Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta noteikumi Nr. 567

Rīgā 2018. gada 11. septembrī (prot. Nr. 42 2. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 333 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība""

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 3. punktu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 333 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 125. nr.; 2017, 76. nr.; 2018, 84. nr.) šādus grozījumus:

1.1. papildināt noteikumus ar 8. punktu šādā redakcijā:

"8. Būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, no 2017. gada 1. maija līdz 2018. gada 15. septembrim, piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā no 2017. gada 1. maija līdz 2018. gada 15. septembrim. Būvprojektiem, kuri tiek izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2014. gada 30. septembrim, vai būvatļaujām, kas izdotas no 2014. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 15. septembrim, var piemērot šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018. gada 15. septembrim.";

1.2. izteikt būvnormatīva 2.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1. aizsargāts evakuācijas ceļš - cilvēku evakuācijai paredzēta ugunsdroši atdalīta telpa, kurā nav mainīgās ugunsslodzes un kuras pastāvīgā ugunsslodze ir mazāka par 25 MJ/m2;";

1.3. izteikt būvnormatīva 2.18. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.18. evakuācijas ceļa garums - attālums no būves daļas vai ugunsdrošības nodalījuma vistālākās vietas pa visīsāko iespējamo evakuācijas ceļu līdz tuvākajai evakuācijas izejai. Evakuācijas ceļa garums netiek normēts aizsargātā evakuācijas ceļā, ārējās evakuācijas kāpnēs, ugunsaizsargātā kāpņu telpā un dūmaizsargātā kāpņu telpā, kā arī ugunsdrošības priekštelpā;";

1.4. izteikt būvnormatīva 2.27. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.27. ugunsaizsargāta kāpņu telpa - ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām no citām telpām nodalīta kāpņu telpa, kurā nav mainīgās ugunsslodzes un kuras pastāvīgā ugunsslodze ir mazāka par 25 MJ/m2, un kurai ir tieša izeja uz āru zemes virsmas līmenī vai caur ugunsdrošības priekštelpu;";

1.5. aizstāt būvnormatīva 2.28. apakšpunktā vārdus "ugunsizturības robežu" ar vārdiem "ugunsizturību un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasi";

1.6. izteikt būvnormatīva 2.32. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.32. ugunsdrošības priekštelpa - ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām no citām telpām nodalīta telpa, kurā nav mainīgās ugunsslodzes un kuras pastāvīgā ugunsslodze ir mazāka par 25 MJ/m2;";

1.7. izteikt būvnormatīva 2.39. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.39. telpa, kurā pastāvīgi var uzturēties cilvēki, - visu lietošanas veidu telpas, izņemot bēniņus, tehniskās telpas, kas paredzētas tehnoloģisko iekārtu, inženieriekārtu un inženiertīklu izvietošanai, sanitārtehniskās telpas, kā arī citas telpas, kurās atbilstoši būvniecības dokumentācijā paredzētajiem risinājumiem cilvēki nepārtraukti uzturas mazāk par divām stundām vai kopumā uzturas mazāk par sešām stundām diennaktī;";

1.8. papildināt būvnormatīvu ar 2.40. un 2.41. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.40. automātiskā ugunsaizsardzības sistēma - stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas pastāvīgi ieslēgta darba gaidīšanas režīmā un ugunsgrēka gadījumā patstāvīgi vai, saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, automātiski un manuāli nodrošina tai noteikto funkciju izpildi;

2.41. neautomātiskā ugunsaizsardzības sistēma - stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas pastāvīgi ieslēgta darba gaidīšanas režīmā un, saņemot vadības signālu, kuru iniciē cilvēks, patstāvīgi nodrošina tai noteikto funkciju izpildi.";

1.9. izteikt būvnormatīva 2.1. apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"2.1. Būvju un telpu lietošanas veidi";

1.10. izteikt būvnormatīva 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Atkarībā no izvirzītajām ugunsdrošības prasībām ir šādi būvju un telpu lietošanas veidi:

5.1. I lietošanas veids - dzīvojamās ēkas un telpas, tai skaitā mazstāvu viendzīvokļa un daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas, saimniecības ēkas un būves, vasarnīcas, dārza mājas, dvīņu mājas, rindu mājas;

5.2. II lietošanas veids - publiskas būves un telpas, kuras paredzētas cilvēku izmitināšanai, tai skaitā viesnīcas, dienesta viesnīcas, hosteļi, moteļi, viesu mājas, patversmes, sanatorijas, kempingi, atpūtas bāzes, atpūtas nometnes, citas atpūtas būves, kazarmas, citas izmitināšanas būves (arī īslaicīgas izmitināšanas būves);

5.3. III lietošanas veids - publiskas būves un telpas, kas tiek izmantotas visu diennakti un kurās uzturas aprūpējami vai izolējami lietotāji, tai skaitā slimnīcas, pansionāti, aprūpes ēkas, bērnunami, dzemdību nami, sociālās rehabilitācijas centri, būves, kurās izmitinātas personas, kurām kompetentas institūcijas ir ierobežojušas pārvietošanās brīvību;

5.4. IV lietošanas veids - publiskas būves un telpas, kuras tiek izmantotas komercdarbībai un publiskiem pasākumiem, tai skaitā teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirki, restorāni, kafejnīcas, bāri un citi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, veikali, tirdzniecības centri, tirgus paviljoni un citas tirdzniecības būves, konferenču un izstāžu telpas un būves, klubi, kultūras nami, muzeji, kulta būves, deju zāles, diskotēkas, bibliotēkas, tiesas ēkas, pasta un sakaru būves, dzelzceļa stacijas, lidostas, autoostas, sporta būves, ēkas, kurās tiek sniegta ambulatorā medicīniskā palīdzība;

5.5. IVa lietošanas veids - izglītības darbībai un bērnu pieskatīšanai paredzētas būves un telpas, kurās uzturas lietotāji, kuri nevar evakuēties bez papildu palīdzības, tai skaitā iestādes, kuras paredzētas pirmsskolas vecuma bērniem, pirmsskolas, sākumskolas un pamatizglītības izglītības iestādes, speciālās skolas personām (bērniem un jauniešiem) ar īpašām vajadzībām;

5.6. V lietošanas veids - būves un telpas, kas parasti tiek izmantotas dienā un kurās pastāvīgi uzturas lietotāji, kas pārzina telpas un var patstāvīgi evakuēties, tai skaitā administratīvās ēkas, arhīvi, bankas, biroju ēkas, glābšanas dienestu būves, zinātnes un pētniecības iestāžu ēkas, kā arī izglītības iestādes, kurās nodrošina vidējo, vidējo profesionālo, augstāko un interešu izglītību;

5.7. VI lietošanas veids - ražošanas būves un telpas, kurās notiek ražošanas procesi, noliktavas, preču piegādes telpas, kuru ugunsslodze pārsniedz 1200 MJ/m2, autoservisi (autoremonta darbnīcas);

5.8. VIa lietošanas veids - lauksaimniecībai paredzētas būves un telpas, kurās cilvēki neuzturas pastāvīgi, tai skaitā siltumnīcas, segtas sezonas dārzeņu, stādu un augļu siltumnīcas, putnu, lopu un zvēru kūtis, segtas zivju audzētavas, lauksaimniecības produkcijai paredzētie silosi un bunkuri;

5.9. VII lietošanas veids - garāžas un autostāvvietas, tai skaitā iebūvētās pazemes vai virszemes autostāvvietas.";

1.11. izteikt būvnormatīva 25. punktu šādā redakcijā:

"25. Ir šādas telpu ugunsslodzes grupas:

25.1. sevišķi lielas ugunsbīstamības telpas, kuru ugunsslodze pārsniedz 1200 MJ/m2 (piemēram, degtspējīgo materiālu noliktavas, kurās uzglabāšanas augstums ir lielāks par sešiem metriem, krāsotāju darbnīcas, kurās izmanto šķīdinātāju, aukstumiekārtu rūpnīcas, tipogrāfijas, kabeļu ražotnes, kuru produkcijai ir polipropilēna, polietilēna, polistirola vai līdzīgi degšanas raksturlielumi, ar spiedienliešanas metodi iegūtas plastmasas, kam ir polipropilēna, polietilēna, polistirola vai līdzīgi degšanas raksturlielumi, gumijas izstrādājumu rūpnīcas, sintētiskās šķiedras rūpnīcas, trošu/tauvu ražotnes, paklāju un blīvās plastmasas ražotnes, apavu ražotnes, kokrūpniecība (sausi kokmateriāli), bituma ražotnes, dzirnavas, lopbarības noliktavas, virsmu apstrādes cehi, papīra un kartona rūpnīcas, sprāgstvielu ražotnes, kokzāģētavas, kūdras spēkstacijas, kūdras apstrādes uzņēmumi, putuplasta izstrādājumu ražotnes, finiera rūpnīcas, vates ražotnes, eļļas attīrīšanas telpas, telpas, kurās ražo, pārstrādā, pārsūknē vai uzglabā uguņošanas piederumus, celulozes nitrātu, transportlīdzekļu gumijas riepas, šķiltavas, grīdas audumus vai linoleju, sveķus, terpentīnu, gumijas aizvietotāju, kokvilnu, minerālmēslus, sērkociņus, šķeldu, īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus, kuru uzliesmošanas temperatūra normālos apstākļos nepārsniedz 55 °C, mīkstos jumta segumus, kokskaidu plātnes, armētas plastmasas konstrukcijas, destilē darvu);

25.2. lielas ugunsbīstamības telpas, kuru ugunsslodze ir no 600 MJ/m2 līdz 1200 MJ/m2 (ieskaitot) (piemēram, tirdzniecības centri, to noliktavas un preču piegādes telpas, tirgus paviljoni un citas tirdzniecības būves, teātru skatuves un dekorāciju glabātavas, dzelzceļa staciju, lidostu un autoostu bagāžas glabātavas, koncertzāles, cirki, bibliotēkas, arhīvu telpas, autobusu, smago automašīnu un dzelzceļa transporta depo, autoservisu krāsu, eļļu un smērvielu noliktavas, audumu un paklāju ražotnes, šūšanas cehi, gateri, makulatūras noliktavas, ādas izstrādājumu noliktavas, saplākšņa ražotnes, foto un filmu lentu noliktavas, lauksaimniecības un lopkopības (putnkopības) būves, graudu kaltes, katlu māju kurināmā noliktavas);

25.3. ugunsbīstamas telpas, kuru ugunsslodze ir no 300 MJ/m2 līdz 600 MJ/m2 (ieskaitot) (piemēram, dzelzceļa stacijas, lidostas, autoostas, makulatūras pārstrādes ražotnes, ādas izstrādājumu ražotnes un noliktavas, stikla ražotnes un noliktavas, elektroiekārtu ražotnes un noliktavas, tekstilrūpniecība, cilvēku pārtikas un dzīvnieku barības ražotnes un noliktavas, alkoholisko dzērienu ražotnes un noliktavas, tabakas izstrādājumu ražotnes un noliktavas, saldētavas (platība nepārsniedz 20 m3), garāžas un autostāvvietas, automobiļu remonta un apkopes telpas, kafejnīcas un restorāni, biroju telpas, sporta halles, teātri (izņemot dekorāciju noliktavas), kinoteātri, skolas un bērnudārzi, baznīcas, nelieli veikali (kopējā platība nepārsniedz 300 m2) un to noliktavas, ķīmiskās tīrītavas, mitru izejmateriālu apstrāde vai tehnoloģiskais process, kurā ir neliels vienlaikus apstrādājamo izejvielu vai pusfabrikātu apjoms, tehnoloģisks process, kurā iesaistīti degoši šķidrumi, kuru uzliesmošanas temperatūra ir augstāka par 55 oC);

25.4. nelielas ugunsbīstamības telpas, kuru ugunsslodze nepārsniedz 300 MJ/m2 (ieskaitot) (piemēram, cementa, māla (ieskaitot ķieģeļus) un to izstrādājumu ražotnes un noliktavas, akmens apstrādes rūpniecība, metāla (metāla izstrādājumu) un tā apstrādes ražotnes, darbnīcas un noliktavas, veļas mazgātavas, tehniskās telpas - ventkameras un citas ventilācijas iekārtu telpas, siltummezgli, sūkņu iekārtu telpas, katlu iekārtu telpas, ūdens bāzes krāsu/šķīdinātāju krāsotavas, dzīvokļi, viesnīcas numuri).";

1.12. aizstāt būvnormatīva 26. punktā vārdus "var noteikt" ar vārdiem un skaitli "pieņem, ņemot vērā šā būvnormatīva 25. punktā minēto iedalījumu ugunsslodzes grupās, vai aprēķina";

1.13. izteikt būvnormatīva 29. punkta trešo teikumu šādā redakcijā:

"Ugunsdrošības atstarpes starp būvēm ievēro arī tad, ja būves atrodas vienā zemes vienībā (izņemot būvnormatīva 30. punktā minēto gadījumu).";

1.14. papildināt būvnormatīva 34. punktu aiz vārda "būvēm" ar vārdiem "un atstarpes līdz blakus esošo zemes vienību robežām";

1.15. papildināt būvnormatīva 40. punktu aiz skaitļa un vārdiem "20 metru attālumā no" ar vārdu "projektējamās";

1.16. aizstāt būvnormatīva 41. punkta trešajā teikumā tekstu "atbilstoši standartam LVS 446:2004/A1:2006 "Ugunsdrošībai un civilajai aizsardzībai lietojamās drošības zīmes un signālkrāsojums"" ar vārdiem "ar ugunsdrošībai lietojamām zīmēm";

1.17. aizstāt būvnormatīva 42. punktā skaitļus un vārdus "40. un 41. punktā" ar skaitļiem un vārdiem "39. un 40. punktā";

1.18. papildināt būvnormatīva 46. punktu aiz vārda "nestspēja" ar vārdiem "viengabalainība un termoizolētība";

1.19. svītrot būvnormatīva 47. punkta pirmo teikumu;

1.20. izteikt būvnormatīva 50. punktu šādā redakcijā:

"50. Ailu aizpildījuma kopējā platība nedrīkst pārsniegt 50 % no ugunsdrošās būvkonstrukcijas platības. Ja ailu aizpildījuma kopējā platība pārsniedz 25 % no ugunsdrošās būvkonstrukcijas platības, tad ailu aizpildījuma ugunsizturība minūtēs (termoizolētība un viengabalainība) ir vienāda ar attiecīgās ugunsdrošās būvkonstrukcijas ugunsizturību.";

1.21. svītrot būvnormatīva 52. punktā vārdus "vai ugunsdroši atdalītās telpās";

1.22. papildināt būvnormatīva 60. punktu aiz vārda "būves" ar vārdu "daļas";

1.23. izteikt būvnormatīva 62.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"62.2. dzīvokļus, viesnīcu, dienesta viesnīcu, hosteļu un moteļu numurus;";

1.24. papildināt būvnormatīva 62.10. apakšpunktu aiz vārda "telpas" ar vārdiem "kā arī iekštelpas, kurās izvieto dūmu un karstuma kontroles sistēmas ventilatoru";

1.25. papildināt būvnormatīvu ar 62.12. un 62.13. apakšpunktu šādā redakcijā:

"62.12. sociālās aprūpes centru un pansionātu telpas, kas paredzētas pacientu izmitināšanai;

62.13. telpas, kurās izvieto stacionāro dīzeļģeneratoru un tilpni ar degvielu, kas nodrošina ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas vai avārijapgaismes elektroapgādi.";

1.26. papildināt būvnormatīva 75. punktu aiz vārda "aizsegu" ar vārdiem un skaitli "kura ūdens smidzināšanas intensitāte ir vismaz 0,5 l/s uz vienu ārsienas platuma metru";

1.27. aizstāt būvnormatīva 81.1. apakšpunkta ievaddaļā vārdus "telpas paredz" ar vārdiem "telpas, kas ved līdz pēdējam (augšējam) stāvam (izņemot pārbūvējamās, atjaunojamās un restaurējamās būves, ja šo prasību tehniski nav iespējams ievērot), paredz";

1.28. izteikt būvnormatīva 81.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"81.2. pa būves jumta perimetru izbūvē jumta nožogojumu vismaz 300 mm augstumā vai jumta korē visā tās garumā ierīko horizontālus stieņus (troses) drošības ierīču stiprināšanai. Plakaniem jumtiem jumta nožogojumu ierīko vismaz 600 mm augstumā. Ja jumta slīpums ir lielāks par 40°, nožogojumu neierīko, bet no izejas lūkām līdz jumta korei ierīko kāpnes vai jumta korē visā tās garumā ierīko horizontālus stieņus (troses) drošības ierīču stiprināšanai. Jumta nožogojumam vai stienim (trosei) jāiztur statiskā slodze vismaz 12 kN un katram nožogojuma vai stieņa (troses) stiprinājumam jāiztur statiskā slodze vismaz 5 kN.";

1.29. izteikt būvnormatīva 89. punktu šādā redakcijā:

"89. Ātrija pamatstāvā (ātrija robežās) nav pieļaujama mainīgā ugunsslodze, kas pārsniedz 300 MJ/m2. Ātrijam piegulošajās telpās ugunsslodze netiek normēta.";

1.30. svītrot būvnormatīva 98.5. apakšpunktā vārdus un skaitli "vai telpām, kuru mainīgā ugunsslodze pārsniedz 600 MJ/m2";

1.31. papildināt būvnormatīvu ar 98.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"98.6. tas neved cauri telpām, kuru mainīgā ugunsslodze pārsniedz 1200 MJ/m2.";

1.32. izteikt būvnormatīva 100.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"100.1. ugunsaizsargātās un dūmaizsargātās kāpņu telpās, aizsargātos evakuācijas ceļos un ugunsdrošās priekštelpās sienu un griestu apdares būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0 un grīdu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz BFL;";

1.33. papildināt būvnormatīvu ar 100.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"100.3. telpās, kas paredzētas publiskiem pasākumiem, kuros cilvēku skaits pārsniedz 250, sienu un griestu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz D-s2, d0.";

1.34. svītrot būvnormatīva 103. punktā vārdu "daudzstāvu";

1.35. aizstāt būvnormatīva 111. punktā skaitļus un vārdu "VI un VII" ar skaitļiem un vārdu "VI, VIa un VII";

1.36. izteikt būvnormatīva 5.2. apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"5.2. Kāpnes un kāpņu telpas evakuācijas ceļos";

1.37. papildināt būvnormatīva 133. punktu aiz vārda "katra" ar vārdu "virszemes";

1.38. papildināt būvnormatīva 134. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Dūmu izvades ailu aizpildījumiem šajā gadījumā paredz vadību (atvēršanu un aizvēršanu) no manuālajām tālvadības iedarbināšanas ierīcēm, kas ierīkotas kāpņu telpā katra virszemes stāva līmenī.";

1.39. papildināt būvnormatīva 140. punktu aiz apzīmējuma "EI-30" ar vārdiem un apzīmējumu "(izņemot U3 ugunsnoturības pakāpes būves)";

1.40. izteikt būvnormatīva 147.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"147.3. ir viegli atveramas no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem (izņemot dzīvokļu durvis). Par aizkavējumu tiek uzskatīts jebkurš šķērslis, kas liedz atvērt durvis ilgāk par trim sekundēm;";

1.41. izteikt būvnormatīva 153. un 154. punktu šādā redakcijā:

"153. Ja būves ugunsdrošajās būvkonstrukcijās izbūvētām durvīm, logiem, lūkām, vārtiem, vārstiem un citiem ailu aizpildījumiem atbilstoši lietošanas veidam vai tehnoloģijas prasībām jābūt atvērtā stāvoklī, paredz ierīces, kuras ugunsgrēka gadījumā nodrošina šo ailu aizpildījumu automātisku aizvēršanos.

154. Evakuācijas ceļos un izejās, kas paredzētas vairāk nekā 10 lietotāju evakuācijai, aizliegts izbūvēt turniketus, bīdāmas, saliekamas, paceļamas (nolaižamas) durvis un virpuļdurvis, ja tās nav aprīkotas ar ierīcēm manuālai atvēršanai vai ierīcēm, kas evakuācijas gadījumā nodrošina automātisku atvēršanu un nobloķēšanu atvērtā stāvoklī. Izbūvējot virpuļdurvis, papildus paredz veramu durvju izbūvi, nodrošinot minimālos evakuācijas izeju gabarītus.";

1.42. papildināt būvnormatīvu ar 161.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"161.4. ugunsaizsardzības sistēmu kontroles un vadības iekārtu telpās, ugunsdzēsības sistēmu sūkņu un to vadības mezglu telpās.";

1.43. papildināt būvnormatīva 163. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Rezerves elektroapgādes avots nodrošina izgaismoto evakuācijas izeju un evakuācijas ceļu norādītāju darbību vismaz 30 minūtes.";

1.44. papildināt būvnormatīva 167. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Dūmu izvades ailas minimālā platība ir vismaz 0,5 m2.";

1.45. svītrot būvnormatīva 168. punkta otro teikumu;

1.46. izteikt būvnormatīva 169. punktu šādā redakcijā:

"169. Atsevišķā telpā attālumu no jebkura punkta līdz dūmu izvades ailām var palielināt līdz 30 metriem, ja dūmu izvades ailas atrodas augstāk par diviem metriem no telpas grīdas līmeņa un dūmu izvades ailu kopējā platība ir:

169.1. telpās, kuru mainīgā ugunsslodze pārsniedz 1200 MJ/m2, - vismaz 3 % no aizsargājamās telpas platības;

169.2. telpās, kuru mainīgā ugunsslodze ir no 600 MJ/m2 līdz 1200 MJ/m2 (ieskaitot), - vismaz 1 % no aizsargājamās telpas platības;

169.3. telpās, kuru mainīgā ugunsslodze ir no 300 MJ/m2 līdz 600 MJ/m2 (ieskaitot), - vismaz 0,5 % no aizsargājamās telpas platības;

169.4. telpās, kuru mainīgā ugunsslodze nepārsniedz 300 MJ/m2 (ieskaitot), - vismaz 0,2 % no aizsargājamās telpas platības.";

1.47. izteikt būvnormatīva 173.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"173.1. VI lietošanas veida telpām, kurās ugunsslodze nepārsniedz 300 MJ/m2;";

1.48. papildināt būvnormatīvu ar 173.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"173.5. U3 ugunsnoturības pakāpes būvju VI lietošanas veida telpām.";

1.49. izteikt būvnormatīva 175. punktu šādā redakcijā:

"175. Automātisko ugunsaizsardzības sistēmu projektē un izbūvē atbilstoši būvniecību un ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu prasībām, piemērojamo standartu norādījumiem, ugunsaizsardzības sistēmas elementu ražotāju prasībām, būves arhitektūras un plānojuma risinājumiem, kā arī būves ekspluatācijas un tehnoloģiskā procesa īpatnībām. Automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas patstāvīgi un mijiedarbībā ar citām inženiertehniskajām sistēmām nodrošina normatīvajos aktos paredzēto funkciju veikšanu automātiskajā un manuālajā vadības režīmā.";

1.50. izteikt būvnormatīva 185.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"185.4. VI un VII lietošanas veida būvēs un telpās, kuru kopējā platība pārsniedz 1000 m2 un ugunsslodze pārsniedz 25 MJ/m2;";

1.51. papildināt būvnormatīvu ar 185.6. un 185.7. apakšpunktu šādā redakcijā:

"185.6. IV, IVa, V, VI, VII lietošanas veida telpās, kas izvietotas I lietošanas veida būvē;

185.7. pazemes stāvos, kuru zemākā stāva grīda atrodas zemāk par četriem metriem no vidējā zemes atzīmes līmeņa.";

1.52. izteikt būvnormatīva 195.8. apakšpunktu šādā redakcijā:

"195.8. VI lietošanas veida būves telpās, kurās paredzēta naftas, naftas produktu un citu viegli uzliesmojošu vielu pārsūknēšana, izliešana un izsniegšana, kuru platība pārsniedz 300 m2 un kuru ugunsslodze pārsniedz 1200 MJ/m2 vai sūkņu kopējā ražība pārsniedz 1200 m3/h, kā arī VI lietošanas veida būves telpās, kurās paredzēta naftas, naftas produktu un citu viegli uzliesmojošu vielu fasēšana vai uzglabāšana, kuru platība pārsniedz 300 m2 un kuru ugunsslodze pārsniedz 1200 MJ/m2;";

1.53. izteikt būvnormatīva pielikuma 1. tabulas 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

"3. Kolonnas REI 120* R60** R 60****** R 30** netiek normēta
4. Kāpņu laukumi, sijas, laidi un pakāpieni evakuācijas ceļā R 60 R 30 R 60 R 30 netiek normēta"

1.54. izteikt būvnormatīva pielikuma 1. tabulas 6. punktu šādā redakcijā:

"6. Pārsegumi, tai skaitā erkeros REI 60 REI 30 REI 60****** REI 30 netiek normēta"

1.55. aizstāt būvnormatīva pielikuma 1. tabulas 1. piezīmē vārdus un skaitļus "ir no 50 līdz 75 metriem" ar vārdiem un skaitli "pārsniedz 50 metrus";

1.56. papildināt būvnormatīva pielikuma 1. tabulu ar 8. piezīmi šādā redakcijā:

"8. ****** U2a ugunsnoturības pakāpes VII lietošanas veida atklātā tipa brīvstāvošās būvēs ir atļauts samazināt nesošo kolonnu un pārsegumu ugunsizturību uz pusi, ja:

1) būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme ir līdz 10 metriem;

2) tiek nodrošināta ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas piekļuve pa visu būves perimetru;

3) būves stāvu kopējā platība nepārsniedz 10000 m2;

4) tiek nodrošināta iespēja būves lietotājiem evakuēties vismaz pa divām atsevišķām un dažādās vietās izvietotām evakuācijas izejām;

5) būve tiek nodrošināta ar iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmu un vismaz DN 80 mm sauso stāvvadu ar D 51 mm savienotājgalviņām katrā stāvā un pieslēgumu ugunsdzēsības tehnikai pirmā stāva līmenī uz ēkas ārējās sienas. Ūdensvada ievadā paredz vienvirziena vārstu. Sistēmu aprīko ar ierīcēm tās tukšošanai. Savienotājgalviņām jāatbilst standartam LVS 187:2007 "Ugunsdzēsības hidrantu nacionālās prasības";

6) būves būvkonstrukciju minimālā būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz D-s2, d0;

7) būvē nav telpu, kurās pastāvīgi var uzturēties cilvēki;

8) būve tiek nodrošināta ar automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas manuālajiem ugunsgrēka trauksmes signāldevējiem un trauksmes ierīcēm.";

1.57. izteikt būvnormatīva pielikuma 2. tabulas 3. punktu šādā redakcijā:

"3. Kāpņu laukumi, sijas, laidi un pakāpieni evakuācijas ceļā A1 A1 A2-s1, d0 A2-s1, d0 netiek normēta****"

1.58. izteikt būvnormatīva pielikuma 2. tabulas 8. punktu šādā redakcijā:

"8. Ugunsdroša siena un ugunsdrošības nodalījuma norobežojošā konstrukcija A1 A1***** A1***** A2-s1, d0 A2-s1, d0"

1.59. papildināt būvnormatīva pielikuma 2. tabulu ar 5. piezīmi šādā redakcijā:

"5. ***** U1b un U2a ugunsnoturības pakāpes būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmenis ir līdz 8 metriem, ugunsdrošības nodalījuma norobežojošā konstrukcijā atļauts izmantot būvizstrādājumus, kuru ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0.";

1.60. papildināt būvnormatīva pielikuma 3. tabulu aiz VI, VII būves lietošanas veida rindas ar VIa būves lietošanas veida rindu šādā redakcijā:

"VIa U1a līdz 8 nav ierobežota
U1b 10000
U2a 5000
U2b 2500
U3 1600"

1.61. izteikt būvnormatīva pielikuma 5. tabulas 7. piezīmi šādā redakcijā:

"7. U2a ugunsnoturības pakāpes būvēs ārējās siltumizolācijas būvizstrādājumus, kuru ugunsreakcijas klase ir zemāka par B-s1, d0, atļauts lietot uz pamatnes (ārsienas), kuras ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0.";

1.62. izteikt būvnormatīva pielikuma 6. tabulas 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

"5. V lietošanas veids*** 45 90 10
6. VI***, VIa un VII lietošanas veids** 90 180 atbilstoši tehnoloģiskā procesa nosacījumiem"

1.63. izteikt būvnormatīva pielikuma 6. tabulas 3. piezīmi šādā redakcijā:

"3.*** Atsevišķās telpās maksimālo attālumu līdz tuvākajai evakuācijas izejai var pagarināt par 50 %, ja telpa ir aprīkota ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu, automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un telpās ir nodrošināta dūmu un karstuma izvade."

2. Noteikumi stājas spēkā 2018. gada 15. septembrī.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens