Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 31.07.2015. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.424

Rīgā 2011.gada 31.maijā (prot. Nr.34 31.§)
Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtība
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību.

2. Šo noteikumu izpratnē:

2.1. atzītā organizācija – klasifikācijas sabiedrība, kas atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates;

2.2. starptautiskās konvencijas – 1974. gada 1. novembra Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS 74), izņemot tās pielikuma XI-2. nodaļu, 1966. gada 5. aprīļa Starptautiskā konvencija par kravas zīmi un 1973. gada 2. novembra Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem (MARPOL) kopā ar to protokoliem un grozījumiem, kā arī attiecīgiem juridiski saistošiem kodeksiem, izņemot Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (turpmāk – IMO) Instrumentu īstenošanas kodeksa 2. daļas 16.1., 18.1. un 19. punktu un IMO Atzīto organizāciju kodeksa 2. daļas 1.1., 1.3., 3.9.3.1., 3.9.3.2. un 3.9.3.3. punktu, to jaunākajā redakcijā;

2.3. Latvijas kuģis – Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēts kuģis, uz kuru attiecas starptautiskās konvencijas;

2.4. konvencionālā apliecība – apliecība vai sertifikāts, ko saskaņā ar starptautiskajām konvencijām Latvijas kuģim izsniegusi valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija) vai tās pilnvarota atzītā organizācija;

2.5. izņēmuma (atbrīvojuma) apliecība – konvencionālā apliecība, kas apstiprina, ka Latvijas kuģis saskaņā ar starptautiskajās konvencijās paredzētajiem nosacījumiem ir atbrīvots no konkrētu starptautisko konvenciju prasību izpildes;

2.6. klasifikācijas apliecība – atzītās organizācijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka kuģis pēc tā uzbūves un mehāniskajām īpašībām ir piemērots konkrētajam mērķim vai pakalpojumam saskaņā ar atzītās organizācijas noteikumiem un procedūrām, kas ir publiski pieejamas;

2.7. noteikumi un procedūras – atzītās organizācijas prasības attiecībā uz Latvijas kuģu konstrukciju, būvniecību, iekārtām, apkopi un apskatēm;

2.8. inspekcijas un apskates – saskaņā ar starptautiskajām konvencijām obligātas inspekcijas un apskates;

2.9. pilnvarojuma līgums – starp Jūras administrāciju un atzīto organizāciju noslēgts līgums, kas pilnvaro atzīto organizāciju veikt šajos noteikumos norādītās funkcijas.

(Grozīts ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr.428)

3. Jūras administrācija veic atzīto organizāciju uzraudzību saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību un saskaņā ar noslēgto pilnvarojuma līgumu starp Jūras administrāciju un atzīto organizāciju.

2. Atzīto organizāciju pilnvarošana

4. Jūras administrācija saskaņā ar IMO 2013. gada 4. decembra rezolūciju A. 1070 (28) "IMO Instrumentu īstenošanas kodekss (III kodekss)" un tās grozījumiem nodrošina starptautisko konvenciju noteikumu pienācīgu izpildi attiecībā uz Latvijas kuģu inspekcijām un apskatēm un konvencionālo apliecību izsniegšanu, tai skaitā izņēmuma (atbrīvojuma) apliecību izsniegšanu, ja tādas paredzētas saskaņā ar starptautisko konvenciju prasībām un kuģa īpašnieks to pieprasa.

(Grozīts ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr.428)

5. Lai nodrošinātu šo noteikumu 4.punktā minēto prasību izpildi, Jūras administrācija ir tiesīga pilnvarot atzītās organizācijas:

5.1. veikt pilnīgas vai daļējas kuģu inspekcijas vai apskates attiecībā uz konvencionālajām apliecībām un izsniegt attiecīgās konvencionālās apliecības vai pagarināt to derīguma termiņus;

5.2. veikt pilnīgas vai daļējas kuģu inspekcijas vai apskates, pēc kurām Jūras administrācija izsniedz attiecīgās konvencionālās apliecības.

6. Izņēmuma (atbrīvojuma) apliecību Latvijas kuģim izdod Jūras administrācija vai tās pilnvarota atzītā organizācija. Atzītā organizācija izņēmuma (atbrīvojuma) apliecības pirmreizējo izdošanu saskaņo ar Jūras administrāciju.

7. Jūras administrācija sagatavo Latvijas kuģiem izsniedzamo apliecību paraugus atbilstoši starptautiskajās konvencijās noteiktajām prasībām un izstrādā norādījumus un apkārtrakstus atzītajām organizācijām par atsevišķu starptautisko konvenciju prasību piemērošanu uz Latvijas kuģiem.

8. Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz Latvijas kuģu aprīkojuma atsevišķu priekšmetu sertifikāciju.

2.1. Atzīto organizāciju skaita ierobežošana un līdzvērtības režīms

9. Jūras administrācija neatsaka pilnvarojumu nevienai no atzītajām organizācijām, taču atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar Satiksmes ministriju, drīkst ierobežot atzīto organizāciju skaitu, sniedzot objektīvu šādas rīcības pamatojumu (piemēram, ja atzītās organizācijas uzraudzībā nav Latvijas karoga kuģa).

10. Jūras administrācija pilnvaro atzīto organizāciju, kuras atrašanās vieta ir trešajā valstī, veikt šo noteikumu 4.punktā minētos pienākumus vai daļu no tiem, ja trešā valsts nodrošina līdzvērtīgas darbības iespējas tām atzītajām organizācijām, kuru atrašanās vieta ir Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā.

2.2. Pilnvarojuma līgums

11. Slēdzot pilnvarojuma līgumu ar atzīto organizāciju, Jūras administrācija pilnvarojuma līgumā nosaka atzītās organizācijas pienākumus, funkcijas un ietver vismaz šādus nosacījumus:

11.1. noteikumus, kas minēti IMO 2013. gada 21. jūnija rezolūcijas MSC. 349 (92) "Atzīto organizāciju kodekss (AO kodekss)" III pielikumā, IMO MSC apkārtrakstā 710 un MEPC apkārtrakstā 307 par līguma paraugu atzīto organizāciju pilnvarošanai;

11.2. šādus finansiālās atbildības noteikumus:

11.2.1. ja tiesas vai šķīrējtiesas lēmums, kas stājies likumīgā spēkā, paredz, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura negadījuma, gulstas uz Jūras administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par īpašuma zaudējumu vai tam nodarītajiem bojājumiem un cilvēku traumām vai nāvi, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās struktūrvienību, darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, tīšas rīcības, bezdarbības vai rupjas neuzmanības dēļ, Jūras administrācija ir tiesīga saņemt finansiālu atlīdzību no atzītās organizācijas, ciktāl atzītās organizācijas rīcība, kā tas nolemts tiesā, ir izraisījusi minēto zaudējumu, bojājumus, traumas vai nāvi;

11.2.2. ja tiesas vai šķīrējtiesas lēmums, kas stājies likumīgā spēkā, paredz, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura negadījuma, gulstas uz Jūras administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par cilvēku traumām vai nāvi, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, tīšas rīcības, bezdarbības vai rupjas neuzmanības dēļ, Jūras administrācija ir tiesīga saņemt finansiālu atlīdzību saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikto atlīdzības apmēru;

11.2.3. ja tiesas vai šķīrējtiesas lēmums, kas stājies likumīgā spēkā, paredz, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura negadījuma, gulstas uz Jūras administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par īpašuma zaudējumu vai tam nodarītajiem bojājumiem, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, tīšas rīcības, bezdarbības vai rupjas neuzmanības dēļ, Jūras administrācija ir tiesīga saņemt finansiālu atlīdzību saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikto atlīdzības apmēru;

11.3. nosacījumus, ka Jūras administrācija saskaņā ar šo noteikumu 13.punktu regulāri auditē to pienākumu izpildi, ko atzītās organizācijas apņemas veikt Jūras administrācijas vārdā;

11.4. nosacījumus par Jūras administrācijas tiesībām izlases veidā detalizēti pārbaudīt kuģus;

11.5. nosacījumus par to, ka atzītā organizācija sniedz detalizētu informāciju Jūras administrācijai par tās uzraudzībā esošiem kuģiem, par to nodošanu citai organizācijai, klasifikācijas izmaiņām, to apturēšanu un atsaukšanu, kā arī kuģa apskates laikā konstatētajiem bojājumiem vai trūkumiem, kas rada draudus kuģošanas drošībai, cilvēku veselībai vai draudus apkārtējai videi;

11.6. prasību, ka atzītajai organizācijai ir filiāle Latvijā ar piekritību Latvijas tiesām;

11.7. prasību par konvencionālo apliecību neizsniegšanu Latvijas kuģiem, kuriem ir noņemta vai zaudēta kuģa klase, kamēr nav veikta Latvijas kuģa pārbaude Jūras administrācijas noteiktajā apjomā;

11.8. prasību sadarboties ar ostas valsts kontroles inspekciju, ja uz Latvijas kuģa ostas valsts kontroles inspekcijas laikā tam ir konstatēti būtiski trūkumi;

11.9. pilnvarojuma līguma apturēšanas un atsaukšanas nosacījumus.

(Grozīts ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr.428)

12. Jūras administrācija sagatavo un iesniedz Satiksmes ministrijā informāciju par pilnvarojuma līgumiem, kas noslēgti ar atzītajām organizācijām. Satiksmes ministrija minēto informāciju iesniedz Eiropas Komisijai.

3. Atzīto organizāciju uzraudzība

13. Veicot atzītās organizācijas uzraudzību, Jūras administrācija regulāri pārbauda, vai tā efektīvi veic savas funkcijas saskaņā ar noslēgto pilnvarojuma līgumu.

14. Lai pārliecinātos par atzītās organizācijas darba kvalitāti, Jūras administrācija pārbauda atzītās organizācijas uzraudzībā esošo Latvijas kuģi ne retāk kā reizi gadā.

15. Jūras administrācija ne retāk kā reizi divos gados apkopo atzīto organizāciju uzraudzības rezultātus un iesniedz Satiksmes ministrijā ziņojumu par uzraudzības rezultātiem. Satiksmes ministrija līdz nākamā gada 31.martam par audita rezultātiem informē Eiropas Komisiju, kā arī Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis.

16. Ja Jūras administrācija atzītās organizācijas uzraudzības ietvaros secina, ka atzītajai organizācijai turpmāk nedrīkst ļaut veikt pilnvarojuma līgumā noteiktos uzdevumus, Jūras administrācija aptur vai atsauc pilnvarojuma līgumu un par to pēc iespējas ātrāk informē Satiksmes ministriju. Satiksmes ministrija informē Eiropas Komisiju, kā arī Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis un sniedz pamatojumu par pieņemto lēmumu.

4. Ziņošana

17. Īstenojot ostas valsts kontroli, Jūras administrācija ziņo Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm, kā arī attiecīgajai kuģa karoga valstij, ja ir konstatējusi, ka atzītā organizācija, kas darbojas karoga valsts vārdā, ir izdevusi derīgas konvencionālās apliecības kuģiem, kas neatbilst starptautisko konvenciju prasībām, vai ziņo par jebkuru neatbilstību, ko kuģis ar derīgu klasifikācijas apliecību pieļāvis jomā, uz kuru attiecas šī apliecība. Attiecīgo atzīto organizāciju Jūras administrācija informē sākotnējās inspekcijas laikā, lai tā nekavējoties uzsāktu nepieciešamos pasākumus neatbilstību novēršanai.

18. Šo noteikumu 17.punktā minētajos gadījumos Jūras administrācija ziņo tikai tad, ja radušies nopietni draudi drošībai un videi vai fakti norāda uz atzītās organizācijas nolaidīgu rīcību.

5. Tehnisko noteikumu piemērošana

19. Latvijas kuģiem ir jābūt konstruētiem, būvētiem, aprīkotiem un ekspluatētiem saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem un procedūrām, ko korpusam, mehānismiem, elektriskajām un vadības ierīcēm izvirza atzītās organizācijas. Atzītā organizācija, slēdzot ar Latvijas kuģa īpašnieku līgumu par kuģa uzraudzību, nodrošina kuģa īpašnieku ar informāciju par atzītās organizācijas izvirzītajām prasībām.

20. Jūras administrācija un atzītā organizācija sadarbojas, lai izstrādātu atzītās organizācijas noteikumus un procedūras, kā arī veic pārrunas, lai panāktu starptautisko konvenciju saskaņotu interpretāciju.

21. Attiecībā uz šo noteikumu 19.punktā minētajiem nosacījumiem Jūras administrācija var piemērot noteikumus, ko uzskata par līdzvērtīgiem tiem, kurus piemēro atzītā organizācija, ņemot vērā nosacījumu, ka Satiksmes ministrija paziņo Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm par līdzvērtīgu noteikumu piemērošanu. Līdzvērtīgus noteikumus piemēro tikai tādā gadījumā, ja nav saņemti iebildumi no Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm.

6. Noslēguma jautājums

22. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 9.maija noteikumus Nr.373 "Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 77.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 28.07.2015. noteikumu Nr.428 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/15/EK par kopīgajiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (dokuments attiecas uz EEZ);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīvas 2013/54/ES par dažiem karoga valsts atbildības aspektiem attiecībā uz atbilstību 2006. gada Konvencijai par darbu jūrniecībā un tās izpildi;

3) Komisijas 2014. gada 17. decembra Īstenošanas direktīvas 2014/111/ES ar ko saistībā ar to, ka Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) ir pieņēmusi dažus kodeksus un saistītus grozījumus dažās konvencijās un protokolos, groza Direktīvu 2009/15/EK.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Satiksmes ministrs U.Augulis