Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Talsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 8

Talsos 2018. gada 26. aprīlī (prot. Nr. 9, 4. p., lēmums Nr. 137)
Par dzīvokļa pabalstu
1. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1.1. Noteikumi nosaka dzīvokļa pabalsta apmēru, pieprasīšanas, aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī personas, kuras ir tiesīgas saņemt dzīvokļa pabalstu Talsu novada pašvaldībā.

1.2. Dzīvokļa pabalsts šo noteikumu izpratnē ir pašvaldības sociālais pabalsts, kas paredzēts ar dzīvojamās telpas īres vai apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu vai ar kurināmā iegādi saistīto izdevumu daļējai segšanai.

1.3. Dzīvojamā telpa šo noteikumu izpratnē ir atsevišķs dzīvokļa īpašums daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā vai viendzīvokļa dzīvojamā māja, turpmāk – dzīvoklis.

1.4. Lēmumu par dzīvokļa pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt dzīvokļa pabalstu, ja nav ievērotas šajos noteikumos noteiktās prasības, pieņem Talsu novada Sociālais dienests (turpmāk – Sociālais dienests).

1.5. Dzīvokļa pabalstu piešķir:

1.5.1. ģimenei (personai), kurai spēkā ir trūcīgas ģimenes (personas) statuss un kuras ienākumi uz katru ģimenes locekli nepārsniedz Ministru kabineta noteikto garantēto minimālo iztikas līmeni – ne vairāk kā aprēķinātos normatīvos izdevumus par 4 mēnešiem gadā;

1.5.2. ģimenei (personai), kurai spēkā ir trūcīgas ģimenes (personas) statuss un kuras ienākumi uz katru ģimenes locekli ir virs Ministru kabineta noteiktā garantētā minimāla iztikas līmeņa – ne vairāk kā aprēķinātos normatīvos izdevumus par 3 mēnešiem gadā;

1.5.3. ģimenei (personai), kurai spēkā ir maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss – ne vairāk kā aprēķinātos normatīvos izdevumus par 2 mēnešiem gadā.

1.6. Ja dzīvokļa pabalsta pieprasīšanas brīdī ir mainījusies personas un kopā ar viņu deklarēto personu ģimenes un materiālais stāvoklis, tad ģimenes (personas) ienākumu un materiālā stāvokļa atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam novērtē atkārtoti.

1.7. Dzīvokļa pabalstu ir tiesīgs pieprasīt dzīvokļa īpašnieks, īrnieks vai dzīvokļa īpašnieka 1.pakāpes radinieks, kurš ikdienā dzīvo konkrētajā dzīvoklī.

1.8. Dzīvokļa pabalstu nav tiesības pieprasīt personai, kura saņem īres un komunālo pakalpojumu maksājumu atvieglojumus par sociālā dzīvokļa īri.

2. DZĪVOKĻA PABALSTA PIEPRASĪTĀJA PIENĀKUMI, PABALSTA PIEPRASĪŠANAS KĀRTĪBA

2.1. Dzīvokļa pabalstu piešķir pēc iesnieguma un visu nepieciešamo dokumentu, kas apliecina tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu, saņemšanas un izvērtēšanas.

2.2. Sociālais dienests, ja nepieciešams, pirms pabalsta piešķiršanas veic pabalsta pieprasītāja sadzīves apstākļu apsekošanu.

2.3. Personām darbspējīgā vecumā, ja tās nav nodarbinātas, ir jāveic Sociālā dienesta noteiktie līdzdarbības pienākumi, lai veicinātu personas iesaistīšanos savu sociālo problēmu risināšanā un nodarbinātību veicinošos pasākumos.

2.4. Dzīvokļa pabalsta pieprasītājam un personām, kas dzīvo kopā ar dzīvokļa pabalsta pieprasītāju, ir pienākumi:

2.4.1. sniegt pilnīgas un patiesas sociālās palīdzības saņemšanai nepieciešamās ziņas;

2.4.2. iesniegt nepieciešamos dokumentus;

2.4.3. sniegt ziņas par sociālās un materiālās situācijas izmaiņām;

2.4.4. aktīvi līdzdarboties savas sociālās situācijas uzlabošanā;

2.4.5. pildīt līdzdarbības pienākumus.

2.5. Dzīvokļa pabalsta pieprasītājs ir atbildīgs par sniegto ziņu patiesumu un savu rīcību, kā arī par zaudējumu, kas radušies viņa vainas vai nelikumīgas rīcības dēļ, atlīdzināšanu.

2.6. Ģimene (persona), kura pieprasa dzīvokļa pabalstu, Sociālajā dienestā iesniedz:

2.6.1. iesniegumu;

2.6.2. īres vai apsaimniekošanas līguma kopiju (uzrādot oriģinālu);

2.6.3. dokumentus par apsaimniekošanas (īres) maksas un maksas pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, apliecinošus dokumentus (maksājumu kvītis u.c. pēc sociālā darba speciālista pieprasījuma).

2.7. Sociālais dienests ir tiesīgs dzīvokļa pabalsta pieprasītājam pieprasīt iesniegt vai uzrādīt citus dokumentus, kas nepieciešami, lai izvērtētu pabalsta pieprasītāja un kopā ar viņu dzīvojošo personu tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu.

2.8. Dzīvokļa pabalstu piešķir pēc iesnieguma un visu nepieciešamo dokumentu, kas apliecina tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu, saņemšanas, izvērtēšanas un nozīmēto līdzdarbības pienākumu izpildes.

2.9. Sociālais dienests noslēdz vienošanos ar pabalsta pieprasītāju, kurā vienojas par veicamajiem līdzdarbības pienākumiem (1. pielikums). Vienošanās nosaka veicamos pienākumus visām personām, kas dzīvo kopā ar pabalsta pieprasītāju. Pabalsta pieprasītājam ir pienākums iepazīstināt ar Vienošanos visas kopā ar pabalsta pieprasītāju dzīvojošās personas, kurām noteikti līdzdarbības pienākumi.

2.10. Līdzdarbības pienākumi nav jāpilda:

2.10.1. personai, kura viena audzina bērnu invalīdu;

2.10.2. ģimenei, kurā bērnu invalīdu audzina abi vecāki un viens no vecākiem ir nodarbināts;

2.10.3. ģimenei, kurā ir bērns līdz septiņu gadu vecumam, kurš neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, un viens no vecākiem ir nodarbināts;

2.10.4. valsts noteiktās vecuma vai invaliditātes pensijas un valsts noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem;

2.10.5. personai, kas vecāka par 15 gadiem un iegūst izglītību klātienē vispārējās vai vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstskolā;

2.10.6. personai, kura no līdzdarbības pienākumu veikšanas atbrīvota citu objektīvu iemeslu dēļ.

3. DZĪVOKĻA PABALSTA APMĒRS UN APRĒĶINĀŠANAS KĀRTĪBA

3.1. Pabalsta apmēru aprēķina atbilstoši dzīvokļa pabalsta normatīvajiem izdevumiem (pielikumā), kas nepārsniedz maksu par apsaimniekošanu (īri), un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu. Dzīvokļa pabalstu aprēķina nepiemērojot normatīvos izdevumus dzīvokļa pabalsta aprēķinam:

3.1.1. par dūmvadu apsekošanu/pārbaudi, dūmvadu un dūmkanālu tīrīšanu, atbilstoši maksājuma apliecinošā dokumentā (kvītī, rēķinā u.tml.) norādītajai summai, bet nepārsniedzot 30,00 euro kalendārajā gadā; apsaimniekošanu (īri) un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu;

3.1.2. par ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un ūdens patēriņa skaitītāju nomaiņas pakalpojumiem, atbilstoši maksājumu apliecinošā dokumentā (kvītī, rēķinā u.tml.) norādītajai summai par sniegto pakalpojumu, bet ne vairāk kā 2 ūdens skaitītājiem, nepārsniedzot 40,00 euro par vienu vienību. Pabalstu pārskaita pabalsta pieprasītāja iesniegumā norādītajā pakalpojumu sniedzēja kredītiestādes kontā, pamatojoties uz mājas apsaimniekotāja vai institūcijas, kurai ir licence ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanai.

3.2. Ja pēc normatīvajiem izdevumiem aprēķinātais pabalsta apmērs pārsniedz maksājumu apliecinošos dokumentos faktiski norādīto maksu, tad pabalsta apmērs tiek noteikts faktiski norādītā maksājuma apmērā.

3.3. Pabalstu izmaksā par faktiski veikto maksājumu vai mēnesī aprēķinātās maksas apmērā.

3.4. Pabalsts kurināmā iegādei mājokļos ar cieto kurināmo tiek piešķirts vienu reizi gadā. Pabalsta apmēru aprēķina atbilstoši šo noteikumu pielikumam "Normatīvie izdevumi dzīvokļa pabalsta aprēķinam" (2. pielikums). Pabalstu var pieprasīt:

3.4.1. kā vienreizējo pabalstu kopā ar dzīvokļa pabalstu;

3.4.2. kā vienreizēju pabalstu cietā kurināmā iegādei.

3.5. Dzīvokļa pabalstu nepiešķir vai pārtrauc izmaksu, ja:

3.5.1. ar pabalsta pieprasītāju ir noslēgts uzturlīgums;

3.5.2. pabalsta pieprasītājs ir piekritis dzīvokļa, par kura lietošanas izdevumu segšanu tiek pieprasīts pabalsts, privatizācijai uz trešās personas vārda;

3.5.3. ja ir stājies spēkā tiesas spriedums par pabalsta pieprasītāja izlikšanu no dzīvojamās telpas;

3.5.4. pabalsta pieprasītājs vai viņa ģimenes locekļi darba spējīgā vecumā neveic sociālā dienesta noteiktos līdzdarbības pienākumus;

3.5.5. pabalsta pieprasītāja ģimenei pieder vai ir lietošanā divi vai vairāki dzīvošanai derīgi nekustamie īpašumi;

3.5.6. ir izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums;

3.5.7. dzīvoklis tiek izīrēts;

3.5.8. nav sniegtas pilnīgas un patiesas ziņas.

3.6. Dzīvokļa pabalstu pārskaita īres un komunālo pakalpojumu sniedzēja kontā, vai izmaksā skaidrā naudā. Ja pabalsta pieprasītājam ir dzīvokļa īres vai komunālo pakalpojumu parāds, tad pabalstu pārskaita tikai pakalpojumu sniedzēja kontā.

3.7. Pabalstu kurināmā iegādei pārskaita kurināmā piegādātāja kontā, vai pret maksājumu apliecinošu dokumentu to izmaksā skaidrā naudā vai pārskaita pabalsta pieprasītāja kontā.

4. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

4.1. Iesniegumus, kuri saņemti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, izskata un lēmumu par dzīvokļa pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt dzīvokļa pabalstu, pieņem saskaņā ar Talsu novada domes 2009. gada 10. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 48 "Par sociālo palīdzību Talsu novadā".

4.2. Noteikumi publicējami un stājas spēkā likuma "Par pašvaldībām" 45. pantā noteiktajā kārtībā.

Talsu novada domes priekšsēdētājs E. Zelderis
1. pielikums
Talsu novada domes 26.04.2018.
saistošajiem noteikumiem Nr. 8 "Par dzīvokļa pabalstu"
VIENOŠANĀS PAR LĪDZDARBĪBU
20__ .gada ___._________Nr.________________
Talsu novada Sociālais dienests sociālā darbinieka _________________________________ personā (turpmāk – Sociālais dienests), no vienas puses, un
 , personas kods ,
(turpmāk – klients) no otras puses, noslēdz šādu vienošanos:

1. Sociālais dienests apņemas piešķirt un izmaksāt klientam dzīvokļa pabalstu, pēc šajā vienošanās noteikto līdzdarbības pienākumu izpildes, bet klients apņemas veikt šajā vienošanās noteiktos līdzdarbības pasākumus.

2. Klients apņemas informēt visas kopā ar viņu dzīvojošās personas par šajā vienošanās noteiktajiem līdzdarbības pasākumiem un ir atbildīgs par līdzdarbības pienākumu izpildi no visu personu, kas deklarētas kopā ar klientu, puses.

3. Sociālais dienests uzdod, bet klients apņemas nodrošināt šādu līdzdarbības pienākumu izpildi:

N.p.k.Klients (persona), kurai jāveic līdzdarbības pasākumsVeicamie pasākumiTermiņš
    
    
    
    

4. Klientam ir pienākums informēt Sociālo dienestu par apstākļiem, kas kavē līdzdarbības pienākumu izpildi, un, ja nepieciešams, iesniegt minētos apstākļus apliecinošus dokumentus.

5. Vienošanās zaudē spēku, ja klients vai persona (-s), kura (-s) dzīvo kopā ar klientu un kurai (-ām) uzlikti līdzdarbības pienākumi, bez objektīva iemesla nepilda iepriekš minētos līdzdarbības pienākumus, un tas var būt par pamatu pabalsta kopējā apmēra samazināšanai vai izmaksas pārtraukšanai par līdzdarbības pasākumu neizpildījušās personas daļu.

6. Vienošanās sastādīta divos eksemplāros – viens klientam un otrs Sociālajam dienestam.

Klients 
 (paraksts, atšifrējums)
Sociālais darbinieks 
 (paraksts, atšifrējums)

Vienošanās izpildes novērtēšana:

N.p.k.Klients (persona), kurai jāveic līdzdarbības pasākumsVeicamie pasākumiTermiņšIzpilde
(jā/ nē)
     
     
     
     
Secinājumi:
 
 
 
 
 
Lēmums:
 
 
 
Sociālais darbinieks 
 (paraksts, atšifrējums)
Talsu novada domes priekšsēdētājs E. Zelderis
2. pielikums
Talsu novada domes 26.04.2018.
saistošajiem noteikumiem Nr. 8 "Par dzīvokļa pabalstu"
NORMATĪVIE IZDEVUMI DZĪVOKĻA PABALSTA APRĒĶINAM

1. Dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai, tiek noteiktas šādas dzīvojamo telpu normatīvās platības:

1.1. vienai personai par visu dzīvojamās telpas kopējo platību, bet ne vairāk kā 25 m2;

1.2. dzīvojamā telpā, kurā dzīvo vairākas personas, par pirmo personu, nepārsniedzot 20 m2 un katrai nākamajai personai, nepārsniedzot 10 m2;

2. Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, izmantojami šādi normatīvie izdevumi:

2.1. Par dzīvojamo telpu īri saskaņā ar noslēgtā īres un/vai apsaimniekošanas līguma nosacījumiem, un, ņemot vērā noteiktās normatīvās platības, bet ne vairāk kā 0,40 euro par 1 m2 izmaksas mēnesī un par dzīvojamo telpu apsaimniekošanas izdevumiem saskaņā ar noslēgtā īres un/vai apsaimniekošanas līguma nosacījumiem, un, ņemot vērā noteiktās normatīvās platības, bet ne vairāk kā 0,40 euro par 1 m2 izmaksas mēnesī.

2.2. Par apkuri:

2.2.1. centralizētā apkure – atbilstoši komunālo maksājumu kvītī (rēķinā) uzrādītajai maksai par 1 m2, bet ne vairāk kā 1,50 euro par m2 izmaksas mēnesī, ņemot vērā noteiktās normatīvās platības;

2.2.2. ar cieto kurināmo (ogles, malka u.c.), pamatojoties uz izdevumu apliecinošiem dokumentiem, bet ne vairāk kā 1,50 euro par 1 m2 izmaksām mēnesī, ņemot vērā noteiktās normatīvās platības.

2.3. Par aukstā ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumiem:

2.3.1. dzīvojamā telpā bez ūdens skaitītāja (mērītāja), atbilstoši komunālo maksājumu kvītī (rēķinā) uzrādītajai maksai par ūdens patēriņu, ne vairāk kā 10,00 euro vienai personai mēnesī un ne vairāk kā 5,00 euro katrai nākamajai personai mēnesī, bet nepārsniedzot 35,00 euro ģimenei mēnesī;

2.3.2. dzīvojamā telpā ar ūdens skaitītāju (mērītāju), iekļaujot izmaksas par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem tarifu pastāvīgās daļas, atbilstoši komunālo maksājumu kvītī uzrādītajai maksai par 1 m3 un skaitītāju rādījumiem, nosakot patēriņu, ne vairāk kā 2 m3 izmaksas vienai personai mēnesī un ne vairāk kā 1 m3 izmaksas katrai nākamajai personai mēnesī, bet nepārsniedzot 7 m3 izmaksas ģimenei mēnesī;

2.3.3. asenizācija (šķidro atkritumu savākšana un nolejaku izvešana – atbilstoši maksājumu kvītī (rēķinā) uzrādītajai (noteiktajai) maksai par pakalpojumu, nepārsniedzot 7,11 euro ģimenei mēnesī.

2.4. Par karstā ūdens uzsildīšanu:

2.4.1. dzīvojamā telpā bez ūdens skaitītāja (mērītāja), atbilstoši komunālo maksājumu kvītī (rēķinā) uzrādītajai maksai par ūdens patēriņu, ne vairāk kā 13,00 euro vienai personai mēnesī un ne vairāk kā 6,00 euro katrai nākamai personai mēnesī, bet nepārsniedzot 41,00 euro ģimenei mēnesī;

2.4.2. dzīvojamā telpā ar ūdens skaitītāju (mērītāju), atbilstoši komunālo maksājumu kvītī (rēķinā) uzrādītajai maksai par 1 m3 un skaitītāju rādījumiem, nosakot patēriņu, ne vairāk kā 2 m3 izmaksas vienai personai mēnesī un ne vairāk kā 1 m3 izmaksas katrai nākamai personai mēnesī, bet nepārsniedzot 7 m3 izmaksas ģimenei mēnesī.

2.5. Par gāzi:

2.5.1. atbilstoši skaitītāju rādījumiem, nosakot patēriņu, ne vairāk kā 1 m3 izmaksas vienai personai mēnesī un ne vairāk kā 0,5 m3 izmaksas katrai nākamajai personai mēnesī, bet nepārsniedzot 3 m3 izmaksas ģimenei mēnesī;

2.5.2. balonos, nosakot patēriņu, ne vairāk kā 9 litri (l) gāzes izmaksas vienai personai mēnesī un ne vairāk kā 4 l gāzes izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai, bet nepārsniedzot 21 l ģimenei mēnesī;

2.5.3. dzīvojamā telpā, kur karsto ūdeni iegūst izmantojot gāzi, papildus 1.2. un 1.7. apakšpunktā noteiktajam 0,57 euro par m2 izmaksas, ņemot vērā normatīvās platības.

2.6. Par elektroenerģiju atbilstoši pakalpojumu sniedzēja rēķinā vai pakalpojumu saņēmēja maksājumu kvītī uzrādītajai maksai par 1 kWh, bet ne vairāk kā 0,16 euro par 1 kWh izmaksām mēnesī:

2.6.1. atbilstoši maksājumu kvītī (rēķinā) uzrādītajai maksai par 1 kWh, nosakot patēriņu, ne vairāk kā 50 kWh izmaksas mēnesī vienai personai un ne vairāk kā 30 kWh izmaksas katrai nākamajai personai mēnesī, bet nepārsniedzot 200 kWh izmaksas ģimenei mēnesī;

2.6.2. ja dzīvojamā telpā ir stacionāra elektriskā plīts, – papildus 2.6.1. apakšpunktā noteiktajam, nosakot patēriņu, ne vairāk kā 50 kWh izmaksas mēnesī vienai personai un ne vairāk kā 30 kWh izmaksas katrai nākamajai personai mēnesī, bet nepārsniedzot 200 kWh izmaksas ģimenei mēnesī;

2.6.3. dzīvojamā telpā, kur karsto ūdeni iegūst izmantojot elektroenerģiju, – papildus 2.6.1. apakšpunktā noteiktajam, nosakot patēriņu, ne vairāk kā 50 kWh izmaksas mēnesī vienai personai un ne vairāk kā 30 kWh izmaksas katrai nākamajai personai mēnesī, bet nepārsniedzot 200 kWh izmaksas mēnesī katrai personai;

2.6.4. dzīvojamā telpā, kur apkurei izmanto elektroenerģiju, papildus 2.6.1. apakšpunktā noteiktajam 1,00 euro par m2 izmaksas, ņemot vērā normatīvās platības.

2.7. Par sauso sadzīves atkritumu izvešanu atbilstoši komunālo maksājumu apliecinošajā dokumentā (kvītī, rēķinā u.tml.) vai līgumā uzrādītajai maksai par 1 personu mēnesī, bet nepārsniedzot 1,07 euro izmaksas personai mēnesī vai par 1 dzīvokli (mājokli) mēnesī, bet nepārsniedzot 5,00 euro par dzīvokli (mājokli) mēnesī.

Talsu novada domes priekšsēdētājs E. Zelderis
Saistošo noteikumu Nr.8 "Par dzīvokļa pabalstu"
paskaidrojuma raksts
Sadaļas nosaukumsSadaļas paskaidrojums
1. Projekta nepieciešamības pamatojumsTalsu novada domes saistošo noteikumu projekts "Par dzīvokļa pabalstu" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta piekto daļu, saskaņā ar kuru dzīvokļa pabalsta apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šo pabalstu, reglamentē pašvaldības saistošajos noteikumos. Projektā ir konkretizēta pabalstu saņemšanas kārtība.
2. Īss projekta satura izklāstsSaistošo noteikumu projekts nosaka Talsu novada domes apstiprinātā budžeta ietvaros piešķiramo sociālo pabalstu veidus un apmērus, pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību.
3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetuNav attiecināms.
4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijāNav attiecināms.
5. Informācija par administratīvajām procedūrāmNoteikumu izpildi un piemērošanu nodrošina Talsu novada sociālais dienests. Projektā neparedz administratīvo procedūru palielināšanu.
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonāmNav attiecināms.
Talsu novada domes priekšsēdētājs E. Zelderis
30.05.2018