Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 16.08.2018. - ... / Spēkā esošā
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.1/8

Rīgā 2017.gada 16.martā (prot. Nr.11, 3.p.)
Dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika
Izdota saskaņā ar Enerģētikas likuma 15.panta 1.1 daļu un
likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"
9.panta pirmās daļas 2.punktu un 25.panta pirmo daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika (turpmāk – metodika) nosaka kārtību, kādā aprēķina un nosaka dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifus.

2. Metodikā lietoti šādi termini:

2.1. dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām – dabasgāzes sadales sistēmas (turpmāk – sadales sistēma) darbības nodrošināšanai izlietotā dabasgāze;

2.2. dabasgāzes zudumi – sadales sistēmā ievadīto un no sadales sistēmas izvadīto dabasgāzes apjomu starpība attiecīgā laika periodā, neskaitot dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

2.3. izmaksas – dabasgāzes sadales sistēmas operatora (turpmāk – sistēmas operators) tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas sadales sistēmas pakalpojuma efektīvai sniegšanai;

2.3.1 izmaksu pārskata cikls – laika periods, kuram tiek aprēķinātas izmaksas;

2.4. lietotājiem nodotais dabasgāzes apjoms – trīs iepriekšējos gados vidējais gadā lietotājiem uz piederības robežas nodotais dabasgāzes apjoms;

2.5. sadales sistēmas pakalpojums – sistēmas operatora pakalpojums, ar kuru tiek nodrošināta noteikta dabasgāzes apjoma transportēšana no dabasgāzes pārvades sistēmas līdz dabasgāzes apgādes sistēmas piederības robežai, tajā skaitā sadales sistēmas jaudas uzturēšana un attīstīšana;

2.6. tarifi – atbilstoši izmaksām, dabasgāzes gada patēriņa apjomam un citiem kritērijiem noteikti sadales sistēmas pakalpojuma tarifi, pēc kuriem norēķinās lietotājs;

2.6.1 tarifu pārskata cikls – laika periods, kuram tiek noteikti tarifi;

2.7. regulējamo aktīvu bāze (RAB) – sistēmas operatora aktīvi vai to daļa, kas nepieciešami efektīvai sadales sistēmas pakalpojuma sniegšanai;

2.8. vidējais tarifs – atbilstoši izmaksām noteikta sadales sistēmas pakalpojuma tarifa vidējā vērtība.

(Grozīts ar SPRK padomes 23.05.2018. lēmumu Nr. 1/9; SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/17)

2.1 Izmaksu pārskata cikla ilgums ir divi gadi. Regulators var pieņemt lēmumu arī par izmaksu pārskata cikla pagarināšanu.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/17 redakcijā)

2.2 Tarifu pārskata cikls var būt īsāks par izmaksu pārskata ciklu.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/17 redakcijā)

3. Sistēmas operators precīzi un pārskatāmi atspoguļo sadales sistēmas pakalpojuma izmaksas tūkstošos euro [tūkst.EUR] ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata un transportētās dabasgāzes apjomu pilnos skaitļos kilovatstundās [kWh].

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/17 redakcijā)

2. Dabasgāzes bilance

4. Sistēmas operatora dabasgāzes bilance ir sadales sistēmai no dabasgāzes pārvades sistēmas pievadītā dabasgāzes apjoma atbilstība lietotājiem piegādātajam dabasgāzes apjomam un tehnoloģiskām vajadzībām un dabasgāzes zudumu segšanai nepieciešamajam dabasgāzes apjomam. Dabasgāzes bilanci izsaka ar šādu formulu:

QPSO p = QSSO nod ,

kur

QSSO nod = Qliet + QSSO tehn + QSSO zud ,

kur

QPSO p – sadales sistēmai no dabasgāzes pārvades sistēmas pievadītais dabasgāzes apjoms [kWh];

QSSO nod – sadales sistēmā transportētais dabasgāzes apjoms [kWh];

Qliet – lietotājiem nodotais dabasgāzes apjoms [kWh];

QSSO tehn – dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām [kWh];

QSSO zud – dabasgāzes zudumi [kWh].

5. Sistēmas operators vienlaikus ar tarifa projektu iesniedz pamatojumu, ja aprēķinātais lietotājiem nodotais dabasgāzes apjoms tiek koriģēts.

3. Tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas

6. Sistēmas operators tarifu aprēķinā precīzi un nepārprotami norāda tikai sadales sistēmas pakalpojuma izmaksas, kas saistītas ar RAB un sadales sistēmas pakalpojuma sniegšanu.

7. Sistēmas operators lieto izmaksu attiecināšanas modeli, kura pamatprincipus, tajā skaitā kapitāla izmaksu attiecināšanas metodi, un ieviešanu saskaņo ar regulatoru.

8. Sistēmas operators tarifu aprēķinā iekļauj plānotās ar sadales sistēmas pakalpojuma nodrošināšanu saistītās izmaksas.

9. Tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas veido dabasgāzes sadales sistēmas kapitāla izmaksas, ekspluatācijas izmaksas un nodokļi. Tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas nosaka saskaņā ar šādu formulu:

Isso = Ikap + Iekspl + Inod ,

kur

Isso – sadales sistēmas pakalpojuma kopējās plānotās izmaksas [EUR];

Ikap – sadales sistēmas kapitāla izmaksas [EUR];

Iekspl – sadales sistēmas ekspluatācijas izmaksas [EUR];

Inod – nodokļi, kas attiecināmi uz sadales sistēmu [EUR].

(Grozīts ar SPRK padomes 23.05.2018. lēmumu Nr. 1/9)

3.1. Kapitāla izmaksas

10. Kapitāla izmaksas veido kapitāla atdeve un nolietojums (amortizācija):

Ikap = PKA + Inol ,

kur:

Ikap – kapitāla izmaksas [EUR];

Inol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [EUR];

PKA – kapitāla atdeve [EUR].

11. Sistēmas operators veido tādu kapitāla izmaksu uzskaiti, kas dod precīzu un nepārprotamu priekšstatu par sadales sistēmas kapitāla izmaksām un to izmaiņām.

12. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/17)

3.1.1. Regulējamo aktīvu bāze

13. Sadales sistēmas RAB vērtības aprēķinos iekļauj sistēmas operatora īpašumā esošo pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iepriekšējā gada finanšu pārskata atlikušo vai bilances vērtību gada beigās, neiekļaujot finanšu ieguldījumus, debitoru parādus, vērtspapīrus un līdzdalību kapitālos, naudas līdzekļus, krājumus, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, kā arī pamatlīdzekļu vērtības daļu, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta. RAB atbilst ilgtermiņa sadales sistēmas pakalpojuma sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti).

(SPRK padomes 23.05.2018. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā)

14. Pamatlīdzekļu vai to daļas, kas netiek efektīvi izmantota sadales sistēmas pakalpojuma sniegšanai, bilances vērtību neietver RAB, un to nolietojumu nesedz ar tarifu. Regulators var uzdot sistēmas operatoram iesniegt pamatlīdzekļu tehniskā stāvokļa un kalpošanas ilguma izvērtējumu.

15. Pamatlīdzekļu RAB iekļaujamā vērtība tiek noteikta kā 2018.gada 1.janvāra pamatlīdzekļu bilances atlikums, kam pieskaitītas pēc 2018.gada 1.janvāra atzītās, ar pamatlīdzekļu iegādi un izveidi saistītās kapitalizētās izmaksas un atņemts pēc 2018.gada 1.janvāra atzītais pamatlīdzekļu nolietojums, vērtības samazinājumi un izslēgto pamatlīdzekļu vērtība.

3.1.2. Kapitāla atdeve

16. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto RAB un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdevi aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

PKA = RAB × wacc ,

kur

RAB – RAB vērtība [EUR];

wacc – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme procentos [%].

17. Kapitāla atdeves likmi nosaka regulators saskaņā ar kapitāla atdeves likmes aprēķināšanas metodiku.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/17 redakcijā)

18. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/17)

19. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/17)

3.1.3. Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums

20. Pamatlīdzekļu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Inol = Inol pam + Inol nem ,

kur

Inol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [EUR];

Inol pam – pamatlīdzekļu nolietojums [EUR];

Inol nem – nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksu norakstījums [EUR].

21. Pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.

22. Ja pamatlīdzekļi nav pilnībā izmantoti sadales sistēmas pakalpojuma sniegšanai, aprēķināto nolietojumu koriģē atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgai izmantošanai.

23. Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina pētniecības un sistēmas operatora attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot sistēmas operatora nemateriālo vērtību), ņemot vērā starptautiskos grāmatvedības standartus un sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.

3.2. Nodokļi

24. Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no RAB sastāvā iekļautiem aktīviem.

25. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/17)

3.3. Ekspluatācijas izmaksas

26. Sadales sistēmas ekspluatācijas izmaksas aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Iekspl = Itehn proc + Ipers + Irem + Isaimn ,

kur

Iekspl – sadales sistēmas ekspluatācijas izmaksas [EUR];

Itehn proc – tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas un dabasgāzes zudumu izmaksas [EUR];

Ipers – personāla un sociālās izmaksas [EUR];

Irem – kārtējo īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto ekspluatācijas remontu izmaksas [EUR];

Isaimn – pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [EUR].

27. Tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas un dabasgāzes zudumu izmaksas aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Itehn proc = (Etehn + Ezud) × Czud ,

kur

Etehn – prognozētais dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām [kWh];

Ezud – prognozētie dabasgāzes zudumi [kWh];

Czud – prognozētā vidējā dabasgāzes zudumu cena [EUR/kWh].

28. Personāla un sociālās izmaksas (Ipers) aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

29. Īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas (Irem) un darbu, kuri nepieciešami sistēmas operatora grāmatvedības bilancē esošo un nomāto dabasgāzes sadales aktīvu un administrēšanas aktīvu pamatlīdzekļu (ēku, būvju, iekārtu u.c.) uzturēšanai darba kārtībā un saglabāšanai un kurus veic citi komersanti, noraksta un iegrāmato pārskata periodā, kurā tās radušās. Šajā pozīcijā iekļauj krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas atbilstoši plānotajam krājumu aprites ciklam, piemērojot komersanta faktisko aizņēmumu likmi. Krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, ņemot vērā nepārtraukta un drošības prasībām atbilstoša sadales sistēmas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo krājumu apjomu. Ja faktiskā aizņēmuma likme, ko piemēro krājumu finansēšanas izmaksu novērtēšanai, pārsniedz pēdējo 6 mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem, krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, piemērojot pēdējo 6 mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem. Šajā pozīcijā neuzskaita ar kapitalizētu remontu un jaunu pamatlīdzekļu izveidi saistītās izmaksas un to veikšanai uzturēto krājumu finansēšanas izmaksas.

(SPRK padomes 23.05.2018. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā)

30. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (Isaimn) ir ar sistēmas operatora darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu sadales sistēmas pakalpojuma sniegšanu, un nav iekļautas citās izmaksu pozīcijās.

3.4. Izmaksu un lietotājiem nodotās dabasgāzes apjoma korekcija

(Nodaļa SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/17 redakcijā)

30.1 Sistēmas operators aprēķina plānotos sadales sistēmas pakalpojuma nepieciešamos ieņēmumus, kas, piemērojot tarifus, nedrīkst pārsniegt vidējam tarifam atbilstošos ieņēmumus. Plānotajiem sadales sistēmas pakalpojuma nepieciešamajiem ieņēmumiem ir jāsedz sadales sistēmas pakalpojuma kopējās plānotās izmaksas, ņemot vērā šajā metodikā noteiktajā kārtībā aprēķināto izmaksu korekciju.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/17 redakcijā)

30.2 Izmaksu korekcijas novērtēšanai sistēmas operators līdz izmaksu pārskata cikla pēdējā gada 1.augustam rakstveidā un elektroniskā formā iesniedz regulatoram informāciju par izmaksu pārskata cikla izmaksām un lietotājiem nodotās dabasgāzes apjomu iepriekšējā tarifu pārskata ciklā. Izmaksu korekciju iekļauj nākamā izmaksu pārskata cikla sadales sistēmas pakalpojuma izmaksās.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/17 redakcijā)

30.3 Plānotās sadales sistēmas pakalpojuma izmaksas tiek koriģētas:

30.31. ja iepriekšējā izmaksu pārskata cikla kopējās faktiskās sadales sistēmas pakalpojuma izmaksas ir mazākas par apstiprinātajā tarifu projektā iekļautajām sadales sistēmas pakalpojuma izmaksām (turpmāk – izmaksu ietaupījums), sistēmas operators pamato faktisko izmaksu atšķirību. Nākamajā izmaksu pārskata ciklā uz sistēmas lietotājiem attiecināmās plānotās sadales sistēmas pakalpojuma izmaksas samazina par izmaksu ietaupījumu. Ja izmaksu ietaupījums veidojas darbības efektivitātes uzlabošanas rezultātā, sistēmas operators nākamajā izmaksu pārskata ciklā uz sistēmas lietotājiem attiecināmās plānotās sadales sistēmas pakalpojuma izmaksas samazina 50% apmērā no izmaksu ietaupījuma;

30.32. ja iepriekšējā izmaksu pārskata ciklā ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ radušās neparedzētās izmaksas ir pamatotas un ciktāl tās nav atgūstamas citādi, nākamā izmaksu pārskata cikla plānotajās sadales sistēmas pakalpojuma izmaksās tās iekļauj faktiskā apmērā;

30.33. ja faktiskie sadales sistēmas pakalpojuma ieņēmumi ir mazāki par apstiprinātajā tarifu projektā plānotajiem nepieciešamajiem ieņēmumiem, sistēmas operators negūtos nepieciešamos ieņēmumus iekļauj nākamā izmaksu pārskata cikla plānotajās sadales sistēmas pakalpojuma izmaksās;

30.34. ja faktiskie sadales sistēmas pakalpojuma ieņēmumi ir lielāki par plānotajiem sadales sistēmas pakalpojuma ieņēmumiem, sistēmas operators par papildus gūto ieņēmumu daļu samazina nākamā izmaksu pārskata cikla sadales sistēmas pakalpojuma izmaksas.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/17 redakcijā)

30.4 Ja regulators ir devis atļauju sistēmas operatoram pašam noteikt tarifus, piemērojot lietotājiem nodotās dabasgāzes apjoma korekciju, tarifi tiek koriģēti, ja lietotājiem nodotās dabasgāzes apjoms kalendārajā gadā mainās vairāk par 5% salīdzinājumā ar plānoto lietotājiem kalendārajā gadā nodotās dabasgāzes apjomu. Lietotājiem nodotās dabasgāzes apjomu tarifu pārskata ciklā aprēķina, summējot kalendārā gada pirmo desmit mēnešu faktisko lietotājiem nodoto dabasgāzes apjomu ar pēdējo divu kalendārā gada mēnešu prognozēto lietotājiem nodoto dabasgāzes apjomu. Divu mēnešu prognozētais lietotājiem nodotais dabasgāzes apjoms ir pēdējo trīs gadu attiecīgo kalendāro mēnešu vidējais lietotājiem nodotais dabasgāzes apjoms.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/17 redakcijā)

4. Vidējā tarifa un tarifu aprēķins

31. Vidējo tarifu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Tvid = ISSO ,
Qliet

kur

Tvid – vidējais tarifs [EUR/kWh];

Qliet – lietotājiem nodotais dabasgāzes apjoms [kWh].

32. Tarifus var diferencēt atkarībā no lietotāju dabasgāzes patēriņa apjoma gadā, izmaksu attiecināšanas dabasgāzes transportēšanas pakalpojuma sniegšanai un sadales sistēmas jaudas uzturēšanai un attīstīšanai, pamatojoties uz gazificēto objektu maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā, vai atkarībā no citiem diferencēšanas kritērijiem.

33. Sistēmas operators reizē ar tarifu projektu iesniedz tarifu projektā izmantoto diferencēšanas kritēriju ekonomisko pamatojumu.

34. Prognozētie kopējie ieņēmumi, piemērojot tarifus, nedrīkst pārsniegt vidējam tarifam atbilstošos ieņēmumus.

35. Kopējie nepieciešamie ieņēmumi no maksas par sadales sistēmas jaudas uzturēšanu un attīstīšanu nepārsniedz kopējās sadales sistēmas jaudas uzturēšanas un attīstīšanas izmaksas.

5. Tarifu noteikšanas procedūra
5.1. Tarifu projekta izstrādāšana un iesniegšana

36. Sistēmas operators izmaksu pārskata cikla pēdējā gadā divu nedēļu laikā pēc kapitāla atdeves likmes noteikšanas datuma rakstveidā un elektroniskā formā iesniedz regulatoram tarifu projektu. Tarifu projektu izstrādā saskaņā ar šo metodiku, nosakot izmaksas attiecībā uz sadales sistēmas pakalpojumu. Kopā ar tarifu projektu sistēmas operators iesniedz tarifu projektā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu un minētās izmaksas pamatojošos dokumentus saskaņā ar regulatora noteikumiem par tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/17 redakcijā)

37. Sistēmas operators var iesniegt regulatoram pamatotu pieprasījumu atļaut pašam noteikt tarifus saskaņā ar šo metodiku:

37.1. atļaut pašam noteikt tarifus saskaņā ar šo metodiku;

37.2. atļaut pašam noteikt tarifus saskaņā ar šo metodiku, piemērojot lietotājiem nodotās dabasgāzes apjoma korekciju.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/17 redakcijā)

5.2. Tarifu projekta izvērtēšana

38. Tarifu projektu regulators izvērtē likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajos termiņos.

39. Regulators apstiprina vai noraida tarifus, izvērtējot to veidojošo izmaksu pamatojumu.

40. Tarifu projekta izvērtēšanas laikā sistēmas operators var iesniegt tarifu projekta labojumus un papildinājumus.

41. Ja regulators ir devis atļauju, atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.1 daļai sistēmas operators pats nosaka tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:

41.1. ja sistēmas operators pieņem lēmumu par jauniem tarifiem, tad ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno tarifu spēkā stāšanās brīža publicē tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informē regulatoru par tarifiem. Vienlaikus sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu tarifiem un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām, jauno tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību;

41.1.1. ja sistēmas operators pats nosaka tarifus, pamatojoties uz atļauju, kas izdota, ievērojot šīs metodikas 37.1.apakšpunktu, vienlaikus ar publikāciju sistēmas operators iesniedz regulatoram tarifu pamatojumu un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām, jauno tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību;

41.1.2. ja sistēmas operators pats nosaka tarifus, pamatojoties uz atļauju, kas izdota, ievērojot šīs metodikas 37.2.apakšpunktu, līdz 1.decembrim vienlaikus ar publikāciju sistēmas operators iesniedz regulatoram tarifu aprēķinu rakstveidā un elektroniskā formā ("Excel" formā), kas aprēķināts, pamatojoties uz spēkā esošajā tarifu projektā iekļautajām izmaksām, ieņēmumu korekciju par lietotājiem nodotā dabasgāzes apjoma korekciju un lietotājiem nodotā dabasgāzes apjoma prognozi nākamajam tarifu pārskata ciklam, kas atbilst trīs iepriekšējo gadu vidējam lietotājiem nodotajam dabasgāzes apjomam;

41.2. regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas izvērtē iesniegto tarifu atbilstību šai metodikai un iesniegto tarifu ekonomisko pamatojumu;

41.3. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi stājas spēkā sistēmas operatora noteiktā laikā;

41.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi nestājas spēkā sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sistēmas operatoram un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc tarifu spēkā stāšanos.

(Grozīts ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/17)

6. Noslēguma jautājumi

42. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/17)

43. Sistēmas operators atbilstoši metodikai izstrādātu tarifu projektu iesniedz regulatorā līdz 2018.gada 15.februārim.

44. Atzīt par spēku zaudējušu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2013.gada 27.septembra lēmumu Nr. 1/26 "Dabasgāzes sadales pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis 2013, 193.nr.).

45. Metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes priekšsēdētājs R.Irklis