Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Darbības ar dokumentu

Konkurences padome

Lēmums Nr.28 Rīgā 2001.gada 4.jūlijā

(prot. Nr.27, 2.§)

Par SIA "Transko" iesniegumu

1999.gada 15.jūlijā Konkurences padome saņēma SIA "Transko" iesniegumu, kurā bija norādīts uz iespējamajiem Konkurences likuma 15. un 17.panta pārkāpumiem a/s "Latfood" darbībās. Veicot konkrētā tirgus izpēti minētā iesnieguma sakarā, Konkurences padome noskaidroja, ka a/s "Latfood" konkrētā tirgus daļa bija virs 40%. Tomēr Konkurences padomes rīcībā nebija pietiekami daudz informācijas, lai konstatētu, ka šajā laika periodā a/s "Latfood" bija tirgus vara. Apstākļu izmeklēšanas rezultāti parādīja, ka tirgotāju atteikšanās no sadarbības ar SIA "Transko" nav viennozīmīgi saistāma ar a/s "Latfood" eklsuzīvo līgumu noteikumu esamību. Izmeklēšanas rezultātā Konkurences padome secināja, ka a/s "Latfood" ekskluzīva rakstura noteikumi līgumos nekaitē tirgus dalībniekiem tādā mērā, lai kavētu, ierobežotu vai deformētu konkurenci konkrētajā tirgū. Līdz ar to a/s "Latfood" darbībās netika konstatēts 15.un 17.panta pārkāpuma tiesiskais sastāvs.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Konkurences padome 13.10.1999. sēdē (prot. Nr.38, 2.§) nolēma noraidīt SIA "Transko" iesnieguma tālāku izskatīšanu.

02.11.2000. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izskatīja SIA "Transko" sūdzību par minēto Konkurences padomes 13.10.1999. lēmumu. Tiesa ar 02.11.2000. spriedumu atzina Konkurences padomes 13.10.1999. lēmumu par prettiesisku un atcēla to.

Lai iegūtu papildu informāciju un pamatotu savu aizstāvību tiesas procesā, kā arī pārbaudītu a/s "Latfood" sniegto informāciju, Konkurences padome no 2000.gada decembra līdz 2001.gada jūnijam ir veikusi papildu apstākļu izmeklēšanu, t.i., tika veikta a/s "Latfood" dominējošā stāvokļa noteikšana, konkurentu viedokļu noskaidrošana u.c. darbības. Minētās pārbaudes procesā Konkurences padome saskārās ar faktiem, kas liecināja par a/s "Latfood" darbību negatīvo ietekmi uz konkurences apstākļiem konkrētajā tirgū.

Izvērtējot jauniegūto informāciju, Konkurences padome 21.03.2001. nolēma atsaukt Konkurences padomes 01.12.2000. apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 02.11.2000. spriedumu lietā Nr.2-1421/8, kā arī, pamatojoties uz Ministru kabineta 13.06.1995. noteikumu Nr.154 "Administratīvo aktu procesa noteikumi" 82.punktu un, ievērojot minēto tiesas spriedumu, atcelt Konkurences padomes 13.10.1999. lēmumu (protokols Nr.38, 2.§).

Vienlaicīgi Konkurences padome, pamatojoties uz Ministru kabineta 30.12.1997. noteikumu Nr.444 "Konkurences likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtība" 6.punktu, pieņēma lēmumu (prot. Nr.12, 3.§) uzsākt lietas izpēti par Konkurences likuma 17.pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma iespējamo pārkāpumu a/s "Latfood" darbībās.

12.06.2001. tiesa apmierināja Konkurences padomes lūgumu par apelācijas sūdzības atsaukumu (Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 12.06.2001. lēmums lietā Nr. C 30622999 CA 1739).

Izvērtējot informāciju, kura tika saņemta no vairākiem tirgus dalībniekiem, LR Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes, Konkurences padome

konstatēja:

1. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē ir Latvijas teritorija, jo kartupeļu čipsi un čipsi no kartupeļu mīklas tiek realizēti veikalos visā Latvijas teritorijā. Turklāt visā Latvijas teritorijā minēto produktu tirdzniecību reglamentē Latvijas Republikas nozīmes normatīvie akti.

2. Konkrētās preces tirgus Konkurences likuma 1.panta 6.punkta izpratnē ir kartupeļu čipsu un čipsu no kartupeļu mīklas realizācijas tirgus.

Konkrētais tirgus Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē ir kartupeļu čipsu un čipsu no kartupeļu mīklas realizācijas tirgus Latvijas teritorijā.

Minētais secinājums izdarīts, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:

2.1. Dažādu tirgus dalībnieku viedokļi par uzkodu tipa produktu savstarpējo aizvietojamību dalās: SIA (...)* uzskata, ka kartupeļu čipsi nav aizvietojami ar citām sāļajām uzkodām, bet daži citi tirgus dalībnieki (SIA "Pērnes L", SIA "Unifeks", SIA "RIMI Latvija") uzskata, ka kartupeļu čipsi ir aizvietojami ar citām sāļajām kartupeļu uzkodām, kuras tiek gatavotas no kartupeļu mīklas. Pārējie tirgus dalībnieki (SIA "BRBS", z/s "Upeskalni) uzskata, ka visi sāļo uzkodu produkti ir atšķirīgi. Ņemot vērā tirgus dalībnieku vairākuma (SIA "Pērnes L", SIA "Unifeks", SIA "(...)", SIA "RIMI Latvija") viedokli par attiecīgo sāļo uzkodu produktu savstarpējo aizvietojamību, Konkurences padome secina, ka kartupeļu čipsi un čipsi no kartupeļu mīklas (peletes) nav aizvietojami ar sāļajām kukurūzas uzkodām, sāļajiem riekstiņiem un sāļajiem cepumiem.

Turklāt kartupeļu sāļās uzkodas nav aizvietojamas ar saldajām uzkodām.

Ņemot vērā tirgus dalībnieku vairākuma minēto, Konkurences padome uzskata, ka no patērētāju viedokļa kartupeļu čipsi un čipsi no kartupeļu mīklas ir savstarpēji aizvietojami.

2.2. Kartupeļu sāļās uzkodas, t.i., kartupeļu čipsi un čipsi no kartupeļu mīklas, tiek gatavotas no vienas izejvielas - no kartupeļiem. Citi uzkodu produkti - kukurūzas čipsi, sāļie cepumi u.tml. - tiek ražoti no citām izejvielām, kurām kartupeļi netiek pievienoti. Turklāt kartupeļu uzkodas nav iespējams ražot bez kartupeļiem.

2.3. Informācija par minēto produktu aizstājamību no piedāvājuma viedokļa un a/s "Latfood" 19.02.2001. vēstulē Nr.34 sniegtās ziņas liecina, ka tehnoloģiskās iekārtas, kas tiek izmantotas kartupeļu čipsu ražošanai, nevar tikt izmantotas citu sāļo uzkodu ražošanai. Taču saskaņā ar kāda cita tirgus dalībnieka sniegto informāciju minētās iekārtas daļēji var tikt izmantotas čipsu no kartupeļu mīklas ražošanai. Tas nozīmē, ka ražotāju iespējas pāriet uz citu sāļo uzkodu ražošanu tiek apgrūtinātas ar nepieciešamību iegādāties atsevišķas ražošanas iekārtas.

2.4. Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā un kombinētajā nomenklatūrā kartupeļu čipsi (ieskaitot čipsus no kartupeļu mīklas) un kukurūzas čipsi ir nodalīti: kartupeļu čipsi - preču kods 200520200, bet kukurūzas čipsi, kas ir pieskaitīti pie kukurūzas nūjiņām un pārslām - preču kods 190410100.

Līdz ar to Konkurences padome secina, ka kartupeļu un sāļās kukurūzas uzkodas nav savstarpēji aizvietojamas, t.i., kukurūzas uzkodas neaizvieto kartupeļu uzkodas.

3. Pamatojoties uz tirgus dalībnieku sniegtajām ziņām par konkrētās preces realizācijas apjomiem, Galvenās muitas pārvaldes sniegtajām ziņām par konkrētās preces importu un Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajām ziņām par konkrētās preces ražošanas apjomiem Latvijas Republikā, Konkurences padome ir veikusi a/s "Latfood" tirgus daļas aprēķinu un konstatēja, ka 1998.gadā tā bija robežās starp 59% un 75% un 1999.gadā - robežās starp 60% un 67%. Savukārt divu tuvāko a/s "Latfood" konkurentu tirgus daļas 1998. un 1999.gadā bija ievērojami mazākas: SIA "Latvian Snacks" tirgus daļa 1998.gadā bija robežās starp (...)* un (...)%, 1999.gadā tā bija robežās starp (...) un (...)%; SIA "Transko" tirgus daļa 1999.gadā bija robežās starp (...) un (...) %.

Bez tam ir pamats uzskatīt, ka a/s "Latfood" ir tirgus vara, jo:

1) a/s "Latfood" savā 20.08.1999. vēstulē Nr. 251/1 atzina, ka tā ir tirgus līderis;

2) pēc a/s "Latfood" sniegtās informācijas (Konkurences biroja 03.09.1999. dienesta ziņojums par a/s "Latfood" 02.09.1999. apmeklējumu) a/s "Latfood" 1999.gadā noslēdza vairāk par 3000 līgumiem.Tā kā Latvijas teritorijā ar tirdzniecību nodarbojas ap 8000 uzņēmumi, tad 3000 līgumi ir ievērojams apjoms;

3) pēc tirgus dalībnieku sniegtās informācijas (z/s "Upeskalni", SIA "RIMI Latvija",), a/s "Latfood" ir tirgus dalībnieks, kas dominē tirgū. Pēc SIA "Pērnes L" sniegtās informācijas a/s "Latfood" nosaka noteikumus tirgū. A/s "Latfood" spēja noteikt nosacījumus tirgū izpaužas kā spēja ietekmēt tirgotājus, piedāvājot sev izdevīgākus līgumu noteikumus;

4) fakts, ka a/s "Latfood" slēdza līgumus ar noteikumiem, kuri ierobežo citu preču zīmju atrašanos vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī līgumus, kuros tiek noteikta minimāla cenu robeža (14.04.2000. līgums Nr.46 ar SIA "Ruslans AG", 12.10.1998. līgums Nr.V-122 ar z/s "Būņas", 01.05.1998. līgums Nr.V-95 ar SIA "Essa"), kā arī līgumus, kuros tiek noteikta realizācijas cena (19.04.1999.līgums Nr.V-59 ar SIA "G.A.O."), norāda uz a/s "Latfood" spēju darboties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai pircējiem. Pēc a/s "Latfood" sniegtā skaidrojuma mazumtirdzniecība no vairumtirdzniecības šajā uzņēmumā tiek nodalīta saskaņā ar pircēja iegādāto čipsu apjomu;

5) a/s "Latfood" tirgus daļa 1998.un 1999. gadā Latvijas teritorijā nav būtiski mainījusies.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Konkurences padome uzskata, ka 1999.gadā a/s "Latfood" atradās dominējošajā stāvoklī kartupeļu čipsu un čipsu no kartupeļu mīklas realizācijas tirgū Latvijas teritorijā, t.i., konkrētajā tirgū.

4. A/s "Latfood" 1998.-2000.gadā noslēdza ar mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem līgumus, kuros sastopami šādi noteikumi dažādos variantos:

4.1. Mazumtirgotāji nodrošina noteiktu izvietojumu tirdzniecības plauktā, kurš svārstās no 50 līdz 100% no čipsiem paredzētās vietas (piemēram, 29.08.1999. līgums Nr.2943 ar SIA "Arļens", 06.09.1999. līgums Nr.2550 ar SIA "Tavlis", 13.12.1999. līgums Nr.3129 ar SIA "Vestar"). Vairumtirgotājiem šis izvietojums noteikts robežās starp 20% un 100% (piemēram, 19.01.1999. līgums Nr.V-163 ar SIA "Alvik V", 29.01.1999. līgums Nr.V-185 ar SIA "Toon", 24.02.1999. līgums Nr.V-196 ar SIA "Tomson").

4.2. Tirgotājs apņemas pieņemt realizācijai noteiktu preču zīmju čipsu skaitu, t.i., no noteikta piegādātāju skaita: no viena (piemēram, 18.01.1999. līgums Nr.V-161 ar SIA "Sirsniņa", 04.02.1999. līgums Nr.2844 ar SIA "Lelde", 12.05.1999. līgums Nr.2925 ar SIA "Banga-1"), no diviem (piemēram, 12.01.1999. līgums Nr.V-154 ar SIA "Agma", 15.01.1999. līgums Nr.V-152 ar i/u "Inese un E", 16.02.1999. līgums Nr.V-210 ar z/sd "Slavēkas") vai no trim (piemēram, 29.11.1999. līgums Nr.3127 ar SIA "Vana Lukss").

4.3. Tirgotājs apņemas iepirkt preci mēnesī ne mazāk kā par noteiktu summu, kura svārstās dažādos līgumos (..)*.

4.4. Tirgotājus apņemas pārdot ar uzcenojumu, kurš ir noteikts dažādos līgumos ne mazāks (..).

4.5. (...) pircējs apņemas realizēt a/s "Latfood" piegādāto produkciju par noteiktām cenām (...).

Minētie līgumu noteikumi pēc savas būtības ierobežo tirgotāju rīcību konkrētās preces tirdzniecības jomā.

Noslēdzot līgumus ar augstāk minētajiem noteikumiem (punktos 4.1. un 4.2. minētie noteikumi), a/s "Latfood" panāca stāvokli, ka konkrētajā tirgū tika un tiek piedāvāta tikai tās ražotā produkcija vai arī tiek ierobežota citu čipsu izplatītāju darbība konkrētajā tirgū. A/s "Latfood" ražotās produkcijas izplatīšanas shēma ietver vairumtirgotājus, kas preci tālāk realizē mazumtirgotājiem, un mazumtirgotājus, kas preci realizē gala patērētājiem. Tādā veidā a/s "Latfood" konkurentu darbībai tika radīta barjera gan vairumtirdzniecības līmenī, gan mazumtirdzniecības līmenī, t.i., saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem vairumtirgotāji un mazumtirgotāji uzņēmās saistības realizēt a/s "Latfood" konkurentu produkciju noteiktajā daudzumā un saņēma par to atlīdzību no a/s "Latfood" lojalitātes atlaides veidā. Konkurences tiesību praksē lojalitātes atlaide ir atlaide, kuru pārdevējs piemēro pircējam par to, ka pircējs apņemas pirkt produkciju vienīgi vai galvenokārt no šā pārdevēja. (Avots: Valentine Korah, An Introductory Guide to EC Competition Law and Practice, 5th edition, 293.lpp, izdots Londonā 1994.gadā).

Ja tirgū ienāk jauns tirgus dalībnieks (ražotājs vai piegādātājs), viņam ir ierobežotas iespējas piedāvāt savu produkciju, pat ja tai būtu zemākas cenas. Tādā veidā tika radīta barjera a/s "Latfood" konkurentu ienākšanai konkrētajā tirgū, ierobežota konkurējošo preču realizācija (citu preču zīmju imports un ražošana), kā arī kavēta konkurence starp preču zīmēm. Tā kā vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā samazinājās piedāvātās produkcijas sortiments, patērētājiem bija ierobežotas iespējas iegādāties konkrēto preci pēc iespējas plašākā sortimentā.

Veicot papildu apstākļu izmeklēšanu 2001.gada sākumā, analizējot noslēgtos līgumus, Konkurences padome secināja, ka mazumtirgotāju un vairumtirgotāju mērķis, slēdzot līgumus ar a/s "Latfood" par konkrētās preces pārdošanu, nav bijis ierobežot konkrētās preces realizācijas tirgu un attiecīgi ierobežot vai deformēt konkurenci. Mazumtirgotāji un vairumtirgotāji darbojas zemākā konkrētās preces izplatīšanas līmenī un, saskaņā ar konkrēto vienošanos, iegūst ekonomisko labumu lojalitātes atlaides veidā, bet to negūst no konkurences samazināšanas starp preču zīmēm. Saskaņā ar Konkurences likumu vienošanās var izpausties kā saskaņota darbība, kuras mērķis vai sekas ir konkurences ierobežošana. Tā kā Konkurences padome nesaskatīja šāda kopīga mērķa esamību līgumslēdzēju darbībās, tika secināts, ka turpināt izvērtēt, vai ir noticis Konkurences likuma 15.panta pārkāpums nav lietderīgi. Konkurences padome uzskata, ka iespējamā pārkāpuma izpausme ir saistīta ar a/s "Latfood" dominējošo stāvokli.

Saskaņā ar Konkurences likuma 17.panta ģenerālklauzulu "Jebkuram tirgus dalībniekam, kurš atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot." Savukārt saskaņā ar 17.panta 2.punktu dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties kā: "preču ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu vai tehniskās attīstības sašaurināšana bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu patērētājam ". A/s "Latfood", 1999.gadā atrodoties dominējošajā stāvoklī kartupeļu čipsu un čipsu no kartupeļu mīklas realizācijas tirgū Latvijas teritorijā, bija noslēgusi līgumus ar vairākiem tirgotājiem, saskaņā ar kuru noteikumiem mazumtirgotāji un vairumtirgotāji apņēmās pieņemt realizācijai produkciju no tāda skaita ražotāju vai piegādātāju, cik ir noteikusi a/s "Latfood". Savukārt a/s "Latfood" tiem piemēroja lojalitātes atlaides. Tādā veidā citiem tirgus dalībniekiem - čipsu importētājiem vai ražotājiem bija ierobežotas iespējas realizēt savas preces Latvijas Republikas tirgū.

A/s "Latfood" konkurentu darbības ierobežošanas rezultātā patērētājiem zināmā mērā tika ierobežota iespēja iegādāties a/s "Latfood" konkurentu produkciju. Konkurences padome secina, ka a/s "Latfood" mērķis, slēdzot ar mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem minētos līgumus, bija samazināt konkurences līmeni konkrētajā tirgū. Savukārt līgumu noteikumu radītie zaudējumi, ko a/s "Latfood" ir izraisījusi citiem tirgus dalībniekiem un patērētājiem, izpaudās kā tirgus sašaurināšana par sliktu patērētājiem. Pēc vairāku tirgus dalībnieku sniegtās informācijas, a/s "Latfood" ar vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem noslēgtie līgumi ar noteikumiem, kuri ierobežo citu preču zīmju atrašanos tirdzniecības tīklā 1999.gadā ietekmējuši minēto tirgus dalībnieku piedāvātās produkcijas realizācijas procesu.

1999.gadā pēc SIA "Transko" iesnieguma izskatīšanas procesa izbeigšanas Konkurences padome savā 19.10.1999. vēstulē Nr.1-544 norādīja a/s "Latfood" par tās iespējamo atrašanos dominējošajā stāvoklī un ar to saistītajiem papildu ierobežojumiem, lai tās darbība atbilstu Konkurences likumā noteiktajām prasībām un neizraisītu tādas negatīvas parādības kā tirgus sašaurināšana bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu patērētājiem u.c. 17.pantā noteiktos pārkāpumus. Konkurences padome arī norādīja, ka a/s "Latfood" būtu jāizskata iespēja atteikties no lojalitātes atlaidēm. Veicot lietas apstākļu papildu izmeklēšanu 2001.gadā, analizējot a/s "Latfood" 2000.gadā no janvāra līdz jūnijam noslēgtos līgumus ar mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem, Konkurences padome konstatēja, ka a/s "Latfood" nav ievērojusi Konkurences padomes ieteikumus un turpina slēgt līgumus, kuri ierobežo citu preču zīmju atrašanos tirdzniecības tīklos ar vairākiem mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem, piemērojot lojalitātes atlaides.

Lai izpildītu Ministru kabineta 30.12.1997. noteikumu Nr.444 "Konkurences likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtība" 21.punktā noteikto, Konkurences birojs 27.04.2001. nosūtīja a/s "Latfood" vēstuli Nr.6-308 "Par iespējamo Konkurences likuma pārkāpumu", kurā iepazīstināja ar pierādījumiem, kuri ir Konkurences padomes rīcībā, kā arī deva iespēju a/s "Latfood" izteikt savu viedokli par iespējamo Konkurences likuma 17. panta pārkāpumu. 23.05.2001. Konkurences padome saņēma a/s "Latfood" 22.05.2001. atbildes vēstuli Nr.60, kurā a/s "Latfood" nepiekrīt Konkurences biroja 27.04.2001. vēstulē Nr.6-308 minētajiem pierādījumiem un pauž viedokli, ka uzņēmējsabiedrība nav ļaunprātīgi izmantojusi dominējošo stāvokli konkrētajā tirgū. Veicot a/s "Latfood" pretargumentu analīzi, Konkurences padome secina sekojošo:

1) a/s "Latfood" 22.05.2001. vēstules Nr.60 2.punktā a/s "Latfood" apgalvo, ka konkrētais tirgus Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē ir visu sāļo uzkodu, ekstrūziju, tajā skaitā riekstiņu, tirgus. Šo apgalvojumu a/s "Latfood" pamato ar to, ka kartupeļu un kukurūzas sāļās uzkodas ir aizvietojamas no patērētāja viedokļa;

Šis arguments nevar būt ņemams vērā, jo:

a) 02.09.1999. a/s "Latfood" un Konkurences biroja pārstāvju tikšanās laikā a/s "Latfood" pārstāvis informēja, ka a/s "Latfood", veicot preču realizācijas statistikas apkopošanu, pamatā tiek izmantota kompānijas "AC Nielsen" sniegtā informācija. Pēc Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas (SIA "Transko" 12.07.1999. iesniegums, kā arī šīs uzņēmējsabiedrības sniegtais neapliecināts kompānijas "AC Nielsen" 27.08.1999. fakss uzņēmējsabiedrībai "KJS Lietuva" un a/s "Latfood" 22.05.2001. vēstules Nr.60 3.punktā minētie pētījuma rezultāti), kompānija "AC Nielsen" ir veikusi pētījumu par tirgus daļām konkrētajā tirgū Latvijas teritorijā, bet nav veikusi pētījumu par sāļo uzkodu produktu savstarpējo aizvietojamību;

b) a/s "Latfood" 19.02.2001. vēstules Nr.34 Konkurences birojam 3.punktā sniedz informāciju, ka "A/s "Latfood" nav veikusi pētījumu par kartupeļu čipsu aizvietojamību no patērētāja viedokļa".

Minētais ļauj secināt, ka a/s "Latfood" 22.05.2001. vēstules 2.punktā izteiktais apgalvojums nav pamatots ar attiecīgiem pierādījumiem.

2) a/s "Latfood" 22.05.2001. vēstules Nr.60 3.punktā a/s "Latfood", pamatojoties uz kompānijas "AC Nielsen" datiem, apgalvo, ka a/s "Latfood" tirgus daļa ir 47%. Minētais arguments ir noraidāms, jo a/s "Latfood" nav iesniegusi dokumentālus pierādījumus šim apgalvojumam;

3) a/s "Latfood" 22.05.2001. vēstules Nr.60 4.punktā a/s "Latfood" apgalvo, ka "(..) Jūsu 27.04.2001. vēstules 4.1. un 4.2. punktā minētie līgumi neradīja pilnīgi nekādas barjeras konkurentiem. Minēto noteikumu neizpildes gadījumā a/s "Latfood" nav pieņēmusi nekādas sankcijas pret veikaliem" (a/s "Latfood" atsaucas uz Konkurences biroja 27.04.2001. vēstuli Nr.6-308). Ar minēto argumentu a/s "Latfood" pamato arī apgalvojumu, ka līgumu ar noteikumiem, kuri ierobežo citu preču zīmju atrašanos tirdniecības tīklos slēgšana ar mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem neveicināja tirgus sašaurināšanos par sliktu patērētājiem. Šis arguments ir noraidāms, jo līgumu noslēgšanas (vienošanās) fakts kā tāds rada tiesisku barjeru, jo līguma nosacījumu pildīšanas saistības izriet no līguma būtības. Tāpēc apgalvojums, ka barjeras netika radītas tādēļ, ka līgumu noteikumi netika pildīti, nav pamatots.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome uzskata, ka a/s "Latfood" 22.05.2001. vēstulē Nr.60 minētie argumenti nepamato a/s "Latfood" viedokli par to, ka a/s "Latfood" nav izmantojusi ļaunprātīgi savu dominējošo stāvokli konkrētajā tirgū.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 7.panta 2.punktu, 17.panta 2.punktu, kā arī uz Ministru kabineta 30.12.1997. noteikumu Nr.444 "Konkurences likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtība" 20.punktu, Konkurences padome

nolēma:

konstatēt, ka a/s "Latfood", atrodoties dominējošā stāvoklī kartupeļu čipsu un čipsu no kartupeļu mīklas realizācijas tirgū Latvijas teritorijā, noslēdzot līgumus ar noteikumiem, kuri ierobežo citu preču zīmju atrašanos tirdzniecības tīklos ar vairākiem mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem, kuri bija spēkā 1999.gadā, piešķirot tiem lojalitātes atlaides, sašaurināja konkurentu piedāvātās konkrētās preces piedāvājumu par sliktu patērētājiem, tādējādi ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli, ir pārkāpusi Konkurences likuma 17.pantā noteikto aizliegumu.

Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā viena mēneša laikā no lēmuma saņemšanas brīža saskaņā ar Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu 1.punktu un Latvijas Civilprocesa kodeksa 24.-A nodaļu.

Konkurences padomes priekšsēdētājs P. Vilks