Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 01.09.2018. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.130

Rīgā 2015.gada 17.martā (prot. Nr.15 21.§)
Noteikumi par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020.gada plānošanas periodā
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – Eiropas Savienības fondi) projektu īstenošanai;

1.2. veic maksājumus;

1.3. sagatavo Eiropas Komisijai iesniedzamo maksājuma pieteikumu un konta slēgumu;

1.4. uz laiku aptur darbības programmas, prioritārā virziena, ieguldījumu prioritātes, specifiskā atbalsta mērķa, tā pasākuma vai projekta ietvaros veikto izdevumu turpmāku deklarēšanu Eiropas Komisijā;

1.5. koriģē Eiropas Komisijai iesniedzamajos pārskatos iekļauto attiecināmo izdevumu apjomu.

2. Finanšu līdzekļus projekta īstenošanai (tai skaitā valsts budžeta dotāciju pašvaldībai un attiecināmo valsts budžeta līdzfinansējumu, kā arī neattiecināmo valsts budžeta līdzfinansējumu, ja tāds paredzēts normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu) valsts budžetā plāno kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atbilstoši projektā apstiprinātajai Eiropas Savienības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummai.

3. Par specifiskajam atbalsta mērķim maksimāli pieejamo valsts budžeta līdzfinansējuma apmēru, ņemot vērā finanšu resursu pieejamību, lemj Ministru kabinets, apstiprinot normatīvo aktu par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas kārtību.

4. Sadarbības iestāde uzņemas valsts budžeta ilgtermiņa saistības, ja projekta iesniegums ir apstiprināts atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likumam un normatīvajam aktam par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu.

5. Ja zinātniskais institūts vai augstskola, kam ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss, vai kapitālsabiedrība, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 %, vai vairāku pašvaldību veidotā kapitālsabiedrība, kurā pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65 %, vai ostas pārvalde (turpmāk – aizņēmējs) projekta īstenošanai plāno piesaistīt valsts aizdevumu, tad aizņēmējs sadarbības iestādē reizē ar projekta iesniegumu atlases nolikumā noteiktajā kārtībā iesniedz šādus dokumentus:

5.1. operatīvo bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu (zinātniskajām institūcijām – pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem) un naudas plūsmas pārskatu (turpmāk – operatīvie finanšu pārskati) par laikposmu no pēdējā noslēgtā pārskata gada līdz pēdējam noslēgtajam mēnesim;

5.2. zvērināta revidenta (ja to paredz likums) vai revidenta (ja to paredz statūti vai dalībnieku sapulces lēmums) pārbaudītus gada pārskatus:

5.2.1. par visu darbības periodu, ja saimnieciskā darbība ilgst mazāk par trim gadiem;

5.2.2. par pēdējo triju gadu saimniecisko darbību, ja saimnieciskā darbība ilgst vairāk par trim gadiem;

5.3. attīstības plānu;

5.4. informāciju par valsts aizdevuma nodrošinājumu.

6. Sadarbības iestāde piecu darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām šo noteikumu 5. punktā minētos dokumentus iesniedz Valsts kasē sākotnējā izvērtējuma sniegšanai par iespējām saņemt valsts aizdevumu.

7. Valsts kase 15 darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas izvērtē šo noteikumu 5. punktā minētajos dokumentos iekļauto informāciju un iesniedz sadarbības iestādē sākotnējo izvērtējumu par aizņēmēja iespējām saņemt valsts aizdevumu projekta īstenošanai.

7.1 Ja paredzamais valsts aizdevuma nodrošinājums ir pašvaldības vai vairāku pašvaldību sniegts galvojums 100 % apmērā, aizņēmējam nav jāiesniedz šo noteikumu 5. punktā minētie dokumenti un Valsts kase nesniedz šo noteikumu 7. punktā minēto sākotnējo izvērtējumu.

(MK 21.03.2017. noteikumu Nr. 162 redakcijā)

II. Valsts budžeta līdzekļu plānošana

8. Nozares ministrija vai cita centrālā valsts iestāde (turpmāk – ministrija) par tās institucionālajā padotībā esošajiem finansējuma saņēmējiem, Finanšu ministrija par sadarbības iestādi, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija par plānošanas reģioniem sagatavo valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem, kā arī ņemot vērā normatīvo aktu par attiecīgā specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu. Ministrija valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu sagatavošanai var pieprasīt informāciju attiecīgi no finansējuma saņēmēja, plānošanas reģiona vai sadarbības iestādes.

9. Priekšlikumus apropriācijas pārdalei no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" budžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" (turpmāk – 80.00.00 programma) sagatavo un iesniedz atbilstoši normatīvajiem aktiem par 80.00.00 programmā plānoto līdzekļu pārdales kārtību Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

III. Finanšu plūsmas nodrošināšana

10. Sertifikācijas iestāde nodrošina no Eiropas Komisijas saņemto un izlietoto Eiropas Savienības fondu finansējuma uzskaiti par katru Eiropas Savienības fondu.

11. Valsts kase no Eiropas Komisijas saņemto Eiropas Savienības fonda finansējumu ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.

12. Sadarbības iestāde katru mēnesi līdz divdesmit piektajam datumam iesniedz Valsts kasē attiecīgā Eiropas Savienības fonda finansējuma maksājumu pieprasījumu prognozi nākamajiem 12 mēnešiem.

IV. Maksājumu veidi un finansējuma saņēmējam paredzēto maksājumu veikšanas kārtība

13. Kārtību, kādā Eiropas Savienības fonda ietvaros veic maksājumus finansējuma saņēmējam, izņemot gadījumu, ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde vai plānošanas reģions, un īpašos nosacījumus maksājuma dokumentu pārbaudēm sadarbības iestāde nosaka līgumā vai vienošanās nosacījumos par projekta īstenošanu (turpmāk – līgums vai vienošanās), ņemot vērā šādus iespējamos maksājumu veidus:

13.1. avansa maksājums, ja tas un tā izmaksāšanas nosacījumi ir paredzēti normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu un ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

13.1.1. finansējuma saņēmējs plāno to izmantot projekta personāla atlīdzības izdevumiem un netiešajām izmaksām, ja tām piemēro netiešo izmaksu vienoto likmi;

13.1.2. projektā ir noslēgts pakalpojumu, preču piegādes vai būvdarbu līgums;

13.2. starpposma maksājums, ko veic, pamatojoties uz projektā veiktajiem izdevumiem, tai skaitā avansa maksājumiem saskaņā ar pakalpojumu, preču piegādes vai būvdarbu līgumu;

13.3. noslēguma maksājums pēc projekta īstenošanas.

(Grozīts ar MK 13.06.2017. noteikumiem Nr. 318)

14. Ja finansējuma saņēmējs ir plānošanas reģions, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija projekta īstenošanai paredzētos valsts budžeta līdzekļus (kas plānoti atbilstoši šo noteikumu 8. punktam) ieskaita finansējuma saņēmēja norādītajā kontā Valsts kasē.

15. Ja finansējuma saņēmējs nav valsts budžeta iestāde vai plānošanas reģions, sadarbības iestāde līguma vai vienošanās nosacījumos noteiktajos termiņos un kārtībā finansējuma saņēmējam var pārskaitīt avansa maksājumu. Avansa maksājuma saņemšanai:

15.1. pašvaldība norāda kontu Valsts kasē;

15.2. finansējuma saņēmējs, izņemot fizisku personu, atver vienu no šādiem kontiem:

15.2.1. kontu Valsts kasē;

15.2.2. darījuma kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē;

15.2.3. kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē un iesniedz bankas garantiju par avansa summu;

15.3. finansējuma saņēmējs, kas ir fiziska persona, atver vienu no šādiem kontiem:

15.3.1. darījuma kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē;

15.3.2. kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē un iesniedz bankas garantiju par avansa summu.

16. Ja finansējuma saņēmējs īsteno projektu, kas klasificējams kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktam, un normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu paredzēts, ka avansu maksā atbilstoši Eiropas Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk – regula Nr. 1303/2013), 131. panta 4. punktam, sadarbības iestāde saskaņā ar līgumu vai vienošanos var pārskaitīt finansējuma saņēmējam avansa maksājumu, ievērojot šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētos nosacījumus. Avansa maksājuma saņemšanai finansējuma saņēmējs atver kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē un iesniedz garantiju par avansa summu atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 131. panta 4. punkta "a" apakšpunktam.

17. Šo noteikumu 15.2.3. un 15.3.2. apakšpunktā un 16. punktā minētās garantijas termiņš nav īsāks par diviem mēnešiem pēc līgumā vai vienošanās nosacījumos noteiktā projekta pabeigšanas datuma.

18. Sadarbības iestāde normatīvajos aktos par asignējuma piešķiršanas un izpildes kārtību noteiktajos gadījumos un kārtībā var pieņemt lēmumu par asignējuma apturēšanu.

(MK 03.07.2018. noteikumu Nr. 384 redakcijā)

19. Sadarbības iestāde, veicot avansa un starpposma maksājumus, ievēro nosacījumu, ka to kopsumma nedrīkst pārsniegt 90 % no projektam piešķirtā Eiropas Savienības fonda finansējuma un, ja tas paredzēts projektā, valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, izņemot šo noteikumu 20. punktā minēto gadījumu.

20. Ja finansējuma saņēmējs ir no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona (izņemot plānošanas reģionus), budžeta nefinansēta iestāde, valsts kapitālsabiedrība, nodibinājums vai biedrība, kura projektu īsteno tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros, avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 100 % no projektam piešķirtā Eiropas Savienības fonda finansējuma un, ja tas ir paredzēts projektā, valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ja šāda avansa un starpposma maksājumu kopsumma ir paredzēta normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu.

(Grozīts ar MK 11.10.2016. noteikumiem Nr. 670)

21. Maksājumus finansējuma saņēmējam no Eiropas Savienības fonda finansējuma un, ja tas ir paredzēts projektā, no valsts budžeta līdzfinansējuma veic, pamatojoties uz sadarbības iestādes maksājuma pieprasījuma pārbaudi, apstiprinātajiem attiecināmajiem izdevumiem un sagatavoto maksājuma rīkojumu (ja attiecināms).

22. Sadarbības iestāde pieņem maksājuma pieprasījumus, pārbauda tos un atmaksā attiecināmos izdevumus finansējuma saņēmējam (ja attiecināms) līgumā noteiktajā kārtībā, bet ne vēlāk kā līdz 2024. gada 15. martam.

23. Ja finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai izmanto valsts aizņēmumu, tas piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 22. punktā minētā finansējuma saņemšanas atmaksā aizdevējam aizņēmumu saņemtās atmaksas apmērā, nepārsniedzot aizņēmuma apmēru Eiropas Savienības fonda finansējuma daļai un valsts budžeta līdzfinansējuma daļai (ja attiecināms).

24. Ja finansējuma saņēmējs ir juridiskā persona, kas īsteno finanšu instrumentu vai fondu fondu, tas iesniedz maksājuma pieprasījumu un tajā iekļauto izdevumu pamatojošo dokumentu kopijas sadarbības iestādē finansēšanas nolīgumā noteiktajā kārtībā, ja ir sasniegts regulas Nr. 1303/2013 41. pantā noteiktais izmaksu apmērs.

V. Finansējuma saņēmēja maksājumu veikšanas un avansa atmaksāšanas kārtība

25. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde, tā, īstenojot projektu, maksājumus projekta ietvaros veic no līdzekļiem, kas projekta īstenošanai paredzēti attiecīgās ministrijas budžetā.

26. Ja finansējuma saņēmējs ir plānošanas reģions, tas veic maksājumus projekta ietvaros no saņemtajiem valsts budžeta līdzekļiem (kas plānoti atbilstoši šo noteikumu 8. punktam) un, ja tas paredzēts projektā, no cita šim mērķim paredzētā līdzfinansējuma.

27. Ja finansējuma saņēmējs nav valsts budžeta iestāde vai plānošanas reģions, tas, īstenojot projektu, maksājumus veic no saņemtā avansa maksājuma vai saviem līdzekļiem.

28. Finansējuma saņēmējs, atverot darījuma kontu kredītiestādē šo noteikumu 15.2.2. un 15.3.1. apakšpunktā minētajā gadījumā, noslēdz trīspusēju līgumu starp finansējuma saņēmēju, sadarbības iestādi un kredītiestādi, ievērojot šādus nosacījumus:

28.1. darījuma konta līgumā ir iekļauts nosacījums, ka kredītiestāde maksājumus no darījuma konta veic pēc tam, kad finansējuma saņēmējs kredītiestādē ir iesniedzis šādus dokumentus:

28.1.1. dokumentu, kas apliecina veikto darbu izpildi līguma ietvaros, kurš noslēgts starp finansējuma saņēmēju un darbu izpildītāju;

28.1.2. darbu izpildītāja izrakstītu rēķinu par veiktajiem darbiem līguma ietvaros, kurš noslēgts starp finansējuma saņēmēju un darbu izpildītāju;

28.2. darījuma konta līguma darbības laiks nepārsniedz sešus mēnešus pēc avansa maksājuma saņemšanas darījuma kontā, ja vien normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu nav paredzēts cits avansa maksājuma izlietošanas laiks.

29. Ja finansējuma saņēmējam ir piešķirts avansa maksājums projekta īstenošanai, finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē maksājuma pieprasījumu piešķirtā avansa maksājuma apmērā sešu mēnešu laikā pēc avansa maksājuma saņemšanas, ja vien normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu nav noteikts garāks termiņš.

30. Ja finansējuma saņēmējs nevar izlietot avansa maksājumu šajos noteikumos vai normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu noteiktajā termiņā, tas līgumā noteiktajā termiņā informē sadarbības iestādi.

31. Sadarbības iestāde izvērtē avansa maksājuma atmaksāšanas lietderību, ņemot vērā finansējuma saņēmēja plānotās projekta darbības, piešķirtā avansa maksājuma neizmantošanas iemeslus, projekta riskus, starpposma maksājuma apmēru un nākamo avansa maksājuma termiņu, un var lemt par finansējuma saņēmēja neizmantotā avansa maksājuma atmaksāšanu.

32. Ja sadarbības iestāde pieņem lēmumu par finansējuma saņēmēja neizmantotā avansa maksājuma atmaksāšanu (lēmumā nosaka neizmantotā avansa maksājuma atmaksāšanas termiņu) vai finansējuma saņēmējs vēlas to labprātīgi atmaksāt, finansējuma saņēmējs atmaksā neizmantoto avansa maksājumu sadarbības iestādes norādītajā kontā Valsts kasē. Sadarbības iestāde piecu darbdienu laikā pēc atmaksātā avansa saņemšanas iesniedz Valsts kasē maksājuma rīkojumu par neizmantotā avansa maksājuma pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos un informē sertifikācijas iestādi.

33. Ja finansējuma saņēmējs neizlieto avansu sešu mēnešu laikā vai normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu avansa izlietošanai noteiktajā termiņā, sadarbības iestāde samazina Eiropas Savienības fonda un valsts budžeta (ja attiecināms) līdzfinansējuma apmēru par summu, ko finansējuma saņēmējs saņēmis no kredītiestādes par avansa atrašanos finansējuma saņēmēja kontā kredītiestādē laikā no avansa saņemšanas dienas līdz avansa izlietošanai noteiktajam termiņam. Finansējuma saņēmējs nākamajam maksājuma pieprasījumam pievieno kredītiestādes izziņu par avansa izlietošanai noteiktajā periodā gūtajiem ieņēmumiem no avansa summas atrašanās finansējuma saņēmēja kontā kredītiestādē.

VI. Maksājuma pieteikuma un kontu slēguma sagatavošana un iesniegšana Eiropas Komisijā

34. Maksājuma pieteikumu un konta slēgumu sagatavo Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmā 2014.–2020. gadam (turpmāk – vadības informācijas sistēma) atsevišķi par katru fondu atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktai pārskata formai. Maksājuma pieteikumu un kontu slēgumu sagatavošanu nodrošina sertifikācijas iestāde sadarbībā ar vadošo iestādi un sadarbības iestādi atbilstoši Finanšu ministrijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

35. Maksājuma pieteikumu grāmatvedības gada ietvaros regulas Nr. 1303/2013 2. panta 29. punkta izpratnē sertifikācijas iestāde iesniedz Eiropas Komisijā, izmantojot regulas Nr. 1303/2013 74. panta 4. punktā minēto elektronisko datu apmaiņas sistēmu, vismaz četras reizes gadā. Sertifikācijas iestāde savstarpēji vienojas ar vadošo iestādi, sadarbības iestādi un revīzijas iestādi par termiņiem, kādos maksājuma pieteikumi iesniedzami Eiropas Komisijā, un izdevumu periodu, ņemot vērā regulas Nr. 1303/2013 135. panta 1. punktā minēto iespēju kārtējā grāmatvedības gada izdevumus deklarēt nākamajos grāmatvedības gados.

(MK 13.06.2017. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

36. (Svītrots ar MK 13.06.2017. noteikumiem Nr. 318)

37. (Svītrots ar MK 13.06.2017. noteikumiem Nr. 318)

38. Sertifikācijas iestāde kontu slēgumu par iepriekšējo grāmatvedības gadu sagatavo un iesniedz revīzijas iestādei līdz kārtējā gada 31. decembrim. Atbilstoši revīzijas iestādes sniegtajiem komentāriem sertifikācijas iestāde kontu slēgumu precizē un precizēto kontu slēgumu regulas Nr. 1303/2013 74. panta 4. punktā minētajā elektronisko datu apmaiņas sistēmā elektroniski paraksta termiņā, par kuru savstarpēji vienojas ar vadošo iestādi un revīzijas iestādi. Vadošā iestāde kontu slēgumu, pārvaldības deklarāciju, galīgo revīzijas ziņojumu un veikto kontroļu gada kopsavilkumu, kā arī revīzijas iestādes atzinumu iesniedz Eiropas Komisijā, izmantojot regulas Nr. 1303/2013 74. panta 4. punktā minēto elektronisko datu apmaiņas sistēmu, līdz nākamā gada 15. februārim.

(MK 13.06.2017. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

39. Sertifikācijas iestāde koriģē vadības informācijas sistēmā sagatavotajā maksājuma pieteikumā un kontu slēgumā iekļautos izdevumus pirms to iesniegšanas Eiropas Komisijā, ņemot vērā tās pārbaudes laikā vai citu auditu (tai skaitā revīzijas iestādes), kontroļu vai pārbaužu laikā konstatētos vai norādītos neatbilstoši veiktos izdevumus, iespējamās neatbilstības, ierosinātās finanšu korekcijas, kā arī citus riskus neatbilstoši veikto izdevumu deklarēšanai.

40. (Svītrots ar MK 13.06.2017. noteikumiem Nr. 318)

VII. Kārtība, kādā aptur izdevumu deklarēšanu Eiropas Komisijā

41. Sertifikācijas iestāde, pamatojoties uz vadošās iestādes lēmumu, uz laiku līdz attiecīgo trūkumu novēršanai aptur darbības programmas, prioritārā virziena, ieguldījumu prioritātes, specifiskā atbalsta mērķa, tā pasākuma vai projekta ietvaros veikto izdevumu turpmāku deklarēšanu Eiropas Komisijā.

42. Šo noteikumu 41. punktā minēto lēmumu vadošā iestāde var pieņemt, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

42.1. revīzijas iestādes vai ārējā audita ziņojumā konstatēts, ka atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes vadības un kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi;

42.2. ministrijas (kuras ietvaros izveidota atbildīgā iestāde vai kuras padotībā ir sadarbības iestāde) iekšējā audita struktūrvienības ziņojumā konstatēts, ka atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes vadības un kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi;

42.3. vadošā iestāde atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes pārbaudē ir konstatējusi būtiskus trūkumus tās vadības un kontroles sistēmā;

42.4. vadošās iestādes rīcībā ir objektīva un pamatota informācija par konkrēta specifiskā atbalsta mērķa, tā pasākuma vai konkrēta projekta īstenošanas būtiskiem riskiem;

42.5. vadošās iestādes rīcībā ir cita objektīva un pamatota informācija, kas liecina par atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes uzdevumu nepienācīgu izpildi, un ir iespējama regulas Nr. 1303/2013 142. pantā minētā gadījuma iestāšanās.

43. Šo noteikumu 41. punktā minēto lēmumu vadošā iestāde triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta sertifikācijas iestādei, kā arī informācijai attiecīgajai atbildīgajai iestādei, sadarbības iestādei un revīzijas iestādei.

44. Atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 41. punktā minētā lēmuma saņemšanas sagatavo un nosūta vadošajai iestādei saskaņošanai konstatēto trūkumu novēršanas rīcības plāna (turpmāk – rīcības plāns) projektu. Rīcības plāna projektā atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde norāda veicamos pasākumus un laika grafiku to īstenošanai (rīcības plānā paredzēto pasākumu īstenošanas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus).

45. Vadošā iestāde piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 44. punktā minētā rīcības plāna projekta saņemšanas saskaņo to vai sagatavo komentārus par rīcības plāna projektu un iesniedz tos atbildīgajai iestādei vai sadarbības iestādei.

46. Kopējais rīcības plāna saskaņošanas termiņš nepārsniedz vienu mēnesi no rīcības plāna projekta saņemšanas vadošajā iestādē.

47. Atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde ir atbildīga par rīcības plānā iekļauto pasākumu īstenošanu atbilstoši rīcības plānā noteiktajam termiņam un kārtībai. Atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde piecu darbdienu laikā pēc plānā noteiktā termiņa iestāšanās rakstiski ziņo vadošajai iestādei par pasākumu īstenošanas progresu. Pamatotos gadījumos var vienoties par rīcības plāna grozījumiem, tai skaitā termiņu pagarināšanu.

48. Vadošā iestāde pēc šo noteikumu 47. punktā minētās informācijas saņemšanas pārbauda, vai attiecīgais pasākums īstenots atbilstoši rīcības plānam, un 10 darbdienu laikā argumentēti informē sadarbības iestādi, attiecīgo atbildīgo iestādi, sertifikācijas iestādi un revīzijas iestādi par turpmāko rīcību vai šo noteikumu 49. punktā minēto lēmumu.

49. Ja vadošā iestāde ir guvusi pārliecību par rīcības plāna īstenošanu, risku mazināšanu vai novēršanu, tā pieņem lēmumu atsākt darbības programmas, prioritārā virziena, ieguldījumu prioritātes, specifiskā atbalsta mērķa, tā pasākuma vai projekta ietvaros veikto izdevumu turpmāku deklarēšanu Eiropas Komisijā.

50. Šo noteikumu 49. punktā minēto lēmumu vadošā iestāde nosūta sadarbības iestādei, attiecīgajai atbildīgajai iestādei, sertifikācijas iestādei un revīzijas iestādei.

51. Ja atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde un vadošā iestāde šo noteikumu 46. punktā minētajā termiņā nespēj vienoties par rīcības plānu vai atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde nav īstenojusi pasākumus atbilstoši rīcības plānam, kā arī citu būtisku risku gadījumā vadošā iestāde par to informē Ministru kabinetu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Finanšu ministrs Jānis Reirs