Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību

Izdarīt Likumā par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2005, 2., 24.nr.; 2007, 3.nr.; 2008, 1., 24.nr.; 2009, 13., 15., 20.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 178., 206.nr.; 2011, 103., 117., 184.nr.) šādus grozījumus:

1. I nodaļā:

izslēgt terminu "Finanšu pārskats" un tā skaidrojumu;

izteikt terminu "Tieši no budžeta finansētie komersanti" un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Tieši no budžeta finansēts komersants, biedrība un nodibinājums - komercsabiedrība, biedrība un nodibinājums, kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju no budžeta izpildītāja saņem dotāciju vai mērķdotāciju uz līguma pamata vai tiesību akta deleģējuma kārtībā kā līdzekļu nodrošinājumu konkrēta valsts pārvaldes uzdevuma izpildei vai noteikta mērķa (projekta vai pasākuma) īstenošanai."

2. Papildināt 3.panta pirmo daļu pēc vārdiem "pašvaldību budžetos" ar vārdiem "no valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu budžetos un budžeta nefinansēto iestāžu budžetos".

3. 9.pantā:

papildināt pantu ar 13.1 daļu šādā redakcijā:

"(131) Finanšu ministram ir tiesības, informējot par to Saeimu, veikt šādas apropriāciju izmaiņas:

1) starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm transfertu veikšanai gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā, kā arī valsts budžeta saņemamajiem transfertiem no pašvaldību budžetiem, no valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu budžetiem un budžeta nefinansēto iestāžu budžetiem;

2) valsts budžeta iestādēm piešķirto ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu izmantošanai un šā likuma 27.pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu atlikumu saimnieciskā gada sākumā izmantošanai.";

izteikt četrpadsmitās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) valsts budžeta iestāžu ieņēmumu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu, kā arī šā likuma 27.pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto ieņēmumu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu atlikumu saimnieciskā gada sākumā izmantošanai;";

aizstāt četrpadsmitās daļas 2.punktā vārdu "Kopienas" ar vārdu "Savienības".

4. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) sagatavošana, iesniegšana un pieņemšana".

5. Izteikt 16., 16.1 un 16.2 pantu šādā redakcijā:

"16.pants. Atbildība par vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) sagatavošanu

Finanšu ministrs ir atbildīgs par vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta, gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) un tam pievienojamo paskaidrojumu izstrādāšanu.

16.1 pants. Vidēja termiņa mērķi un iniciatīvas

(1) Finanšu ministrs līdz kārtējā gada 30.novembrim iesniedz Ministru kabinetam vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafika projektu nākamajam gadam.

(2) Ja attiecīgajiem nākamajiem saimnieciskajiem gadiem atbilstoši spēkā esošajam vidēja termiņa budžeta ietvara likumam ir prognozēti līdzekļi jauno politikas iniciatīvu finansēšanai, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iesniedz jaunās politikas iniciatīvas saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafiku.

(3) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes sagatavo jaunās politikas iniciatīvas, pamatojoties uz nacionālajā attīstības plānā un valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajām prioritātēm un mērķiem.

(4) Ja nākamajiem saimnieciskajiem gadiem atbilstoši spēkā esošajam vidēja termiņa budžeta ietvara likumam nav prognozēti līdzekļi jauno politikas iniciatīvu finansēšanai, tad ministrijas un citas centrālās valsts iestādes jaunās politikas iniciatīvas neiesniedz.

16.2 pants. Vidēja termiņa budžeta ietvara likums

(1) Finanšu ministrs katru gadu:

1) sadarbojoties ar ekonomikas ministru un konsultējoties ar Latvijas Banku, aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības prognozes;

2) izstrādā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu nākamajiem trim saimnieciskajiem gadiem un iesniedz to Ministru kabinetam saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafiku.

(2) Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā katram likuma perioda gadam norāda:

1) vidēja termiņa budžeta mērķus un prioritāros attīstības virzienus nacionālajā attīstības plānā un valsts aizsardzības koncepcijā noteikto mērķu sasniegšanai un prioritāšu ieviešanai;

2) valdības fiskālās politikas mērķus;

3) iekšzemes kopprodukta prognozes;

4) valsts budžeta ieņēmumu prognozes;

5) valsts budžeta finansiālās bilances apjomu (maksimālo deficīta līmeni vai minimālo pārpalikuma līmeni), izteiktu procentos no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta;

6) maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu;

7) maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei.

(3) Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma paskaidrojumi vidēja termiņa periodam ietver:

1) makroekonomiskās situācijas analīzi un attīstības scenāriju;

2) valdības fiskālās politikas mērķu sasniegšanai īstenojamo pasākumu izklāstu;

3) nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognožu aprakstu;

4) valdības parāda vidēja termiņa attīstības tendences.

(4) Ministru kabinets reglamentē kārtību, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam.

(5) Izstrādājot vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu, tiek ņemti vērā šādi nosacījumi:

1) šā panta otrās daļas 6. un 7.punktā minētās vērtības attiecībā uz vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektā paredzēto pirmo tā darbības gadu tiek noteiktas tādā apjomā, kādā tās bija noteiktas iepriekšējā perioda vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecībā uz otro tā darbības gadu, ievērojot šā panta sestās daļas nosacījumus;

2) šā panta otrās daļas 6. un 7.punktā minētās vērtības attiecībā uz vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektā paredzēto otro tā darbības gadu tiek noteiktas, izmantojot iepriekšējā perioda vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecībā uz trešo tā darbības gadu noteiktās vērtības un ņemot vērā prognozētās izmaiņas makroekonomiskajā situācijā.

(6) Šā panta piektās daļas 1.punktā minētās vērtības tiek koriģētas par šādām pozīcijām:

1) izmaiņas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļos;

2) izmaiņas izdevumos, kas tiek segti ar ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem;

3) izmaiņas valsts budžeta procentu izdevumos;

4) izmaiņas, kas saistītas ar Eiropas Savienības pašu resursu palielināšanos;

5) izmaiņas pamatbudžeta izdevumos sakarā ar aktuālākām valsts sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju kontingenta prognozēm;

6) izmaiņas speciālā budžeta izdevumos sakarā ar aktuālākām sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju kontingenta prognozēm, kā arī sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu palielināšana apjomā, kas izriet no prognozēto sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšanās.

(7) Izstrādājot vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu vai izdarot grozījumus vidēja termiņa budžeta ietvara likumā, rīkojamas Ministru kabineta pilnvarota pārstāvja un Latvijas Pašvaldību savienības sarunas par pašvaldību intereses skarošiem ar likumprojektu saistītiem jautājumiem. Sarunu rezultātus noformē protokola veidā un pievieno likumprojektam, to virzot uz Saeimu.

(8) Ministru kabinets, lemjot par vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu vai vidēja termiņa budžeta ietvara likuma grozījumiem, uzklausa Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Ģenerālprokuratūras viedokli par maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu attiecīgajai iestādei un nodrošina minēto iestāžu viedokļa un Ministru kabineta lēmuma pamatojuma iekļaušanu Ministru kabineta sēdes protokolā, ko pievieno likumprojektam, to virzot uz Saeimu.

(9) Ministru kabinets vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektā paredz noteikumu, ka iepriekšējā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma normas, kas attiecas uz otro un trešo tā darbības gadu, zaudē spēku līdz ar nākamā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma spēkā stāšanos.

(10) Ministru kabinets vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu trim turpmākajiem gadiem iesniedz Saeimai līdz kārtējā gada 30.aprīlim."

6. Aizstāt 17.panta otrās daļas 1.punktā vārdus "vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā" ar vārdiem "vidēja termiņa budžeta ietvara likumā".

7. Izteikt 18.panta pirmo un 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(1) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafiku izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai valsts budžeta pieprasījumus, kas sagatavoti atbilstoši budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem.

(11) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā valsts budžeta pieprasījumus vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktā maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu apjoma ietvaros. Maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei var pārsniegt tikai šādos gadījumos:

1) ja papildu izdevumi tiks segti ar papildu ieņēmumiem vai iepriekšējā saimnieciskā gada atlikumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem;

2) ja papildu izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai tiks segti ar papildu ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumiem vai iepriekšējā saimnieciskā gada atlikumiem;

3) ja ir notikušas iepriekš neparedzētas izmaiņas valsts budžeta procentu izdevumos;

4) ja ir notikušas izmaiņas, kas saistītas ar Eiropas Savienības pašu resursu palielināšanos;

5) ja papildu izdevumi pamatbudžetā ir saistīti ar izmaiņām valsts sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju kontingenta prognozēs;

6) ja papildu izdevumi speciālajā budžetā ir saistīti ar izmaiņām makroekonomiskajās prognozēs vai sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju kontingenta prognozēs, kā arī sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu palielināšanu apjomā, kas izriet no prognozēto sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšanās;

7) ja vienas ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes maksimāli pieļaujamā izdevumu apjoma pieaugums tiks segts ar citas ministrijas, citas centrālās valsts iestādes vai ar atsevišķi no ministriju vai citu centrālo valsts iestāžu budžetiem plānoto budžeta programmu maksimāli pieļaujamā izdevumu apjoma samazinājumu."

8. 19.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru" ar vārdiem "vidēja termiņa budžeta ietvara likumu";

papildināt trešās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem "paredzētajiem mērķiem" ar vārdiem "sasniedzamajiem rezultātiem, atbilstības vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteiktajiem budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem, kā arī";

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas budžeta pieprasījumi līdz gadskārtējā budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetam bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāmi, ievērojot nosacījumu, ka budžeta pieprasījums nepārsniedz vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprināto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu attiecīgajai iestādei, un ņemot vērā šā likuma 18.panta 1.1 daļā noteikto. Ja Ministru kabinets groza budžeta pieprasījumu bez iesniedzēja piekrišanas, lēmuma pamatojumā norādāms, kā finansējuma samazinājums ietekmēs normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo iestāžu darbības nodrošināšanu.

(6) Zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un prokuratūras iestāžu budžeta pieprasījumi līdz gadskārtējā budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetam bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāmi, ievērojot nosacījumu, ka budžeta pieprasījums nepārsniedz vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprināto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu attiecīgajai iestādei, un ņemot vērā šā likuma 18.panta 1.1 daļā noteikto. Ja Ministru kabinets groza budžeta pieprasījumu bez iesniedzēja piekrišanas, lēmuma pamatojumā norādāms, kā finansējuma samazinājums ietekmēs normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo iestāžu darbības nodrošināšanu. Zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu iesniegtos budžeta pieprasījumus apkopo un Finanšu ministrijai nodod Tieslietu ministrija, bet prokuratūras iestāžu iesniegtos budžeta pieprasījumus apkopo un tālāk nodod Ģenerālprokuratūra."

9. Papildināt likumu ar 19.2 pantu šādā redakcijā:

"19.2 pants. Valsts aizdevumu iekļaušana gadskārtējā valsts budžeta likuma projektā

Kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likuma projektā valsts aizdevumu pieprasījumus, nosaka Ministru kabinets."

10. 20.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdus "valsts budžeta likums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "gadskārtējais valsts budžeta likums" (attiecīgā locījumā);

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Finanšu ministrs iesniedz Ministru kabinetam gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi) un tā paskaidrojumus.";

izteikt 4.1 daļu šādā redakcijā:

"(41) Ministru kabinets uzklausa Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Ģenerālprokuratūras viedokli par attiecīgo iestāžu budžeta projektiem, nodrošinot minēto iestāžu viedokļa un Ministru kabineta lēmuma pamatojuma iekļaušanu Ministru kabineta sēdes protokolā.";

izslēgt sesto daļu.

11. 21.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ministru kabinets līdz attiecīgā gada 1.oktobrim iesniedz Saeimai gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi) nākamajam saimnieciskajam gadam, priekšlikumus par grozījumiem likumos, lai tie atbilstu budžeta pieprasījumiem, un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) paskaidrojumus.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "valsts budžeta likums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "gadskārtējais valsts budžeta likums" (attiecīgā locījumā);

izteikt otrās daļas 17.punktu šādā redakcijā:

"17) informāciju par Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Ģenerālprokuratūras rakstveidā iesniegtajiem viedokļiem par attiecīgo iestāžu budžeta projektiem, šā likuma 16.2 panta astotajā daļā un 20.panta 4.1 daļā minēto Ministru kabineta sēdes protokolu, kā arī saskaņā ar likumā "Par tiesu varu" noteikto kārtību sniegto Tieslietu padomes viedokli, ja tāds ir iesniegts Ministru kabinetam;";

papildināt otro daļu ar 18.punktu šādā redakcijā:

"18) informāciju par gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta atbilstību attiecīgā gada vidēja termiņa budžeta ietvara likumā ietvertajām šā likuma 16.2 panta otrās daļas 4., 5., 6. un 7.punktā minētajām vērtībām.";

izslēgt trešajā daļā vārdus "un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars";

aizstāt piektās daļas ievaddaļā vārdus "valsts budžeta likumā" ar vārdiem "gadskārtējā valsts budžeta likumā";

papildināt piektās daļas 9.punktu pēc vārdiem "Tiesībsarga biroja" ar vārdiem "kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas".

12. 22.pantā:

aizstāt pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā vārdus "valsts budžeta likums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "gadskārtējais valsts budžeta likums" (attiecīgā locījumā);

izslēgt piekto daļu.

13. 27.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts budžeta iestādes asignējumu saņemšanai un izdevumu veikšanai no valsts budžeta līdzekļiem atver valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kontus tikai Valsts kasē. Valsts budžeta iestādes deponēto līdzekļu kontus atver tikai Valsts kasē. Budžeta nefinansētas iestādes atver norēķinu kontus tikai Valsts kasē. Valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un no tiem finansēto izdevumu izdarīšanai budžeta finansētas institūcijas, izņemot valsts budžeta iestādes, atver norēķinu kontus tikai Valsts kasē, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Valsts budžeta līdzekļu atmaksu par veiktajiem izdevumiem valsts budžeta finansētas institūcijas, izņemot valsts budžeta iestādes, var saņemt kredītiestādes kontā.";

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Speciālā budžeta konti, kas atvērti ziedojumu un dāvinājumu uzskaitei, deponēto līdzekļu konti un norēķinu konti tiek slēgti saskaņā ar budžeta finansētas institūcijas iesniegumu.";

izteikt 2.3 daļu šādā redakcijā:

"(23) Gada beigās speciālā budžeta kontos, kas atvērti ziedojumu un dāvinājumu uzskaitei, deponēto līdzekļu kontos un norēķinu kontos esošais līdzekļu atlikums paliek budžeta finansētu institūciju rīcībā, un to var izlietot nākamajā gadā izdevumu finansēšanai, ja likumā nav noteikts citādi.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ministru kabinets nosaka maksājumu pakalpojumu veidus un kārtību, kādā Valsts kase nodrošina to sniegšanu budžeta finansētām institūcijām, pašvaldībām, budžeta nefinansētām iestādēm, zvērinātiem tiesu izpildītājiem un kapitālsabiedrībām, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldības kapitāla daļa.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Kārtību, kādā Valsts kase nodrošina elektronisko informācijas apmaiņu ar budžeta finansētām institūcijām, pašvaldībām, budžeta nefinansētām iestādēm, ostu un brīvostu pārvaldēm, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem revidentiem vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kapitālsabiedrībām, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldības kapitāla daļa, kā arī personām, kuras nav konta rīkotājas, bet ir saņēmušas konta rīkotāja atļauju informācijas saņemšanai, nosaka Ministru kabinets."

14. Izteikt 28.2 pantu šādā redakcijā:

"28.2 pants. Ziņojums par konstatētajiem neatbilstoši veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības politikas instrumentu, Eiropas Kopienas iniciatīvu, Pirmsiestāšanās fondu un Pārejas perioda palīdzības ietvaros

(1) Ministrijas, kas nodrošina vadošās iestādes funkciju veikšanu vai nacionālās atbildīgās amatpersonas pienākumu izpildi, līdz kārtējā gada 1.martam iesniedz Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomei kopsavilkumu par iepriekšējā gadā konstatētajiem neatbilstoši veiktajiem izdevumiem to administrēto Eiropas Savienības politikas instrumentu, Eiropas Kopienas iniciatīvu, Pirmsiestāšanās fondu un Pārejas perioda palīdzības ietvaros.

(2) Finanšu ministrija divu mēnešu laikā pēc saskaņošanas ar Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomi iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par konstatētajiem neatbilstoši veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības politikas instrumentu, Eiropas Kopienas iniciatīvu, Pirmsiestāšanās fondu un Pārejas perioda palīdzības ietvaros."

15. Izslēgt 29.panta ceturto daļu.

16. Izteikt 30.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ministru kabinets nosaka kārtību un apjomu, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības apkopo to kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un finanšu informāciju, kurās valsts un pašvaldības ir kapitāla daļu turētājas, un kārtību, kādā attiecīgos finanšu pārskatus un finanšu informāciju iesniedz Valsts kasei."

17. Papildināt 30.1 pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie informatīvie ziņojumi tiek publicēti attiecīgās nozares ministrijas mājaslapā internetā."

18. 31.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Ministru kabinets iesniedz Saeimai saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem kopā ar Valsts kontroles atzinumu līdz pārskata gadam sekojošā kārtējā saimnieciskā gada 15.oktobrim.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību un apjomu, kādā Finanšu ministrija sagatavo saimnieciskā gada pārskatu, tajā ietverot Finanšu ministrijas vadības ziņojumu par saimnieciskā gada pārskatu, valsts konsolidēto grāmatvedības bilanci un tās pielikumus, pārskatu par konsolidētā kopbudžeta izpildi un tā pielikumus un pārskatu par valsts konsolidēto parādu un tā pielikumus.";

izslēgt ceturto daļu.

19. 32.pantā:

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Valsts kontrole iesniedz finanšu ministram atzinumu par saimnieciskā gada pārskatu līdz pārskata gadam sekojošā kārtējā saimnieciskā gada 15.septembrim.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Finanšu ministrs iesniedz Ministru kabinetam saimnieciskā gada pārskatu kopā ar Valsts kontroles atzinumu līdz pārskata gadam sekojošā kārtējā saimnieciskā gada 1.oktobrim."

20. Papildināt 33.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Uz naudas līdzekļiem, kas atrodas Valsts kases budžeta kontos, nevar vērst piedziņu, un šie konti nav apķīlājami."

21. Izteikt 34.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Finanšu ministrs naudas vadības ietvaros var ieguldīt Valsts kases budžeta kontos esošos līdzekļus fiksēta ienākuma vērtspapīru vai noguldījumu veidā, likvidēt šādus ieguldījumus, lai nodrošinātu valsts budžeta izpildi, kā arī izmantot naudas vadības ietvaros atvasinātos finanšu instrumentus, arī tādus atvasinātos finanšu instrumentus, kas paredz finanšu nodrošinājumu, tai skaitā garantijas depozītu pieņemšanu vai izvietošanu. Ieguldījumus noguldījumu, fiksēta ienākuma vērtspapīru vai citu aktīvu veidā šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu īstenošanai finanšu ministrs ir tiesīgs veikt tikai saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu."

22. Izteikt 35.panta piektās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) Saeima ar atsevišķu lēmumu ir piekritusi vērtspapīru izlaišanai vai pieprasījuma izdošanai naudas līdzekļu saņemšanai."

23. Izteikt 36.panta sestās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) Saeima ar atsevišķu lēmumu ir piekritusi valsts aizdevumu sniegšanai."

24. Izteikt 37.panta sestās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) Saeima ar atsevišķu lēmumu ir piekritusi galvojuma sniegšanai."

25. Pārejas noteikumos:

aizstāt 37.punktā skaitļus un vārdus "2011.gada 31.decembrim" ar skaitļiem un vārdiem "2012.gada 31.decembrim";

papildināt pārejas noteikumus ar 58., 59., 60., 61., 62. un 63.punktu šādā redakcijā:

"58. Šā likuma 16.2 panta ceturtajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2012.gada 1.oktobrim. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.oktobrim ir piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumi Nr.198 "Noteikumi par maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm noteikšanas metodiku vidējam termiņam", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

59. Šā likuma 30.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2012.gada 1.oktobrim. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.oktobrim ir piemērojami Ministru kabineta 2000.gada 21.marta noteikumi Nr.111 "Noteikumi par ministriju un centrālo valsts iestāžu pārziņā esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) finanšu pārskatiem un finanšu informāciju", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

60. Ministrijas līdz 2012.gada 1.februārim nodrošina šā likuma 30.1 panta trešās daļas izpildi arī attiecībā uz informatīvajiem ziņojumiem, kas tika iesniegti Ministru kabinetam līdz 2011.gada 1.septembrim un 2011.gada 30.decembrim.

61. Likuma 19.2 pantā, 27.panta piektajā un sestajā daļā un 31.panta otrajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2012.gada 1.jūnijam.

62. Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma 2013.-2015.gadam projektu Ministru kabinets iesniedz Saeimai kopā ar likuma par valsts budžetu 2013.gadam projektu (budžeta likumprojektu paketē). Šā likuma 16.2 panta trešajā daļā minētos paskaidrojumus vidēja termiņa budžeta ietvara likumam 2013.-2015.gadam neiesniedz.

63. Grozījumi šā likuma 16.2, 17., 18. un 19.pantā, ciktāl tie skar maksimāli pieļaujamo izdevumu apjoma un budžeta pieprasījumu sasaisti ar attiecīgo vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, piemērojami no 2013.gada 1.janvāra."

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 15.decembrī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2011.gada 29.decembrī