Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 10.11.2023. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr. 617

Rīgā 2015. gada 27. oktobrī (prot. Nr. 56 44. §)
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.1. pasākuma "Atbalsts nodarbināto apmācībām"  un 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē – nodarbināto apmācības (ERAF)" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

(Noteikumu nosaukums MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu 
un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda 
vadības likuma 20. panta 13. punktu
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.1. pasākuma "Atbalsts nodarbināto apmācībām"  (turpmāk – 1.2.2.1. pasākums) un 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē – nodarbināto apmācības (ERAF)" (turpmāk – 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķis) (turpmāk abi kopā – pasākums) pirmo un otro projektu iesniegumu atlases kārtu;

1.2. pasākuma un katras atlases kārtas mērķi;

1.3. pasākuma pirmajai un otrajai atlases kārtai pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs);

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

(Grozīts ar MK 23.04.2019. noteikumiem Nr. 180; MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 424)

2. Pasākuma mērķis ir nodrošināt komersantus ar atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku, kas sekmētu darba ražīguma pieaugumu un jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā.

3. Atlases kārtu mērķis ir nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.

(Grozīts ar MK 23.04.2019. noteikumiem Nr. 180)

4. Pasākuma gala labuma guvēji ir Latvijas Republikā reģistrēti sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti.

(MK 24.11.2020 noteikumu Nr. 708 redakcijā)

5. 1.2.2.1. pasākuma ietvaros pieejamais publiskais finansējums ir ERAF finansējums 14 735 844 euro apmērā.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

5.1 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa finansējums ir 9 219 700 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 7 766 409 euro un valsts budžeta finansējums – 1 453 291 euro:

5.11. finansējuma piešķīrums 2021. gadā ir 7 375 760 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 6 213 127 euro un valsts budžeta finansējums – 1 162 633 euro, un tas ir pieejams līdz 2023. gada 31. decembrim;

5.12. finansējuma piešķīrums 2022. gadā ir 1 843 940 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 1 553 282 euro un valsts budžeta finansējums – 290 658 euro, un tas ir pieejams līdz 2023. gada 31. decembrim.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

6. Pirmās atlases kārtas ietvaros pieejamais finansējums:

6.1. 1.2.2.1. pasākuma publiskais finansējums ir 9 000 000 euro;

6.2. 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa finansējums ir 3 898 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 3 283 563 euro un valsts budžeta finansējums – 614 437 euro.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

6.1 Otrās atlases kārtas ietvaros pieejamais finansējums:

6.11. 1.2.2.1. pasākuma publiskais finansējums ir 5 735 844 euro;

6.12. 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa finansējums ir 5 321 700 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 4 482 846 euro un valsts budžeta finansējums – 838 854 euro.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

6.2 (Svītrots ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 424)

6.3 (Svītrots ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 424)

7. 1.2.2.1. pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji un to vērtības:

7.1. darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa iznākuma un rezultāta rādītāji līdz 2023. gada 31. decembrim:

7.1.1. atbalstīto komersantu skaits – 1 300;

7.1.2. komersantu skaits, kuri saņem grantus, – 1 300;

7.1.3. inovatīvo komersantu īpatsvars kopējā komersantu skaitā – 40 %;

7.2. pirmās atlases kārtas iznākuma rādītāji:

7.2.1. līdz 2018. gada 31. decembrim:

7.2.1.1. atbalstīto komersantu skaits – 280;

7.2.1.2. komersantu skaits, kuri saņem grantus, – 280;

7.2.1.3. personu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstu, – 5 620;

7.2.2. līdz 2023. gada 31. decembrim:

7.2.2.1. atbalstīto komersantu skaits – 600;

7.2.2.2. komersantu skaits, kuri saņem grantus, – 600;

7.2.2.3. personu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstu, – 10 500;

7.3. otrās atlases kārtas iznākuma rādītāji:

7.3.1. atbalstīto komersantu skaits – 150;

7.3.2. komersantu skaits, kuri saņem grantus, – 150;

7.3.3. personu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstu, – 2 740;

7.4. 1.2.2.1. pasākuma finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 3 736 236 euro apmērā.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

7.1 Šo noteikumu ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim atbilstoši šo noteikumu 5.1 punktā minētajam 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa finansējumam ir sasniedzami šādi iznākuma rādītāji un to vērtības:

7.11. atbalstīto komersantu skaits līdz 2023. gada 31. decembrim – 85;

7.12. komersantu skaits, kuri saņem grantus, līdz 2023. gada 31. decembrim – 85;

7.13. personu skaits līdz 2023. gada 31. decembrim, kuras saņem nefinansiālu atbalstu, – 899.

(MK 07.11.2023. noteikumu Nr. 631 redakcijā)

8. Pasākuma īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase.

9. Pasākuma īstenošanu nodrošina Ekonomikas ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde).

II. Prasības projekta iesniedzējam

10. Pirmās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs ir biedrība, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

10.1. tā ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā vismaz piecus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē;

10.2. tā pārstāv vienu no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozari vai izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari;

10.3. vairāk nekā 50 % no projekta iesniedzēja biedriem pārstāv vieno no apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozari vai izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari un kopējais Latvijā reģistrēto biedrības biedru (komersantu) apgrozījums pēdējā noslēgtajā pārskata gadā pārsniedz 142,29 miljonus euro (ņemot vērā arī to komersantu apgrozījumu, kas nav projekta iesniedzēja biedri, bet ir biedri kādā no organizācijām, kas ir projekta iesniedzēja biedri).

(Grozīts ar MK 23.04.2019. noteikumiem Nr. 180)

10.1 Otrās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs ir biedrība vai nodibinājums, kurš atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

10.1 1. tas ir reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā vismaz piecus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, tas pārstāv apstrādes rūpniecības nozari un:

10.1 1.1. vismaz 50 % no projekta iesniedzēja biedriem pārstāv apstrādes rūpniecības nozari un kopējais Latvijā reģistrēto biedrības biedru (komersantu) apgrozījums pēdējā noslēgtajā pārskata gadā pārsniedz 142,29 miljonus euro, ņemot vērā arī to komersantu apgrozījumu, kas nav projekta iesniedzēja biedri, bet ir biedri kādā no organizācijām, kuras ir projekta iesniedzēja biedri;

10.1 1.2. tas ir investējis pirmās atlases kārtas projektā vismaz 80 % ERAF finansējuma;

10.1 2. tas ir reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā vismaz piecus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, tas pārstāv informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozari un:

10.1 2.1. atbalsts tiek piešķirts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares biedrībai, nodibinājumam vai partnerībā īstenotam projektam, kas partnerībā apvieno vismaz divas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares biedrības vai nodibinājumus;

10.1 2.2. vairāk nekā 50 % no biedrības, nodibinājuma vai katras partnerībā esošās biedrības vai nodibinājuma biedriem pārstāv informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozari, ņemot vērā arī tos komersantus, kas nav biedrības, nodibinājuma vai partnerībā esošās biedrības vai nodibinājuma biedri, bet ir biedri kādā no organizācijām, kas ir biedrības vai nodibinājuma, vai partnerībā esošās biedrības vai nodibinājuma biedri, un kopējais Latvijā reģistrēto biedrības biedru (komersantu) apgrozījums pēdējā noslēgtajā pārskata gadā pārsniedz 142,29 miljonus euro, ņemot vērā arī to komersantu apgrozījumu, kas nav biedrības vai nodibinājuma, vai partnerībā esošās biedrības vai nodibinājuma biedri, bet ir biedri kādā no organizācijām, kuras ir biedrības, nodibinājuma vai partnerībā esošās biedrības vai nodibinājuma biedri;

10.1 2.3. ja tas ir piedalījies pirmajā atlases kārtā, tas ir investējis pirmās atlases kārtas projektā vismaz 80 % ERAF finansējuma;

10.1 3. tas ir reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā un:

10.1 3.1. vismaz 50 % no projekta iesniedzēja biedriem ir starptautisko biznesa pakalpojumu centri, kas pārstāv finanšu un apdrošināšanas darbību nozari, apstrādes rūpniecības nozari, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozari, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozari, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozari vai izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari;

10.1 3.2. projekta iesniedzēja biedriem – starptautisko biznesa pakalpojumu centriem – preču un pakalpojumu vidējais eksporta rādītājs ir virs 50 % un kopējais apgrozījums pēdējā noslēgtajā pārskata gadā pārsniedz 142,29 miljonus euro;

10.1 3.3. ja tas ir reģistrēts mazāk nekā piecus gadus, tas ir saņēmis atbalsta vēstuli no biedrības vai nodibinājuma, kurš reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā vairāk nekā piecus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē.

(MK 23.04.2019. noteikumu Nr. 180 redakcijā)

10.2 Šo noteikumu izpratnē starptautisko biznesa pakalpojumu centrs ir starptautiskas organizācijas struktūrvienība, kas vienuviet nodrošina konkrētās organizācijas biznesa atbalsta funkcijas plašākam reģionam, kā arī ir specializēts atbalsta centrs, kas nodrošina biznesa atbalsta funkcijas juridiski nesaistītām organizācijām, un tas atbilst šādiem kritērijiem:

10.2 1. nodrošina vienu vai vairākas biznesa atbalsta funkcijas tādās jomās kā uzskaitvedība, grāmatvedība, audits un revīzija, finanšu vadība, datu apstrāde, informācijas tehnoloģiju konsultācijas, programmēšana, cilvēkresursu administrēšana, klientu apkalpošana, konsultēšana nodokļu un juridiskajos jautājumos, iepirkumu procesu administrēšana;

10.2 2. šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minēto funkciju eksports uzņēmumam, filiālei vai struktūrvienībai ir virs 50 % no tās apgrozījuma.

(MK 23.04.2019. noteikumu Nr. 180 redakcijā)

11. Uz finansējumu nevar pretendēt, ja uz projekta iesniedzēju ir attiecināmi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 23. pantā noteiktie projekta iesniedzēju izslēgšanas noteikumi.

(MK 23.04.2019. noteikumu Nr. 180 redakcijā)

12. Projekta iesniedzējs pirmās atlases kārtas ietvaros drīkst iesniegt vienu projekta iesniegumu, kas attiecas uz apstrādes rūpniecības apakšnozari, informācijas un komunikācijas nozari vai izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari.

(Grozīts ar MK 23.04.2019. noteikumiem Nr. 180)

12.1 Šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs apstrādes rūpniecības nozarē drīkst iesniegt vienu projekta iesniegumu. Šo noteikumu 10.2. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē individuāli drīkst iesniegt pa vienam projekta iesniegumam datorprogrammēšanas jomā, telekomunikācijas pakalpojumu jomā un informācijas pakalpojumu jomā, bet partnerībā – tikai vienu projekta iesniegumu. Šo noteikumu 10.3. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs drīkst iesniegt vienu projekta iesniegumu.

(MK 23.04.2019. noteikumu Nr. 180 redakcijā)

12.2 Šo noteikumu 10.2. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs papildus projekta iesniegumam sadarbības iestādē iesniedz partnerības līgumu, ja projektu paredzēts īstenot partnerībā.

(MK 23.04.2019. noteikumu Nr. 180 redakcijā)

13. Vienam projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamais finansējuma apmērs pirmās atlases kārtas ietvaros ir 900 000 euro.

(Grozīts ar MK 23.04.2019. noteikumiem Nr. 180)

13.1 Otrās atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam apstrādes rūpniecības nozarē projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamais ERAF finansējuma apmērs ir 1 500 000 euro. Šo noteikumu 10.2. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamais ERAF finansējuma apmērs ir 3 100 000 euro, ja projektu paredzēts īstenot partnerībā, un 1 550 000 euro, ja projektu plānots īstenot individuāli. Šo noteikumu 10.3. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamais ERAF finansējuma apmērs ir 900 000 euro. Līgumā starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz maksimāli pieļaujamo ERAF finansējuma apmēru.

(MK 23.04.2019. noteikumu Nr. 180 redakcijā)

13.2 Otrās atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 10.11., 10.12. un 10.13. apakšpunktā minētajiem projekta iesniedzējiem ERAF finansējums tiek piešķirts un izmaksāts 100 % apmērā no projekta iesniegumā paredzētā, ievērojot šo noteikumu 13.1 punktā minēto maksimāli pieļaujamo ERAF finansējuma apmēru.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

13.3 (Svītrots ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 424)

13.4 Vienam projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamais 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa finansējums pirmajā atlases kārtā ir 500 000 euro, izņemot šo noteikumu 10.2. apakšpunktā minēto projekta iesniedzēju apstrādes rūpniecības nozares kokapstrādes apakšnozarē, kam 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa finansējums netiek paredzēts, un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kam maksimāli pieļaujamais 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa finansējums ir 1 800 000 euro.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

13.5 Otrās atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 10.11. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam apstrādes rūpniecības nozares kokapstrādes apakšnozarē maksimāli pieļaujamais 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa finansējums projekta iesniegumam ir 700 000 euro, izņemot projekta iesniedzēju apstrādes rūpniecības nozares nemetālisko minerālu ražošanas apakšnozarē, kam 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa finansējums ir 1 200 000 euro. Šo noteikumu 10.12. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē maksimāli pieļaujamais 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa finansējums projekta iesniegumam ir 6 860 000 euro, ja projektu paredzēts īstenot partnerībā, un 540 000 euro, ja projektu plānots īstenot individuāli. Šo noteikumu 10.13. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam maksimāli pieļaujamais 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa finansējums projekta iesniegumam ir 600 000 euro. Līgumā starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz maksimāli pieļaujamo finansējuma, tai skaitā 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa finansējuma, apmēru.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

14. Pasākuma ietvaros atbalsts netiek sniegts šādās nozarēs:

14.1. Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) 1. panta 1. punktā noteiktajās nozarēs;

14.2. Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 1. panta 3. punktā noteiktajās nozarēs.

15. Atbalstu pirmās atlases kārtas ietvaros sākotnēji sniedz vienam projekta iesniedzējam katrā apstrādes rūpniecības apakšnozarē, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kurš saņēmis augstāko punktu skaitu pēc projektu iesniegumu izvērtēšanas.

(Grozīts ar MK 23.04.2019. noteikumiem Nr. 180)

15.1 (Svītrots ar MK 10.03.2020. noteikumiem Nr. 124)

16. Ja pēc sākotnēji atbalstīto projektu iesniedzēju apstiprināšanas ir pieejams finansējums, atbalstu sniedz nākamajam projekta iesniedzējam ar augstāko punktu skaitu katrā apstrādes rūpniecības apakšnozarē, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē vai izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Pirmās atlases kārtas ietvaros informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē un katrā apstrādes rūpniecības apakšnozarē nevar atbalstīt vairāk par diviem projekta iesniedzējiem.

(Grozīts ar MK 23.04.2019. noteikumiem Nr. 180)

16.1 (Svītrots ar MK 10.03.2020. noteikumiem Nr. 124)

17. Ja vairākiem nozaru projektu iesniegumiem ir piešķirts vienāds punktu skaits, priekšroka ir projektam, kas pasākuma:

17.1. pirmās atlases kārtas 6. kvalitātes kritērijā "Projektā apmācīto skaits" ir ieguvis augstāku punktu skaitu;

17.2. otrās atlases kārtas 8. kvalitātes kritērijā "Projektā apmācīto nodarbināto skaits" ir ieguvis augstāku punktu skaitu un apmācīto nodarbināto skaits ir lielāks absolūtā izteiksmē.

(MK 23.04.2019. noteikumu Nr. 180 redakcijā)

III. Atbalstāmās un neatbalstāmās darbības

18. Finansējumu, tai skaitā 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa finansējumu, piešķir komersantu nodarbināto apmācībām jomās, kuras noteiktas šo noteikumu 2. pielikumā. Finansējumu piešķir tikai jauniem gala labuma guvēju apmācību pieteikumiem, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 prasības.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

18.1 Finansējumu, tai skaitā 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa finansējumu, piešķir komersantiem, kas pārstāv šo noteikumu 1. pielikumā minētās nozares un ar tām saistītās nozares. Finansējumu piešķir tikai jauniem gala labuma guvēju apmācību pieteikumiem, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 prasības.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

18.2 (Svītrots ar MK 13.05.2021. noteikumiem Nr. 301)

18.3 Šo noteikumu 5.1 punktā minētā finansējuma finanšu plūsmu, ko piešķir komersantu nodarbināto apmācībām, nodala no šo noteikumu 5. punktā minētā ERAF finansējuma.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

19. Apmācības komersantam var sniegt tā saistītās personas, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikuma 3. panta 3. punktā noteiktajai definīcijai, ja saistītā persona ir izvēlēta atbilstoši šo noteikumu 29. punkta prasībām.

20. Apmācību sniedzējs ir juridiska vai fiziska persona. Apmācību sniedzēja (pasniedzēja) kvalifikācija atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

20.1. pasniedzējam ir vismaz triju gadu darba pieredze nozarē, kurā tiks apmācīti nodarbinātie, vai vismaz triju gadu pieredze apmācību sniegšanas nozarē, kurā tiks apmācīti nodarbinātie;

20.2. pasniedzēja kvalifikācija apmācību nozarē nav zemāka par kvalifikāciju, ko iegūs nodarbinātie, apgūstot apmācību programmu;

20.3. finansējuma saņēmējs, tai skaitā partnerībā esoša biedrība vai nodibinājums, ja projekts tiek īstenots partnerībā, nodrošinot pārbaudes dokumentēšanu, ir pārliecinājies, ka apmācību sniedzējs var sniegt apmācības, kas nodrošina pasākuma mērķu sasniegšanu, apmācību sniedzējs ir ar pietiekamu kapacitāti un apmācību kursa saturs ir atbilstošs komersantu apmācību vajadzībām.

(Grozīts ar MK 06.12.2016. noteikumiem Nr. 757; MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 424)

21. Finansējumu nepiešķir:

21.1. apmācībām augstākās izglītības programmās;

21.2. apmācībām, kas noteiktas Komisijas regulas Nr. 651/2014 31. panta 2. punktā;

21.3. transportlīdzekļu vadītāju kursiem A1, A, B1 un M kategorijas iegūšanai;

21.4. apmācībām jomās, kas nav iekļautas šo noteikumu 2. pielikumā.

22. Apmācībās iesaistītais nodarbinātais projekta ietvaros nedrīkst apgūt vienu un to pašu apmācību kursu vairāk par vienu reizi, tai skaitā projektos, kurus finansējuma saņēmējs īsteno vienlaikus.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

IV. Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

23. Pasākuma ietvaros attiecināmas ir šādas projekta īstenošanas izmaksu pozīcijas:

23.1. tiešās attiecināmās izmaksas:

23.1.1. apmācību kursu, tai skaitā konsultāciju, kuras saistītas ar apmācību kursu īstenošanu, izmaksas:

23.1.1.1. kopējā pasniedzēju darba samaksa par darba stundām, kas nepārsniedz apmācību kursu ilgumu (tai skaitā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas);

23.1.1.2. pasniedzēju un nodarbināto ceļa (transporta) izdevumi;

23.1.1.3. pasniedzēju izmitināšanas izmaksas;

23.1.1.4. mentoringa izmaksas šo noteikumu 12.1 punktā minētā projekta iesniedzēja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares projektam, ja tas tiek īstenots partnerībā;

23.1.1.5. nodarbināto izmitināšanas izmaksas, ja apmācības norisinās ārvalstīs;

23.1.2. projekta vadības izmaksas, kas nepārsniedz 3000 euro mēnesī:

23.1.2.1. tiešās attiecināmās izmaksas – personāla (projekta vadītājs, grāmatvedis, jurists, iepirkuma speciālists) atalgojuma izmaksas;

23.1.2.2. netiešās attiecināmās izmaksas – darba vietas aprīkojuma izmaksas (pieļaujama tikai aprīkojuma noma vai nolietojums), transporta izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļa noma, transporta pakalpojumu pirkšana, sabiedriskā transporta izmantošana), telpu īres un nomas izmaksas, telpu apsaimniekošanas izmaksas (apkure, elektrība, apsaimniekošanas pakalpojumi, ūdensapgāde), kancelejas preču izmaksas, pasta izdevumi, interneta un telekomunikāciju izmaksas, komandējumu vai darba braucienu izmaksas, kā arī ar datu uzkrāšanu un komersantu datu pārbaudi saistītās izmaksas (datubāzes abonēšanas maksa uz laiku, kamēr tiek īstenots projekts);

23.1.2.3. ārpakalpojuma izmaksas (projekta vadība, grāmatvedības pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi);

23.1.2.4. (Svītrots ar MK 13.05.2021. noteikumiem Nr. 301);

23.1.2.1 šo noteikumu 10.2. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē projekta vadības izmaksas, kas nepārsniedz 3 000 euro mēnesī katrai partnerībā esošai biedrībai vai nodibinājumam atbilstoši partnerībā esošo biedrību vai nodibinājumu skaitam, kopumā projekta vadības izmaksām nepārsniedzot 6 000 euro mēnesī, ja projektu paredzēts īstenot partnerībā;

23.1.3. komersantu digitalizācijas attīstības novērtēšanas izmaksas šo noteikumu 12.1 punktā minētā projekta iesniedzēja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares projektam, ja tas tiek īstenots partnerībā;

23.1.4. informatīvo pasākumu izmaksas, lai motivētu komersantus attīstīt prasmes;

23.2. netiešās attiecināmās izmaksas:

23.2.1. maksa par materiāliem un pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar apmācību kursiem:

23.2.1.1. apmācībām izmantojamo mācību materiālu izmaksas (drukāti vai audiovizuāli materiāli, kuri pēc apmācību beigām paliek projektā apmācīto nodarbināto īpašumā). Ja šo izmaksu summa pārsniedz 50 euro uz vienu nodarbināto, tā jāsaskaņo ar sadarbības iestādi, sniedzot pamatojumu par lietderību;

23.2.1.2. apmācībām izmantojamo telpu un iekārtu nomas izmaksas par mācību laiku;

23.2.1.3. izmaksas, kas saistītas ar nodarbināto apmācību vajadzību noteikšanu un zināšanu līmeņa testēšanu;

23.2.1.4. sertifikācijas un eksaminācijas izmaksas;

23.2.1.5. tulku un tulkotāju pakalpojumu izmaksas;

23.2.1.6. tiešsaistes platformu abonementu izmaksas;

23.2.1.7. surdotulku, reāllaika transkripcijas un subtitrēšanas pakalpojumu izmaksas.

23.3. (svītrots ar MK 10.03.2020. noteikumiem Nr. 124).

(Grozīts ar MK 06.12.2016. noteikumiem Nr. 757; MK 23.04.2019. noteikumiem Nr. 180; MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 708; MK 13.05.2021. noteikumiem Nr. 301; MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 424)

24. Pasākuma ietvaros nav attiecināmas šādas izmaksu pozīcijas:

24.1. izmaksas, kas šo noteikumu 23. punktā nav noteiktas kā attiecināmas vai pārsniedz izmaksu apmēra ierobežojumus;

24.2. nodokļi un nodevu maksājumi, izņemot šo noteikumu 23.1.1.1. un 23.1.2.1. apakšpunktā minētos gadījumus;

24.3. projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem un nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi, kā arī izmaksas, kas radušās un samaksātas pirms iesnieguma par projekta īstenošanu saņemšanas sadarbības iestādē. Ja projekta iesniedzējs uzsāk atbalstāmās darbības pirms līguma noslēgšanas ar sadarbības iestādi, projekta iesniedzējs uzņemas visus riskus par saistībām, ko tas ir uzņēmies, un izdevumu neattiecināmību.

25. Šo noteikumu 23.1.2. un 23.1.2.1 apakšpunktā minēto projekta vadību var veikt:

25.1. finansējuma saņēmēja, tai skaitā  partnerībā esošas biedrības vai nodibinājuma, ja projekts tiek īstenots partnerībā, darbinieki, atlīdzībā iekļaujot arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

25.2. ārpakalpojuma veidā, uz uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata piesaistot projektu vadītāju, atlīdzībā iekļaujot arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Uzņēmuma vai pakalpojumu līgumā nenorāda atlīdzības likmi par darba stundu, bet norāda sasniedzamo rezultātu.

(Grozīts ar MK 23.04.2019. noteikumiem Nr. 180; MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 424)

25.1 Šo noteikumu 23.1.4. apakšpunktā minētās darbības var veikt ārpakalpojuma veidā vai uz uzņēmuma līguma pamata piesaistot pakalpojuma sniedzēju.

(MK 13.05.2021. noteikumu Nr. 301 redakcijā)

V. Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi

26. Pirmās un otrās atlases kārtas projektu var īstenot līdz 2023. gada 31. decembrim no dienas, kad sadarbības iestādē ir saņemts projekta iesniegums, ja projekta iesniedzējs uzsāk atbalstāmās darbības pēc projekta iesnieguma iesniegšanas, vai no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu.

(MK 23.04.2019. noteikumu Nr. 180 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 708)

26.1 Lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu pirmās un otrās atlases kārtas projektiem var pieņemt:

26.11. saskaņā ar Komisijas regulu Nr.  1407/2013 – līdz minētās regulas 7. panta 4. punktā minētajam termiņam;

26.12. saskaņā ar Komisijas regulu Nr.  651/2014 – līdz 2023. gada 31. decembrim.

(MK 07.11.2023. noteikumu Nr. 631 redakcijā)

26.2 Finansējuma saņēmējs, tai skaitā  partnerībā esoša biedrība vai nodibinājums, ja projekts tiek īstenots partnerībā, apmācību projektā nodrošina Komisijas regulas Nr. 651/2014 4. panta 1. punkta "n" apakšpunktā noteiktās robežvērtības ievērošanu.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

27. Finansējuma saņēmējs, vienojoties ar atbildīgo iestādi, izveido informatīvo sistēmu un tajā uzkrāj vismaz šādus datus, kurus iesniedz atbildīgajā iestādē pēc tās pieprasījuma:

27.1. informācija par komersantu, kurā nodarbināts apmācītais darbinieks (nosaukums, reģistrācijas numurs, komersanta pārstāvētā nozare pēc NACE 2. red., komersanta statuss, apgrozījums, darbinieku skaits un bilances kopsumma, kā arī piemērojamā finansējuma intensitāte);

27.2. apmācībās iesaistītā darbinieka identifikators (vārds, uzvārds un personas kods);

27.3. apmācībās iesaistītā darbinieka izglītības līmenis un profesijas klasifikators;

27.4. informācija par saņemtajām apmācībām (nosaukums, īss apraksts, apmācību laiks un ilgums, apmācību vieta, apmācību sniedzējs un pasniedzējs, apmācību izmaksas, apmācību klasifikators, viedās specializācijas stratēģijā noteiktā joma vai nozares identificēta jauna konkurētspējas niša);

27.5. apmācībās iesaistīto darbinieku novērtējums par apmācību kursu kvalitāti (apkopojums);

27.6. apmācīto darbinieku skaits pa apmācību jomām.

(Grozīts ar MK 23.04.2019. noteikumiem Nr. 180; MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 708)

27.1 Atbildīgā iestāde uzkrāj vismaz šādus datus:

27.11. 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa finansējuma ietvaros apmācīto darbinieku atalgojums pēc apmācībām un to izmaiņas piecu gadu laikā;

27.12. 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa finansējuma ietvaros apmācīto darbinieku nodarbinātība piecu gadu laikā pēc apmācībām.

(MK 24.11.2020 noteikumu Nr. 708 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 424)

28. Finansējuma saņēmējs ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanas gaitu un sniegtajām apmācībām, tai skaitā šo noteikumu 27.1. un 27.4. apakšpunktā norādīto informāciju.

(MK 24.11.2020 noteikumu Nr. 708 redakcijā)

29. Finansējuma saņēmējs, tai skaitā  partnerībā esoša biedrība vai nodibinājums, ja projekts tiek īstenots partnerībā, projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

30. Finansējuma saņēmējs, tai skaitā  partnerībā esoša biedrība vai nodibinājums, ja projekts tiek īstenots partnerībā, vērtē šo noteikumu 23. punktā minēto apmācību kursu izmaksu ekonomisko pamatotību, tai skaitā atbilstību tirgus cenām, un kursu lietderību.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

31. Ja apmācību kursiem nav iespējams noteikt tirgus cenu (nav salīdzināmu apmācību), finansējuma saņēmējs, tai skaitā  partnerībā esoša biedrība vai nodibinājums, ja projekts tiek īstenots partnerībā, paskaidro, ar ko apmācības atšķiras no standarta apmācībām un kāds ir apmācību kursu ekonomiskais pamatojums un lietderība, pamatojot konkrēto apmācību nepieciešamību komersantam, kura nodarbinātie tiks apmācīti, un nodrošinot informācijas dokumentēšanu atbilstoši līgumam par projekta īstenošanu.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

32. Sadarbības iestāde izlases veidā pārliecinās, ka finansējuma saņēmējs, tai skaitā  partnerībā esoša biedrība vai nodibinājums, ja projekts tiek īstenots partnerībā, ir nodrošinājis pakalpojumu cenu atbilstību tirgus cenām un nepastāv interešu konflikts starp apmācību sniedzēju un finansējuma saņēmēju, tai skaitā  partnerībā esošu biedrību vai nodibinājumu, ja projekts tiek īstenots partnerībā, vai gala labuma guvēju. Ja atbalsts tiek sniegts šo noteikumu 19. punktā minētajām apmācībām, sadarbības iestāde pārliecinās par cenu atbilstību tirgus cenām.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

33. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

33.1. finansējuma saņēmējs nepilda līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pasākuma mērķi vai atbalsta mērķa pasākuma uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

33.2. finansējuma saņēmējs apmācību sniegšanu nav uzsācis sešu mēnešu laikā pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas;

33.3. finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;

33.4. citos gadījumos, kas noteikti līgumā par projekta īstenošanu.

33.1 Ja kāda no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām vai finansējuma saņēmējs, tai skaitā  partnerībā esoša biedrība vai nodibinājums, ja projekts tiek īstenots partnerībā, konstatē jebkuru no šādiem gadījumiem, finansējuma saņēmējs, tai skaitā  partnerībā esoša biedrība vai nodibinājums, ja projekts tiek īstenots partnerībā,  apmācību sniedzējam un apmācītajam komersantam izsaka brīdinājumu un attiecīgo apmācību izmaksas tiek atzītas par neatbilstoši veiktām:

33.11. apmācību sniedzējs nav sniedzis apmācības komersantam atbilstoši sadarbības iestādē iesniegtajā apmācību grafikā norādītajai apmācību tēmai;

33.12. apmācību sniedzējs nav sniedzis komersantam apmācības sadarbības iestādē iesniegtajā apmācību grafikā norādītajā vietā.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

33.2 Ja kāda no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām vai finansējuma saņēmējs, tai skaitā  partnerībā esoša biedrība vai nodibinājums, ja projekts tiek īstenots partnerībā, atkārtoti konstatē jebkuru no šo noteikumu 33.1 punktā minētajiem gadījumiem, sadarbības iestāde par konstatēto informē visus pasākuma finansējuma saņēmējus, tai skaitā partnerībā esošo biedrību vai nodibinājumu, ja projekts tiek īstenots partnerībā, un finansējuma saņēmēji, tai skaitā  partnerībā esoša biedrība vai nodibinājums, ja projekts tiek īstenots partnerībā, neslēdz jaunus līgumus par apmācību veikšanu ar attiecīgo apmācību sniedzēju vai apmācāmo komersantu.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

34. Projekta īstenošanas laikā 1.2.2.1. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs var saņemt avansa maksājumu, kas nepārsniedz 35 % no projekta ERAF finansējuma apmēra.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

35. Finansējuma saņēmējam ir pieejams avansa maksājums, ja finansējuma saņēmējs ir atvēris kontu Valsts kasē vai darījumu kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde ir izsniegusi bankas garantiju par labu sadarbības iestādei.

36. Lai saņemtu avansa maksājumu, finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē avansa pieprasījumu un plānotā avansa apjoma pamatojumu.

37. Sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam izmaksājamo finansējuma apjomu nosaka, pamatojoties uz projekta attiecināmo izmaksu tāmi un attiecināmās izmaksas pamatojošiem dokumentiem, ievērojot normatīvo aktu prasības maksājumu un darījumu apliecinošo dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jomā.

VI. Ar valsts atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi

38. Finansējumu šo noteikumu 23.1.1. un 23.2. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 31. pantu, un tas ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu gala labuma guvējiem.

(Grozīts ar MK 10.03.2020. noteikumiem Nr. 124)

38.1 Šo noteikumu 23.1.1.4. apakšpunktā minētās izmaksas sedz kā 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa finansējumu. To sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 31. pantu, un tas ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu gala labuma guvējam.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

38.2 Šo noteikumu 23.1.3. apakšpunktā minētās izmaksas sedz kā 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa finansējumu. To sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem, un tas ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu gala labuma guvējam.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

39. Finansējumu šo noteikumu 23.1.2. un 23.1.2.1 apakšpunktā minēto izmaksu segšanai sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem, un tas ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu finansējuma saņēmējam, tai skaitā partnerībā esošai biedrībai vai nodibinājumam, ja projekts tiek īstenots partnerībā.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

39.1 Šo noteikumu 23.1.4. apakšpunktā minētās izmaksas sedz kā 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa finansējumu. To sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem, un tas ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu finansējuma saņēmējam, tai skaitā partnerībā esošai biedrībai vai nodibinājumam, ja projekts tiek īstenots partnerībā.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

39.2 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa finansējums tiek piešķirts tikai tad, ja finansējuma saņēmējs, tai skaitā partnerībā esoša biedrība vai nodibinājums, ja projekts tiek īstenots partnerībā, un gala labuma guvējs atbilst visām Komisijas regulā Nr. 1407/2013 un normatīvajos aktos par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem noteiktajām prasībām.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

39.3 Sadarbības iestāde pirms de minimis atbalsta piešķiršanas finansējuma saņēmējam, tai skaitā partnerībā esošai biedrībai vai nodibinājumam, ja projekts tiek īstenots partnerībā, pārbauda, vai tam saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, par kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

40. Atbalsts šo noteikumu 23.1.2.3. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu, ja finansējuma saņēmējs, tai skaitā partnerībā esoša biedrība vai nodibinājums, ja projekts tiek īstenots partnerībā, nodrošina projekta vadību, piemērojot šo noteikumu 29. punktā minēto procedūru. Ja finansējuma saņēmējs, tai skaitā partnerībā esoša biedrība vai nodibinājums, ja projekts tiek īstenots partnerībā, nodrošina projekta vadību atbilstoši šo noteikumu 25.1. apakšpunktam, tad šo noteikumu 23.1.2.1. un 23.1.2.2. apakšpunktā minēto izmaksu segšana ir uzskatāma par komercdarbības atbalstu finansējuma saņēmējam, tai skaitā partnerībā esošai biedrībai vai nodibinājumam, ja projekts tiek īstenots partnerībā, ko sniedz atbilstoši šo noteikumu 39. punktam.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

41. Vienam de minimis atbalsta saņēmējam de minimis atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru.

41.1 Finansējuma saņēmējs, tai skaitā partnerībā esoša biedrība vai nodibinājums, ja projekts tiek īstenots partnerībā, pirms de minimis atbalsta un Komisijas regulā Nr.  651/2014 paredzētā atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai gala labuma guvējam saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, par kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

42. Atbalsts pasākuma ietvaros tiek sniegts granta veidā.

43. Pieļaujamā finansējuma intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:

43.1. sīkajiem (mikro) un mazajiem komersantiem – 70 %;

43.2. vidējiem komersantiem – 60 %;

43.3. lielajiem komersantiem, kuri reģistrēti Latvijas Republikas teritorijā un kuru pēdējā pārskata gada peļņa, kas gūta Latvijas Republikā, pēc nodokļu samaksas 1,5 % vai lielākā apmērā tiek novirzīta ilgtermiņa ieguldījumiem, pētniecībai un attīstībai, – 50 %;

43.4. lielajiem komersantiem, kuri reģistrēti Latvijas Republikas teritorijā un kuru pēdējā pārskata gada peļņa, kas gūta Latvijas Republikā, pēc nodokļu samaksas mazāk nekā 1,5 % apmērā tiek novirzīta ilgtermiņa ieguldījumiem, pētniecībai un attīstībai, – 30 %;

43.5. finansējuma saņēmējam, tai skaitā partnerībā esošai biedrībai vai nodibinājumam, ja projekts tiek īstenots partnerībā, administratīvo izmaksu segšanai 100 % apmērā, nepārsniedzot šo noteikumu 23.1.2., 23.1.2.1 apakšpunktā un 40. punktā minēto ierobežojumu;

43.6. finansējuma saņēmējam, tai skaitā partnerībā esošai biedrībai vai nodibinājumam, ja projekts tiek īstenots partnerībā, šo noteikumu 23.1.4. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai 100 % apmērā, nepārsniedzot šo noteikumu 41. punktā minēto ierobežojumu.

(Grozīts ar MK 06.12.2016. noteikumiem Nr. 757; MK 23.04.2019. noteikumiem Nr. 180; MK 13.05.2021. noteikumiem Nr. 301; MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 424)

44. Sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti ir komersanti, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumā noteiktajai uzņēmuma definīcijai.

45. Lielie komersanti ir komersanti, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā noteiktajam.

46. Viens vienots uzņēmums šo noteikumu izpratnē ir uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā noteiktajai viena vienota uzņēmuma definīcijai.

47. Šo noteikumu ietvaros atbalsts netiek sniegts šo noteikumu 10. un 10.1 punktā minētajiem projektu iesniedzējiem un šo noteikumu 4. punktā minētajiem gala labuma guvējiem, kas pārstāv nozares, kuras ietvertas šo noteikumu 14. punktā. Ja gala labuma guvēji darbojas šo noteikumu 14. punktā minētajās nozarēs, atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja tiek skaidri nodalītas atbalstāmās darbības un finanšu plūsmas, nodrošinot, ka darbības šo noteikumu 14. punktā minētajās nozarēs negūst labumu no atlases kārtas ietvaros piešķirtā atbalsta.

(Grozīts ar MK 23.04.2019. noteikumiem Nr. 180)

48. Atbalstu gala labuma guvējam nepiešķir:

48.1. Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā minētajām darbībām;

48.2. Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" un "b" apakšpunktā noteiktajos gadījumos;

48.3. ja gala labuma guvējs atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā noteiktajai definīcijai;

48.4. ja gala labuma guvējs nav sniedzis informāciju atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktam;

48.5. ja gala labuma guvējs pirms komercdarbības atbalsta piešķiršanas nav sniedzis apliecinājumu par šo noteikumu 48.3. apakšpunktā noteiktās prasības ievērošanu, kas izriet no Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta "c" apakšpunkta.

(Grozīts ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 708; MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 424)

49. Ja projektā faktiski apgūtais finansējuma apjoms pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas ir mazāks nekā sākotnēji iesniegtajā projekta iesniegumā plānotais, tad jānodrošina, ka projekta ietvaros faktiski sasniegtie rādītāji (komersantu skaits un apmācīto darbinieku skaits) nodrošina specifiskā atbalsta mērķa kopējo plānoto rādītāju sasniegšanu. Minētajā gadījumā projektam apstiprināto intensitāti un finansējuma apjomu samazina, pieprasot starpposma vai noslēguma maksājumu, atbilstoši faktiskajam apmācīto nodarbināto skaitam no sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem.

(MK 07.11.2023. noteikumu Nr. 631 redakcijā)

49.1 Ja konstatē, ka Komisijas regulas Nr.  1407/2013 prasību pārkāpuma dēļ finansējuma saņēmējs, tai skaitā partnerībā esoša biedrība vai nodibinājums, ja projekts tiek īstenots partnerībā, saņēmis nelikumīgu komercdarbības atbalstu, finansējuma saņēmējam, tai skaitā partnerībā esošai biedrībai vai nodibinājumam, ja projekts tiek īstenots partnerībā, ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem, kurus aprēķina no dienas, kad nelikumīgais komercdarbības atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam, tai skaitā partnerībā esošai biedrībai vai nodibinājumam, ja projekts tiek īstenots partnerībā, līdz tā atgūšanas dienai, no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

(MK 07.11.2023. noteikumu Nr. 631 redakcijā)

49.2 Ja pārkāptas Komisijas regulas Nr. 651/2014 prasības, finansējuma saņēmējam, tai skaitā partnerībā esošai biedrībai vai nodibinājumam, ja projekts tiek īstenots partnerībā, ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu nelikumīgo projekta ietvaros saņemto komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem, kurus aprēķina no dienas, kad nelikumīgais atbalsts pirmo reizi nodots gala labuma guvējam, līdz tā atgūšanas dienai, no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu. Minētajā gadījumā finansējuma saņēmējam, tai skaitā partnerībā esošai biedrībai vai nodibinājumam, ja projekts tiek īstenots partnerībā, ir tiesības no gala labuma guvēja saņemt kompensāciju atmaksātā nelikumīgā atbalsta (kopā ar procentiem) apmērā.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

49.3 Ja konstatē, ka Komisijas regulas Nr.  1407/2013 prasību pārkāpuma dēļ gala labuma guvējs saņēmis nelikumīgu komercdarbības atbalstu, finansējuma saņēmējam, tai skaitā partnerībā esošai biedrībai vai nodibinājumam, ja projekts tiek īstenots partnerībā, ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu kopā ar procentiem, kurus aprēķina no dienas, kad komercdarbības atbalsts tika izmaksāts gala labuma guvējam, līdz tā atgūšanas dienai, no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu. Minētajā gadījumā finansējuma saņēmējam, tai skaitā partnerībā esošai biedrībai vai nodibinājumam, ja projekts tiek īstenots partnerībā, ir tiesības no gala labuma guvēja saņemt kompensāciju atmaksātā nelikumīgā atbalsta (kopā ar procentiem) apmērā.

(MK 07.11.2023. noteikumu Nr. 631 redakcijā)

50. Finansējuma intensitāti, kas minēta šo noteikumu 43. punktā, var palielināt par 10 procentpunktiem, ja mācības tiek nodrošinātas strādājošajiem ar invaliditāti vai nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem, kuri atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 3. un 4. punktā minētajām definīcijām. Saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 31. panta 4. punktu atbalsta intensitāti var paaugstināt ne vairāk kā līdz 70 %.

51. Gala labuma guvējs, ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 5. pantu, de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā vai Eiropas Komisijas lēmumā. Ja par vienām un tām pašām projekta attiecināmajām izmaksām tiek sniegts atbalsts vairāku valsts atbalsta programmu ietvaros, gala labuma guvējs finansējuma saņēmējam, tai skaitā partnerībā esošai biedrībai vai nodibinājumam, ja projekts tiek īstenots partnerībā, iesniedz informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

51.1 Finansējuma saņēmējs, tai skaitā partnerībā esoša biedrība vai nodibinājums, ja projekts tiek īstenots partnerībā, de minimis atbalstu nedrīkst kumulēt ar citu de minimis vai citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

52. Finansējuma saņēmējs, tai skaitā partnerībā esoša biedrība vai nodibinājums, ja projekts tiek īstenots partnerībā, un gala labuma guvējs nodrošina informācijas pieejamību 10 gadus, skaitot no atbalsta piešķiršanas dienas, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktā un Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktā noteiktajam.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

53. Sadarbības iestāde publicē savā tīmekļvietnē informāciju atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam.

54. Sadarbības iestāde izvērtē pirmās un otrās atlases kārtas finansējuma saņēmēju, tai skaitā partnerībā esošas biedrības vai nodibinājuma, ja projekts tiek īstenots partnerībā, atbilstību Komisijas regulai Nr. 1407/2013. Finansējuma saņēmējs vai partnerībā esoša biedrība vai nodibinājums, ja projekts tiek īstenots partnerībā, izvērtē pirmās un otrās atlases kārtas gala labuma guvēju atbilstību Komisijas regulai Nr. 651/2014  un Komisijas regulai Nr. 1407/2013. Izvērtējuma dokumentus iesniedz sadarbības iestādē. Lēmums par komercdarbības atbalsta piešķiršanu finansējuma saņēmējam, tai skaitā partnerībā esošai biedrībai vai nodibinājumam, ja projekts tiek īstenots partnerībā, saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 un gala labuma guvējam saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 un Komisijas regulu Nr. 651/2014 ir sadarbības iestādes lēmums par atbilstību komercdarbības atbalsta normām.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

55. Finansējuma saņēmējs, tai skaitā partnerībā esoša biedrība vai nodibinājums, ja projekts tiek īstenots partnerībā, nodrošina projekta īstenošanu šādā kārtībā:

55.1. projekts tiek īstenots Latvijas Republikas teritorijā;

55.2. projekta īstenošanas vieta attiecas uz apmācīto nodarbināto darba vietu;

55.3. apmācības var notikt gan Latvijas Republikas teritorijā, gan ārvalstīs;

55.4. apmācības var nodrošināt gan klātienē, gan attālināti.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
1. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 27. oktobra
noteikumiem Nr. 617

(Pielikums MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 424 redakcijā)

Atbalstāmās nozares

Finansējums darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.1. pasākuma "Atbalsts nodarbināto apmācībām" un 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē – nodarbināto apmācības (ERAF)" pirmās un otrās atlases kārtas ietvaros tiek sniegts biedrībām vai nodibinājumiem, kas pārstāv šādu nozaru komersantus:

1. Apstrādes rūpniecība (saskaņā ar NACE 2. red. C sadaļu) un šādas apstrādes rūpniecības apakšnozares:

1.1. kokapstrāde;

1.2. mašīnbūve un metālapstrāde;

1.3. elektrisko un optisko iekārtu ražošana;

1.4. ķīmiskā rūpniecība;

1.5. pārtikas un dzērienu ražošana;

1.6. nemetālisko minerālu ražošana;

1.7. vieglā rūpniecība;

1.8. papīra ražošana un poligrāfija.

2. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare (ierobežojumus nosaka saskaņā ar NACE 2. red. J sadaļu).

3. Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (ierobežojumus nosaka saskaņā ar NACE 2. red. I sadaļu).

4. Finanšu un apdrošināšanas darbības (ierobežojumus nosaka saskaņā ar NACE 2. red. K sadaļu).1

5. Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (ierobežojumus nosaka saskaņā ar NACE 2. red. M sadaļu).1

6. Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (ierobežojumus nosaka saskaņā ar NACE 2. red. N sadaļu).1

Piezīme. 1 Otrajā atlases kārtā – tikai starptautisko biznesa pakalpojumu centros nodarbinātajiem.

2. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 27. oktobra
noteikumiem Nr. 617
Projekta ietvaros atbalstāmās apmācību jomas un programmu kopas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas izglītības klasifikāciju

(Pielikums MK 13.05.2021. noteikumu Nr. 301 redakcijā)  

1. Pirmajā atlases kārtā ir atbalstāmas šādas apmācību jomas un programmu kopas:

1.1. 214 Dizains;1

1.2. 345 07 Telemātika un loģistika;

1.3. 345 12 Telemehānika un loģistika;

1.4. 345 20 Projektu vadība;2

1.5. 345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība;

1.6. 43 484 Programmēšana;

1.7. 44 Fizikālās zinātnes;

1.8. 46 Matemātika un statistika;

1.9. 48 482 Datoru lietošana;3

1.10. 48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli;

1.11. 52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas;

1.12. 54 Ražošana un pārstrāde;

1.13. 623 Mežsaimniecība;4

1.14. 722 Veselības aprūpes pakalpojumi;5

1.15. 811 Viesnīcu un restorānu pakalpojumi;5

1.16. 840 04 Starptautisko pārvadājumu organizācija;5

1.17. 85 Vides aizsardzība;

1.18. 22 227 Valodas;6

1.19. 341 01 Elektroniskā komercija;

1.20. 342 01 Mārketings un tirdzniecība;

1.21. 345 01 Biznesa vadība;

1.22. 345 04 Kvalitātes nodrošināšana un vadība;

1.23. 345 15 Ēdināšanas un viesnīcu komercdarbība;7

1.24. 345 16 Viesnīcu vadība;7

1.25. 345 17 Tūrisma vadība;7

1.26. 812 Tūrisma un atpūtas organizācija;7

1.27. 343 02 Finanšu vadība.

2. Otrajā atlases kārtā apstrādes rūpniecības nozares projektam ir atbalstāmas šādas apmācību jomas un programmu kopas:

2.1. 214 Dizains (tikai 214 01 Datordizains, 214 02 Vides dizains, 214 05 Koka izstrādājumu dizains, 214 06 Tekstilizstrādājumu dizains, 214 07 Metālizstrādājumu dizains, 214 08 Keramikas izstrādājumu dizains, 214 09 Stikla izstrādājumu dizains, 214 10 Ādas izstrādājumu dizains, 214 11 Apģērbu dizains, 214 12 Multimediju dizains, 214 13 Foto dizains);

2.2. 22 227 Valodas (zviedru, norvēģu, somu, vācu valodas apmācības paredzētas apstrādes rūpniecības nozares preces un pakalpojumus eksportējošiem komersantiem, apmācību izmaksas nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējām projekta ietvaros attiecināmajām izmaksām);

2.3. 345 07 Telemātika un loģistika;

2.4. 345 12 Telemehānika un loģistika;

2.5. 345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība;

2.6. 345 20 Projektu vadība (apmācību izmaksas nedrīkst pārsniegt 40 % no kopējām projekta ietvaros attiecināmajām izmaksām);

2.7. 44 Fizikālās zinātnes;

2.8. 46 Matemātika un statistika;

2.9. 48 482 Datoru lietošana (apmācības paredzētas lietpratējiem, apmācību izmaksas nedrīkst pārsniegt 40 % no kopējām projekta ietvaros attiecināmajām izmaksām);

2.10. 48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli;

2.11. 52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas;

2.12. 54 Ražošana un pārstrāde;

2.13. 623 Mežsaimniecība (tikai apmācības, kas saistītas ar viedās specializācijas stratēģijas jomu "1. Zināšanu ietilpīga bioekonomika");

2.14. 85 Vides aizsardzība;

2.15. 341 01 Elektroniskā komercija;

2.16. 342 01 Mārketings un tirdzniecība;

2.17. 345 01 Biznesa vadība;

2.18. 345 04 Kvalitātes nodrošināšana un vadība;

2.19. 581 Arhitektūra un pilsētu plānošana;8

2.20. 582 Būvniecība un civilā celtniecība;8

2.21. 343 02 Finanšu vadība.

3. Otrajā atlases kārtā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares projektam ir atbalstāmas šādas apmācību jomas un programmu kopas:

3.1. 214 Dizains (tikai 214 01 Datordizains, 214 02 Vides dizains, 214 05 Koka izstrādājumu dizains, 214 06 Tekstilizstrādājumu dizains, 214 07 Metālizstrādājumu dizains, 214 08 Keramikas izstrādājumu dizains, 214 09 Stikla izstrādājumu dizains, 214 10 Ādas izstrādājumu dizains, 214 11 Apģērbu dizains, 214 12 Multimediju dizains, 214 13 Foto dizains);

3.2. 22 227 Valodas (zviedru, norvēģu, somu un vācu valodas apmācības, apmācību izmaksas nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējām projekta ietvaros attiecināmajām izmaksām);

3.3. 345 20 Projektu vadība (apmācību izmaksas nedrīkst pārsniegt 40 % no kopējām projekta ietvaros attiecināmajām izmaksām);

3.4. 345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība;

3.5. 48 482 Datoru lietošana (apmācības paredzētas lietpratējiem, apmācību izmaksas nedrīkst pārsniegt 40 % no kopējām projekta ietvaros attiecināmajām izmaksām);

3.6. 48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli;

3.7. 48 484 Programmēšana;

3.8. 52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas;

3.9. 85 Vides aizsardzība;

3.10. 341 01 Elektroniskā komercija;

3.11. 342 01 Mārketings un tirdzniecība;

3.12. 345 01 Biznesa vadība;

3.13. 345 04 Kvalitātes nodrošināšana un vadība;

3.14. 343 02 Finanšu vadība.

4. Otrajā atlases kārtā starptautisko biznesa pakalpojumu centru projektam ir attiecināmas šādas apmācību jomas un programmu kopas:

4.1. 22 227 Valodas (zviedru, norvēģu, somu un dāņu valodas apmācības, apmācību izmaksas nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējām projekta ietvaros attiecināmajām izmaksām);

4.2. 345 07 Telemātika un loģistika;

4.3. 345 20 Projektu vadība (apmācību izmaksas nedrīkst pārsniegt 40 % no kopējām projekta ietvaros attiecināmajām izmaksām);

4.4. 345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība;

4.5. 48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli;

4.6. 48 484 Programmēšana;

4.7. 341 01 Elektroniskā komercija;

4.8. 342 01 Mārketings un tirdzniecība;

4.9. 345 01 Biznesa vadība;

4.10. 345 04 Kvalitātes nodrošināšana un vadība;

4.11. 343 02 Finanšu vadība.

Piezīmes.

1 Tikai 214 01 Datordizains, 214 02 Vides dizains, 214 05 Koka izstrādājumu dizains, 214 06 Tekstilizstrādājumu dizains, 214 07 Metālizstrādājumu dizains, 214 08 Keramikas izstrādājumu dizains, 214 09 Stikla izstrādājumu dizains, 214 10 Ādas izstrādājumu dizains, 214 11 Apģērbu dizains, 214 12 Multimediju dizains, 214 13 Foto dizains.

2 Šo apmācību izmaksas nedrīkst pārsniegt 40 % no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām.

3 Tikai lietpratējiem. Šo apmācību izmaksas nedrīkst pārsniegt 40 % no kopējām projekta ietvaros attiecināmajām izmaksām.

4 Tikai apmācības, kas saistītas ar viedās specializācijas stratēģijas jomu "1. Zināšanu ietilpīga bioekonomika".

5 Tikai apmācības, kas saistītas ar viedās specializācijas stratēģijas jomu "2. Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas" (medicīnas un veselības tūrisms).

6 Zviedru, norvēģu, somu un vācu valodas apmācības preces un pakalpojumus eksportējošos uzņēmumos nodarbinātajiem, kas darbojas informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju, apstrādes rūpniecības nozarē vai ēdināšanas sektorā. Angļu, vācu, zviedru, norvēģu, somu un krievu valodas apmācības veselības tūrisma sektorā nodarbinātajiem. Angļu, vācu, zviedru, norvēģu, somu, krievu, ķīniešu un japāņu valodas apmācības izmitināšanas sektorā nodarbinātajiem. Minēto valodu apmācību izmaksas nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējām katra finansējuma saņēmēja projekta ietvaros attiecināmajām izmaksām.

7 Tikai izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (arī NACE 2. red. 55.00, 56.00, 74.90, 77.39, 79.11, 79.12, 79.90, 82.30, 90.04, 93.21, 93.29. sektorā nodarbinātajiem).

8 Tikai apstrādes rūpniecības nozares nemetālisko minerālu ražošanas apakšnozarē (arī NACE 2. red. F Būvniecība un M 71.11 Arhitektūras pakalpojumi sektorā nodarbinātajiem).

3. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 27. oktobra
noteikumiem Nr. 617
Projekta pirmajā un otrajā atlases kārtā no virssaistību finansējuma atbalstāmās apmācību jomas un programmu kopas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas izglītības klasifikāciju

(Pielikums svītrots ar MK 13.05.2021. noteikumiem Nr. 301)

10.11.2023