaits | 50 | 130 | 145 |
| 4. | Iedzīvotāju īpatsvars, kas informācijas ieguvei par valsts un pašvaldību pakalpojumu saņemšanu elektroniskā veidā izmantotu portālu www.latvija.gov.lv.1 | % | 42 % | 52 % | 54 % |
| 5. | Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv gada laikā autentificējušos unikālo lietotāju skaits2 | skaits | 500 000 | 750 000 | 800 000 |
| 6. | Atvieglojumu saņēmēji3, kuru atvieglojumi tiek pārvaldīti AVIS | skaits | 0 | 119 000 | 298 000 |
| 7. | Sniegto attālināto, individuālo konsultāciju skaits VPVKAC paplašinātā tīklā izmēģinājuma projekta ietvaros | skaits | 0 | 96 | 192 |
| 8. | Informācijas sistēmas aizsargātas pret datu aprites protokollīmeņu orientētiem uzbrukumiem LNB valsts nozīmes datu centrā | skaits | 0 | 4 | 10 |
| 9. | Informācijas sistēmu infrastruktūras drošības notikumu/incidentu atpazīšana un monitorings LNB valsts nozīmes datu centrā | Skaits | 0 | 4 | 8 |
| 10. | Privileģēto lietotāju piekļuves vadība LNB valsts nozīmes datu centrā | Procenti (%) no kopējā privileģēto lietotāju skaita LNB datu centra infrastruktūrā | 0 | 75 | 90 |
Projekta iznākuma rādītāji
| Nr. p. k. | Iznākuma rādītājs | Mērvienība | Sasniedzamā vērtība projekta beigās |
| 1. | Izveidoti un pilnveidoti darbības procesi | skaits | 14 |
| 2. | Izveidota un ieviesta AVIS platforma | skaits | 1 |
| 3. | Izveidoti un ieviesti e-pakalpojumi pieejamo un izmantoto atvieglojumu attēlošanai atvieglojuma saņēmējam | skaits | 2 |
| 4. | Ieviests projektu pārvaldības ietvars, tai skaitā IKT arhitektūras uzraudzības vajadzībām | skaits | 1 |
| 5. | Risinājumu programmatūras izstrādes autoruzraudzības ziņojums | skaits | 1 |
| 6. | Funkcionāli uzlabota koplietošanas platforma | skaits | 1 |
| 7. | Īstenotas mācības, tai skaitā tālmācības kursi sabiedrībai, informatīvie un publicitātes pasākumi | skaits | 48 |
| 8. | Pilnveidoti pakalpojuma saņemšanas punkti ar iespēju nodrošināt klientiem iestādes speciālista attālinātas, individuālas konsultācijas pakalpojuma saņemšanu VPVKAC paplašinātajā tīklā | skaits | 6 |
| 9. | Veikts sabiedrības un iestāžu vajadzību monitorings – sagatavoti un publicēti monitoringa pētījumi | skaits | 3 |
| 10. | Pilnveidoti vai no jauna izstrādāti IKT koplietošanas pakalpojumi LNB valsts nozīmes datu centrā | skaits | 3 |
| 11. | Izstrādāti metodiskie materiāli un videopamācības par piekļūstamības jautājumiem, lai nodrošinātu 2.2.1. SAM projektu sekmīgu ieviešanu un nodrošinātu tīmekļvietnes www.pieklustamiba.varam.gov.lv satura pilnveidi | skaits | 1 |
| 12. | Izstrādātas detalizētas prasības minimālajam mākoņdatošanas pakalpojumu grozam un valsts pārvaldes pakalpojumu un tehnoloģiju vienotās arhitektūras domēnu (jomu) struktūrai un arhitektūrām | skaits | 2 |
| 13. | Izstrādātas vadlīnijas specializētās lietojumprogrammatūras izstrādes, piegādes, darbināšanas un uzturēšanas lomu sadalījumam un lomu izpildītāju izvēlei | skaits | 1 |
Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 5 453 319,35 euro.
Projekta īstenošanas laiks ir 49 mēneši, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.
Projekta iznākumu plānotās uzturēšanas izmaksas ir 259 998 euro gadā.
Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums SAM rezultāta rādītājos
PIKTAPS 2. kārtas projektā ir plānots turpināt ERAF 2014.–2020. gada plānošanas perioda PIKTAPS 1. kārtas projektā iesāktos darbus, lai nodrošinātu uzsākto ERAF IKT projektu savstarpējo saskaņotību no IKT arhitektūras un SAM kopējo rādītāju izpildes viedokļa, kā arī sekmētu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu konceptuālās arhitektūras principu īstenošanu visā ERAF 2014.–2020. gada plānošanas periodā un turpinātu PSPP risinājuma izstrādes autoruzraudzību. Paredzēts turpināt pārvaldīt no arhitektūras viedokļa mērķarhitektūru īstenojošo ERAF IKT projektu kopumu, koordinējot centralizēto koplietošanas platformu un koplietošanas risinājumu attīstību un efektīvu izmantošanu.
Tiek plānota līdzdalība VARAM īstenoto SAM projektu4 izvērtēšanas, saskaņošanas un īstenošanas uzraudzības procesā, kā arī tās gaitā iegūto pieredzi izmantot ieviesto projektu pārvaldībā, tai skaitā IKT arhitektūras uzraudzības vajadzībām neatkarīgi no projektu finansēšanas avota.
Projektā paredzēts turpināt attīstīt sabiedrības spējas un ieinteresētību efektīvi izmantot ERAF IKT projektu ietvaros radītos un ieviestos risinājumus, tai skaitā identificējot sabiedrības vajadzības attiecībā uz valsts iestāžu sniegto pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un lietošanas ērtumu, kā arī apzinot valsts iestāžu piedāvājuma atbilstību sabiedrības gaidām un reaģējot uz tām, kā arī veikt sabiedrības un valsts pārvaldes darbinieku informēšanas un izglītošanas pasākumus.
Ieguldījumi projektā nepārklāsies ar PIKTAPS 1. kārtas projektā un Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk – VRAA) veiktajiem ieguldījumiem projektā Nr. 2.2.1.1/17/I/015 "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma" un projektā Nr. 2.2.1.1/17/I/009 "Vienotā datu telpa".
Projekta iznākumi un rezultāti ir vērsti uz šādu SAM mērķu sasniegšanu:
1) nodrošināt lietotājiem draudzīgus publiskos pakalpojumus;
2) nodrošināt publiskā sektora darbības efektivitāti;
3) nodrošināt valsts informācijas sistēmās esošo datu izmantošanu citās valsts un pašvaldību iestādēs, nepieprasot datu subjektiem iesniegt tos atkārtoti;
4) nodrošināt pasākuma ietvaros izveidojamo vai attīstāmo sistēmu automatizētu mijiedarbības procesu izveidi ar pašvaldību informācijas sistēmām;
5) radīt priekšnosacījumus publiskās pārvaldes rīcībā esošās informācijas izmantošanai ārpus publiskā sektora, tai skaitā lai nodrošinātu tās izmantošanu uzņēmējdarbībai, analīzei un citiem mērķiem.
Projekta ietvaros attīstāmie IKT risinājumi ir vērsti uz plašu sabiedrību un līdz ar to sniedz būtisku ieguldījumu SAM rezultāta rādītājos.
Īstenojot projekta darbības, tiks sniegts ieguldījums arī SAM rādītājos, pilnveidojot astoņus un izveidojot sešus procesus (kopā 14 procesi), kā arī ieviešot projektu pārvaldības risinājumu, AVIS un ar to saistītos e-pakalpojumus, funkcionāli uzlabojot centralizētās koplietošanas platformas un aprīkojot VPVKAC "attālinātā ierēdņa" klienta darba vietas.
Ieguldījums SAM rezultāta rādītāju sasniegšanā
Nr. p. k. | Iznākuma rādītājs | Mērvienība | Sasniedzamā vērtība projekta beigās |
| 1. | Izveidoti un pilnveidoti darbības procesi | skaits | 14 |
| 2. | Izveidota un ieviesta AVIS platforma | skaits | 1 |
| 3. | Izveidoti un ieviesti e-pakalpojumi pieejamo un izmantoto atvieglojumu attēlošanai atvieglojuma saņēmējam | skaits | 2 |
| 4. | Funkcionāli uzlabota koplietošanas platforma | skaits | 1 |
| 5. | Pilnveidoti pakalpojuma saņemšanas punkti ar iespēju nodrošināt klientiem iestādes speciālista attālinātas, individuālas konsultācijas pakalpojuma saņemšanu VPVKAC paplašinātajā tīklā | skaits | 6 |
| 6.
| Izveidoti un pilnveidoti IKT koplietošanas pakalpojumi | skaits | 3 |
Projekta sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums 10 gadu periodā ir apmēram 22,5 milj. euro.
Projekta indikatīvie ieguvumi
| Sociālekonomiskais ieguvums | Ekvivalents naudas izteiksmē (euro) | Aprēķins |
| AVIS, ietaupījumi no ēdināšanas pabalstu centralizētas pārvaldības | 4 580 520 | 15 % ietaupījums gadā no pašvaldību budžeta izpildes 2016. gadā (klasifikācijas kodu 6253 un 6322 summa) 10 gados 3 053 682 x 15 % = 458 052 euro/gadā 458 052 x 10 gadi = 4 580 520 euro |
| AVIS, ietaupījumi no transporta pakalpojumu kompensāciju centralizētas pārvaldības | 1 894 950 | 15 % ietaupījums gadā no pašvaldību budžeta izpildes 2016. gadā (klasifikācijas kods 6292) 10 gados 1 263 301 x 15 % = 189 495 euro/gadā 189 495 x 10 gadi = 1 894 950 euro |
| AVIS, ietaupījumi no veselības aprūpes pabalstu un sociālās aprūpes centralizētas pārvaldības | 580 250 | 5 % ietaupījums gadā no pašvaldību budžeta izpildes 2016. gadā (klasifikācijas kods 6252 + 6321). Ietaupījumi plānoti, sākot ar sesto gadu pēc projekta beigām. Pirmos 5 gadus ietaupījums ir 0 euro, nākamajos 5 gados: 2 321 009 x 5 % = 116 050 euro/gadā (vidēji) 116 050 x 5 gadi = 580 250 euro Kopā 10 gadu laikā 580 250 euro |
| AVIS, ietaupījumi no samaksas par aprūpi mājās centralizētas pārvaldības | 2 541 850 | 5 % ietaupījums gadā no pašvaldību budžeta izpildes 2016. gadā (klasifikācijas kods 6411). Ietaupījumi plānoti, sākot ar sesto gadu pēc projekta beigām. Pirmos 5 gadus ietaupījums ir 0 euro, nākamajos 5 gados: 10 167 401 x 5 % = 508 370 euro/gadā (vidēji) 508 370 x 5 gadi = 2 541 850 euro Kopā 10 gadu laikā 2 541 850 euro |
| AVIS, ietaupījumi no samaksas par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju sniegto pakalpojumu centralizētas pārvaldības | 1 225 750 | 5 % ietaupījums gadā no pašvaldību budžeta izpildes 2016. gadā (klasifikācijas kods 6412). Ietaupījumi plānoti, sākot ar sesto gadu pēc projekta beigām. Pirmos 5 gadus ietaupījums ir 0 euro, nākamajos 5 gados: 4 903 007 x 5 % = 245 150 euro/gadā (vidēji) 245 150 x 5 gadi = 1 225 750 euro Kopā 10 gadu laikā 1 225 750 euro |
| Atvieglojumu administrācijas resursu ietaupījumi pašvaldībās | 3 096 720 | Vidējās slodzes izmaksas gadā (ieskaitot darba devēja soc. nod. 24,09 %) 1122 euro/mēnesī x 12 = 13 464 euro/gadā 10 gados tiek iegūti 230 slodžu gadi, rēķinot, ka slodžu sadalījums pa gadiem ir šāds: 2 + 23 + 24 + 25 + 27 + 29 + 31 + 33 + 36 = 230 230 x 13 464 = 3 096 720 euro |
| Iestādes patērēto resursu (tai skaitā klientu apkalpošanai) samazinājums, pieaugot elektroniski saņemto pakalpojumu īpatsvaram, modernizējot e-pakalpojumus un ieviešot attālinātās konsultācijas pakalpojumu | 1 713 800 | Uzsākto pakalpojumu skaits gadā 1 000 000. Laika patēriņš klienta apkalpošanai klātienē un pa pastu – 0,5 stundas. Valdības sektorā strādājošā vidējās darbinieka stundas izmaksas – 7 euro/stundā (ieskaitot darba devēja sociālo nodokli 24,09 %). Papīra dokumenta aprites izmaksas – 14,22 euro. Elektroniska dokumenta aprites izmaksas – 2,14 euro. Ietaupījums attiecībā uz laiku un dokumentiem vienam 0,5 x 7 + 14,22 – 2,14 = 15,58 euro E-pakalpojumu izmantošanas gadījumu skaita lineārs pieaugums 10 gados no 0,2 % līdz 2 % gadā, kopā 11 % 1 000 000 x 0,2 % x 15,58 = 31 160 euro/gadā 1 000 000 x 11 % x 15,58 = 1 713 800 euro |
| Sabiedrības laika un citu resursu patēriņa samazinājums, saņemot elektronizētus pakalpojumus un attālinātus pakalpojumus | 1 793 000 | Uzsākto pakalpojumu skaits gadā 1 000 000. Ietaupītais laiks klātienes pakalpojuma saņemšanai (salīdzinot ar e-pakalpojuma izmantošanas laiku) ceļā uz KAC – 2 stundas. Vidējās darbinieka stundas izmaksas valstī – 7 euro/stundā (ieskaitot darba devēja sociālo nodokli 24,09 %). Ceļa izmaksas – 2,30 euro. Viena klātienes apmeklējuma izmaksas 2 x 7 + 2,30 = 16,30 euro E-pakalpojumu izmantošanas gadījumu skaita lineārs pieaugums 10 gados no 0,2 % līdz 2 % gadā, kopā 11 % 1 000 000 x 0,2 % x 16,30 = 32 600 euro/gadā 1 000 000 x 11 % x 16,30 = 1 793 000 euro |
| Privileģēto lietotāju piekļuves vadības pakalpojums | 875 200 | - Vidēji gadā ir nepieciešams izveidot no jauna vai pielāgot esošas piekļuves tiesības vismaz 160 privileģētajiem lietotājiem uz vismaz 600 piekļuves objektiem, izmantojot dažādus tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, ugunsmūra VPN (Virtual private network) klientus, IPsec tuneļus, SSH (Secure Shell Protocol) un RDP (Remote Desktop Protocol) savienojumus. - Vidējais laika patēriņš piekļuves konfigurēšanai ir 15 minūtes uz vienu piekļuves objektu, attiecīgi 160 x 600 x 15 minūtes = 1 440 000 jeb 24 000 stundas. - Savukārt, ja tiek izmantots privileģēto lietotāju pārvaldības risinājums, tad piekļuves konfigurēšanas laiku ir iespējams samazināt vismaz par 5 minūtēm uz katru piekļuves objektu, līdz ar to kopējais patērētais laiks ir 160 x 600 x 10 minūtes = 960 000 jeb 16 000 stundas. - Laika ietaupījums ir 8 000 stundas. - Pieņemot, ka vidējais atalgojums informācijas sistēmu administratora amata vietai, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, ir 1750 euro, viena cilvēkstunda izmaksā ~10,94 euro. - Laika ietaupījums naudiskā izteiksmē gadā ir 8 000 x 10,94 = 87 520 euro, 10 gadu laikā 875 200 euro |
| Infrastruktūras un tajā slēgto sistēmu drošības notikumu/incidentu atpazīšanas un monitoringa pakalpojums | 167 710 | - Pašlaik, lai monitorētu vai identificētu notikumu, incidentu, ir nepieciešams pārlūkot dažādu IKT risinājumu auditācijas pierakstus, salīdzināt tos un izdarīt secinājumus, vidēji dienā patērējot 6,5 stundas. - Ieviešot risinājumu, kurā centralizēti tiek uzkrāti auditācijas pieraksti, automātiski apstrādāti, tai skaitā atfiltrējot bīstamos vai aizdomīgos notikumu ierakstus, veidotos laika ietaupījums dienā 4,2 stundu apmērā. - Pieņemot, ka vidējais atalgojums informācijas sistēmu administratora amata vietai, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, ir 1750 euro, viena cilvēkstunda izmaksā ~ 10,94 euro. - Notikumu/incidentu atpazīšanas un monitoringa risinājums auditācijas pierakstu un notikumu apstrādi var veikt nepārtraukti, tai skaitā brīvdienās, un izsūtīt ārkārtas situācijās brīdinājumus. Laika ietaupījums naudiskā izteiksmē gadā ir 4,2 x 365 dienas x 10,94 = ~16 771 euro, 10 gadu laikā ~ 167 710 euro |
| Aizsardzība pret datu aprites protokollīmeņu orientētiem uzbrukumiem pakalpojums | 275 690 | - Ir apzināts, ka šobrīd vismaz 10 valsts informācijas sistēmas ir nepieciešams aizsargāt pret datu aprites protokollīmeņu orientētiem uzbrukumiem. - Līdzšinējā pieredze liecina, ka vidēji mēnesī 1,5 reizes ir mērķēti uzbrukumi informācijas sistēmām, kurām būtu nepieciešama aizsardzība pret datu aprites protokollīmeņa uzbrukumiem. Līdz ar to gadā šāds uzbrukumu kopējais skaits ir apmēram 10 x 12 (mēneši) x 1,5 = 180. - Vidēji informācijas sistēmas atjaunošanā pēc uzbrukuma tiek patērētas 3,5 stundas un iesaistīti 4 IT speciālisti, kas kopā gada griezumā veido 180 x 3,5 x 4 = 2520 stundas. - Pieņemot, ka vidējais atalgojums informācijas sistēmu administratora amata vietai, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, ir 1750 euro, viena cilvēkstunda izmaksā ~10,94 euro. Ieviešot aizsardzību pret datu aprites protokollīmeņu orientētiem uzbrukumiem, veidotos ietaupījums attiecībā uz patērētajām stundām atjaunot informācijas sistēmas darbību 2520 x 10,94 = 27 569 euro gadā jeb 10 gadu laikā 275 690 euro |
| Rezervētas objektu glabātavas resursu nomas pakalpojums | 2 820 600 | - Ja genoma datu glabāšanai tiktu izmantots tradicionālais HDD disku masīvs, tad 1 500 TB datu uzglabāšana 10 gadu periodā izmaksātu 1500 x 15,06 (viena TB nomas cena mēnesī) x 12 (mēneši) x 10 (gadi) = 2 710 800 euro, vienlaikus tādā pašā apjomā būtu jānodrošina arī virtuālās vides kopijas veidošana (Volumes Snapshots) 1500 x 15,06 (viena TB nomas cena mēnesī) x 12 (mēneši) x 10 (gadi) = 2 710 800 euro, līdz ar to kopējās izmaksas 10 gadu laikā ir 5 421 600 euro. - Izmantojot rezervētas objektu glabātavas piedāvātās priekšrocības (objektu glabātava fiziskā disku līmenī ir savstarpēji rezervēts disku kopums un nav atsevišķi jāveic rezerves kopijas divās fiziski nošķirtās atrašanās vietās (Active-Active)), izmaksas 10 gadu laikā ir 1500 x 14,45 (viena TB nomas cena mēnesī) x 12 (mēneši) x 10 (gadi) = 2 601 000 euro. Līdz ar to izmaksu ieguvums 10 gadu laikā pretstatā tradicionālajai HDD disku masīvu tehnoloģijai veidojas 2 820 600 euro |
| Konteinerizācijas infrastruktūras nomas pakalpojums | 999 830 | Konteinerizācijas risinājums ar piegādes procesu automatizāciju: - LNB datu centra infrastruktūrā ir izvietoti 16 konteinerizācijas risinājumu klasteri, kuri nodrošina valsts informācijas sistēmu darbību; - viena konteinerizācijas risinājuma klastera un saistītas infrastruktūras izveidei vidēji ir nepieciešamas 10 darbdienas un 2 informācijas sistēmu administratoru iesaiste jeb kopējais patērētais laiks vidēji ir 160 cilvēkstundas; - pieņemot, ka vidējais atalgojums informācijas sistēmu administratora amata vietai, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, ir 1750 euro, viena cilvēkstunda izmaksā ~10,94 euro; - 16 konteinerizācijas klasteru izveidei tiek patērētas 2560 stundas un minēto klasteru programmatūru ar saistīto infrastruktūru ir nepieciešams regulāri atjaunināt un/vai pārbūvēt, kas vidēji gada ietvaros notiek 3,57 reizes, balstoties uz esošo pieredzi un programmatūras dzīves ciklu; - izmantojot automatizētus risinājumus konteinerizācijas klasteru izveidei infrastruktūras koplietošanas (unificētā) pakalpojuma ietvaros, veidosies laika un izmaksu ietaupījums 2560 x 10,94 x 3,57 = 99 983 euro apmērā gadā. - Kopā 10 gadu laikā: - 99 983 x 10 = 999 830 euro |
| Kopā | 22 565 870 |
Indikatīvie ieguvumi 10 gadu laikā (sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums – investīciju izmaksas – uzturēšanas izmaksas) ir 22 565 870 – 5 453 319,35 – 2 599 980 = 16 852 552,65 euro.
2 Pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras statistikas "Latvija.gov.lv unikālo lietotāju skaits (tūkst.), kas uzsākuši e-pakalpojumu" rādītājs " Lietotāju skaits, kas autentificējušies konkrētā gada ietvaros, tūkstošos".
3 Iedzīvotāju reģistra statistika https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada.
4 Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 15. jūlija rīkojumu Nr. 374 "Par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" un 2.2.1.2. pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" projektu iesniegumu atlases 1. un 2. kārtas projektu sarakstu Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam".
 |
 |
 |
 |