Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu

1.pants. Konvencija par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvencija par cilvēktiesībām un biomedicīnu (turpmāk - Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2.pants. Veselības ministrija koordinē Konvencijā paredzēto saistību izpildi.

3.pants. Konvencija stājas spēkā tās 33.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 10.decembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 30.decembrī

Convention for the Protection of Human Rights and Dignity of the Human Being with regard to the Application of Biology and Medicine: Convention on Human Rights and Biomedicine

Oviedo, 4.IV.1997

Preamble

The member States of the Council of Europe, the other States and the European Community, signatories hereto,

Bearing in mind the Universal Declaration of Human Rights proclaimed by the General Assembly of the United Nations on 10 December 1948;

Bearing in mind the Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms of 4 November 1950;

Bearing in mind the European Social Charter of 18 October 1961;

Bearing in mind the International Covenant on Civil and Political Rights and the International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights of 16 December 1966;

Bearing in mind the Convention for the Protection of Individuals with regard to Automatic Processing of Personal Data of 28 January 1981;

Bearing also in mind the Convention on the Rights of the Child of 20 November 1989;

Considering that the aim of the Council of Europe is the achievement of a greater unity between its members and that one of the methods by which that aim is to be pursued is the maintenance and further realisation of human rights and fundamental freedoms;

Conscious of the accelerating developments in biology and medicine;

Convinced of the need to respect the human being both as an individual and as a member of the human species and recognising the importance of ensuring the dignity of the human being;

Conscious that the misuse of biology and medicine may lead to acts endangering human dignity;

Affirming that progress in biology and medicine should be used for the benefit of present and future generations;

Stressing the need for international co-operation so that all humanity may enjoy the benefits of biology and medicine;

Recognising the importance of promoting a public debate on the questions posed by the application of biology and medicine and the responses to be given thereto;

Wishing to remind all members of society of their rights and responsibilities;

Taking account of the work of the Parliamentary Assembly in this field, including Recommendation 1160 (1991) on the preparation of a convention on bioethics;

Resolving to take such measures as are necessary to safeguard human dignity and the fundamental rights and freedoms of the individual with regard to the application of biology and medicine,

Have agreed as follows:

Chapter I - General provisions

Article 1 - Purpose and object

Parties to this Convention shall protect the dignity and identity of all human beings and guarantee everyone, without discrimination, respect for their integrity and other rights and fundamental freedoms with regard to the application of biology and medicine. Each Party shall take in its internal law the necessary measures to give effect to the provisions of this Convention.

Article 2 - Primacy of the human being

The interests and welfare of the human being shall prevail over the sole interest of society or science.

Article 3 - Equitable access to health care

Parties, taking into account health needs and available resources, shall take appropriate measures with a view to providing, within their jurisdiction, equitable access to health care of appropriate quality.

Article 4 - Professional standards

Any intervention in the health field, including research, must be carried out in accordance with relevant professional obligations and standards.

Chapter II - Consent

Article 5 - General rule

An intervention in the health field may only be carried out after the person concerned has given free and informed consent to it. This person shall beforehand be given appropriate information as to the purpose and nature of the intervention as well as on its consequences and risks.

The person concerned may freely withdraw consent at any time.

Article 6 - Protection of persons not able to consent

1. Subject to Articles 17 and 20 below, an intervention may only be carried out on a person who does not have the capacity to consent, for his or her direct benefit.

2. Where, according to law, a minor does not have the capacity to consent to an intervention, the intervention may only be carried out with the authorisation of his or her representative or an authority or a person or body provided for by law. The opinion of the minor shall be taken into consideration as an increasingly determining factor in proportion to his or her age and degree of maturity.

3. Where, according to law, an adult does not have the capacity to consent to an intervention because of a mental disability, a disease or for similar reasons, the intervention may only be carried out with the authorisation of his or her representative or an authority or a person or body provided for by law. The individual concerned shall as far as possible take part in the authorisation procedure.

4. The representative, the authority, the person or the body mentioned in paragraphs 2 and 3 above shall be given, under the same conditions, the information referred to in Article 5.

5. The authorisation referred to in paragraphs 2 and 3 above may be withdrawn at any time in the best interests of the person concerned.

Article 7 - Protection of persons who have a mental disorder

Subject to protective conditions prescribed by law, including supervisory, control and appeal procedures, a person who has a mental disorder of a serious nature may be subjected, without his or her consent, to an intervention aimed at treating his or her mental disorder only where, without such treatment, serious harm is likely to result to his or her health.

Article 8 - Emergency situation

When because of an emergency situation the appropriate consent cannot be obtained, any medically necessary intervention may be carried out immediately for the benefit of the health of the individual concerned.

Article 9 - Previously expressed wishes

The previously expressed wishes relating to a medical intervention by a patient who is not, at the time of the intervention, in a state to express his or her wishes shall be taken into account.

Chapter III - Private life and right to information

Article 10 - Private life and right to information

1. Everyone has the right to respect for private life in relation to information about his or her health.

2. Everyone is entitled to know any information collected about his or her health. However, the wishes of individuals not to be so informed shall be observed.

3. In exceptional cases, restrictions may be placed by law on the exercise of the rights contained in paragraph 2 in the interests of the patient.

Chapter IV - Human genome

Article 11 - Non-discrimination

Any form of discrimination against a person on grounds of his or her genetic heritage is prohibited.

Article 12 - Predictive genetic tests

Tests which are predictive of genetic diseases or which serve either to identify the subject as a carrier of a gene responsible for a disease or to detect a genetic predisposition or susceptibility to a disease may be performed only for health purposes or for scientific research linked to health purposes, and subject to appropriate genetic counselling.

Article 13 - Interventions on the human genome

An intervention seeking to modify the human genome may only be undertaken for preventive, diagnostic or therapeutic purposes and only if its aim is not to introduce any modification in the genome of any descendants.

Article 14 - Non-selection of sex

The use of techniques of medically assisted procreation shall not be allowed for the purpose of choosing a future child's sex, except where serious hereditary sex-related disease is to be avoided.

Chapter V - Scientific research

Article 15 - General rule

Scientific research in the field of biology and medicine shall be carried out freely, subject to the provisions of this Convention and the other legal provisions ensuring the protection of the human being.

Article 16 - Protection of persons undergoing research

Research on a person may only be undertaken if all the following conditions are met:

i. there is no alternative of comparable effectiveness to research on humans;

ii. the risks which may be incurred by that person are not disproportionate to the potential benefits of the research;

iii. the research project has been approved by the competent body after independent examination of its scientific merit, including assessment of the importance of the aim of the research, and multidisciplinary review of its ethical acceptability;

iv. the persons undergoing research have been informed of their rights and the safeguards prescribed by law for their protection;

v. the necessary consent as provided for under Article 5 has been given expressly, specifically and is documented. Such consent may be freely withdrawn at any time.

Article 17 - Protection of persons not able to consent to research

1. Research on a person without the capacity to consent as stipulated in Article 5 may be undertaken only if all the following conditions are met:

i. the conditions laid down in Article 16, sub-paragraphs i to iv, are fulfilled;

ii. the results of the research have the potential to produce real and direct benefit to his or her health;

iii. research of comparable effectiveness cannot be carried out on individuals capable of giving consent;

iv. the necessary authorisation provided for under Article 6 has been given specifically and in writing; and

v. the person concerned does not object.

2. Exceptionally and under the protective conditions prescribed by law, where the research has not the potential to produce results of direct benefit to the health of the person concerned, such research may be authorised subject to the conditions laid down in paragraph 1, sub-paragraphs i, iii, iv and v above, and to the following additional conditions:

i. the research has the aim of contributing, through significant improvement in the scientific understanding of the individual's condition, disease or disorder, to the ultimate attainment of results capable of conferring benefit to the person concerned or to other persons in the same age category or afflicted with the same disease or disorder or having the same condition;

ii. the research entails only minimal risk and minimal burden for the individual concerned.

Article 18 - Research on embryos in vitro

1. Where the law allows research on embryos in vitro, it shall ensure adequate protection of the embryo.

2. The creation of human embryos for research purposes is prohibited.

Chapter VI - Organ and tissue removal from living donors for transplantation purposes

Article 19 - General rule

1. Removal of organs or tissue from a living person for transplantation purposes may be carried out solely for the therapeutic benefit of the recipient and where there is no suitable organ or tissue available from a deceased person and no other alternative therapeutic method of comparable effectiveness.

2. The necessary consent as provided for under Article 5 must have been given expressly and specifically either in written form or before an official body.

Article 20 - Protection of persons not able to consent to organ removal

1. No organ or tissue removal may be carried out on a person who does not have the capacity to consent under Article 5.

2. Exceptionally and under the protective conditions prescribed by law, the removal of regenerative tissue from a person who does not have the capacity to consent may be authorised provided the following conditions are met:

i. there is no compatible donor available who has the capacity to consent;

ii. the recipient is a brother or sister of the donor;

iii. the donation must have the potential to be life-saving for the recipient;

iv. the authorisation provided for under paragraphs 2 and 3 of Article 6 has been given specifically and in writing, in accordance with the law and with the approval of the competent body;

v. the potential donor concerned does not object.

Chapter VII - Prohibition of financial gain and disposal of a part of the human body

Article 21 - Prohibition of financial gain

The human body and its parts shall not, as such, give rise to financial gain.

Article 22 - Disposal of a removed part of the human body

When in the course of an intervention any part of a human body is removed, it may be stored and used for a purpose other than that for which it was removed, only if this is done in conformity with appropriate information and consent procedures.

Chapter VIII - Infringements of the provisions of the Convention

Article 23 - Infringement of the rights or principles

The Parties shall provide appropriate judicial protection to prevent or to put a stop to an unlawful infringement of the rights and principles set forth in this Convention at short notice.

Article 24 - Compensation for undue damage

The person who has suffered undue damage resulting from an intervention is entitled to fair compensation according to the conditions and procedures prescribed by law.

Article 25 - Sanctions

Parties shall provide for appropriate sanctions to be applied in the event of infringement of the provisions contained in this Convention.

Chapter IX - Relation between this Convention and other provisions

Article 26 - Restrictions on the exercise of the rights

1. No restrictions shall be placed on the exercise of the rights and protective provisions contained in this Convention other than such as are prescribed by law and are necessary in a democratic society in the interest of public safety, for the prevention of crime, for the protection of public health or for the protection of the rights and freedoms of others.

2. The restrictions contemplated in the preceding paragraph may not be placed on Articles 11, 13, 14, 16, 17, 19, 20 and 21.

Article 27 - Wider protection

None of the provisions of this Convention shall be interpreted as limiting or otherwise affecting the possibility for a Party to grant a wider measure of protection with regard to the application of biology and medicine than is stipulated in this Convention.

Chapter X - Public debate

Article 28 - Public debate

Parties to this Convention shall see to it that the fundamental questions raised by the developments of biology and medicine are the subject of appropriate public discussion in the light, in particular, of relevant medical, social, economic, ethical and legal implications, and that their possible application is made the subject of appropriate consultation.

Chapter XI - Interpretation and follow-up of the Convention

Article 29 - Interpretation of the Convention

The European Court of Human Rights may give, without direct reference to any specific proceedings pending in a court, advisory opinions on legal questions concerning the interpretation of the present Convention at the request of:

· the Government of a Party, after having informed the other Parties;

· the Committee set up by Article 32, with membership restricted to the Representatives of the Parties to this Convention, by a decision adopted by a two-thirds majority of votes cast.

Article 30 - Reports on the application of the Convention

On receipt of a request from the Secretary General of the Council of Europe any Party shall furnish an explanation of the manner in which its internal law ensures the effective implementation of any of the provisions of the Convention.

Chapter XII - Protocols

Article 31 - Protocols

Protocols may be concluded in pursuance of Article 32, with a view to developing, in specific fields, the principles contained in this Convention.

The Protocols shall be open for signature by Signatories of the Convention. They shall be subject to ratification, acceptance or approval. A Signatory may not ratify, accept or approve Protocols without previously or simultaneously ratifying accepting or approving the Convention.

Chapter XIII - Amendments to the Convention

Article 32 - Amendments to the Convention

1. The tasks assigned to "the Committee" in the present article and in Article 29 shall be carried out by the Steering Committee on Bioethics (CDBI), or by any other committee designated to do so by the Committee of Ministers.

2. Without prejudice to the specific provisions of Article 29, each member State of the Council of Europe, as well as each Party to the present Convention which is not a member of the Council of Europe, may be represented and have one vote in the Committee when the Committee carries out the tasks assigned to it by the present Convention.

3. Any State referred to in Article 33 or invited to accede to the Convention in accordance with the provisions of Article 34 which is not Party to this Convention may be represented on the Committee by an observer. If the European Community is not a Party it may be represented on the Committee by an observer.

4. In order to monitor scientific developments, the present Convention shall be examined within the Committee no later than five years from its entry into force and thereafter at such intervals as the Committee may determine.

5. Any proposal for an amendment to this Convention, and any proposal for a Protocol or for an amendment to a Protocol, presented by a Party, the Committee or the Committee of Ministers shall be communicated to the Secretary General of the Council of Europe and forwarded by him to the member States of the Council of Europe, to the European Community, to any Signatory, to any Party, to any State invited to sign this Convention in accordance with the provisions of Article 33 and to any State invited to accede to it in accordance with the provisions of Article 34.

6. The Committee shall examine the proposal not earlier than two months after it has been forwarded by the Secretary General in accordance with paragraph 5. The Committee shall submit the text adopted by a two-thirds majority of the votes cast to the Committee of Ministers for approval. After its approval, this text shall be forwarded to the Parties for ratification, acceptance or approval.

7. Any amendment shall enter into force, in respect of those Parties which have accepted it, on the first day of the month following the expiration of a period of one month after the date on which five Parties, including at least four member States of the Council of Europe, have informed the Secretary General that they have accepted it.
In respect of any Party which subsequently accepts it, the amendment shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of one month after the date on which that Party has informed the Secretary General of its acceptance.

Chapter XIV - Final clauses

Article 33 - Signature, ratification and entry into force

1. This Convention shall be open for signature by the member States of the Council of Europe, the non-member States which have participated in its elaboration and by the European Community.

2. This Convention is subject to ratification, acceptance or approval. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.

3. This Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date on which five States, including at least four member States of the Council of Europe, have expressed their consent to be bound by the Convention in accordance with the provisions of paragraph 2 of the present article.

4. In respect of any Signatory which subsequently expresses its consent to be bound by it, the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of the deposit of its instrument of ratification, acceptance or approval.

Article 34 - Non-member States

1. After the entry into force of this Convention, the Committee of Ministers of the Council of Europe may, after consultation of the Parties, invite any non-member State of the Council of Europe to accede to this Convention by a decision taken by the majority provided for in Article 20, paragraph d, of the Statute of the Council of Europe, and by the unanimous vote of the representatives of the Contracting States entitled to sit on the Committee of Ministers.

2. In respect of any acceding State, the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of deposit of the instrument of accession with the Secretary General of the Council of Europe.

Article 35 - Territories

1. Any Signatory may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance or approval, specify the territory or territories to which this Convention shall apply. Any other State may formulate the same declaration when depositing its instrument of accession.

2. Any Party may, at any later date, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, extend the application of this Convention to any other territory specified in the declaration and for whose international relations it is responsible or on whose behalf it is authorised to give undertakings. In respect of such territory the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such declaration by the Secretary General.

3. Any declaration made under the two preceding paragraphs may, in respect of any territory specified in such declaration, be withdrawn by a notification addressed to the Secretary General. The withdrawal shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such notification by the Secretary General.

Article 36 - Reservations

1. Any State and the European Community may, when signing this Convention or when depositing the instrument of ratification, acceptance, approval or accession, make a reservation in respect of any particular provision of the Convention to the extent that any law then in force in its territory is not in conformity with the provision. Reservations of a general character shall not be permitted under this article.

2. Any reservation made under this article shall contain a brief statement of the relevant law.

3. Any Party which extends the application of this Convention to a territory mentioned in the declaration referred to in Article 35, paragraph 2, may, in respect of the territory concerned, make a reservation in accordance with the provisions of the preceding paragraphs.

4. Any Party which has made the reservation mentioned in this article may withdraw it by means of a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe. The withdrawal shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of one month after the date of its receipt by the Secretary General.

Article 37 - Denunciation

1. Any Party may at any time denounce this Convention by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.

2. Such denunciation shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of the notification by the Secretary General.

Article 38 - Notifications

The Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council, the European Community, any Signatory, any Party and any other State which has been invited to accede to this Convention of:

a. any signature;

b. the deposit of any instrument of ratification, acceptance, approval or accession;

c. any date of entry into force of this Convention in accordance with Articles 33 or 34;

d. any amendment or Protocol adopted in accordance with Article 32, and the date on which such an amendment or Protocol enters into force;

e. any declaration made under the provisions of Article 35;

f. any reservation and withdrawal of reservation made in pursuance of the provisions of Article 36;

g. any other act, notification or communication relating to this Convention.

In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Convention.

Done at Oviedo (Asturias), this 4th day of April 1997, in English and French, both texts being equally authentic, in a single copy which shall be deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe shall transmit certified copies to each member State of the Council of Europe, to the European Community, to the non-member States which have participated in the elaboration of this Convention, and to any State invited to accede to this Convention.


Konvencija par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā - Konvencija par cilvēktiesībām un biomedicīnu

Ovjedo, 04.04.1997.

PREAMBULA

Eiropas Padomes dalībvalstis, citas valstis un Eiropas Kopiena, kas parakstījušas šo Konvenciju,

ņemot vērā Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju, ar ko 1948. gada 10. decembrī nāca klajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja;

ņemot vērā 1950. gada 4. novembra Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju;

ņemot vērā 1961. gada 18. oktobra Eiropas Sociālo hartu;

ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoņtiesībām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām;

ņemot vērā 1981. gada 28. janvāra Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi;

ņemot vērā 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvenciju;

uzskatot, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku tās dalībvalstu vienotību un ka viens no līdzekļiem, kā to panākt, ir cilvēktiesību un pamatbrīvību nodrošināšana pašlaik un turpmāk;

apzinoties, ka bioloģija un medicīna attīstās arvien straujāk;

būdamas pārliecinātas, ka cilvēks jāciena gan kā indivīds, gan kā cilvēku dzimuma pārstāvis, un atzīstot, cik svarīga ir cilvēka cieņas nodrošināšana;

apzinoties, ka nepareiza bioloģijas un medicīnas zināšanu izmantošana var novest pie rīcības, kas apdraud cilvēka cieņu;

apliecinot, ka progresu bioloģijā un medicīnā vajadzētu izmantot gan šīs, gan nākamo paaudžu labā;

uzsverot, ka ir vajadzīga starptautiska sadarbība, lai no bioloģijas un medicīnas sasniegumiem labumu gūtu visa cilvēce;

atzīstot, cik svarīgi ir veicināt publiskas diskusijas par bioloģijas un medicīnas piemērošanas jautājumiem un par saņemtajām atbildēm uz šiem jautājumiem;

vēloties atgādināt visiem sabiedrības locekļiem viņu tiesības un pienākumus;

ņemot vērā Parlamentārās asamblejas darbu šajā jomā, tostarp arī Ieteikumu 1160 (1991) par bioētikas konvencijas izstrādāšanu;

nolemjot veikt pasākumus, kas nepieciešami ikviena cilvēka cieņas, pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzībai saistībā ar bioloģijas un medicīnas zināšanu izmantošanu,

ir vienojušās par turpmāk minēto.

I NODAĻA. Vispārīgi noteikumi

1. pants. Mērķis un objekts

Šīs Konvencijas Puses aizsargā visu cilvēku cieņu un identitāti un ikvienam bez jebkādas diskriminācijas garantē viņa integritātes respektēšanu un citas tiesības un pamatbrīvības saistībā ar bioloģijas un medicīnas zināšanu izmantošanu.

Katra Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai Konvencijas noteikumus iestrādātu savos tiesību aktos.

2. pants. Indivīds kā prioritāte

Pirmajā vietā vienmēr jābūt indivīda interesēm un labklājībai, nevis vienīgi sabiedrības vai zinātnes interesēm.

3. pants. Taisnīga veselības aprūpes pieejamība

Ņemot vērā iedzīvotāju veselības vajadzības un pieejamos resursus, Puses veic attiecīgus pasākumus, lai savā jurisdikcijā nodrošinātu taisnīgu pieejamību atbilstošas kvalitātes veselības aprūpei.

4. pants. Profesionālās ētikas standarti

Jebkura darbība veselības nozarē, tostarp arī pētniecībā, jāveic atbilstoši profesionālajiem pienākumiem un profesionālās ētikas standartiem.

II NODAĻA. Piekrišana

5. pants. Vispārīgs noteikums

Jebkādu ar veselību saistītu darbību drīkst veikt tikai ar attiecīgās personas brīvprātīgu un apzinātu piekrišanu.

Šai personai iepriekš jāsaņem adekvāta informācija par šīs darbības mērķi un būtību, kā arī par tās sekām un risku.

Attiecīgā persona var jebkurā laikā brīvi atsaukt piekrišanu.

6. pants. To personu aizsardzība, kuras nav spējīgas dot piekrišanu

1. Izņemot 17. un 20. pantā minētos gadījumus, attiecībā uz personu, kas nav spējīga dot piekrišanu, ar veselību saistītu darbību drīkst veikt tikai tad, ja tā dod šai personai tiešu labumu.

2. Ja saskaņā ar tiesību aktiem nepilngadīga persona nevar dot piekrišanu ar veselību saistītas darbības veikšanai, tad šo darbību var veikt tikai ar nepilngadīgās personas pārstāvja vai likumā noteiktas iestādes, personas vai instances atļauju.

Nepilngadīgā viedoklim atbilstoši viņa vecumam un brieduma pakāpei jāpiešķir arvien lielāka nozīme lēmuma pieņemšanā.

3. Ja saskaņā ar tiesību aktiem pieaugušais nevar dot piekrišanu ar veselību saistītai darbībai savas garīgās atpalicības, slimības vai citu līdzīgu iemeslu dēļ, šo darbību var izdarīt tikai ar viņa pārstāvja vai likumā noteiktas iestādes, personas vai instances atļauju.

Iesaistītajai personai, cik vien iespējams, pašai jāpiedalās atļaujas došanas procedūrā.

4. Šā panta 2. un 3. punktā minētajam pārstāvim, iestādei, personai vai instancei jāsaņem informācija atbilstoši 5. pantā minētajiem nosacījumiem.

5. Šā panta 2. un 3. punktā minēto atļauju var atsaukt jebkurā laikā, ievērojot iesaistītās personas intereses.

7. pants. Ar psihiskiem traucējumiem slimojošu personu aizsardzība

Ievērojot tiesību aktos paredzētos aizsardzības pasākumus, tostarp pārraudzības, pārbaudes un pārsūdzības procedūras, personu, kam ir nopietni psihiski traucējumi, šo traucējumu ārstēšanai var pakļaut ar veselību saistītām darbībām bez šīs personas piekrišanas tikai tad, ja bez šādas ārstēšanas varētu rasties nopietns kaitējums šīs personas veselībai.

8. pants. Kritiska situācija

Ja kritiskas situācijas dēļ nav iespējams saņemt attiecīgu piekrišanu, konkrētās personas veselības labā var nekavējoties veikt jebkuru medicīniski nepieciešamu darbību.

9. pants. Iepriekš pausta griba

Ja medicīniskās darbības laikā pacients nav spējīgs paust savu gribu, jāņem vērā viņa iepriekš paustā griba attiecībā uz šo medicīnisko darbību.

III NODAĻA. Privātā dzīve un tiesības uz informāciju

10. pants. Privātā dzīve un tiesības uz informāciju

1. Ikvienam ir tiesības uz to, lai tiktu respektēta viņa privātā dzīve attiecībā uz informāciju par viņa veselību.

2. Katram ir tiesības uzzināt visu informāciju, kas uzkrāta saistībā ar viņa veselību. Tomēr jārespektē arī cilvēku vēlme šādu informāciju nesaņemt.

3. Izņēmuma gadījumos pacienta interesēs tiesību aktos var paredzēt ierobežojumus 2. punktā minētajām tiesībām.

IV NODAĻA. Cilvēka genoms

11. pants. Diskriminācijas aizliegums

Ir aizliegta jebkāda personas diskriminācija tās ģenētiskā mantojuma dēļ.

12. pants. Prognozējoši ģenētiskie izmeklējumi

Izmeklējumus, ar kuriem var prognozēt ģenētisku slimību vai identificēt kādas slimības gēna nēsāšanu, kā arī noteikt ģenētisku predispozīciju vai uzņēmību pret kādu slimību, var veikt vienīgi veselības mērķu vārdā vai tādu zinātnisku pētījumu vārdā, kas saistīti ar veselības mērķiem, turklāt nodrošinot attiecīgas ģenētiskās konsultācijas.

13. pants. Iejaukšanās cilvēka genomā

Iejaukšanos, kas paredz modificēt cilvēka genomu, var veikt tikai preventīvos, diagnostiskos vai ārstnieciskos nolūkos un vienīgi tad, ja tās mērķis nav radīt pārmaiņas pēcnācēju genofondā.

14. pants. Dzimuma izvēles aizliegums

Nav pieļaujams medicīniskās apaugļošanas laikā izmantot tādas medicīnas tehnoloģijas, kas ļauj izvēlēties nākamā bērna dzimumu, izņemot gadījumus, kad jāizvairās no smagām ar dzimumu saistītām pārmantotām slimībām.

V NODAĻA. Zinātniski pētījumi

15. pants. Vispārīgs noteikums

Zinātniski pētījumi bioloģijā un medicīnā tiek veikti brīvi, ievērojot šīs Konvencijas noteikumus un citas tiesību normas, kas nodrošina cilvēka aizsardzību.

16. pants. Pētījumos iesaistīto personu aizsardzība

Pētījumus ar personu iesaisti var veikt tikai tad, ja ir ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i) nav citas līdzvērtīgi efektīvas alternatīvas, ar ko varētu aizstāt pētījumus ar cilvēku iesaisti;

ii) personai radītais risks nav nesamērīgi liels salīdzinājumā ar potenciālo guvumu no pētījuma;

iii) pētījuma projekts ir apstiprināts kompetentā instancē pēc neatkarīga zinātniskās kvalitātes izvērtējuma, kas ietver arī pētījuma mērķu nozīmības vērtējumu un daudzpusīgu projekta ētiskuma vērtējumu;

iv) pētījumā iesaistītās personas ir informētas par savām tiesībām un tiesību aktos noteiktajiem aizsardzības pasākumiem;

v) 5. pantā paredzētā nepieciešamā piekrišana ir dota skaidri, konkrēti un ir dokumentēta. Šo piekrišanu var brīvi atsaukt jebkurā laikā.

17. pants. To personu aizsardzība, kuras nav spējīgas dot piekrišanu iesaistīties pētījumā

1. Iesaistīt pētījumā personu, kas nav spējīga dot 5. pantā paredzēto piekrišanu, drīkst tikai tad, ja tiek ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i) ir ievēroti 16. panta i) -iv) apakšpunktā paredzētie nosacījumi;

ii) pētījuma rezultāti var dot reālu un tiešu labumu iesaistītās personas veselībai;

iii) nav iespējams veikt līdzvērtīgas efektivitātes pētījumus ar personām, kas ir spējīgas dot piekrišanu;

iv) konkrēti un rakstiski ir saņemta 6. pantā paredzētā atļauja;

v) iesaistītā persona neceļ iebildumus.

2. Ievērojot tiesību aktos noteiktos aizsardzības pasākumus, izņēmuma gadījumos, kad pētījums nevar dot tiešu labumu attiecīgās personas veselībai, pētījumu var atļaut veikt tad, ja tiek ievērots 1. punkta i), iii), iv) un v) apakšpunkts, kā arī šādi papildu nosacījumi:

i) būtiski uzlabojot zinātnisko izpratni par personas veselības stāvokli, slimību vai traucējumiem, pētījuma rezultāti potenciāli var nākt par labu iesaistītajai personai vai citām personām, kas pieder tai pašai vecuma grupai, kas cieš no tādas pašas slimības vai traucējumiem vai kam ir tādas pašas slimības izpausmes;

ii) pētījums saistīts ar minimālu risku un apgrūtinājumu iesaistītajai personai.

18. pants. Pētījumi ar embrijiem in vitro

1. Ja tiesību akti atļauj veikt pētījumus ar embrijiem in vitro, ir jānodrošina pietiekama embriju aizsardzība.

2. Cilvēka embriju radīšana pētniecības nolūkos ir aizliegta.

VI NODAĻA. Orgānu un audu ņemšana no dzīviem donoriem transplantācijas nolūkos

19. pants. Vispārīgs noteikums

1. Orgānu vai audu ņemšanu no dzīviem cilvēkiem transplantācijas nolūkos var veikt vienīgi tādēļ, lai nodrošinātu ārstniecisku guvumu recipientam, un tikai tad, ja nav pieejams attiecīgs miruša cilvēka orgāns vai audi un nav citas tikpat efektīvas ārstēšanas metodes.

2. Nepieciešamā piekrišana, kas paredzēta 5. pantā, jādod skaidri un konkrēti vai nu rakstiski, vai oficiālas instances priekšā.

20. pants. To personu aizsardzība, kas nav spējīgas dot piekrišanu orgānu izņemšanai

1. Orgānus vai audus nedrīkst izņemt personai, kas nav spējīga dot piekrišanu saskaņā ar 5. pantu.

2. Izņēmuma gadījumos un saskaņā ar tiesību aktos noteiktiem aizsardzības pasākumiem var atļaut ņemt reģenerēties spējīgus audus no personas, kas nav spējīga dot piekrišanu; tādā gadījumā ir jāievēro šādi nosacījumi:

i) nav pieejams atbilstošs donors, kas spēj dot piekrišanu;

ii) recipients ir donora brālis vai māsa;

iii) jābūt iespējai ar šo ziedojumu glābt recipienta dzīvību;

iv) 6. panta 2. un 3. punktā paredzētajai atļaujai jābūt dotai konkrēti un rakstiski saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem un jābūt kompetentās iestādes apstiprinātai;

v) potenciālais donors neceļ iebildumus.

VII NODAĻA. Aizliegums gūt peļņu un izmantot cilvēka ķermeņa daļas

21. pants. Aizliegums gūt peļņu

Cilvēka ķermenis vai tā daļas nedrīkst būt peļņas avots.

22. pants. Kādas izņemtas cilvēka ķermeņa daļas izmantošana

Ja ar veselību saistītas darbības laikā tiek izņemta kāda cilvēka ķermeņa daļa, to var glabāt un izmantot arī citam mērķim, ne tikai tam, kura dēļ tā tikusi izņemta, taču to var darīt tikai saskaņā ar attiecīgu informēšanas un piekrišanas procedūru.

VIII NODAĻA. Konvencijas noteikumu pārkāpumi

23. pants. Tiesību vai principu pārkāpumi

Puses nodrošina atbilstošu juridisko aizsardzību, lai uzreiz novērstu vai apturētu šajā Konvencijā noteikto tiesību un principu nelikumīgus pārkāpumus.

24. pants. Pārmērīga kaitējuma kompensācija

Personai, kurai medicīniskas iejaukšanās dēļ nodarīts pārmērīgs kaitējums, ir tiesības saņemt taisnīgu kompensāciju saskaņā ar tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem un procedūrām.

25. pants. Sankcijas

Ja šīs Konvencijas noteikumi tiek pārkāpti, Puses nodrošina attiecīgu sankciju piemērošanu.

IX NODAĻA. Šīs Konvencijas saistība ar citiem noteikumiem

26. pants. Tiesību ierobežojumi

1. Šajā Konvencijā paredzēto tiesību un aizsardzības pasākumu piemērošanu nedrīkst nekādi ierobežot, ja vien šādi ierobežojumi nav paredzēti tiesību aktos un nepieciešami demokrātiskas sabiedrības sabiedriskās drošības interesēs, lai novērstu noziegumus, aizsargātu sabiedrības veselību vai citu cilvēku tiesības un brīvības.

2. Iepriekšējā punktā minētos ierobežojumus nedrīkst attiecināt uz 11., 13., 14., 16., 17., 19., 20. un 21. pantu.

27. pants. Plašāka aizsardzība

Neviens no Konvencijas noteikumiem nav interpretējams kā tāds, kas ierobežotu vai citādi ietekmētu kādas Puses iespējas attiecībā uz bioloģijas un medicīnas zināšanu izmantošanu veikt plašākus aizsardzības pasākumus, nekā minēts šajā Konvencijā.

X NODAĻA. Sabiedriska apspriešana

28. pants. Sabiedriska apspriešana

Šīs Konvencijas Puses uzskata, ka būtiskie jautājumi, kas radušies saistībā ar bioloģijas un medicīnas sasniegumiem, sabiedrībai ir jāapspriež, jo īpaši to medicīniskie, sociālie, ekonomiskie, ētiskie un juridiskie aspekti, un ka par šo sasniegumu izmantošanu jāveic attiecīgas konsultācijas.

XI NODAĻA. Konvencijas interpretācija un ieviešanas pārbaude

29. pants. Konvencijas interpretācija

Eiropas Cilvēktiesību tiesa var, tieši neatsaucoties uz kādu konkrētu tiesā izskatāmu lietu, sniegt padomdevēja viedokli juridiskos jautājumos saistībā ar šīs Konvencijas interpretāciju, ja to lūdz

- kādas Puses valdība pēc citu Pušu informēšanas;

- saskaņā ar 32. pantu izveidotā komiteja, kuras dalībnieki var būt vienīgi šīs Konvencijas Pušu pārstāvji un kura pieņem lēmumu ar divām trešdaļām balsu.

30. pants. Ziņojumi par šīs Konvencijas ieviešanu

Saņemot pieprasījumu no Eiropas Padomes ģenerālsekretāra, attiecīgajai Pusei ir jāsniedz skaidrojums par to, kā tās tiesību akti nodrošina Konvencijas noteikumu efektīvu ieviešanu.

XII NODAĻA. Protokoli

31. pants. Protokoli

Saskaņā ar 32. pantu var slēgt protokolus, lai konkrētās jomās ieviestu šajā Konvencijā ietvertos principus.

Šos protokolus var parakstīt Konvencijas parakstītājas Puses. Tie ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina. Parakstītāja Puse nevar ratificēt, pieņemt vai apstiprināt protokolus, ja pirms tam vai vienlaikus nav ratificējusi, pieņēmusi vai apstiprinājusi šo Konvenciju.

XIII NODAĻA. Konvencijas grozījumi

32. pants. Konvencijas grozījumi

1. Uzdevumus, kas šajā un 29. pantā paredzēti "Komitejai", veic Bioētikas komiteja (CDBI) vai kāda cita komiteja, kuru norādījusi Ministru komiteja.

2. Neskarot 29. panta noteikumus, katrai Eiropas Padomes dalībvalstij, kā arī katrai Konvencijas Pusei, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, Komitejā var būt pārstāvība un viena balss, kad Komiteja veic šajā Konvencijā noteiktos uzdevumus.

3. Katru 33. pantā minēto valsti vai valsti, kas aicināta pievienoties šai Konvencijai saskaņā ar 34. panta noteikumiem, bet kas nav šīs Konvencijas Puse, Komitejā var pārstāvēt novērotājs. Ja Eiropas Kopiena nav Puse, Komitejā to var pārstāvēt novērotājs.

4. Lai sekotu zinātnes attīstības procesiem, Komiteja izvērtē šo Konvenciju ne vēlāk kā piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā un pēc tam - tik bieži, cik Komiteja nolemj.

5. Jebkuru šīs Konvencijas Puses iesniegtu priekšlikumu par Konvencijas grozījumiem, jebkuru priekšlikumu par protokolu vai protokola grozījumiem Komiteja vai Ministru komiteja paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kas to nosūta Eiropas Padomes dalībvalstīm, Eiropas Kopienai, katrai parakstītājai, katrai pusei, katrai valstij, kura aicināta parakstīt šo Konvenciju saskaņā ar 33. panta noteikumiem, un katrai valstij, kura aicināta tai pievienoties saskaņā ar 34. panta noteikumiem.

6. Komiteja izskata priekšlikumu ne agrāk kā divus mēnešus pēc tam, kad ģenerālsekretārs to nosūtījis saskaņā ar 5. punktu. Ar divām trešdaļām balsu pieņemto dokumentu Komiteja nodod apstiprināšanai Ministru komitejai. Pēc apstiprināšanas šo dokumentu nodod Pusēm ratificēšanai, pieņemšanai vai apstiprināšanai.

7. Katrs grozījums stājas spēkā attiecībā uz Pusēm, kas to pieņēmušas, mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājis mēnesis no datuma, kurā piecas Puses, tostarp vismaz četras Eiropas Padomes dalībvalstis, ir informējušas ģenerālsekretāru un pieņēmušas šo grozījumu.

Attiecībā uz Pusēm, kas grozījumu pieņem vēlāk, tas stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājis mēnesis no datuma, kurā attiecīgā Puse ir informējusi ģenerālsekretāru par tā pieņemšanu.

XIV NODAĻA. Beigu noteikumi

33. pants. Parakstīšana, ratifikācija un stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija ir pieejama parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav iestājušās Eiropas Padomē, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, kā arī Eiropas Kopienai.

2. Šī Konvencija jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

3. Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā piecas valstis, tostarp vismaz četras Eiropas Padomes dalībvalstis, saskaņā ar šā panta 2. punkta noteikumiem ir izteikušas piekrišanu uzņemties šīs Konvencijas saistības.

4. Attiecībā uz katru parakstītāju pusi, kas vēlāk izsaka piekrišanu pievienoties Konvencijai, tā stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā tā deponējusi savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu.

34. pants. Valstis, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis

1. Pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Eiropas Padomes Ministru komiteja, apspriedusies ar Pusēm, var uzaicināt jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, pievienoties šai Konvencijai, pamatojoties uz lēmumu, ko pieņēmis Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) punktā paredzētais vairākums, un ar vienprātīgu balsojumu, kurā piedalījušies to Konvencijai pievienojušos valstu pārstāvji, kuriem ir tiesības piedalīties Ministru komitejā.

2. Attiecībā uz jebkuru pievienojušos valsti šī Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā šī valsts savu pievienošanās instrumentu deponējusi Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

35. pants. Teritorijas

1. Jebkura parakstītāja puse, parakstot Konvenciju vai deponējot ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu, var norādīt teritoriju vai teritorijas, uz kurām Konvencija attieksies. Jebkura cita valsts var nākt klajā ar tādu pašu deklarāciju, deponējot savu pievienošanās instrumentu.

2. Vēlāk jebkura Puse, adresējot deklarāciju Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, var attiecināt šo Konvenciju uz jebkuru citu teritoriju, kura tiek norādīta deklarācijā un par kuras starptautiskajām attiecībām šī Puse ir atbildīga, un kuras vārdā ir pilnvarota uzņemties saistības. Attiecībā uz šo teritoriju Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā ģenerālsekretārs saņēmis šādu deklarāciju.

3. Jebkuru saskaņā ar diviem iepriekšējiem punktiem sagatavotu deklarāciju attiecībā uz jebkuru teritoriju, kas noteikta šādā deklarācijā, var atsaukt, nosūtot ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā ģenerālsekretārs saņēmis šādu paziņojumu.

36. pants. Atrunas

1. Jebkura valsts un Eiropas Kopiena, parakstot šo Konvenciju vai deponējot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, var paredzēt atrunu attiecībā uz jebkuru Konvencijas noteikumu tiktāl, ciktāl kāds tās teritorijā spēkā esošs tiesību akts neatbilst konkrētajam noteikumam. Vispārīgas atrunas šis pants nepieļauj.

2. Jebkurā saskaņā ar šo pantu paredzētā atrunā jāietver attiecīgā tiesību akta īss izklāsts.

3. Jebkura Puse, kas Konvenciju attiecina uz 35. panta 2. punktā minētajā deklarācijā norādītu teritoriju, attiecībā uz šo teritoriju var paredzēt atrunas saskaņā ar iepriekšējo punktu noteikumiem.

4. Jebkura Puse, kas nākusi klajā ar šajā pantā minēto atrunu, var to atsaukt, adresējot deklarāciju Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Atsaukums stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājis mēnesis no datuma, kurā ģenerālsekretārs to saņēmis.

37. pants. Denonsēšana

1. Jebkura Puse jebkurā laikā var denonsēt šo Konvenciju, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Šāda denonsācija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā ģenerālsekretārs saņēmis šo paziņojumu.

38. pants. Paziņojumi

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Padomes dalībvalstīm, Eiropas Kopienai, katram parakstītājam, katrai Pusei vai citai valstij, kas aicināta pievienoties šai Konvencijai, par

a) jebkuru parakstīšanu;

b) jebkura ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanu;

c) jebkuru datumu, kurā Konvencija stājas spēkā saskaņā ar 33. vai 34. pantu;

d) jebkuru grozījumu vai protokolu, kas pieņemts saskaņā ar 32. pantu, un datumu, kurā šāds grozījums vai protokols stājas spēkā;

e) jebkuru deklarāciju saskaņā ar 35. panta noteikumiem;

f) jebkuru atrunu un atrunas atsaukšanu saskaņā ar 36. panta noteikumiem;

g) jebkuru citu aktu, ziņojumu vai paziņojumu, kas attiecas uz šo Konvenciju.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Konvenciju.

Konvencija sagatavota Ovjedo (Asturijā) 1997. gada 4. aprīlī angļu un franču valodā, teksti abās valodās ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kas tiek deponēts Eiropas Padomes arhīvos. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātas kopijas visām Eiropas Padomes dalībvalstīm, Eiropas Kopienai, valstīm, kas nav iestājušās Eiropas Padomē, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, un katrai valstij, kas uzaicināta pievienoties šai Konvencijai.