Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta rīkojums Nr. 721

Rīgā 2015. gada 16. novembrī (prot. Nr. 57 46. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Augstas klases sportistu sagatavošanas centru sistēmas izveide"

1. Pieņemt zināšanai konceptuālo ziņojumu "Augstas klases sportistu sagatavošanas centru sistēmas izveide" (turpmāk - konceptuālais ziņojums).

2. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā piedāvāto risinājumu augstas klases sportistu sagatavošanas centru sistēmas izveidei.

3. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālajā ziņojumā piedāvātā risinājuma īstenošanā.

4. Atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu par augstas klases sportistu sagatavošanas centru sistēmas izveides pirmā posma īstenošanu līdz 2017. gada 31. decembrim. Izglītības un zinātnes ministrijai noslēgt līgumus ar Ventspils pilsētas pašvaldību un Valmieras pilsētas pašvaldību par pirmā posma īstenošanu.

5. Izglītības un zinātnes ministrijai atbilstoši konceptuālajā ziņojumā ietvertajam kalendāra plānam īstenot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu augstas klases sportistu sagatavošanas centru sistēmas izveidi.

6. Izglītības un zinātnes ministrijai konceptuālajā ziņojumā ietvertos pasākumus 2015., 2016. un 2017. gadā īstenot piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājums par augstas klases sportistu sagatavošanas centru sistēmas ieviešanai papildus nepieciešamo finansējumu 2018. gadā un turpmākajos gados ir izskatāms, sagatavojot vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu un valsts budžeta projektu kārtējam gadam, vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši attiecīgā gada valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile


(Ministru kabineta
2015. gada 16. novembra
rīkojums Nr. 721)

Konceptuālais ziņojums
"Augstas klases sportistu sagatavošanas centru sistēmas izveide"

2015. gads

Konceptuālā ziņojuma
"Augstas klases sportistu sagatavošanas centru sistēmas izveide"
KOPSAVILKUMS

Konceptuālais ziņojums izstrādāts saskaņā ar Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013. gada 18. decembra rīkojumu Nr. 666) paredzēto uzdevumu un pasākumu plānā (VI sadaļa) iekļauto 46.uzdevumu, Ministru kabineta 2014. gada 5. augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 42 38. §) "Informatīvais ziņojums "Par Murjāņu sporta ģimnāzijas turpmāko darbību"" 3. punktu un ar Ministru kabineta 2015. gada 16. februāra rīkojuma Nr. 78 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 1. punktu apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 40.3. pasākumu, ar kuru Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk arī - IZM) uzdots nodrošināt konceptuālā ziņojuma izstrādi par sporta veidu reģionālo attīstības centru1 sistēmas izveidi. Jautājums par konceptuālā ziņojuma izstrādi ir izskatīts arī Latvijas Nacionālās sporta padomes (turpmāk arī - LNSP) 2013. gada 25. septembra sēdē (prot. Nr. 3 9. §) un 2015. gada 12. marta sēdē (prot. Nr. 2 11. §), kurās IZM uzdots konceptuālajā ziņojumā ietvert ar sporta veidu reģionālo attīstības centru darbību un valsts finansiālo atbalstu saistīto nepieciešamo tiesisko regulējumu saistītos jautājumus. Izstrādātais konceptuālais ziņojums izskatīts LNSP 2015. gada 2. jūlija sēdē (prot. Nr. 3 3. §).

Konceptuālā ziņojuma izstrādei ar IZM 2015. gada 17. aprīļa rīkojumu Nr. 212 izveidota darba grupa (turpmāk - Darba grupa), kuras sastāvā iekļauti pārstāvji no IZM, Murjāņu sporta ģimnāzijas (turpmāk - MSĢ), Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, biedrības "Latvijas Sporta federāciju padome", biedrības "Latvijas Olimpiskā komiteja" (turpmāk - LOK), biedrības "Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome" un biedrības "Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija".

Konceptuālais ziņojums paredz izveidot augstas klases sportistu sagatavošanas centrus (turpmāk - Sportistu sagatavošanas centri), kuri nodrošinās kvalitatīvu vidi un apstākļus, kas palīdzēs izkopt jauno sportistu izcilību sportā. Sportistu sagatavošanas centru izveidošanas mērķis ir pilnveidot kvalitatīvu augstas klases sportistu sagatavošanas sistēmu Latvijā, nodrošinot priekšnoteikumus starptautiski konkurētspējīgu sportistu attīstībai.

Lai izveidotu mūsdienu prasībām un prognozētajiem sasniedzamajiem rezultātiem atbilstošus Sportistu sagatavošanas centrus, līdz 2017. gada 31. decembrim Ventspils pilsētas pašvaldībā un Valmieras pilsētas pašvaldībā tiks īstenots Sportistu sagatavošanas centru sistēmas ieviešanas pirmais posms, nodrošinot 32 sportistu sagatavošanu, kas divu gadu garumā praksē ļaus pārliecināties par izmantoto risinājumu (mācību - treniņu sistēmas) ilgtspēju un uz pierādījumiem balstītas pakāpeniskas ieviešanas nepieciešamību augstas klases sportistu sagatavošanas sistēmā, kā rezultātā nepieciešamības gadījumā varēs tikt precizēti Sportistu sagatavošanas centru darbības nosacījumi, kā arī valsts līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība un kritēriji. Pēc pirmā posma īstenošanas tiks sagatavots un LNSP sēdē izskatīts gala ziņojuma, pēc kura tiks noteikti sporta veidi, kuri atbalstāmi Sportistu sagatavošanas centru sistēmas ietvaros, kā arī atbilstoši izstrādātam tiesiskam regulējumam tiks nodrošināta Sportistu sagatavošanas centru sistēmas ieviešana pilnībā, ņemot vērā šim mērķim paredzēto valsts budžeta līdzekļu apmēru.

I Problēmas vai situācijas apraksts

Sportistu sagatavošanas sistēma Latvijā balstās uz 70 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm, kurās 1174 treneru vadībā regulāri trenējas 33 350 bērni un jaunieši 40 sporta veidos. Minētā sporta skolu un sporta klubu sistēma pakāpeniski un mērķtiecīgi nodrošina sportistu sagatavošanu, it īpaši jauniešu un junioru vecumā (līdz 18 gadiem). Šīs sistēmas darbība tiek atbalstīta arī no valsts budžeta, piešķirot līdzekļus (dotāciju) profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. 2015. gadā šim mērķim tiek novirzīti 9 057 590 euro, savukārt 2016. gadā šim mērķim plānots novirzīt 11 001 120 euro. Tajā brīdī, kad sportists ir sasniedzis noteiktu sportisko līmeni un izpildījis attiecīgus kritērijus, sportistam ir tiesības pretendēt uz valsts atbalstu arī SIA "Latvijas Olimpiskā vienība" (turpmāk arī - LOV), kura saskaņā ar Sporta likuma 10. panta 10. daļu kā specializēta sporta organizācija nodrošina valsts labāko sportistu individuālajos olimpiskajos sporta veidos sagatavošanos dalībai Olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās sporta sacensībās. Papildus minētam 2015. gadā ar valsts atbalstu ir uzsākta LOK programmas "TOP50" īstenošana ar mērķi atbalstīt sportistu sagatavošanos individuālajos olimpiskajos sporta veidos dalībai Olimpiskajās spēlēs. Tāpat valsts atbalsts sportistu sagatavošanai un mācību - treniņu procesa nodrošināšanai tiek sniegts ar Sporta likumā noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju starpniecību. Būtisku ieguldījumu sportistu sagatavošanā un sportiskās meistarības izaugsmē sniedz arī pašvaldības.

Šobrīd vienīgā valsts dibinātā un finansētā izglītības iestāde, kurā visas iestādes izglītības un sporta darbs tiek organizēts pēc internāta modeļa, t.i., apvienojot mācības vispārizglītojošajās programmās ar regulāriem (divas reizes dienā) sporta treniņiem, diennakts uzraudzību, ēdināšanu un dzīvošanu, dalību sporta sacensībās un ilgstošu sportistu atrašanos mācību - treniņu nometnēs, ir MSĢ, kura nodrošina augstas klases sportistu sagatavošanu šādos olimpiskajos sporta veidos: airēšana, handbols, kamaniņu sports, kanoe airēšana un smaiļošana, riteņbraukšana, vieglatlētika un volejbols. Izglītības process MSĢ ir pakārtots dažādu sporta veidu sportistu sagatavošanas specifiskajām prasībām, mācību - treniņu nometnēm un sporta sacensībām. MSĢ izveidotā un 50 gadus aprobētā izglītības, mācību-treniņu un audzināšanas sistēma ļauj sekmīgi apvienot mācības vispārizglītojošajās programmās ar regulāriem (divas reizes dienā) sporta treniņiem. Dalība sporta sacensībās un ilgstošās mācību-treniņu nometnēs tiek veiksmīgi apvienota ar vispārizglītojošo programmu apguvi.

Arī vairākas pašvaldības, veicinot sporta attīstību savā administratīvajā teritorijā, ir izveidojušas talantīgo sportistu sagatavošanas centrus (internātus), kurus, neskatoties uz to, ka tajos pastāvīgi atrodas talantīgi jaunie sportisti arī no citām pašvaldībām, pašas arī finansē, jo valsts ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ līdz šim nepiedalās šo centru finansēšanā. Sākotnēji šādi internāta tipa centri tika izveidoti tajās pilsētās, kurās ir (arī investējot apjomīgus līdzekļus no valsts) reģionālie olimpiskie sporta centri un tie vienlaikus nodrošina ne tikai sporta infrastruktūras pārvaldību, bet arī sniedz visu nepieciešamo atbalstu jauno sportistu izaugsmē (t. sk., nodrošinot noteikta skaita vietas sporta internātā). Atsevišķas pašvaldības šo internātu pārvaldību ir uzticējušas sporta skolām, piemēram, Rīgas domes profesionālās ievirzes izglītības iestāde "Hokeja skola "Rīga"" ir izveidojusi hokeja internātu ar vairāk kā 50 vietām.

Diskusijās ar sporta nozares pārstāvjiem, kā arī Darba grupas sēdēs secināts, ka:

(1) Sportistu sagatavošanas centru izveide ir būtisks priekšnosacījums augstas klases jauno sportistu talantu izaugsmei, lai arī nākotnē konkurētu ar citu valstu sportistiem un nodrošinātu augstas klases rezultātu sasniegšanu ilgtermiņā;

(2) ir nepieciešams izstrādāt un īstenot īpašu augstas klases sportistu sagatavošanas atbalsta programmu ar konkrētiem uzdevumiem (sasniedzamajiem rezultātiem), tiesisko ietvaru un ilgtermiņā prognozējamu finansējumu;

(3) nepieciešams noteikt Sportistu sagatavošanas centros atbalstāmos sporta veidus, tādejādi koncentrējot šim mērķim paredzētos valsts budžeta līdzekļus un palielinot ieguldīto līdzekļu efektivitāti;

(4) Sportistu sagatavošanas centru izveidei nepieciešams izvirzīt augstas prasības ne tikai attiecībā uz sportistiem, bet arī uz sporta speciālistiem (treneriem), treniņu un sacensību apstākļiem;

(5) augstas klases sportistu sagatavošanas sistēma ir saistīta ar izglītības procesa pakārtošanu specifiskajām sporta vajadzībām, regulāru treniņprocesu un dalību sporta sacensībās, vienlaikus nodrošinot individuālu pieeju, kā arī savstarpējo konkurenci.

Ja Sportistu sagatavošanas centru izveides jautājums netiks risināts, paredzams, ka, ņemot vērā iedzīvotāju salīdzinoši nelielo skaitu un arī tā nākotnes perspektīvas, būtiski var samazināties Latvijas sportistu konkurētspēja starptautiskajā arēnā, kā arī netiks nodrošināta maksimāli efektīva resursu izmantošana.

II Piedāvātais risinājums

Sportistu sagatavošanas centru izveides mērķis: sagatavot starptautiski konkurētspējīgus augstas klases sportistus olimpiskajos sporta veidos, lai nodrošinātu izcilus sasniegumus sportā ilgtermiņā.

Sportistu sagatavošanas centru uzdevumi:

(1) radīt priekšnoteikumus Olimpisko spēļu 1.-6.vietu ieguvēju, kā arī pasaules un Eiropas čempionātu pieaugušajiem 1.-3.vietu ieguvēju sagatavošanai individuālajos sporta veidos, kā arī komandu sporta spēļu nacionālo izlašu dalībai Olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātu finālturnīros, tādejādi veicinot izcilību sportā;

(2) nodrošināt kvalitatīvu vidi un mācību - treniņu apstākļus jauno augstas klases sportistu sagatavošanai;

(3) pilnveidot augstas klases sportistu sagatavošanas sistēmu, sekmējot sportistu izaugsmi;

(4) efektīvi izmantot sportistu resursus un izveidoto sporta infrastruktūru.

Minētā mērķa sasniegšanai un uzdevumu īstenošanai Sportistu sagatavošanas centriem izvirzāmas šādas prasības:

(1) sporta bāzes - atbilst izvēlētā sporta veida kvalitatīva mācību - treniņa procesa nodrošināšanai un augstas klases sportistu izaugsmei nepieciešamajām prasībām ar atbilstošu aprīkojumu un inventāru. Sporta bāzes piemērotību Sportistu sagatavošanas centra prasībām apliecina attiecīgajā sporta veidā Sporta likumā noteiktā kārtībā atzītā sporta federācija (turpmāk - sporta federācija);

(2) treneri - sagatavojis Eiropas vai pasaules čempionāta (arī jauniešiem vai junioriem) 1.-12.vietu ieguvējus vai Olimpisko spēļu dalībniekus, vai arī pats ir bijis Olimpisko spēļu dalībnieks; ar attīstītu plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmi, kurš pedagoģiskajā darbā izmanto patstāvīgi izstrādātas augstas klases sportistu sagatavošanas autorprogrammas; strādā individuāli, attīstot katra sportista spējas un talantus. Trenerim jāatbilst normatīvajos aktos sporta speciālistam noteiktajām prasībām, kā arī trenera kandidatūra jāsaskaņo ar sporta federāciju. Darba līgums ar treneri par noteikto uzdevumu izpildi tiek slēgts uz četriem gadiem, paredzot ikgadēju sasniegto rezultātu analīzi;

(3) sadzīves apstākļi - atbilst mūsdienu prasībām par augstas klases sportistam nepieciešamajiem sadzīves apstākļiem, t. sk., nodrošinot, ka vienā istabā dzīvo ne vairāk kā divi sportisti; pieejamas veļas mazgāšanas un žāvēšanas telpas, mācību telpas, konferenču un sportistu audzinātāju telpas; ēdināšanas nodrošināšanai (dienesta viesnīcas telpās vai tās tuvumā, nodrošinot vismaz trīs ēdienreizes dienā). Dzīvojamā platība jānodrošina arī trenerim;

(4) izglītība - kvalitatīvas vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības nodrošināšana atbilstoši sportista vecumam, organizējot to atbilstoši specifiskajām sporta veida vajadzībām, kā arī nodrošinot individuālu pieeju ikvienam izglītojamam jebkurā izglītības posmā;

(5) medicīna un rehabilitācija - atbilst mūsdienu prasībām par augstas klases sportistam nepieciešamajiem medicīnas un rehabilitācijas pakalpojumiem, t. sk., nodrošinot regulāru sporta ārsta uzraudzību un nepieciešamo medicīnisko procedūru un pakalpojumu pieejamību (noslēgti sadarbības līgumi), padziļinātu sporta medicīnas pārbaužu pakalpojumu nodrošinājums (noslēgts sadarbības līgums ar LOV).

Sportistu sagatavošanas centru atbilstību iepriekšminētajām prasībām apstiprina IZM pēc pozitīva atzinuma saņemšanas no LOK, LOV un attiecīgās sporta federācijas. Sportistu sagatavošanas centru darbības programmā jāietver atlases kritēriji, kas tiek piemēroti sportistu (centra audzēkņu) uzņemšanai no Latvijas pašvaldībām vecumā no 14 līdz 22 gadiem2. Par sportistu atlasi Sportistu sagatavošanas centrā ir atbildīgs treneris.

Ar Sportistu sagatavošanas centrā uzņemtajiem sportistiem (nepilngadīga sportista gadījumā - tā likumiskajiem pārstāvjiem) tiek slēgts sadarbības līgums uz četriem gadiem (Sportistu sagatavošanas centru sistēmas ieviešanas pirmajā posmā uz īsāku termiņu), ietverot individuālu sportisko rezultātu sasniegumu plānu, ikgadēju rezultātu izvērtējumu. Sadarbības līgumā iekļaujams nosacījums, ka gadījumā, ja sportists nav izpildījis sportisko rezultātu sasniegumu plānā iekļautās prasības, tiek izvērtēta sportista atbilstība Sportistu sagatavošanas centra prasībām, ievērojot trenera ieteikumus.

Sportistu atlases kritēriji (neatkarīgi no sporta veida):

(1) individuālajos sporta veidos - attiecīgās vecuma grupas Latvijas izlases dalībnieks vai kandidāts, kas piedalījies starptautiskās sacensībās, pārstāvot valsts izlasi, vai Latvijas čempionātos attiecīgajā vecuma grupā izcīnījis 1.-3.vietu;

(2) komandu sporta spēlēs - attiecīgās vecuma grupas Latvijas izlases dalībnieks vai kandidāts. Komandu sporta spēlēs Sportistu sagatavošanas centru drīkst atvērt pašvaldībā, kurā ir pilna sporta spēļu piramīda visām vecuma grupām, t. sk., meistarkomanda.

Lai koncentrētu šim mērķim paredzētos valsts budžeta līdzekļus un palielinātu ieguldīto līdzekļu efektivitāti, Sportistu sagatavošanas centri var tikt atvērti tikai LNSP apstiprinātajos sporta veidos un tikai izpildot iepriekšminētās Sportistu sagatavošanas centriem izvirzāmās prasības. Sportistu sagatavošanas centru uz sporta skolas bāzes3 izveido pašvaldība, pieņemot pašvaldības domes lēmumu, pirms tam nodrošinot lēmuma projekta saskaņošanu ar IZM.

IZM, izvērtējot pašvaldības domes lēmumprojektu par Sportistu sagatavošanas centra izveidi, ņem vērā arī sporta federāciju (kuru pārstāvētos sporta veidus plānots attīstīt Sportistu sagatavošanas centrā) atzinumus par Sportistu sagatavošanas centra izveides ieceri, kurā:

(1) analizēta iecerētā Sportistu sagatavošanas centra vieta un loma kopējā attiecīgā sporta veida jauno augstas klases sportistu sagatavošanas sistēmā;

(2) sniegta informācija par jaunajiem sportistiem, kuri varētu uzsākt mācības Sportistu sagatavošanas centrā;

(3) sniegta informācija par sporta speciālistiem, kuri varētu vadīt sporta treniņus (nodarbības) Sportistu sagatavošanas centrā;

(4) sniegta informācija par sporta federācijas iespējām finansiāli atbalstīt audzēkņu mācību - treniņu procesu un dalību sporta sacensībās (t. sk. starptautiskās sporta sacensībās ārpus Latvijas).

Pēc Sportistu sagatavošanas centra izveides pašvaldība, pildot valsts pasūtījumu par sportistu sagatavošanu attiecīgajos sporta veidos, atbilstoši valsts budžetā attiecīgajam gadam šim mērķim paredzētajam finansējumam, noslēdzot sadarbības līgumu ar IZM, ir tiesīga saņemt valsts budžeta līdzfinansējumu Sportistu sagatavošanas centra darbības nodrošināšanai. Valsts piešķirtais līdzfinansējums var tikt izmantots šādām ar Sportistu sagatavošanas centra darbību saistītām izdevumu pozīcijām:

(1) dzīvošana sportistiem;

(2) ēdināšana sportistiem;

(3) mācību - treniņu darbs, t. sk., sporta nometnes un dalība sporta sacensībās;

(4) sporta bāze un inventārs;

(5) medicīna un rehabilitācija;

(6) trenera darba samaksa (darba alga + VSAOI);

(7) sportistu diennakts uzraudzību nodrošinošā personāla (administratora - dežuranta) darba samaksa (darba alga + VSAOI).

Izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamo platību trenerim (ja tas nepieciešams), kā arī ar vispārējās vai profesionālās izglītības ieguvi saistītos izdevumus sedz pašvaldība un šiem mērķiem valsts piešķirto līdzfinansējumu nedrīkst izmantot4. Tāpat jānodrošina, ka izdevumu pozīcijas, kuras tiek segtas no Sportistu sagatavošanas centra darbības nodrošināšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, netiek finansētas no citiem IZM valsts budžeta programmā 09.00.00 "Sports" paredzētajiem līdzekļiem.

Konceptuālā ziņojuma izstrādes ietvaros Darba grupa iepazinās ar vairāku pašvaldību izstrādātām tāmēm un finanšu aprēķiniem, kuros ietvertas izmaksas viena audzēkņa uzturēšanai Sportistu sagatavošanas centrā. Pievienotajos dokumentos var iepazīties ar konkrētu pašvaldību piemēriem, no kuriem izriet, ka vidējā summa viena audzēkņa uzturēšanai Sportistu sagatavošanas centrā gadā ir 9175 euro5, kurā nav iekļauta sporta trenera un sportistu diennakts uzraudzību nodrošinošā personāla (administratora - dežuranta) darba samaksa, kā arī ar izglītības ieguvi un dzīvojamo platību trenerim saistītie izdevumi.

Iesaistīto pušu un sadarbības partneru atbildības jomas:

Sporta federācija:

(1) sniedz pamatojumu Sportistu sagatavošanas centra izveidei attiecīgajā pašvaldībā;

(2) sadarbībā ar pašvaldību un treneri nodrošina detalizētu sportistu apstiprināšanai izmantojamo kritēriju izstrādi;

(3) piedalās Sportistu sagatavošanas centra darbības programmas izstrādē;

(4) treneru un audzēkņu sastāva apstiprināšana;

(5) plānoto mērķu un sportistu rezultātu akceptēšana;

(6) atbalsts audzēkņu mācību - treniņu procesā un dalībai sporta sacensībās.

SIA "Latvijas Olimpiskā vienība":

(1) treneru un audzēkņu sastāva saskaņošana;

(2) plānoto mērķu un sportistu rezultātu akceptēšana;

(3) medicīniskā uzraudzība (noslēgtā sadarbības līguma ietvaros)

Izglītības un zinātnes ministrija:

(1) atbilstoši valsts budžetā attiecīgajam gadam šim mērķim paredzētajam finansējumam piešķir valsts budžeta līdzfinansējumu Sportistu sagatavošanas centra darbības nodrošināšanai;

(2) valsts pasūtījuma par sportistu sagatavošanu attiecīgajos sporta veidos kontrole;

(3) valsts finansējuma izlietojuma kontrole;

(4) sportistu rezultātu atbilstības izvirzītajiem uzdevumiem vērtējums.

Pašvaldība:

(1) vada un nodrošina Sportistu sagatavošanas centra darbu kopumā;

(2) nodrošina nepieciešamo līdzfinansējumu;

(3) nodrošina sporta bāzes un audzēkņu izglītības procesu;

(4) nodrošina audzēkņu sadzīves apstākļu atbilstību kritērijiem;

(5) nodrošina dzīvojamo platību (dzīvokli) trenerim.

Lai izveidotu mūsdienu prasībām un prognozētajiem sasniedzamajiem rezultātiem atbilstošus Sportistu sagatavošanas centrus, nepieciešams nodrošināt Sportistu sagatavošanas centru sistēmas ieviešanas pirmā posma (turpmāk - Pirmais posms) īstenošanu laika posmā no 2015. gada 1. septembra līdz 2017. gada 31. decembrim, kas divu gadu garumā praksē ļautu pārliecināties par izmantoto risinājumu (mācību - treniņu sistēmas) ilgtspēju un uz pierādījumiem balstītas pakāpeniskas ieviešanas nepieciešamību augstas klases sportistu sagatavošanas sistēmā, nepieciešamības gadījumā precizējot Sportistu sagatavošanas centru darbības nosacījumus, kā arī valsts līdzfinansējuma piešķiršanas kārtību un kritērijus. Tāpat perspektīvā, Sporta likumā paredzot attiecīgu deleģējumu, valsts līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība un kritēriji nosakāmi ar ārējo normatīvo aktu (Ministru kabineta noteikumiem).

Konceptuālā ziņojuma izstrādes ietvaros Darba grupa izvērtēja IZM saņemtos Ventspils pilsētas pašvaldības, Valmieras pilsētas pašvaldības un Limbažu novada pašvaldības priekšlikumus Pirmā posma īstenošanai, kuri ietvēra detalizētu esošās situācijas aprakstu un piedāvājumu IZM īstenot Pirmo posmu konkrētā pašvaldībā, atbalstot pašvaldības piedāvātos sporta veidus un sportistu skaitu (skatīt pievienotos materiālus). Visas trīs pašvaldības piedāvāja Pirmā posma īstenošanu līdzfinansēt arī no pašvaldības budžeta. Darba grupas izbraukuma sēdēs Ventspils pilsētas pašvaldības un Valmieras pilsētas pašvaldības priekšlikumi tika izvērtēti klātienē.

Lai koncentrētu Sportistu sagatavošanas centru Pirmā posma īstenošanai pieejamos valsts budžeta līdzekļus un palielinātu ieguldīto līdzekļu efektivitāti, kā arī, ņemot vērā Darba grupas 2015. gada 17. jūlija sēdē nolemto, no 2015. gada 1. septembra ir uzsākts un līdz 2017. gada 31. decembrim tiks īstenots Pirmais posms, kura ietvaros Ventspils pilsētas pašvaldībā un Valmieras pilsētas pašvaldībā kopā tiks nodrošināts 32 sportistu mācību - treniņu process. Atbilstoši Darba grupas pieņemtam lēmumam Centru sistēmas ieviešanas pirmajā posmā sportistu skaita sadalījums starp pašvaldībām plānots šāds:

Pirmā posma īstenošanas vieta Sporta veids Sportistu skaits Kopā
Ventspils pilsētas pašvaldība Svarcelšana 8 18
Vieglatlētika 6
Šorttreks 4
Valmieras pilsētas pašvaldība BMX riteņbraukšana 8 14
Vieglatlētika 3
Peldēšana 3
Kopā: 32

Pirmā posma īstenošanai no 2015. gada 1. septembra līdz 2017. gada 31. decembrim IZM valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" apakšprogrammā 09.21.00 "Augstas klases sasniegumu sports" šobrīd ir paredzēti 230 000 euro, t. sk., 2015. gadā 80`000 euro, 2016. gadā - 75 000 euro un 2017. gadā - 75 000 euro. Ņemot vērā sportistu skaitu, kā arī laika posmā no 2015. gada 1. septembra līdz 2015. gada 31. decembrim pieejamo līdzekļu apmēru, secināms, ka 2016. un 2017. gadam nepieciešams valsts līdzfinansējums 240 000 euro6 gadā. Tādejādi Pirmā posma īstenošanai papildus jau paredzētajiem līdzekļiem nepieciešami 165 000 euro gadā. Apzinoties reālo budžeta situāciju (t.i., ka papildus finansējuma piešķiršana sporta nozarei nav iespējama), IZM vienlaikus ar šo konceptuālo ziņojumu ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Par līdzekļu iekšējo pārdali 2016. gada valsts budžeta programmā 09.00.00 "Sports"", kurš paredz IZM 2016. un 2017. gada valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" bāzes izdevumu ietvaros pārdalīt līdzekļus 165 000 euro 2016. un 2017. gadā, kas nodrošinās nepieciešamo līdzfinansējumu Pirmā posma īstenošanai pilnā apmērā. Ievērojot minēto, kā arī, ņemot vērā sportistu skaitu un Pirmā posma īstenošanai pieejamo valsts budžeta līdzekļu apmēru, valsts (IZM) Pirmā posma ietvaros nodrošinās līdzfinansējumu vienam Sportistu sagatavošanas centra audzēknim 7500 euro apmērā gadā. Tādejādi katrai no pašvaldībām Pirmā īstenošanai no 2015. gada 1. septembra7 līdz 2017. gada 31. decembrim kopumā tiks piešķirti valsts budžeta līdzekļi šādā apmērā:

Pašvaldība Valsts līdzfinansējums (euro) Kopā (euro)

2015 2016 2017
Ventspils pilsētas pašvaldība 45 000 135 000 135 000 315 000
Valmieras pilsētas pašvaldība 35 000 105 000 105 000 245 000
Kopā: 80 000 240 000 240 000 560 000

Jautājums par iespējamo mehānismu komandu sporta spēļu sporta veidu iekļaušanai Sportistu sagatavošanas centrus izvērtējams pēc Pirmā posma rezultātu izvērtēšanas, kā alternatīvu izskatot granta shēmas izveidi, kuras ietvaros valsts (IZM) piešķirtu finansējumu par prioritāri atzīto olimpisko komandu sporta spēļu valsts izlašu dalībnieku sagatavošanu, kuru attiecīgā sporta federācija novirzītu sporta klubam, kurš sagatavojis attiecīgo izlases dalībnieku. Attiecīgs finansēšanas modelis tiktu ietverts Ministru kabineta 2009. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 819 "Kārtība, kādā valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās".

Vienlaikus nodrošināma MSĢ darbības nepārtrauktība un, pēc Pirmā posma rezultātu izvērtēšanas, veicama MSĢ integrācija ieviestajā sistēmā, saglabājot MSĢ kā vienīgo valsts dibināto un finansēto valsts sporta izglītības iestādi. Lai nodrošinātu lietderīgu rīcību ar valsts budžeta programmā 09.00.00 "Sports" paredzētajiem līdzekļiem, IZM līdz 2016. gada 1. februārim sadarbībā ar sporta nozares sociālajiem partneriem noteiks MSĢ perspektīvā attīstāmos sporta veidus un sagatavos plānu par nepieciešamo turpmāko rīcību.

Lai Sportistu sagatavošanas centrā piesaistītu pēc iespējas labākus jaunos sportistus, kā arī nodrošinātu iesaistīto audzēkņu profesionālās ievirzes izglītības procesa nepārtrauktību, vienlaikus ar citiem grozījumiem Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr.1036 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas", līdzīgi kā MSĢ audzēkņiem, arī Sportistu sagatavošanas centru audzēkņiem, kuri iegūst vispārējo izglītību vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, nosakāmas tiesības paralēli apgūt profesionālās ievirzes sporta izglītību saskaņā ar Sportistu sagatavošanas centra attiecīgā sporta veida trenera izstrādātu un attiecīgās sporta federācijas apstiprinātu individuālu treniņu plānu.

Sportistu sagatavošanas centru audzēkņi pēc Pirmā posma noslēguma tiks izvērtēti saskaņā ar IZM apstiprinātiem kritērijiem8, t. sk., individuāli izvērtējot audzēkņa:

(1) starptautisko konkurētspēju atbilstoši vecuma posmam;

(2) sportiskās meistarības faktisko izaugsmi un individuālā sportisko rezultātu sasniegumu plāna izpildi;

(3) sportiskās meistarības izaugsmes potenciālu.

III Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Risinājums

Risinājums (risinājuma varianti)

Budžeta programmas (apakš-
programmas)
kods un nosaukums

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums

Nepieciešamais papildu finansējums

Pasākuma īstenošanas gads
(ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta)

n gads = 2015

n + 1

n + 2

n + 1

n + 2

n + 3

turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai
(ja īstenošana ir terminēta)

turpmāk ik gadu 
(ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta)

Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā    

163 674

491 022

491 022

0 0 0 0 0 0
tajā skaitā

 

 

                 
Budžeta resors

 

 

80 000 240 000 240 000 0 0 0 0 0 0
Pašvaldību budžets     83 674 251 022 251 022 0 0 0 0 0 0
Pirmā posma īstenošana     163 674 491 022 491 022 0 0 0 0 0 0
  32 audzēkņi

 

163 674

491 022

491 022

0 0 0 0 0 0
  Budžeta resors   80 000 240 000 240 000 0 0 0 0 0 0
    09.21.00 apakšprogramma "Augstas klases sasniegumus ports"

80 000

240 000

240 000

0 0 0 0 0 0
  Pašvaldību budžets   83 674 251 022 251 022 0 0 0 0 0 0
    Ventspils

45 000

135 000

135 000

           
    Valmiera

38 674

116 022

116 022

           

Detalizēts aprēķins ietekmei uz pašvaldību budžetu:

(1) Saskaņā ar Ventspils pilsētas pašvaldības 2015. gada 28. jūlija vēstulē Nr. 1-09/3038 sniegto informāciju pašvaldība nodrošinās līdzfinansējumu šādā 2015. gadā 45 000 euro apmērā, 2016. gadā - 135 000 euro apmērā, 2017. gadā - 135 000 euro apmērā. Tādejādi kopējais Ventspils pilsētas pašvaldības līdzfinansējums Pirmā posma īstenošanas laikā būs 315 000 euro.

(2) Saskaņā ar Valmieras pilsētas pašvaldības 2015. gada 28. jūlija vēstulē Nr. 2.2.1.7/15/1329 sniegto informāciju vēstulē minētajām pozīcijām viena sportista kopējās izmaksas plānotas: BMX - 12 658 euro, peldēšanā 13 664 euro, vieglatlētikā 17 949 euro gadā un pašvaldība nodrošinās līdzfinansējumu, lai segtu radušos starpību starp faktiskajām sportistu sagatavošanas izmaksām un valsts piešķirto līdzfinansējumu (75000 euro par audzēkni gadā). Tādejādi, ņemot vērā audzēkņu skaitu, pašvaldības līdzfinansējums 2015. gadā būs 38 674 euro apmērā, 2016. gadā - 116 022 euro apmērā, 2017. gadā - 116 022 euro apmērā. Tādejādi kopējais Valmieras pilsētas pašvaldības līdzfinansējums Pirmā posma īstenošanas laikā būs 270 718 euro.

IV Turpmākās rīcības kalendārais plāns

Veicamais uzdevums Laika grafiks
Sportistu sagatavošanas centru Pirmā posma īstenošana 2015. gada 1. septembris - 2017. gada 31. decembris
Starpziņojuma par Pirmā posma īstenošanu sagatavošana un izskatīšana Latvijas Nacionālajā sporta padomē 2016. gada novembris
Lēmuma pieņemšana par Sportistu sagatavošanas centru sistēmas ieviešanai pēc Pirmā posma īstenošanas paredzēto valsts budžeta līdzekļu apmēru Atbilstoši 2017. gada valsts budžeta projekta izstrādes grafikam
Gala ziņojuma par Pirmā posma īstenošanu sagatavošana un izskatīšana Latvijas Nacionālajā sporta padomē 2017. gada jūnijs
Sporta veidu noteikšana, kuri atbalstāmi Sportistu sagatavošanas centru sistēmas ietvaros pēc Pirmā posma īstenošanas (apstiprināšana Latvijas Nacionālajā sporta padomē) 2017. gada jūnijs
Valsts līdzfinansējuma Sportistu sagatavošanas centru darbības nodrošināšanai piešķiršanas kārtības un kritēriju noteikšana ar ārējo normatīvo aktu (Ministru kabineta noteikumiem) 2017. gada augusts
Sportistu sagatavošanas centru sistēmas ieviešana pilnībā, ņemot vērā šim mērķim paredzēto valsts budžeta līdzekļu apmēru 2018. gada janvāris

 


1 Iepriekšējais nosaukums, kurš konceptuālā ziņojuma izstrādes gaitā ir precizēts (augstas klases sportistu sagatavošanas centri).

2 Maksimālais sportista vecums Sportistu sagatavošanas centrā ir 25 gadi (ieskaitot), izņemot sportistus, kuriem sadarbības līguma pēdējā gada laikā aprit 26 gadi.

3 Kā sporta skolas struktūrvienību.

4 Šīs izdevumu pozīcijas no valsts budžeta nefinansē, jo (1) dzīvojamās platības nodrošināšana darbiniekam konkrētā pašvaldībā nav obligāts nosacījums Sportistu sagatavošanas centra darbības mērķu sasniegšanai; (2) normatīvajos aktos par izglītības iestāžu finansēšanu noteiktā kārtībā valsts jau piešķir līdzekļus izglītības procesa nodrošināšanai.

5 Vidējās viena audzēkņa uzturēšanas izmaksas: dzīvošana 1825 EUR (5 EUR/dienā x 365 dienas) + ēdināšana 3650 EUR (10 EUR/dienā x 365 dienas) + treniņu darbs 3000 EUR/gadā + sporta bāzes un inventārs 400 EUR/gadā + medicīna 300 EUR/gadā = 9175 EUR/gadā. Ņemot vērā sporta veidu specifiku, patreizējā Sportistu sagatavošanās centru projekta attīstības stadijā detalizētāki aprēķini nav iespējami, jo izdevumu pozīcijas pozīcijās "treniņu darbs" un "sporta bāzes un inventārs" katram sporta veidam ir atšķirīgas (aprēķinos ņemtas vērā vidējās izmaksas). Papildus informāciju un aprēķinus skatīt konceptuālam ziņojumam pievienotajās Ventspils pilsētas pašvaldības un Valmieras pilsētas pašvaldības sagatavotajās prezentācijās par Sportistu sagatavošanas centru izveides ieceri un citos pievienotajos dokumentos.

6 2015.gada pēdējiem četriem mēnešiem paredzētais finansējums (80 000 euro) x 3 = 240 000 euro gadā.

7 Ņemot vērā faktu, ka Pirmā posma īstenošana ir uzsākta 2015.gada 1.septembrī, par izdevumu attiecināmības sākuma datumu atzīstams tieši 2015.gada 1.septembris. Tādejādi pašvaldības, 2015.gada novembrī saņemot valsts budžeta līdzfinansējumu, būs tiesīgas segt ar Sagatavošanas centru darbību saistītos izdevumus, kuri radušies no 2015.gada 1.septembra.

8 Kritēriji izstrādājami sadarbībā ar LOV speciālistiem.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile

16.11.2015