Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 27.11.2008. - ... / Spēkā esošā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās

1.pants. 2001.gada 23.novembra Konvencija par kibernoziegumiem (turpmāk — Konvencija) un Konvencijas par kibernoziegumiem 2003.gada 28.janvāra Papildu protokols par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās (turpmāk — Protokols), ar šo likumu tiek pieņemti un apstiprināti.

2.pants. Latvijas Republika izdara atrunu, pamatojoties uz Konvencijas 29.panta ceturto daļu par atteikšanos izpildīt tiesiskās palīdzības lūgumu.

(23.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.2008.)

3.pants. (Izslēgts ar 23.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2008.)

4.pants. Konvencijas 24.panta izpratnē atbildīgā institūcija ir Ģenerālprokuratūra.

5.pants. Konvencijas 27.panta izpratnē atbildīgā institūcija ir Tieslietu ministrija.

6.pants. Konvencijas 35.panta izpratnē atbildīgā institūcija ir Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvalde.

7.pants. Konvencija stājas spēkā tās 36.pantā, bet Protokols — tā 10.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

8.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, bet ne agrāk par Krimināllikuma grozījumiem, kas paredz piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajām personām un Konvencijas noteikumu ieviešanu. Līdz ar likumu izsludināms Konvencijas un Protokola teksts angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2008.)

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 5.oktobrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2006.gada 26.oktobrī
CONVENTION ON CYBERCRIME
Budapest, 23.XI.2001

Preamble

The member States of the Council of Europe and the other States signatory hereto,

Considering that the aim of the Council of Europe is to achieve a greater unity between its members;

Recognising the value of fostering co-operation with the other States parties to this Convention;

Convinced of the need to pursue, as a matter of priority, a common criminal policy aimed at the protection of society against cybercrime, inter alia, by adopting appropriate legislation and fostering international co-operation;

Conscious of the profound changes brought about by the digitalisation, convergence and continuing globalisation of computer networks;

Concerned by the risk that computer networks and electronic information may also be used for committing criminal offences and that evidence relating to such offences may be stored and transferred by these networks;

Recognising the need for co-operation between States and private industry in combating cybercrime and the need to protect legitimate interests in the use and development of information technologies;

Believing that an effective fight against cybercrime requires increased, rapid and well-functioning international co-operation in criminal matters;

Convinced that the present Convention is necessary to deter action directed against the confidentiality, integrity and availability of computer systems, networks and computer data as well as the misuse of such systems, networks and data by providing for the criminalisation of such conduct, as described in this Convention, and the adoption of powers sufficient for effectively combating such criminal offences, by facilitating their detection, investigation and prosecution at both the domestic and international levels and by providing arrangements for fast and reliable international co-operation;

Mindful of the need to ensure a proper balance between the interests of law enforcement and respect for fundamental human rights as enshrined in the 1950 Council of Europe Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms, the 1966 United Nations International Covenant on Civil and Political Rights and other applicable international human rights treaties, which reaffirm the right of everyone to hold opinions without interference, as well as the right to freedom of expression, including the freedom to seek, receive, and impart information and ideas of all kinds, regard­less of frontiers, and the rights concerning the respect for privacy;

Mindful also of the right to the protection of personal data, as conferred, for example, by the 1981 Council of Europe Convention for the Protection of Individuals with regard to Automatic Processing of Personal Data;

Considering the 1989 United Nations Convention on the Rights of the Child and the 1999 International Labour Organization Worst Forms of Child Labour Convention;

Taking into account the existing Council of Europe conventions on co-operation in the penal field, as well as similar treaties which exist between Council of Europe member States and other States, and stressing that the present Convention is intended to supplement those conventions in order to make criminal investigations and proceedings concerning criminal offences related to computer systems and data more effective and to enable the collection of evidence in electronic form of a criminal offence;

Welcoming recent developments which further advance international understanding and co-operation in combating cybercrime, including action taken by the United Nations, the OECD, the European Union and the G8;

Recalling Committee of Ministers Recommendations No. R (85) 10 concerning the practical application of the European Convention on Mutual Assistance in Criminal Matters in respect of letters rogatory for the interception of telecommunications, No. R (88) 2 on piracy in the field of copyright and neighbouring rights, No. R (87) 15 regulating the use of personal data in the police sector, No. R (95) 4 on the protection of personal data in the area of telecommunication services, with particular reference to tele­phone services, as well as No. R (89) 9 on computer-related crime providing guidelines for national legislatures concerning the definition of certain computer crimes and No. R (95) 13 concerning problems of criminal procedural law connected with information technology;

Having regard to Resolution No. 1 adopted by the European Ministers of Justice at their 21st Conference (Prague, 10 and 11 June 1997), which recommended that the Committee of Ministers support the work on cybercrime carried out by the European Committee on Crime Problems (CDPC) in order to bring domestic criminal law provisions closer to each other and enable the use of effective means of investigation into such offences, as well as to Resolution No. 3 adopted at the 23rd Conference of the European Ministers of Justice (London, 8 and 9 June 2000), which encouraged the negotiating parties to pursue their efforts with a view to finding appropriate solutions to enable the largest possible number of States to become parties to the Convention and acknowledged the need for a swift and efficient system of international co-operation, which duly takes into account the specific requirements of the fight against cybercrime;

Having also regard to the Action Plan adopted by the Heads of State and Government of the Council of Europe on the occasion of their Second Summit (Strasbourg, 10 and 11 October 1997), to seek common responses to the development of the new information technologies based on the standards and values of the Council of Europe;

Have agreed as follows:

Chapter I - Use of terms

Article 1 - Definitions

For the purposes of this Convention:

a "computer system" means any device or a group of interconnected or related devices, one or more of which, pursuant to a program, performs automatic processing of data;

b "computer data" means any representation of facts, information or concepts in a form suitable for processing in a computer system, including a program suitable to cause a computer system to perform a function;

c "service provider" means:

i any public or private entity that provides to users of its service the ability to communicate by means of a computer system, and

ii any other entity that processes or stores computer data on behalf of such communication service or users of such service;

d "traffic data" means any computer data relating to a communication by means of a computer system, generated by a computer system that formed a part in the chain of communication, indicating the communication's origin, destination, route, time, date, size, duration, or type of underlying service.

Chapter II - Measures to be taken at the national level

Section 1 - Substantive criminal law

Title 1 - Offences against the
confidentiality, integrity and availability of computer data and systems

Article 2 - Illegal access

Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences under its domestic law, when committed intentionally, the access to the whole or any part of a computer system without right. A Party may require that the offence be committed by infringing security measures, with the intent of obtaining computer data or other dishonest intent, or in relation to a computer system that is connected to another computer system.

Article 3 - Illegal interception

Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences under its domestic law, when committed intentionally, the interception without right, made by technical means, of non-public transmissions of computer data to, from or within a computer system, including electromagnetic emissions from a computer system carrying such computer data. A Party may require that the offence be committed with dishonest intent, or in relation to a computer system that is connected to another computer system.

Article 4 - Data interference

1 Each Party shall adopt such le­gislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences under its domestic law, when committed intentionally, the damaging, deletion, deterioration, alteration or suppression of computer data without right.

2 A Party may reserve the right to require that the conduct described in paragraph 1 result in serious harm.

Article 5 - System interference

Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences under its domestic law, when committed intentionally, the serious hindering without right of the functioning of a computer system by inputting, transmitting, damaging, deleting, deteriorating, altering or suppressing computer data.

Article 6 - Misuse of devices

1 Each Party shall adopt such le­gislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences under its domestic law, when committed intentionally and without right:

a the production, sale, procurement for use, import, distribution or otherwise making available of:

i a device, including a computer program, designed or adapted primarily for the purpose of committing any of the offences established in accordance with the above Articles 2 through 5;

ii a computer password, access code, or similar data by which the whole or any part of a computer system is capable of being accessed,

with intent that it be used for the purpose of committing any of the offences established in Articles 2 through 5; and

b the possession of an item referred to in paragraphs a.i or ii above, with intent that it be used for the purpose of committing any of the offences established in Articles 2 through 5. A Party may require by law that a number of such items be possessed before criminal liability attaches.

2 This article shall not be interpreted as imposing criminal liability where the production, sale, procurement for use, import, distribution or otherwise making available or possession referred to in paragraph 1 of this article is not for the purpose of committing an offence established in accordance with Articles 2 through 5 of this Convention, such as for the authorised testing or protection of a computer system.

3 Each Party may reserve the right not to apply paragraph 1 of this article, provided that the reservation does not concern the sale, distribution or otherwise making available of the items referred to in paragraph 1 a.ii of this article.

Title 2 - Computer-related offences

Article 7 - Computer-related forgery

Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences under its domestic law, when committed intentionally and without right, the input, alteration, deletion, or suppression of computer data, resulting in inauthentic data with the intent that it be considered or acted upon for legal purposes as if it were authentic, regardless whether or not the data is directly readable and intelligible. A Party may require an intent to defraud, or similar dishonest intent, before criminal liability attaches.

Article 8 - Computer-related fraud

Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences under its domestic law, when committed intentionally and without right, the causing of a loss of property to another person by:

a any input, alteration, deletion or suppression of computer data;

b any interference with the functioning of a computer system,

with fraudulent or dishonest intent of procuring, without right, an economic benefit for oneself or for another person.

Title 3 - Content-related offences

Article 9 - Offences related to child pornography

1 Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences under its domestic law, when committed intentionally and without right, the following conduct:

a producing child pornography for the purpose of its distribution through a computer system;

b offering or making available child pornography through a computer system;

c distributing or transmitting child pornography through a computer system;

d procuring child pornography through a computer system for oneself or for another person;

e possessing child pornography in a computer system or on a computer-data storage medium.

2 For the purpose of paragraph 1 above, the term "child pornography" shall include pornographic material that visually depicts:

a a minor engaged in sexually ex­plicit conduct;

b a person appearing to be a minor engaged in sexually explicit conduct;

c realistic images representing a minor engaged in sexually explicit conduct.

3 For the purpose of paragraph 2 above, the term "minor" shall include all persons under 18 years of age. A Party may, however, require a lower age-limit, which shall be not less than 16 years.

4 Each Party may reserve the right not to apply, in whole or in part, paragraphs 1, sub-paragraphs d. and e, and 2, sub-paragraphs b. and c.

Title 4 - Offences related to infringements of copyright and related rights

Article 10 - Offences related to infringements of copyright and related rights

1 Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences under its domestic law the infringement of copyright, as defined under the law of that Party, pursuant to the obligations it has undertaken under the Paris Act of 24 July 1971 revising the Bern Convention for the Protection of Literary and Artistic Works, the Agreement on Trade-Related Aspects of Intellectual Property Rights and the WIPO Copyright Treaty, with the exception of any moral rights conferred by such conventions, where such acts are committed wilfully, on a commercial scale and by means of a computer system.

2 Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences under its domestic law the infringement of related rights, as defined under the law of that Party, pursuant to the obligations it has undertaken under the International Convention for the Protection of Performers, Producers of Phonograms and Broadcasting Organisations (Rome Convention), the Agreement on Trade-Related Aspects of Intellectual Property Rights and the WIPO Performances and Phonograms Treaty, with the exception of any moral rights conferred by such conventions, where such acts are committed wilfully, on a commercial scale and by means of a computer system.

3 A Party may reserve the right not to impose criminal liability under paragraphs 1 and 2 of this article in limited circumstances, provided that other effective remedies are available and that such reservation does not derogate from the Party's international obligations set forth in the international instruments referred to in paragraphs 1 and 2 of this article.

Title 5 - Ancillary liability and sanctions

Article 11 - Attempt and aiding or abetting

1 Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences under its domestic law, when committed intentionally, aiding or abetting the commission of any of the offences established in accordance with Articles 2 through 10 of the present Convention with intent that such offence be committed.

2 Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences under its domestic law, when committed intentionally, an attempt to commit any of the offences established in accordance with Articles 3 through 5, 7, 8, and 9.1.a and c. of this Convention.

3 Each Party may reserve the right not to apply, in whole or in part, paragraph 2 of this article.

Article 12 - Corporate liability

1 Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to ensure that legal persons can be held liable for a criminal offence established in accordance with this Convention, committed for their benefit by any natural person, acting either individually or as part of an organ of the legal person, who has a leading position within it, based on:

a a power of representation of the legal person;

b an authority to take decisions on behalf of the legal person;

c an authority to exercise control within the legal person.

2 In addition to the cases already provided for in paragraph 1 of this article, each Party shall take the measures necessary to ensure that a legal person can be held liable where the lack of supervision or control by a natural person referred to in paragraph 1 has made possible the commission of a criminal offence established in accordance with this Convention for the benefit of that legal person by a natural person acting under its authority.

3 Subject to the legal principles of the Party, the liability of a legal person may be criminal, civil or administrative.

4 Such liability shall be without prejudice to the criminal liability of the natural persons who have committed the offence.

Article 13 - Sanctions and measures

1 Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to ensure that the criminal offences established in accordance with Articles 2 through 11 are punishable by effective, proportionate and dissuasive sanctions, which include deprivation of liberty.

2 Each Party shall ensure that legal persons held liable in accordance with Article 12 shall be subject to effective, proportionate and dissuasive criminal or non-criminal sanctions or measures, including monetary sanctions.

Section 2 - Procedural law

Title 1 - Common provisions

Article 14 - Scope of procedural provisions

1 Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish the powers and procedures provided for in this section for the purpose of specific criminal investigations or proceedings.

2 Except as specifically provided otherwise in Article 21, each Party shall apply the powers and procedures referred to in paragraph 1 of this article to:

a the criminal offences established in accordance with Articles 2 through 11 of this Convention;

b other criminal offences committed by means of a computer system; and

c the collection of evidence in electronic form of a criminal offence.

3 a Each Party may reserve the right to apply the measures referred to in Article 20 only to offences or categories of offences specified in the reservation, provided that the range of such offences or categories of offences is not more restricted than the range of offences to which it applies the measures referred to in Article 21. Each Party shall consider restricting such a reservation to enable the broadest application of the measure referred to in Article 20.

b Where a Party, due to limitations in its legislation in force at the time of the adoption of the present Convention, is not able to apply the measures referred to in Articles 20 and 21 to communications being transmitted within a computer system of a service provider, which system:

i is being operated for the benefit of a closed group of users, and

ii does not employ public communications networks and is not connected with another computer system, whether public or private,

that Party may reserve the right not to apply these measures to such communications. Each Party shall consider restricting such a reservation to enable the broadest application of the measures referred to in Articles 20 and 21.

Article 15 - Conditions and safeguards

1 Each Party shall ensure that the establishment, implementation and application of the powers and procedures provided for in this Section are subject to conditions and safeguards provided for under its domestic law, which shall provide for the adequate protection of human rights and liberties, including rights arising pursuant to obligations it has undertaken under the 1950 Council of Europe Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms, the 1966 United Nations International Covenant on Civil and Political Rights, and other applicable international human rights instruments, and which shall incorporate the principle of proportionality.

2 Such conditions and safeguards shall, as appropriate in view of the nature of the procedure or power concerned, inter alia, include judicial or other independent supervision, grounds justifying application, and limitation of the scope and the duration of such power or procedure.

3 To the extent that it is consistent with the public interest, in particular the sound administration of justice, each Party shall consider the impact of the powers and procedures in this section upon the rights, responsibilities and legitimate interests of third parties.

Title 2 - Expedited preservation of stored computer data

Article 16 - Expedited preservation of stored computer data

1 Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to enable its competent authorities to order or similarly obtain the expeditious preservation of specified computer data, including traffic data, that has been stored by means of a computer system, in particular where there are grounds to believe that the computer data is particularly vulnerable to loss or modification.

2 Where a Party gives effect to paragraph 1 above by means of an order to a person to preserve specified stored computer data in the person's possession or control, the Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to oblige that person to preserve and maintain the integrity of that computer data for a period of time as long as necessary, up to a maximum of ninety days, to enable the competent authorities to seek its disclosure. A Party may provide for such an order to be subsequently renewed.

3 Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to oblige the custodian or other person who is to preserve the computer data to keep confidential the undertaking of such procedures for the period of time provided for by its domestic law.

4 The powers and procedures referred to in this article shall be subject to Articles 14 and 15.

Article 17 - Expedited preservation and partial disclosure of traffic data

1 Each Party shall adopt, in respect of traffic data that is to be preserved under Article 16, such legislative and other measures as may be necessary to:

a ensure that such expeditious preservation of traffic data is available regardless of whether one or more service providers were involved in the transmission of that communication; and

b ensure the expeditious disclosure to the Party's competent authority, or a person designated by that authority, of a sufficient amount of traffic data to enable the Party to identify the service providers and the path through which the communication was transmitted.

2 The powers and procedures referred to in this article shall be subject to Articles 14 and 15.

Title 3 - Production order

Article 18 - Production order

1 Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to empower its competent authorities to order:

a a person in its territory to submit specified computer data in that person's possession or control, which is stored in a computer system or a computer-data storage medium; and

b a service provider offering its services in the territory of the Party to submit subscriber information relating to such services in that service provider's possession or control.

2 The powers and procedures referred to in this article shall be subject to Articles 14 and 15.

3 For the purpose of this article, the term "subscriber information" means any information contained in the form of computer data or any other form that is held by a service provider, relating to subscribers of its services other than traffic or content data and by which can be established:

a the type of communication service used, the technical provisions taken thereto and the period of service;

b the subscriber's identity, postal or geographic address, telephone and other access number, billing and payment information, available on the basis of the service agreement or arrangement;

c any other information on the site of the installation of communication equipment, available on the basis of the service agreement or arrangement.

Title 4 - Search and seizure of stored computer data

Article 19 - Search and seizure of stored computer data

1 Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to empower its competent authorities to search or similarly access:

a a computer system or part of it and computer data stored therein; and

b a computer-data storage medium in which computer data may be stored

in its territory.

2 Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to ensure that where its authorities search or similarly access a specific computer system or part of it, pursuant to paragraph 1.a, and have grounds to believe that the data sought is stored in another computer system or part of it in its territory, and such data is lawfully accessible from or available to the initial system, the authorities shall be able to expeditiously extend the search or similar accessing to the other system.

3 Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to empower its competent authorities to seize or similarly secure computer data accessed according to paragraphs 1 or 2. These measures shall include the power to:

a seize or similarly secure a computer system or part of it or a computer-data storage medium;

b make and retain a copy of those computer data;

c maintain the integrity of the relevant stored computer data;

d render inaccessible or remove those computer data in the accessed computer system.

4 Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to empower its competent authorities to order any person who has knowledge about the functioning of the computer system or measures applied to protect the computer data therein to provide, as is reasonable, the necessary information, to enable the undertaking of the measures referred to in paragraphs 1 and 2.

5 The powers and procedures referred to in this article shall be subject to Articles 14 and 15.

Title 5 - Real-time collection of computer data

Article 20 - Real-time collection of traffic data

1 Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to empower its competent authorities to:

a collect or record through the application of technical means on the territory of that Party, and

b compel a service provider, within its existing technical capability:

i to collect or record through the application of technical means on the territory of that Party; or

ii to co-operate and assist the competent authorities in the collection or recording of,

traffic data, in real-time, associated with specified communications in its territory transmitted by means of a computer system.

2 Where a Party, due to the established principles of its domestic legal system, cannot adopt the measures referred to in paragraph 1.a, it may instead adopt legislative and other measures as may be necessary to ensure the real-time collection or recording of traffic data associated with specified communications transmitted in its territory, through the application of technical means on that territory.

3 Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to oblige a service provider to keep confidential the fact of the execution of any power provided for in this article and any information relating to it.

4 The powers and procedures referred to in this article shall be subject to Articles 14 and 15.

Article 21 - Interception of content data

1 Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary, in relation to a range of serious offences to be determined by domestic law, to empower its competent authorities to:

a collect or record through the application of technical means on the territory of that Party, and

b compel a service provider, within its existing technical capability:

i to collect or record through the application of technical means on the territory of that Party, or

ii to co-operate and assist the competent authorities in the collection or recording of,

content data, in real-time, of specified communications in its territory transmitted by means of a computer system.

2 Where a Party, due to the established principles of its domestic legal system, cannot adopt the measures referred to in paragraph 1.a, it may instead adopt legislative and other measures as may be necessary to ensure the real-time collection or recording of content data on specified communications in its territory through the application of technical means on that territory.

3 Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to oblige a service provider to keep confidential the fact of the execution of any power provided for in this article and any information relating to it.

4 The powers and procedures referred to in this article shall be subject to Articles 14 and 15.

Section 3 - Jurisdiction

Article 22 - Jurisdiction

1 Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish jurisdiction over any offence established in accordance with Articles 2 through 11 of this Convention, when the offence is committed:

a in its territory; or

b on board a ship flying the flag of that Party; or

c on board an aircraft registered under the laws of that Party; or

d by one of its nationals, if the offence is punishable under criminal law where it was committed or if the offence is committed outside the territorial jurisdiction of any State.

2 Each Party may reserve the right not to apply or to apply only in specific cases or conditions the jurisdiction rules laid down in paragraphs 1.b through 1.d of this article or any part thereof.

3 Each Party shall adopt such measures as may be necessary to establish jurisdiction over the offences referred to in Article 24, paragraph 1, of this Convention, in cases where an alleged offender is present in its territory and it does not extradite him or her to another Party, solely on the basis of his or her nationality, after a request for extradition.

4 This Convention does not exclude any criminal jurisdiction exercised by a Party in accordance with its domestic law.

5 When more than one Party claims jurisdiction over an alleged offence established in accordance with this Convention, the Parties involved shall, where appropriate, consult with a view to determining the most appropriate jurisdiction for prosecution.

Chapter III - International co-operation

Section 1 - General principles

Title 1 - General principles relating to international co-operation

Article 23 - General principles relating to international co-operation

The Parties shall co-operate with each other, in accordance with the provisions of this chapter, and through the application of relevant international instruments on international co-operation in criminal matters, arrangements agreed on the basis of uniform or reciprocal legislation, and domestic laws, to the widest extent possible for the purposes of investigations or proceedings concerning criminal offences related to computer systems and data, or for the collection of evidence in electronic form of a criminal offence.

Title 2 - Principles relating to extradition

Article 24 - Extradition

1 a This article applies to extradition between Parties for the criminal offences established in accordance with Articles 2 through 11 of this Convention, provided that they are punishable under the laws of both Parties concerned by deprivation of liberty for a maximum period of at least one year, or by a more severe penalty.

b Where a different minimum penalty is to be applied under an arrangement agreed on the basis of uniform or reciprocal legislation or an extradition treaty, including the European Convention on Extradition (ETS No. 24), applicable between two or more parties, the minimum penalty provided for under such arrangement or treaty shall apply.

2 The criminal offences described in paragraph 1 of this article shall be deemed to be included as extraditable offences in any extradition treaty existing between or among the Parties. The Parties undertake to include such offences as extraditable offences in any extradition treaty to be concluded between or among them.

3 If a Party that makes extradition conditional on the existence of a treaty receives a request for extradition from another Party with which it does not have an extradition treaty, it may consider this Convention as the legal basis for extradition with respect to any criminal offence referred to in paragraph 1 of this article.

4 Parties that do not make extradition conditional on the existence of a treaty shall recognise the criminal offences referred to in paragraph 1 of this article as extraditable offences between themselves.

5 Extradition shall be subject to the conditions provided for by the law of the requested Party or by applicable extradition treaties, including the grounds on which the requested Party may refuse extradition.

6 If extradition for a criminal offence referred to in paragraph 1 of this article is refused solely on the basis of the nationality of the person sought, or because the requested Party deems that it has jurisdiction over the offence, the requested Party shall submit the case at the request of the requesting Party to its competent authorities for the purpose of prosecution and shall report the final outcome to the requesting Party in due course. Those authorities shall take their decision and conduct their investigations and proceedings in the same manner as for any other offence of a comparable nature under the law of that Party.

7 a Each Party shall, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, communicate to the Secretary General of the Council of Europe the name and address of each authority responsible for making or receiving requests for extradition or provisional arrest in the absence of a treaty.

b The Secretary General of the Council of Europe shall set up and keep updated a register of authorities so designated by the Parties. Each Party shall ensure that the details held on the register are correct at all times.

Title 3 - General principles relating to mutual assistance

Article 25 - General principles relating to mutual assistance

1 The Parties shall afford one another mutual assistance to the widest extent possible for the purpose of investigations or proceedings concerning criminal offences related to computer systems and data, or for the collection of evidence in electronic form of a criminal offence.

2 Each Party shall also adopt such legislative and other measures as may be necessary to carry out the obligations set forth in Articles 27 through 35.

3 Each Party may, in urgent circumstances, make requests for mutual assistance or communications related thereto by expedited means of communication, including fax or e-mail, to the extent that such means provide appropriate levels of security and authentication (including the use of encryption, where necessary), with formal confirmation to follow, where required by the requested Party. The requested Party shall accept and respond to the request by any such expedited means of communication.

4 Except as otherwise specifically provided in articles in this chapter, mutual assistance shall be subject to the conditions provided for by the law of the requested Party or by applicable mutual assistance treaties, including the grounds on which the requested Party may refuse co-operation. The requested Party shall not exercise the right to refuse mutual assistance in relation to the offences referred to in Articles 2 through 11 solely on the ground that the request concerns an offence which it considers a fiscal offence.

5 Where, in accordance with the provisions of this chapter, the requested Party is permitted to make mutual assistance conditional upon the existence of dual criminality, that condition shall be deemed fulfilled, irrespective of whether its laws place the offence within the same category of offence or denominate the offence by the same terminology as the requesting Party, if the conduct underlying the offence for which assistance is sought is a criminal offence under its laws.

Article 26 - Spontaneous information

1 A Party may, within the limits of its domestic law and without prior request, forward to another Party information obtained within the framework of its own investigations when it considers that the disclosure of such information might assist the receiving Party in initiating or carrying out investigations or proceedings concerning criminal offences established in accordance with this Convention or might lead to a request for co-operation by that Party under this chapter.

2 Prior to providing such information, the providing Party may request that it be kept confidential or only used subject to conditions. If the receiving Party cannot comply with such request, it shall notify the providing Party, which shall then determine whether the information should nevertheless be provided. If the receiving Party accepts the information subject to the conditions, it shall be bound by them.

Title 4 - Procedures pertaining to mutual assistance requests in the absence of applicable international agreements

Article 27 - Procedures pertaining to mutual assistance requests in the absence of applicable international agreements

1 Where there is no mutual assistance treaty or arrangement on the basis of uniform or reciprocal legislation in force between the requesting and requested Parties, the provisions of paragraphs 2 through 9 of this article shall apply. The provisions of this article shall not apply where such treaty, arrangement or legislation exists, unless the Parties concerned agree to apply any or all of the remainder of this article in lieu thereof.

2 a Each Party shall designate a central authority or authorities responsible for sending and answering requests for mutual assistance, the execution of such requests or their transmission to the authorities competent for their execution.

b The central authorities shall communicate directly with each other;

c Each Party shall, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, communicate to the Secretary General of the Council of Europe the names and addresses of the authorities designated in pursuance of this paragraph;

d The Secretary General of the Council of Europe shall set up and keep updated a register of central authorities designated by the Parties. Each Party shall ensure that the details held on the register are correct at all times.

3 Mutual assistance requests under this article shall be executed in accordance with the procedures specified by the requesting Party, except where incompatible with the law of the requested Party.

4 The requested Party may, in addition to the grounds for refusal established in Article 25, paragraph 4, refuse assistance if:

a the request concerns an offence which the requested Party considers a political offence or an offence connected with a political offence, or

b it considers that execution of the request is likely to prejudice its sovereignty, security, ordre public or other essential interests.

5 The requested Party may postpone action on a request if such action would prejudice criminal investigations or proceedings conducted by its authorities.

6 Before refusing or postponing assistance, the requested Party shall, where appropriate after having consulted with the requesting Party, consider whether the request may be granted partially or subject to such conditions as it deems necessary.

7 The requested Party shall promptly inform the requesting Party of the outcome of the execution of a request for assistance. Reasons shall be given for any refusal or postponement of the request. The requested Party shall also inform the requesting Party of any reasons that render impossible the execution of the request or are likely to delay it significantly.

8 The requesting Party may request that the requested Party keep confidential the fact of any request made under this chapter as well as its subject, except to the extent necessary for its execution. If the requested Party cannot comply with the request for confidentiality, it shall promptly inform the requesting Party, which shall then determine whether the request should nevertheless be executed.

9 a In the event of urgency, requests for mutual assistance or communications related thereto may be sent directly by judicial authorities of the requesting Party to such authorities of the requested Party. In any such cases, a copy shall be sent at the same time to the central authority of the requested Party through the central authority of the requesting Party.

b Any request or communication under this paragraph may be made through the International Criminal Police Organisation (Interpol).

c Where a request is made pursuant to sub-paragraph a. of this article and the authority is not competent to deal with the request, it shall refer the request to the competent national authority and inform directly the requesting Party that it has done so.

d Requests or communications made under this paragraph that do not involve coercive action may be directly transmitted by the competent authorities of the requesting Party to the competent authorities of the requested Party.

e Each Party may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, inform the Secretary General of the Council of Europe that, for reasons of efficiency, requests made under this paragraph are to be addressed to its central authority.

Article 28 - Confidentiality and limitation on use

1 When there is no mutual assistance treaty or arrangement on the basis of uniform or reciprocal legislation in force between the requesting and the requested Parties, the provisions of this article shall apply. The provisions of this article shall not apply where such treaty, arrangement or legislation exists, unless the Parties concerned agree to apply any or all of the remainder of this article in lieu thereof.

2 The requested Party may make the supply of information or material in response to a request dependent on the condition that it is:

a kept confidential where the request for mutual legal assistance could not be complied with in the absence of such condition, or

b not used for investigations or proceedings other than those stated in the request.

3 If the requesting Party cannot comply with a condition referred to in paragraph 2, it shall promptly inform the other Party, which shall then determine whether the information should nevertheless be provided. When the requesting Party accepts the condition, it shall be bound by it.

4 Any Party that supplies information or material subject to a condition referred to in paragraph 2 may require the other Party to explain, in relation to that condition, the use made of such information or material.

Section 2 - Specific provisions

Title 1 - Mutual assistance regarding provisional measures

Article 29 - Expedited preservation of stored computer data

1 A Party may request another Party to order or otherwise obtain the expeditious preservation of data stored by means of a computer system, located within the territory of that other Party and in respect of which the requesting Party intends to submit a request for mutual assistance for the search or similar access, seizure or similar securing, or disclosure of the data.

2 A request for preservation made under paragraph 1 shall specify:

a the authority seeking the preservation;

b the offence that is the subject of a criminal investigation or proceedings and a brief summary of the related facts;

c the stored computer data to be preserved and its relationship to the offence;

d any available information identifying the custodian of the stored computer data or the location of the computer system;

e the necessity of the preservation; and

f that the Party intends to submit a request for mutual assistance for the search or similar access, seizure or similar securing, or disclosure of the stored computer data.

3 Upon receiving the request from another Party, the requested Party shall take all appropriate measures to preserve expeditiously the specified data in accordance with its domestic law. For the purposes of responding to a request, dual criminality shall not be required as a condition to providing such preservation.

4 A Party that requires dual criminality as a condition for responding to a request for mutual assistance for the search or similar access, seizure or similar securing, or disclosure of stored data may, in respect of offences other than those established in accordance with Articles 2 through 11 of this Convention, reserve the right to refuse the request for preservation under this article in cases where it has reasons to believe that at the time of disclosure the condition of dual criminality cannot be fulfilled.

5 In addition, a request for preservation may only be refused if:

a the request concerns an offence which the requested Party considers a political offence or an offence connected with a political offence, or

b the requested Party considers that execution of the request is likely to prejudice its sovereignty, security, ordre public or other essential interests.

6 Where the requested Party believes that preservation will not ensure the future availability of the data or will threaten the confidentiality of or otherwise prejudice the requesting Party's investigation, it shall promptly so inform the requesting Party, which shall then determine whether the request should nevertheless be executed.

7 Any preservation effected in response to the request referred to in paragraph 1 shall be for a period not less than sixty days, in order to enable the requesting Party to submit a request for the search or similar access, seizure or similar securing, or disclosure of the data. Following the receipt of such a request, the data shall continue to be preserved pending a decision on that request.

Article 30 - Expedited disclosure of preserved traffic data

1 Where, in the course of the execution of a request made pursuant to Article 29 to preserve traffic data concerning a specific communication, the requested Party discovers that a service provider in another State was involved in the transmission of the communication, the requested Party shall expeditiously disclose to the requesting Party a sufficient amount of traffic data to identify that service provider and the path through which the communication was transmitted.

2 Disclosure of traffic data under paragraph 1 may only be withheld if:

a the request concerns an offence which the requested Party considers a political offence or an offence connected with a political offence; or

b the requested Party considers that execution of the request is likely to prejudice its sovereignty, security, ordre public or other essential interests.

Title 2 - Mutual assistance regarding investigative powers

Article 31 - Mutual assistance regarding accessing of stored computer data

1 A Party may request another Party to search or similarly access, seize or similarly secure, and disclose data stored by means of a computer system located within the territory of the requested Party, including data that has been preserved pursuant to Article 29.

2 The requested Party shall respond to the request through the application of international instruments, arrangements and laws referred to in Article 23, and in accordance with other relevant provisions of this chapter.

3 The request shall be responded to on an expedited basis where:

a there are grounds to believe that relevant data is particularly vulnerable to loss or modification; or

b the instruments, arrangements and laws referred to in paragraph 2 other­wise provide for expedited co-operation.

Article 32 - Trans-border access to stored computer data with consent or where publicly available

A Party may, without the authorisation of another Party:

a access publicly available (open source) stored computer data, regardless of where the data is located geographically; or

b access or receive, through a computer system in its territory, stored computer data located in another Party, if the Party obtains the lawful and voluntary consent of the person who has the lawful authority to disclose the data to the Party through that computer system.

Article 33 - Mutual assistance in the real-time collection of traffic data

1 The Parties shall provide mutual assistance to each other in the real-time collection of traffic data associated with specified communications in their territory transmitted by means of a computer system. Subject to the provisions of paragraph 2, this assistance shall be governed by the conditions and procedures provided for under domestic law.

2 Each Party shall provide such assistance at least with respect to criminal offences for which real-time collection of traffic data would be available in a similar domestic case.

Article 34 - Mutual assistance regarding the interception of content data

The Parties shall provide mutual assistance to each other in the real-time collection or recording of content data of specified communications transmitted by means of a computer system to the extent permitted under their applicable treaties and domestic laws.

Title 3 - 24/7 Network

Article 35 - 24/7 Network

1 Each Party shall designate a point of contact available on a twenty-four hour, seven-day-a-week basis, in order to ensure the provision of immediate assistance for the purpose of investigations or proceedings concerning criminal offences related to computer systems and data, or for the collection of evidence in electronic form of a criminal offence. Such assistance shall include facilitating, or, if permitted by its domestic law and practice, directly carrying out the following measures:

a the provision of technical advice;

b the preservation of data pursuant to Articles 29 and 30;

c the collection of evidence, the provision of legal information, and locating of suspects.

2 a A Party's point of contact shall have the capacity to carry out communications with the point of contact of another Party on an expedited basis.

b If the point of contact designated by a Party is not part of that Party's authority or authorities responsible for international mutual assistance or extradition, the point of contact shall ensure that it is able to co-ordinate with such authority or authorities on an expedited basis.

3 Each Party shall ensure that trained and equipped personnel are available, in order to facilitate the operation of the network.

Chapter IV - Final provisions

Article 36 - Signature and entry into force

1 This Convention shall be open for signature by the member States of the Council of Europe and by non-member States which have participated in its elaboration.

2 This Convention is subject to ratification, acceptance or approval. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.

3 This Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date on which five States, including at least three member States of the Council of Europe, have expressed their consent to be bound by the Convention in accordance with the provisions of paragraphs 1 and 2.

4 In respect of any signatory State which subsequently expresses its consent to be bound by it, the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of the expression of its consent to be bound by the Convention in accordance with the provisions of paragraphs 1 and 2.

Article 37 - Accession to the Convention

1 After the entry into force of this Convention, the Committee of Ministers of the Council of Europe, after consulting with and obtaining the unanimous consent of the Contracting States to the Convention, may invite any State which is not a member of the Council and which has not participated in its elaboration to accede to this Convention. The decision shall be taken by the majority provided for in Article 20.d. of the Statute of the Council of Europe and by the unanimous vote of the representatives of the Contracting States entitled to sit on the Committee of Ministers.

2 In respect of any State acceding to the Convention under paragraph 1 above, the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of deposit of the instrument of accession with the Secretary General of the Council of Europe.

Article 38 - Territorial application

1 Any State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, specify the territory or territories to which this Convention shall apply.

2 Any State may, at any later date, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, extend the application of this Convention to any other territory specified in the declaration. In respect of such territory the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of the declaration by the Secretary General.

3 Any declaration made under the two preceding paragraphs may, in respect of any territory specified in such declaration, be withdrawn by a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe. The withdrawal shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such notification by the Secretary General.

Article 39 - Effects of the Convention

1 The purpose of the present Convention is to supplement applicable multilateral or bilateral treaties or arrangements as between the Parties, including the provisions of:

- the European Convention on Extradition, opened for signature in Paris, on 13 December 1957 (ETS No. 24);

- the European Convention on Mutual Assistance in Criminal Matters, opened for signature in Strasbourg, on 20 April 1959 (ETS No. 30);

- the Additional Protocol to the European Convention on Mutual Assistance in Criminal Matters, opened for signature in Strasbourg, on 17 March 1978 (ETS No. 99).

2 If two or more Parties have already concluded an agreement or treaty on the matters dealt with in this Convention or have otherwise established their relations on such matters, or should they in future do so, they shall also be entitled to apply that agreement or treaty or to regulate those relations accordingly. However, where Parties establish their relations in respect of the matters dealt with in the present Convention other than as regulated therein, they shall do so in a manner that is not inconsistent with the Convention's objectives and principles.

3 Nothing in this Convention shall affect other rights, restrictions, obligations and responsibilities of a Party.

Article 40 - Declarations

By a written notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe, any State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, declare that it avails itself of the possibility of requiring additional elements as provided for under Articles 2, 3, 6 paragraph 1.b, 7, 9 paragraph 3, and 27, paragraph 9.e.

Article 41 - Federal clause

1 A federal State may reserve the right to assume obligations under Chapter II of this Convention consistent with its fundamental principles governing the relationship between its central government and constituent States or other similar territorial entities provided that it is still able to co-operate under Chapter III.

2 When making a reservation under paragraph 1, a federal State may not apply the terms of such reservation to exclude or substantially diminish its obligations to provide for measures set forth in Chapter II. Overall, it shall provide for a broad and effective law enforcement capability with respect to those measures.

3 With regard to the provisions of this Convention, the application of which comes under the jurisdiction of constituent States or other similar territorial entities, that are not obliged by the constitutional system of the federation to take legislative measures, the federal government shall inform the competent authorities of such States of the said provisions with its favourable opinion, encouraging them to take appropriate action to give them effect.

Article 42 - Reservations

By a written notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe, any State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, declare that it avails itself of the reservation(s) provided for in Article 4, paragraph 2, Article 6, paragraph 3, Article 9, paragraph 4, Article 10, paragraph 3, Article 11, paragraph 3, Article 14, paragraph 3, Article 22, paragraph 2, Article 29, paragraph 4, and Article 41, paragraph 1. No other reservation may be made.

Article 43 - Status and withdrawal of reservations

1 A Party that has made a reservation in accordance with Article 42 may wholly or partially withdraw it by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe. Such withdrawal shall take effect on the date of receipt of such notification by the Secretary General. If the notification states that the withdrawal of a reservation is to take effect on a date specified therein, and such date is later than the date on which the notification is received by the Secretary General, the withdrawal shall take effect on such a later date.

2 A Party that has made a reservation as referred to in Article 42 shall withdraw such reservation, in whole or in part, as soon as circumstances so permit.

3 The Secretary General of the Council of Europe may periodically enquire with Parties that have made one or more reservations as referred to in Article 42 as to the prospects for withdrawing such reservation(s).

Article 44 - Amendments

1 Amendments to this Convention may be proposed by any Party, and shall be communicated by the Secretary General of the Council of Europe to the member States of the Council of Europe, to the non-member States which have participated in the elaboration of this Convention as well as to any State which has acceded to, or has been invited to accede to, this Convention in accordance with the provisions of Article 37.

2 Any amendment proposed by a Party shall be communicated to the European Committee on Crime Problems (CDPC), which shall submit to the Committee of Ministers its opinion on that proposed amendment.

3 The Committee of Ministers shall consider the proposed amendment and the opinion submitted by the CDPC and, following consultation with the non-member States Parties to this Convention, may adopt the amendment.

4 The text of any amendment adopted by the Committee of Ministers in accordance with paragraph 3 of this article shall be forwarded to the Parties for acceptance.

5 Any amendment adopted in accordance with paragraph 3 of this article shall come into force on the thirtieth day after all Parties have informed the Secretary General of their acceptance thereof.

Article 45 - Settlement of disputes

1 The European Committee on Crime Problems (CDPC) shall be kept informed regarding the interpretation and application of this Convention.

2 In case of a dispute between Parties as to the interpretation or application of this Convention, they shall seek a settlement of the dispute through negotiation or any other peaceful means of their choice, including submission of the dispute to the CDPC, to an arbitral tribunal whose decisions shall be binding upon the Parties, or to the International Court of Justice, as agreed upon by the Parties concerned.

Article 46 - Consultations of the Parties

1 The Parties shall, as appropriate, consult periodically with a view to facilitating:

a the effective use and implementation of this Convention, including the identification of any problems thereof, as well as the effects of any declaration or reservation made under this Convention;

b the exchange of information on significant legal, policy or technological developments pertaining to cybercrime and the collection of evidence in electronic form;

c consideration of possible supplementation or amendment of the Convention.

2 The European Committee on Crime Problems (CDPC) shall be kept periodically informed regarding the result of consultations referred to in paragraph 1.

3 The CDPC shall, as appropriate, facilitate the consultations referred to in paragraph 1 and take the measures necessary to assist the Parties in their efforts to supplement or amend the Convention. At the latest three years after the present Convention enters into force, the European Committee on Crime Problems (CDPC) shall, in co-operation with the Parties, conduct a review of all of the Convention's provisions and, if necessary, recommend any appropriate amendments.

4 Except where assumed by the Council of Europe, expenses incurred in carrying out the provisions of paragraph 1 shall be borne by the Parties in the manner to be determined by them.

5 The Parties shall be assisted by the Secretariat of the Council of Europe in carrying out their functions pursuant to this article.

Article 47 - Denunciation

1 Any Party may, at any time, denounce this Convention by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.

2 Such denunciation shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of the notification by the Secretary General.

Article 48 - Notification

The Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council of Europe, the non-member States which have participated in the elaboration of this Convention as well as any State which has acceded to, or has been invited to accede to, this Convention of:

a any signature;

b the deposit of any instrument of ratification, acceptance, approval or accession;

c any date of entry into force of this Convention in accordance with Articles 36 and 37;

d any declaration made under Article 40 or reservation made in accordance with Article 42;

e any other act, notification or communication relating to this Convention.

In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Convention.

Done at Budapest, this 23rd day of November 2001, in English and in French, both texts being equally authentic, in a single copy which shall be deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe shall transmit certified copies to each member State of the Council of Europe, to the non-member States which have participated in the elaboration of this Convention, and to any State invited to accede to it.

ADDITIONAL PROTOCOL TO THE CONVENTION ON CYBERCRIME, CONCERNING THE CRIMINALISATION OF ACTS OF A RACIST AND XENOPHOBIC NATURE COMMITTED THROUGH COMPUTER SYSTEMS
Strasbourg, 28.I.2003

The member States of the Council of Europe and the other States Parties to the Convention on Cybercrime, opened for signature in Budapest on 23 November 2001, signatory hereto;

Considering that the aim of the Council of Europe is to achieve a greater unity between its members;

Recalling that all human beings are born free and equal in dignity and rights;

Stressing the need to secure a full and effective implementation of all human rights without any discrimination or distinction, as enshrined in European and other international instruments;

Convinced that acts of a racist and xenophobic nature constitute a violation of human rights and a threat to the rule of law and democratic stability;

Considering that national and international law need to provide adequate legal responses to propaganda of a racist and xenophobic nature committed through computer systems;

Aware of the fact that propaganda to such acts is often subject to criminalisation in national legislation;

Having regard to the Convention on Cybercrime, which provides for modern and flexible means of international co-operation and convinced of the need to harmonise substantive law provisions concerning the fight against racist and xenophobic propaganda;

Aware that computer systems offer an unprecedented means of facilitating freedom of expression and communication around the globe;

Recognising that freedom of expression constitutes one of the essential foundations of a democratic society, and is one of the basic conditions for its progress and for the development of every human being;

Concerned, however, by the risk of misuse or abuse of such computer systems to disseminate racist and xenophobic propaganda;

Mindful of the need to ensure a proper balance between freedom of expression and an effective fight against acts of a racist and xenophobic nature;

Recognising that this Protocol is not intended to affect established principles relating to freedom of expression in national legal systems;

Taking into account the relevant international legal instruments in this field, and in particular the Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms and its Protocol No. 12 concerning the general prohibition of discrimination, the existing Council of Europe conventions on co-operation in the penal field, in particular the Convention on Cybercrime, the United Nations International Convention on the Elimination of All Forms of Racial Discrimination of 21 December 1965, the European Union Joint Action of 15 July 1996 adopted by the Council on the basis of Article K.3 of the Treaty on European Union, concerning action to combat racism and xenophobia;

Welcoming the recent developments which further advance international understanding and co-operation in combating cybercrime and racism and xenophobia;

Having regard to the Action Plan adopted by the Heads of State and Government of the Council of Europe on the occasion of their Second Summit (Strasbourg, 10-11 October 1997) to seek common responses to the developments of the new technologies based on the standards and values of the Council of Europe;

Have agreed as follows:

Chapter I - Common provisions

Article 1 - Purpose

The purpose of this Protocol is to supplement, as between the Parties to the Protocol, the provisions of the Convention on Cybercrime, opened for signature in Budapest on 23 November 2001 (hereinafter referred to as "the Convention"), as regards the criminalisation of acts of a racist and xenophobic nature committed through computer systems.

Article 2 - Definition

1 For the purposes of this Protocol:

"racist and xenophobic material" means any written material, any image or any other representation of ideas or theories, which advocates, promotes or incites hatred, discrimination or violence, against any individual or group of individuals, based on race, colour, descent or national or ethnic origin, as well as religion if used as a pretext for any of these factors.

2 The terms and expressions used in this Protocol shall be interpreted in the same manner as they are interpreted under the Convention.

Chapter II - Measures to be taken at national level

Article 3 - Dissemination of racist and xenophobic material through computer systems

1 Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences under its domestic law, when committed intentionally and without right, the following conduct:

distributing, or otherwise making available, racist and xenophobic material to the public through a computer system.

2 A Party may reserve the right not to attach criminal liability to conduct as defined by paragraph 1 of this article, where the material, as defined in Article 2, paragraph 1, advocates, promotes or incites discrimination that is not associated with hatred or violence, provided that other effective remedies are available.

3 Notwithstanding paragraph 2 of this article, a Party may reserve the right not to apply paragraph 1 to those cases of discrimination for which, due to established principles in its national legal system concerning freedom of expression, it cannot provide for effective remedies as referred to in the said paragraph 2.

Article 4 - Racist and xenophobic motivated threat

Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences under its domestic law, when committed intentionally and without right, the following conduct:

threatening, through a computer system, with the commission of a serious criminal offence as defined under its domestic law, (i) persons for the reason that they belong to a group, distinguished by race, colour, descent or national or ethnic origin, as well as religion, if used as a pretext for any of these factors, or (ii) a group of persons which is distinguished by any of these characteristics.

Article 5 - Racist and xenophobic motivated insult

1 Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences under its domestic law, when committed intentionally and without right, the following conduct:

insulting publicly, through a computer system, (i) persons for the reason that they belong to a group distinguished by race, colour, descent or national or ethnic origin, as well as religion, if used as a pretext for any of these factors; or (ii) a group of persons which is distinguished by any of these characteristics.

2 A Party may either:

a require that the offence referred to in paragraph 1 of this article has the effect that the person or group of persons referred to in paragraph 1 is exposed to hatred, contempt or ridicule; or

b reserve the right not to apply, in whole or in part, paragraph 1 of this article.

Article 6 - Denial, gross minimisation, approval or justification of genocide or crimes against humanity

1 Each Party shall adopt such legislative measures as may be necessary to establish the following conduct as criminal offences under its domestic law, when committed intentionally and with­out right:

distributing or otherwise making available, through a computer system to the public, material which denies, grossly minimises, approves or justifies acts constituting genocide or crimes against humanity, as defined by international law and recognised as such by final and binding decisions of the International Military Tribunal, established by the London Agreement of 8 August 1945, or of any other international court established by relevant international instruments and whose jurisdiction is recognised by that Party.

2 A Party may either

a require that the denial or the gross minimisation referred to in paragraph 1 of this article is committed with the intent to incite hatred, discrimination or violence against any individual or group of individuals, based on race, colour, descent or national or ethnic origin, as well as religion if used as a pretext for any of these factors, or otherwise

b reserve the right not to apply, in whole or in part, paragraph 1 of this article.

Article 7 - Aiding and abetting

Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences under its domestic law, when committed intentionally and without right, aiding or abetting the commission of any of the offences established in accordance with this Protocol, with intent that such offence be committed.

Chapter III — Relations between the Convention and this Protocol

Article 8 - Relations between the Convention and this Protocol

1 Articles 1, 12, 13, 22, 41, 44, 45 and 46 of the Convention shall apply, mutatis mutandis, to this Protocol.

2 The Parties shall extend the scope of application of the measures defined in Articles 14 to 21 and Articles 23 to 35 of the Convention, to Articles 2 to 7 of this Protocol.

Chapter IV - Final provisions

Article 9 - Expression of consent to be bound

1 This Protocol shall be open for signature by the States which have signed the Convention, which may express their consent to be bound by either:

a signature without reservation as to ratification, acceptance or approval; or

b signature subject to ratification, acceptance or approval, followed by ratification, acceptance or approval.

2 A State may not sign this Protocol without reservation as to ratification, acceptance or approval, or deposit an instrument of ratification, acceptance or approval, unless it has already deposited or simultaneously deposits an instrument of ratification, acceptance or approval of the Convention.

3 The instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.

Article 10 - Entry into force

1 This Protocol shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date on which five States have expressed their consent to be bound by the Protocol, in accordance with the provisions of Article 9.

2 In respect of any State which subsequently expresses its consent to be bound by it, the Protocol shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of its signature without reservation as to ratification, acceptance or approval or deposit of its instrument of ratification, acceptance or approval.

Article 11 - Accession

1 After the entry into force of this Protocol, any State which has acceded to the Convention may also accede to the Protocol.

2 Accession shall be effected by the deposit with the Secretary General of the Council of Europe of an instrument of accession which shall take effect on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of its deposit.

Article 12 - Reservations and declarations

1 Reservations and declarations made by a Party to a provision of the Convention shall be applicable also to this Protocol, unless that Party declares otherwise at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

2 By a written notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe, any Party may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, declare that it avails itself of the reservation(s) provided for in Articles 3, 5 and 6 of this Protocol. At the same time, a Party may avail itself, with respect to the provisions of this Protocol, of the reservation(s) provided for in Article 22, paragraph 2, and Article 41, paragraph 1, of the Convention, irrespective of the implementation made by that Party under the Convention. No other reservations may be made.

3 By a written notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe, any State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, declare that it avails itself of the possibility of requiring additional elements as provided for in Article 5, paragraph 2.a, and Article 6, paragraph 2.a, of this Protocol.

Article 13 - Status and withdrawal of reservations

1 A Party that has made a reservation in accordance with Article 12 above shall withdraw such reservation, in whole or in part, as soon as circumstances so permit. Such withdrawal shall take effect on the date of receipt of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe. If the notification states that the withdrawal of a reservation is to take effect on a date specified therein, and such date is later than the date on which the notification is received by the Secretary General, the withdrawal shall take effect on such a later date.

2 The Secretary General of the Council of Europe may periodically enquire with Parties that have made one or more reser­vations in accordance with Article 12 as to the prospects for withdrawing such reservation(s).

Article 14 - Territorial application

1 Any Party may at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, specify the territory or territories to which this Protocol shall apply.

2 Any Party may, at any later date, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, extend the application of this Protocol to any other territory specified in the declaration. In respect of such territory, the Protocol shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of the declaration by the Secretary General.

3 Any declaration made under the two preceding paragraphs may, in respect of any territory specified in such declaration, be withdrawn by a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe. The withdrawal shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such notification by the Secretary General.

Article 15 - Denunciation

1 Any Party may, at any time, denounce this Protocol by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.

2 Such denunciation shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of the notification by the Secretary General.

Article 16 - Notification

The Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council of Europe, the non-member States which have participated in the elaboration of this Protocol as well as any State which has acceded to, or has been invited to accede to, this Protocol of:

a any signature;

b the deposit of any instrument of ratification, acceptance, approval or accession;

c any date of entry into force of this Protocol in accordance with its Articles 9, 10 and 11;

d any other act, notification or communication relating to this Protocol.

In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Protocol.

Done at Strasbourg, this 28 January 2003, in English and in French, both texts being equally authentic, in a single copy which shall be deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe shall transmit certified copies to each member State of the Council of Europe, to the non-member States which have participated in the elaboration of this Protocol, and to any State invited to accede to it.

KONVENCIJA PAR KIBERNOZIEGUMIEM
Budapešta, 23.XI.2001

Preambula

Eiropas Padomes dalībvalstis un pārējās valstis, kas šeit ir parakstījušās,

Uzskatot, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm;

Atzīstot, ka ir būtiski veicināt sadarbību ar citām šīs Konvencijas valstīm;

Pārliecībā par nepieciešamību īstenot, kā prioritāti, kopīgu politiku krimināltiesiskajā jomā ar mērķi aizsargāt sabiedrību pret kibernoziegumiem, inter alia, pieņemot atbilstošus normatīvos aktus un veicinot starptautisko sadarbību;

Apzinoties būtiskās pārmaiņas, ko radījusi digitalizācija, datortīklu saplūšana un arvien pieaugošā globalizācija;

Rūpējoties par risku, ka datortīklus un elektronisko informāciju var izmantot arī noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai, un, ka pierādījumus, kas saistīti ar šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, var uzglabāt un nodot izmantojot šos tīklus;

Atzīstot nepieciešamību sadarbībai starp Valstīm un privātajiem uzņēmējiem cīnoties pret kibernoziegumiem un nepieciešamību aizsargāt informācijas tehnoloģiju lietošanas un attīstības likumīgās intereses;

Uzskatot, ka efektīva cīņa pret kibernoziegumiem prasa pieaugošu, ātru un labi funkcionējošu starptautisko sadarbību krimināllietās;

Pārliecībā, ka pašreizējā Konvencija ir nepieciešama, lai atturētu no darbībām, kas vērstas pret datorsistēmu, tīklu un datu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību, kā arī šādu sistēmu, tīklu un datu ļaunprātīgu izmantošanu, paredzot kriminālatbildību par šādu darbību, kā noteikts Konvencijā, un pieņemtu mērus, kas būtu pietiekoši, lai efektīvi cīnītos pret šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, veicinot to atklāšanu, izmeklēšanu un apsūdzības celšanu gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī un nodrošinot vienošanās ātrai un drošai starptautiskai sadarbībai;

Labi apzinoties vajadzību nodrošināt pareizu līdzsvaru starp likuma piemērošanas interesēm un cilvēka pamattiesību ievērošanu, kas noteiktas 1950. gada Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, 1966. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām un citos piemērojamos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos, kas vēlreiz apliecina ikviena tiesības brīvi paust savu viedokli, kā arī tiesības uz vārda brīvību, tai skaitā tiesības pieprasīt, saņemt un sniegt visa veida informāciju un paust idejas, neskatoties uz ierobežojumiem, un tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību;

Apzinoties arī tiesības uz personu datu aizsardzību, kas piešķirtas, piemēram, ar 1981. gada Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību pret personisko datu automātisku apstrādāšanu;

Ņemot vērā 1989. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām un 1999. gada Starptautiskās darba organizācijas Konvenciju par bērnu darba sliktākajām formām;

Ņemot vērā esošās Eiropas Padomes konvencijas par sadarbību krimināltiesību jomā, kā arī līdzīgus līgumus starp Eiropas Padomes dalībvalstīm un citām valstīm, un uzsverot, ka pašreizējā Konvencija ir paredzēta, lai papildinātu šīs konvencijas un efektīvāk veiktu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar datorsistēmām un datiem, kriminālizmeklēšanu un tiesvedību un nodrošinātu pierādījumu vākšanu elektroniskā formā par noziedzīgiem nodarījumiem;

Apsveicot neseno attīstību veicinot starptautisko sapratni un sadarbību cīņā pret kibernoziegumiem, tai skaitā pasākumus, ko veikusi Apvienoto Nāciju Organizācija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Eiropas Savienība un G8;

Atgādinot par Ministru komitejas Rekomendāciju Nr. R (85) 10 attiecībā uz Eiropas Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās saistībā ar vēstuļu pārtveršanu un telefonsarunu noklausīšanās praktisko pielietošanu, Rekomendāciju Nr. R (88) 2 par autortiesību un blakustiesību pirātismu, Rekomendāciju Nr. R (87) 15, kas reglamentē personas datu izmantošanu policijas sektorā, Rekomendāciju Nr. R (95) 4 par personas datu aizsardzību telekomunikāciju pakalpojumu jomā, īpaši atsaucoties uz telefona pakalpojumiem, kā arī Rekomendāciju Nr. R (89) 9 par ar datoru saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, paredzot vadlīnijas nacionālajos normatīvajos aktos attiecībā uz noteiktu datornoziegumu definīcijām, un Rekomendāciju Nr. R (95) 13 atteicībā uz kriminālprocesuālo normatīvo aktu problēmām saistībā ar informācijas tehnoloģiju;

Ņemot vērā Rezolūciju Nr. 1, ko savā 21. konferencē (Prāgā, 1997. gada 10. un 11.jūnijā) pieņēma Eiropas tieslietu ministri, un kas rekomendēja Ministru komitejai atbalstīt Eiropas komitejas noziedzības jautājumos (CDPC) darbu saistībā ar kibernoziegumiem, lai savstarpēji tuvinātu nacionālos normatīvos aktus krimināltiesību jomā un nodrošinātu efektīvu izmeklēšanas līdzekļu pielietošanu saistībā ar šādiem nodarījumiem, kā arī Rezolūciju Nr. 3, kas tika pieņemta Eiropas tieslietu ministru 23. konferencē (Londonā, 2000. gada 8. un 9.jūnijā), iedrošinot sarunu puses rīkoties pēc iespējas cenšoties atrast piemērotākus risinājumus, lai nodrošinātu iespējami lielāku valstu skaitu, kas kļūtu par Konvencijas pusēm, un atzītu nepieciešamību pēc ātras un efektīvas starptautiskās sadarbības sistēmas, ņemot vērā īpašas prasības cīņā pret kibernoziegumiem;

Ņemot vērā arī Rīcības plānu, ko pieņēmuši Eiropas Padomes valstu un valdību vadītāji savā otrajā samitā (Strasbūrā, 1997. gada 10. un 11. oktobrī), lai rastu kopīgus risinājumus jaunu informācijas tehnoloģiju attīstībai, balstoties uz Eiropas Padomes standartiem un vērtībām;

Ir vienojušās par sekojošo:

1. nodaļa - Terminu lietošana

1. pants - Definīcijas

Šajā Konvencijā:

a "datorsistēma" nozīmē jebkuru ierīci vai savstarpēji savienotu vai saistītu ierīču grupu, no kuras viena vai vairākas ierīces saskaņā ar programmu veic automātisku datu apstrādi;

b "dati" nozīmē jebkurus faktus, informāciju vai koncepciju, kas paredzēti apstrādāšanai datorsistēmā piemērotā formā, tai skaitā programmu, kas piemērota, lai liktu datorsistēmai veikt šādu funkciju;

c "pakalpojuma sniedzējs" nozīmē:

i jebkuru juridisku vai fizisku personu, kas nodrošina savu pakalpojumu lietotājiem iespēju sazināties ar datorsistēmas palīdzību un

ii jebkuru citu personu, kas pārstrādā vai uzkrāj datus šādu komunikācijas pakalpojumu vai šādu pakalpojumu izmantotāju vārdā.

d "datu plūsma" nozīmē jebkurus uz komunikāciju attiecināmus datus, kas radīti ar datorsistēmas palīdzību, kas veido daļu no komunikācijas ķēdes, norādot komunikācijas izcelsmi, saņēmēju, virzienu, laiku, datumu, apjomu, ilgumu vai pakalpojuma veidu.

2. nodaļa - Pasākumi, kas jāveic nacionālajā līmenī

1. apakšnodaļa - Patstāvīgas krimināltiesību normas

1. Noziedzīgi nodarījumi pret datu un datorsistēmu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību

2. pants - Patvaļīga piekļūšana

Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu neatļautu piekļūšanu visai datorsistēmai vai daļai no tās. Puse var pieprasīt atzīt par noziedzīgu nodarījumu arī tādu, kas izdarīts laužot drošības pasākumus ar nodomu iegūt datus vai ar citu negodīgu nodomu vai saistībā ar datorsistēmu, kas ir saistīta ar citu datorsistēmu.

3. pants - Patvaļīga pārtveršana

Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu neatļautu datu pārtveršanu, kas izdarīta ar tehnisku līdzekļu palīdzību, pārtverot publiski nepieejamu datu pārraidi uz, no vai datorsistēmā, ieskaitot elektromagnētisku datu iegūšanu no datorsistēmas, kurā atrodas šādi dati. Puse var pieprasīt, ka par noziedzīgu nodarījumu tas tiek uzskatīts tad, ja izdarīts ar negodīgu nodomu vai saistībā ar datorsistēmu, kas saistīta ar citu datorsistēmu.

4. pants - Datu traucēšana

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu neatļautu datu bojāšanu, dzēšanu, pasliktināšanu, izmainīšanu vai aizklāšanu.

2. Puse var izdarīt atrunu nosakot, ka 1. pantā aprakstītajām darbībām ir jānoved pie nopietna kaitējuma.

5. pants - Sistēmas traucēšana

Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu neatļautu nopietnu datorsistēmas funkcionēšanas traucēšanu ievadot, pārnesot, bojājot, izdzēšot, pasliktinot, izmainot vai aizklājot datus.

6. pants - Ierīces ļaunprātīga izmantošana

1 Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu nostiprinātu ar nodomu izdarītu un neatļautu:

a ražošanu, pārdošanu, piegādi lietošanai, importēšanu, izplatīšanu vai kā citādi padarot izmantojamas:

i ierīces, ieskaitot datorprogrammu, kas izveidotas vai adaptētas ar nodomu veikt jebkuru no noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti saskaņā ar iepriekšminēto 2. - 5. pantā;

ii datora paroles, pieejas kodus vai līdzīgus datus, kas ļauj piekļūt visai vai daļai datorsistēmas

ar nodomu tos izmantot, lai veiktu jebkuru no noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti 2. - 5. pantā, un

b tādas ierīces turēšanu, kas minēta iepriekš a i vai ii apakšpunktā, ar nodomu veikt jebkuru no noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti 2. - 5. pantā. Puse normatīvajos aktos var noteikt, ka ir jābūt vairākām šādām lietām turējumā, lai iestātos kriminālatbildība.

2. Šo pantu nedrīkst tulkot kā kriminālatbildību nosakošu, ja ražošana, pārdošana, piegāde lietošanai, imports, izplatīšana vai citādi padarot izmantojamu vai atrašanās īpašumā atsaucoties uz šī panta 1. daļu nav veikta ar nodomu izdarīt noziedzīgu nodarījumu, kas noteikts saskaņā ar šīs Konvencijas 2. -5. pantu, tāda kā datorsistēmas autorizēta testēšana vai aizsardzība.

3. Katra Puse var izdarīt atrunu nepiemērot šī panta 1. daļu, nodrošinot, ka šī atruna neattiecas uz pārdošanu, izplatīšanu vai citādi padarot izmantojamu informāciju, kas minēta šī panta 1. a ii apakšpunktā.

2. Ar datoru saistītie noziedzīgie
nodarījumi

7. pants - Ar datoru saistīta viltošana

Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu un neatļautu datu ievadīšanu, izmainīšanu, dzēšanu vai aizklāšanu, kā rezultātā radīti neautentiski dati ar nodomu, lai tie tiktu uzskatīti par likumīgiem vai ar tiem darbotos kā ar autentiskiem, neatkarīgi no tā, vai dati ir vai nav tieši lasāmi un saprotami. Puse var noteikt, ka, lai iestātos kriminālatbildība, ir jābūt nodomam izkrāpt vai līdzīgam negodīgam nodomam.

8. pants - Ar datoru saistīta krāpšana

Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu un neatļautu, kā rezultātā radušies zaudējumi citas personas īpašumam:

a jebkuru datu ievadīšanu, izmainīšanu, dzēšanu vai aizklāšanu;

b jebkuru traucēšanu datorsistēmas funkcionēšanā ,

ar krāpniecisku vai negodīgu nodomu bez atļaujas iegūt ekonomisku labumu sev vai citai personai.

3. Ar saturu saistītie noziedzīgie nodarījumi

9. pants - Ar bērnu pornogrāfiju saistītie noziedzīgie nodarījumi

1 Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītas un neatļautas sekojošas darbības:

a bērnu pornogrāfijas radīšanu ar nodomu izplatīt to izmantojot datorsistēmu;

b bērnu pornogrāfijas piedāvāšanu vai tās pieejamības nodrošināšanu izmantojot datorsistēmu;

c bērnu pornogrāfijas izplatīšanu vai pārraidīšanu izmantojot datorsistēmu;

d bērnu pornogrāfijas iegūšanu sev vai citai personai izmantojot datorsistēmu;

e bērnu pornogrāfijas turēšanu datorsistēmā vai citos datu nesējos.

2. Ar "bērnu pornogrāfiju" 1. daļā saprot pornogrāfisku materiālu, kas vizuāli attēlo:

a nepilngadīgo, kas iesaistīts seksuālā darbībā;

b šķietami nepilngadīgu personu, kas iesaistīta seksuālā darbībā;

c reālus attēlus, kuros attēloti nepilngadīgie, kas iesaistīti seksuālās darbībās.

3. Iepriekšminētā 2. daļas izpratnē "nepilngadīgais" ir visas personas, kas ir jaunākas par 18 gadiem. Tomēr Puse var noteikt zemāku vecuma robežu, kas nedrīkst būt mazāk par 16 gadiem.

4. Katra Puse var izdarīt atrunu nepiemērot pilnībā vai daļēji 1. daļas d un e punktus un 2. daļas b un c punktus.

4. Ar autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu saistītie noziedzīgie nodarījumi

10. pants - Ar autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu saistītie noziedzīgie nodarījumi

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos noteiktu ar autortiesību pārkāpšanu saistītos noziedzīgos nodarījumus, kas definēti ar Puses likumu, pildot saistības, kuras Puse uzņēmusies pievienojoties 1971. gada 24. jūlija Parīzes Aktam par grozījumiem Bernes konvencijā par literāro un mākslas darbu aizsardzību, Vienošanās par ar intelektuālā īpašuma tiesību pārdošanu saistītajiem aspektiem un Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Autortiesību līgumam, izņemot jebkādas morālās tiesības, ko piešķir minētās konvencijas, ja šādas darbības izdarītas apzināti, komerciālos apjomos un ar datorsistēmas palīdzību.

2. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos noteiktu ar autortiesību pārkāpšanu saistītos noziedzīgos nodarījumus, kas definēti ar Puses likumu, pildot saistības, kuras Puse uzņēmusies pievienojoties Starptautiskajai konvencijai par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (Romas konvencija), Vienošanās par ar intelektuālā īpašuma tiesību pārdošanu saistītajiem aspektiem un Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Izpildījumu un fonogrammu līgumam, izņemot jebkādas morālās tiesības, ko piešķir minētās konvencijas, ja šādas darbības izdarītas apzināti, komerciālos apjomos un ar datorsistēmas palīdzību.

3. Puse var izdarīt atrunu nepiemērot kriminālatbildību saskaņā ar šī panta 1. un 2.daļu pie noteiktiem apstākļiem, nodrošinot citu efektīvu līdzekļu pieejamību un ja šāda atruna nemazina Puses starptautiskās saistības, kas noteiktas šī panta 1. un 2. daļā minētajos starptautiskajos dokumentos.

5. Papildus atbildība un sankcijas

11. pants - Mēģinājums un līdzdalība vai kūdīšana

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu līdzdalību vai kūdīšanu uz noziedzīgu nodarījumu, kas noteikti saskaņā ar šīs Konvencijas 2. - 10. pantu, izdarīšanu ar nodomu, ka šāds noziedzīgs nodarījums tiks veikts.

2. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu mēģinājumu izdarīt jebkuru no noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti saskaņā ar šīs Konvencijas 3. - 5., 7., 8. pantu un 9.1.a un c punktu.

3. Katra Puse var izdarīt atrunu nepiemērot pilnībā vai daļēji šī panta 2. daļu.

12. pants - Juridisko personu atbildība

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskās personas var saukt pie atbildības par noziedzīgu nodarījumu, kas noteikts saskaņā ar šo Konvenciju, ko to labā izdarījusi jebkura fiziska persona, darbojoties individuāli vai kā juridiskās personas institūcijas pārstāvis, kam tajā ir vadošs amats, pamatojoties uz:

a juridiskās personas pārstāvniecības pilnvarām;

b pilnvaru pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā;

c pilnvaru realizēt juridiskās personas kontroli.

2. Papildus šī panta 1. daļā minētajiem gadījumiem katrai Pusei veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskā persona var tikt saukta pie atbildības, ja fiziskai personai, kas minēta 1. daļā, uzraudzības vai kontroles trūkuma dēļ bijis iespējams izdarīt noziedzīgu nodarījumu, kas noteikts saskaņā ar šo Konvenciju, tās juridiskās personas labā, kuras pilnvarojumā fiziskā persona rīkojusies.

3. Ievērojot attiecīgās Puses tiesību principus, juridisko personu var saukt pie kriminālatbildības, civiltiesiskās atbildības vai administratīvās atbildības.

4. Šāda atbildība nedrīkst kavēt to fizisko personu saukšanu pie kriminālatbildības, kas izdarījušas noziedzīgo nodarījumu.

13. pants - Sankcijas un pasākumi

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka noziedzīgi nodarījumi, kas noteikti saskaņā ar 2.-11.pantu, tiktu sodīti ar efektīvām, proporcionālām un preventīvām sankcijām, tai skaitā ar brīvības atņemšanu.

2. Katra Puse nodrošina, ka juridiskās personas, kas tiek sauktas pie atbildības saskaņā ar 12. pantu, tiek pakļautas efektīvām, proporcionālām un preventīvām kriminālām vai nekrimināla rakstura sankcijām vai pasākumiem, tai skaitā naudas sodiem.

2. apakšnodaļa - Procesuālais normatīvais akts

1. Vispārīgie noteikumi

14. pants - Procesuālo nosacījumu apjoms

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai noteiktu šajā nodaļā paredzētās pilnvaras un kārtību, kādā tiek veikta specifiska kriminālizmeklēšana vai tiesvedība.

2. Izņemot gadījumus, kas paredzēti 21.pantā, katra Puse piemēro tās pilnvaras un kārtību, kas minētas šī panta 1.daļā:

a noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti saskaņā ar šīs Konvencijas 2.-11. pantu;

b citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti ar datorsistēmas palīdzību; un

c noziedzīgu nodarījumu pierādījumu vākšanai elektroniskā formā.

3. a Katra Puse var izdarīt atrunu piemērot 20. pantā noteiktos pasākumus tikai noziedzīgiem nodarījumiem vai noziedzīgu nodarījumu kategorijām, kas noteiktas atrunā, paredzot, ka šādu noziedzīgu nodarījumu vai to kategoriju loks nav ierobežots vairāk kā noziedzīgu nodarījumu loks, kam tiek piemēroti pasākumi, kas minēti 21. pantā. Katrai Pusei jāapsver šādu atrunu ierobežošana, lai nodrošinātu visplašāko pasākuma, kas minēts 21. pantā, piemērošanu.

b Ja Puse, pamatojoties uz ierobežojumiem tās normatīvajos aktos, kas ir spēkā šīs Konvencijas pieņemšanas laikā, nevar piemērot pasākumus, kas minēti 20. un 21. pantā, komunikācijai, kas tiek pārraidīta pakalpojumu sniedzēja datorsistēmā, kura sistēma:

i darbojas noslēgtas lietotāju grupas labā un

ii neizmanto publiskos komunikāciju tīklus un nav saistīta ar citu ne publisku, ne privātu datorsistēmu,

šī Puse var izdarīt atrunu nepiemērot šos pasākumus šādām komunikācijām. Katra Puse apsver šādas atrunas ierobežošana, lai nodrošinātu visplašāko pasākumu, kas minēti 20. un 21. pantā, piemērošanu.

15. pants - Noteikumi un garantijas

1. Katra Puse nodrošina, ka pilnvaru un kārtības, kas paredzētas iepriekš šajā nodaļā, ieviešana, īstenošana un piemērošana tiktu pakļauta nosacījumiem un garantijām, kas paredzētas tās nacionālajos normatīvajos aktos, kuriem jāparedz adekvāta cilvēktiesību un brīvību aizsardzība, tai skaitā tiesību, kas rodas no saistībām, ko valsts uzņēmusies ar 1950. gada Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, 1966. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām un citiem piemērojamiem starptautiskiem cilvēktiesību dokumentiem, un kuros jāiekļauj proporcionalitātes princips.

2. Šādos noteikumos un garantijās, cik piemēroti no iesaistīto pilnvaru vai kārtības viedokļa, inter alia, jāiekļauj tiesas vai cita neatkarīga uzraudzība, piemērošanas pamatojumi, un šādu pilnvaru vai kārtības apjoma un ilguma ierobežojumi.

3. Tādā mērā, cik tas ir savienojams ar sabiedrības interesēm, jo īpaši ar saprātīgu tiesu varas administrāciju, katra Puse apsver šajā nodaļā noteikto pilnvaru un kārtības ietekmi uz trešo pušu tiesībām, pienākumiem un likumīgajām interesēm.

2. Uzkrāto datu operatīva saglabāšana

16. pants - Uzkrāto datu operatīva saglabāšana

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai ļautu tās kompetentām institūcijām dot rīkojumu vai līdzīgi nodrošināt operatīvu noteiktu datu saglabāšanu, tai skaitā datu plūsmu, kas tikusi uzglabāta ar datorsistēmas palīdzību, īpaši, ja ir pamats uzskatīt, ka dati ir īpaši jūtīgi pret nozaudēšanu vai izmainīšanu.

2. Puse, kas īsteno augstāk minēto 1.daļu, ar rīkojumu personai saglabāt noteiktus uzkrātos datus personas īpašumā vai kontrolē, pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai šādai personai uzliktu par pienākumu saglabāt un uzturēt šos datus nemainītus laika periodā, cik nepieciešams, līdz maksimumam - 90 dienām, lai nodrošinātu kompetentām institūcijām iespēju pieprasīt to atklāšanu. Puse var paredzēt, ka šādu rīkojumu pēc tam var izdot atkārtoti.

3. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai uzliktu par pienākumu datu glabātājam vai citai personai, kurai jāsaglabā dati, saglabāt šādas kārtības konfidencialitāti uz laiku, kāds paredzēts tās nacionālos normatīvos aktos.

4. Pilnvaras un kārtība, kas minētas šajā pantā, ir pakļautas 14. un 15. panta noteikumiem.

17. pants - Datu plūsmas operatīva saglabāšana un daļēja atklāšana

1. Katra Puse attiecībā uz datu plūsmu, kas jāsaglabā saskaņā ar 16.pantu, pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai:

a nodrošinātu, ka šāda operatīva datu plūsmas saglabāšana ir iespējama, neatkarīgi no tā, vai viens vai vairāki pakalpojuma sniedzēji bijuši iesaistīti šīs komunikācijas pārraidē; un

b nodrošinātu operatīvu pietiekoša apjoma datu plūsmas atklāšanu Puses kompetentai institūcijai vai šīs institūcijas nozīmētai personai, lai nodrošinātu Pusei iespēju identificēt pakalpojuma sniedzējus un komunikācijas pārraides ceļu.

2. Pilnvaras un kārtība, kas minēta šajā pantā, ir pakļautas 14. un 15. panta noteikumiem.

3. Ražošanas uzdevums

18. pants - Ražošanas uzdevums

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai pilnvarotu tās kompetentas institūcijas pieprasīt:

a personai tās teritorijā iesniegt konkrētus datus, kas atrodas personas īpašumā vai kontrolē un kas ir saglabāti datorsistēmā vai datu uzkrāšanas vidē; un

b pakalpojuma sniedzējam, kas Puses teritorijā piedāvā savus pakalpojumus, iesniegt pasūtītāju informāciju saistībā ar pakalpojumiem, kas atrodas pakalpojuma sniedzēja īpašumā vai kontrolē.

2. Pilnvaras un kārtība, kas minēta šajā pantā, ir pakļauta 14. un 15. panta noteikumiem.

3. Šī panta izpratnē jēdziens "pasūtītāja informācija" nozīmē jebkuru informāciju datu formā vai jebkurā citā formā, ko glabā pakalpojuma sniedzējs saistībā ar saviem pakalpojumu pasūtītājiem, izņemot datu plūsmu vai satura datus, un ar kuriem var noteikt:

a lietoto komunikācijas pakalpojuma veidu, kā arī pieņemtos tehniskos nosacījumus un pakalpojuma laiku;

b pasūtītāja identitāti, pasta vai ģeogrāfisko adresi, telefona un citus kontaktnumurus, informāciju par rēķiniem un maksājumiem, kas pieejama pamatojoties uz līgumu par pakalpojumu vai noteikumiem;

c jebkuru citu informāciju komunikācijas iekārtas uzstādīšanas vietā, kas pieejama pamatojoties uz līgumu par pakalpojumu vai noteikumiem.

4. Uzglabāto datu meklēšana un pārņemšana

19. pants - Uzglabāto datu meklēšana un pārņemšana

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai pilnvarotu tās kompetentas institūcijas meklēt vai līdzīgi piekļūt:

a datorsistēmai vai tās daļai un tajā uzkrātajiem datiem; un

b datu uzkrāšanas videi, kurā dati var tikt uzkrāti,

kas atrodas tās teritorijā.

2. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja tās institūcijas meklē vai līdzīgi piekļūst noteiktai datorsistēmai vai tās daļai pamatojoties uz 1.daļas a punktu un ja ir pamats uzskatīt, ka meklētie dati ir uzglabāti citā datorsistēmā vai tās daļā Puses teritorijā un šādiem datiem var likumīgi piekļūt no vai tie ir pieejami sākotnējai sistēmai, institūcijām jābūt iespējai nekavējoties paplašināt meklēšanu vai līdzīgi piekļūt otrai sistēmai.

3. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai pilnvarotu tās kompetentas institūcijas pārņemt vai līdzīgi nodrošināt datus, kam piekļūts saskaņā ar 1. vai 2.daļu. Šie pasākumi ietver tiesības:

a pārņemt vai līdzīgi nodrošināt datorsistēmu vai tās daļu vai datu uzkrāšanas vidi;

b izgatavot un paturēt šo datu kopiju;

c saglabāt būtiskos uzglabātos datus nemainītus;

d padarīt nepieejamus vai izņemt tos datus no datorsistēmas, kurai piekļūts.

4. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai pilnvarotu tās kompetentas institūcijas pieprasīt jebkurai personai, kas pārzin datorsistēmas funkcionēšanu vai pasākumus, kas veikti, lai aizsargātu datus, cik nepieciešams nodrošinot vajadzīgo informāciju, lai veicinātu pasākumu, kas minēti 1. un 2. daļā, uzsākšanu.

5 Pilnvaras un kārtība, kas minēta šajā pantā, ir pakļauti 14.. un 15. panta noteikumiem.

5. Datu vākšana reālā laikā

20. pants - Datu plūsmas vākšana reālā laikā

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai pilnvarotu tās kompetentas institūcijas:

a vākt un ierakstīt, izmantojot tehniskos līdzekļus Puses teritorijā un

b uzlikt par pienākumu pakalpojuma sniedzējam, ņemot vērā tā tehniskās iespējas:

i vākt un ierakstīt, izmantojot tehniskos līdzekļus Puses teritorijā vai

ii sadarboties un palīdzēt kompetentām institūcijām vākt un ierakstīt

datu plūsmu reālā laikā, saistītu ar noteiktām komunikācijām tās teritorijā, kas pārraidīta ar datorsistēmas palīdzību.

2. Ja Puse tās nacionālajā tiesību sistēmā noteikto principu dēļ, nevar veikt pasākumus, kas minēti 1.daļas a punktā, tā vietā var pieņemt normatīvos un citus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ar noteiktām komunikācijām saistītu datu plūsmu, kas pārraidīta tās teritorijā, izmantojot tehniskos līdzekļus, vākšanu un ierakstīšanu reālā laikā.

3. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai pakalpojuma sniedzējam uzliktu par pienākumu nodrošināt konfidencialitāti faktam par jebkuru pilnvaru, kas paredzētas šajā pantā, īstenošanu un jebkuru informāciju, kas ar to saistīta.

4. Pilnvaras un kārtība, kas minēta šajā pantā, ir pakļauta 14. un 15. panta noteikumiem.

21. pants - Satura datu pārtveršana

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus saistībā ar smagu noziedzīgu nodarījumu loka noteikšanu nacionālos normatīvos aktos, lai pilnvarotu tās kompetentas institūcijas:

a vākt un ierakstīt, izmantojot tehniskos līdzekļus tās Puses teritorijā un

b uzliktu par pienākumu pakalpojuma sniedzējam, ņemot vērā tā tehniskās iespējas:

i vākt un ierakstīt, izmantojot tehniskos līdzekļus Puses teritorijā, vai

ii sadarboties un palīdzēt kompetentām institūcijām vākt un ierakstīt

noteiktu komunikāciju satura datus reālā laikā, tās teritorijā, kas pārraidīti ar datorsistēmas palīdzību.

2. Ja Puse tās nacionālo tiesību sistēmā noteikto principu dēļ, nevar veikt pasākumus, kas minēti 1.daļas a punktā, tā vietā var pieņemt normatīvos aktus un veikt citus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu satura datu par noteiktu komunikāciju tās teritorijā vākšanu un ierakstīšanu reālā laikā, izmantojot tehniskos līdzekļus.

3. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai uzliktu par pienākumu pakalpojuma sniedzējam nodrošināt konfidencialitāti faktam par jebkuru pilnvaru, kas paredzētas šajā pantā, īstenošanu un jebkuru citu informāciju, kas ar to saistīta.

4. Pilnvaras un kārtība, kas minēta šajā pantā, ir pakļauta 14. un 15. panta noteikumiem.

3. apakšnodaļa. Jurisdikcija

22. pants - Jurisdikcija

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai nodibinātu jurisdikciju pār jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kas noteikts saskaņā ar šīs Konvencijas 2.-11. pantu, ja noziedzīgs nodarījums izdarīts:

a tās teritorijā vai

b uz kuģa, kas brauc zem šīs Puses karoga, klāja vai

c uz lidmašīnas, kas reģistrēta pēc šīs Puses likumiem, klāja vai

d to izdarījis tās pilsonis, ja noziedzīgais nodarījums ir sodāms pēc tās vietas krimināltiesiskajiem normatīviem aktiem, kur tas izdarīts, vai arī, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts ārpus jebkuras valsts teritoriālās jurisdikcijas.

2. Katra Puse var izdarīt atrunu nepiemērot vai piemērot tikai noteiktos gadījumos vai pie nosacījumiem, kurus paredz jurisdikcijas noteikumi, kas noteikti no šī panta 1.daļas b līdz d punktam vai jebkurā no tā daļām.

3. Katra Puse veic tādus nepieciešamos pasākumus, lai nodibinātu jurisdikciju pār noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti šīs Konvencijas 24. panta 1. daļā, gadījumos, kad aizdomās turētais atrodas tās teritorijā un viņš vai viņa netiek izdoti citai Pusei, pamatojoties tikai uz viņa vai viņas pilsonību, pēc izdošanas lūguma saņemšanas.

4. Šī Konvencija neizslēdz krimināltiesisko jurisdikciju, ko Puse realizē saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

5. Ja vairāk kā vienai Pusei ir tiesības uz jurisdikciju pār iespējamo noziedzīgo nodarījumu, kas noteikts saskaņā ar šo Konvenciju, iesaistītajām Pusēm pēc iespējas jākonsultējas ar nolūku noteikt vispiemērotāko jurisdikciju apsūdzības celšanai.

3. nodaļa. Starptautiskā sadarbība

1. apakšnodaļa - Vispārīgie principi

1. Starptautiskās sadarbības vispārīgie principi

23. pants - Starptautiskās sadarbības vispārīgie principi

Puses sadarbojas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem un ar atbilstošu starptautiskās sadarbības krimināllietās mehānismu, vienošanās, kam par pamatu ir vienoti un savstarpēji normatīvie akti, un nacionālo normatīvo aktu piemērošanu, lai pēc iespējas vairāk veicinātu izmeklēšanu un tiesvedību attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar datorsistēmām un datiem, vai, lai vāktu pierādījumus par noziedzīgiem nodarījumiem elektroniskā formā.

2. Ar izdošanu saistītie principi

24. pants - Izdošana

1. a Šis pants attiecas uz izdošanu starp Pusēm par noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti saskaņā ar šīs Konvencijas 2.-11. pantu, nodrošinot, ka tie ir sodāmi pēc abu iesaistīto Pušu normatīvajiem aktiem ar brīvības atņemšanu līdz maksimālajam, vismaz vienu gadu ilgam, termiņam vai ar smagāku sodu.

b Ja atšķirīgs vieglākais sods var tikt piemērots saskaņā ar vienošanos, kam par pamatu ir vienoti vai savstarpēji normatīvie akti, vai izdošanas līgumu, tai skaitā Eiropas konvenciju par izdošanu (ETS Nr. 24), ko var piemērot starp divām vai vairāk pusēm, jāpiemēro šādā vienošanās vai līgumā paredzētais minimālais sods.

2. Noziedzīgus nodarījumus, kas aprakstīti šī panta 1. daļā, uzskatāmi par iekļaujamiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tiek noteikta izdošana, katrā izdošanas līgumā, kas pastāv starp Pusēm. Puses uzņemas iekļaut šādus noziedzīgos nodarījumus kā noziedzīgus nodarījumus, par kuriem tiek noteikta izdošana, katrā izdošanas līgumā, ko tās noslēgušas savā starpā.

3. Ja Puse, kura noteikusi, ka izdošana ir atkarīga no līguma, saņem lūgumu par izdošanu no citas Puses, ar kuru tai nav izdošanas līguma, tā var uzskatīt šo Konvenciju par likumīgu pamatu izdošanai, attiecinot to uz jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kas minēts šī panta 1. daļā.

4. Puses, kuras nav noteikušas, ka izdošana ir atkarīga no līguma, atzīst noziedzīgus nodarījumus, kas minēti šī panta 1. daļā, kā noziedzīgus nodarījumus, par kuriem tiek noteikta izdošana, starp tām.

5. Izdošana ir pakļauta noteikumiem, kurus paredz lūguma Saņēmējas Puses normatīvie akti vai piemērojamie izdošanas līgumi, tai skaitā pamatojumiem, uz kuriem balstoties lūguma Saņēmēja Puse var atteikt izdošanu.

6. Ja izdošanu par noziedzīgu nodarījumu, kas minēts šī panta 1. daļā, atsaka, pamatojoties vienīgi uz meklētās personas pilsonību vai tāpēc, ka lūguma Saņēmēja Puse uzskata, ka tai ir jurisdikcija pār noziedzīgo nodarījumu, lūguma Saņēmēja Puse iesniedz lietu pēc Prasītājas Puses lūguma tās kompetentām institūcijām apsūdzības celšanai un paziņo par rezultātu Prasītājai Pusei noteiktā laikā. Šīs institūcijas jāpieņem lēmumu un veic izmeklēšanu un tiesvedību tādā pašā veidā kā par jebkuru citu līdzīga rakstura noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar šīs Puses normatīviem aktiem.

7. a Katra Puse parakstīšanas laikā vai, kad iesniegts ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, iesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram katras institūcijas, kura ir atbildīga par pieprasījumu par izdošanu nosūtīšanu vai saņemšanu vai par iespējamo arestu gadījumā, ja nav līguma, nosaukumu un adresi.

b Eiropas Padomes ģenerālsekretārs izveido un uztur atjaunotu Pušu norādīto institūciju reģistrs. Katra Puse visu laiku nodrošina reģistrā uzglabāto ziņu pareizību.

3. Vispārīgie principi, kas attiecas uz savstarpējo palīdzību

25. pants - Vispārīgie principi, kas attiecas uz savstarpējo palīdzību

1. Puses sniedz savstarpējo palīdzību vislielākajā mērā, lai pēc iespējas vairāk veiktu izmeklēšanu un tiesvedību attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar datorsistēmām un datiem, vai, lai vāktu pierādījumus par noziedzīgiem nodarījumiem elektroniskā formā.

2. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu saistības, kas noteiktas 27.-35. pantā.

3. Katra Puse steidzamos gadījumos var lūgt savstarpēju palīdzību vai sazināšanos, kas saistīta ar ātriem saziņas līdzekļiem, tai skaitā faksu vai e-pastu, tādā mērā, kādā šādi saziņas līdzekļi nodrošina atbilstošu drošības un autentiskuma līmeni (tai skaitā šifrēšanas izmantošanu, ja nepieciešams), kam formāls apstiprinājums tikai sekos, ja to pieprasa lūguma Saņēmēja Puse. Lūguma Saņēmēja Puse pieņem un atbild uz lūgumu, izmantojot jebkuru no minētajiem saziņas līdzekļiem.

4. Izņemot gadījumus, kas īpaši paredzēti šīs nodaļas pantos, savstarpējā palīdzība ir pakļauta noteikumiem, kurus paredz Prasītājas Puses normatīvie akti vai piemērojamie izdošanas līgumi, tai skaitā pamatojumiem, uz kuriem balstoties lūguma Saņēmēja Puse var atteikt sadarbību. Lūguma Saņēmēja Puse nedrīkst izmantot tiesības atteikt savstarpējo palīdzību attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti 2.-11. pantā, pamatojoties tikai uz to, ka lūgums attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ko tā uzskata par ekonomisku noziedzīgu nodarījumu.

5. Ja, saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, lūguma Saņēmēja Pusei ir atļauts sniegt savstarpējo palīdzību pamatojoties uz dubultās jurisdikcijas nosacījumu, šis nosacījums jāuzskata par īstenotu neatkarīgi no tā, vai šīs Puses normatīvie akti nodarījumu ievieto tajā pašā nodarījumu kategorijā vai uz nodarījumu attiecina tādu pašu terminoloģiju kā Prasītāja Puse, ja darbība, kas ir par pamatu nodarījumam, par kuru tiek lūgta palīdzība, ir noziedzīgs nodarījums pēc tās normatīvajiem aktiem.

26. pants - Neplānota informācija

1. Puse savu normatīvo aktu ietvaros un bez iepriekšēja lūguma var pārsūtīt citai Pusei informāciju, kas iegūta tās izmeklēšanas ietvaros, ja tā uzskata, ka šādas informācijas atklāšana varētu Saņēmējai Pusei palīdzēt uzsākt vai veikt izmeklēšanu vai tiesvedību saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti saskaņā ar šo Konvenciju, vai var novest pie šīs Puses lūguma pēc sadarbības saskaņā ar šo nodaļu.

2. Pirms tiek sniegta šāda informācija, Sniedzēja Puse var pieprasīt, lai tā tiktu glabāta konfidenciāli vai lietota tikai saskaņā ar noteikumiem. Ja Saņēmēja Puse nevar izpildīt šādu prasību, tā paziņo Sniedzēja Pusei, kura tad nosaka, vai informācija tomēr būtu jāsniedz. Ja Saņēmēja Puse pieņem informāciju, kas ir pakļauta noteikumiem, tiem jābūt tai saistošiem.

4. Kārtība attiecībā uz savstarpējās palīdzības lūgumiem, ja nav piemērojamu starptautisku vienošanos

27. pants - Kārtība attiecībā uz savstarpējās palīdzības lūgumiem, ja nav piemērojamu starptautisku vienošanos

1. Ja nav savstarpējās palīdzības līgumi vai vienošanās, kam par pamatu ir vienoti un savstarpēji spēkā esoši normatīvi akti, starp Prasītāja Pusi un lūguma Saņēmēja Pusi, jāpiemēro šī panta 2.-9. daļas noteikumi. Šī panta noteikumi nav jāpiemēro, ja šāds līgums, vienošanās vai normatīvie akti pastāv, ja vien iesaistītās Puses nevienojas to vietā piemērot jebkuru vai visus pārējos šī panta noteikumus.

2. a Katra Puse nozīmē galveno institūciju vai institūcijas, kas būs atbildīgas par savstarpējās palīdzības lūgumu nosūtīšanu un atbildēšanu uz tiem, par šādu lūgumu izpildi vai pārsūtīšanu institūcijām, kas kompetentas to izpildīšanā;

b Galvenajām institūcijām tieši jāsazinās vienai ar otru;

c Katra Puse parakstīšanas laikā vai kad iesniegts ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, iesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram tās atbildīgās institūcijas, kas nozīmēta saskaņā ar šo daļu, nosaukumu un adresi;

d Eiropas Padomes ģenerālsekretārs izveido un uztur atjaunotu Pušu nozīmēto galveno institūciju reģistru. Katra Puse visu laiku nodrošina reģistrā uzglabāto ziņu pareizību.

3. Savstarpējās palīdzības lūgumus šī panta ietvaros izpilda saskaņā ar kārtību, ko noteikusi Prasītāja Puse, izņemot gadījumus, ja tā nav savienojama ar lūguma Saņēmējas Puses normatīvajiem aktiem.

4. Lūguma Saņēmēja Puse papildus atteikuma pamatiem, kas noteikti 25. panta 4. daļā, var atteikt palīdzību, ja:

a lūgums atteicas uz noziedzīgu nodarījumu, ko lūguma Saņēmēja Puse, uzskata par politisku noziedzīgu nodarījumu vai arī par tādu noziedzīgu nodarījumu, kas ir saistīts ar politisku nodarījumu, vai

b tā uzskata, ka lūguma izpildīšana iespējams var kaitēt tās suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm.

5. Lūguma Saņēmēja Puse var atlikt lūguma izpildi, ja šāda darbība varētu kaitēt kriminālizmeklēšanai vai tiesvedībai, ko veic tās institūcijas.

6. Pirms palīdzības atteikšanas vai atlikšanas lūguma Saņēmēja Puse, pēc iespējas konsultējoties ar Prasītāja Pusi, apsver, vai lūgumu var izpildīt daļēji vai tas jāpakļauj nosacījumiem, kādus uzskata par nepieciešamiem.

7. Lūguma Saņēmēja Puse nekavējoties informē Prasītāja Puse par palīdzības lūguma izpildes rezultātu. Jebkuram lūguma atteikumam vai atlikšanai jāsniedz iemesli. Lūguma Saņēmēja Puse arī informē Prasītāja Puse par jebkuriem iemesliem, kas padara lūguma izpildi neiespējamu vai iespējams to ievērojami aizkavēs.

8. Prasītāja Puse var lūgt, lai lūguma Saņēmēja Puse tur konfidenciālu faktu par jebkuru šīs nodaļas ietvaros izdarīto lūgumu, kā arī par tā subjektu, izņemot tādā mērā, cik nepieciešams tā izpildei. Ja lūguma Saņēmēja Puse nevar piekrist konfidencialitātes lūgumam, tā nekavējoties par to informē Prasītāja Pusi, kura tad nosaka, vai lūgumu tomēr izpildīt.

9. a Steidzamos gadījumos, lūgumus par savstarpējo palīdzību un ar to saistīto saziņu Prasītāja Puses tiesībsargājošās institūcijas var nosūtīt tieši tādām pašām lūguma Saņēmēja Puses institūcijām. Katrā šādā gadījumā vienlaicīgi jānosūta kopija caur Prasītāja Puses galveno institūciju lūguma Saņēmēja Puses galvenajai institūcijai.

b Jebkurš lūgums vai saziņa šīs daļas ietvaros tiek veikta ar Starptautiskās Kriminālpolicijas organizācijas (Interpol) starpniecību.

c Ja lūgums ir nosūtīts saskaņā ar šī panta a punktu un institūcija nav kompetenta rīkoties ar lūgumu, tā nosūta lūgumu kompetentai nacionālajai institūcijai un nekavējoties informē Prasītāja Puse, ka tā ir rīkojusies šādi.

d Lūgumus vai saziņu, kas veikta šīs daļas ietvaros, un nav saistīta ar piespiedu darbību, Prasītāja Puses kompetentas institūcijas tieši nodod lūguma Saņēmēja Puses kompetentām institūcijām.

e Katra Puse parakstīšanas laikā vai, kad iesniedz savu ratifikācijas, pieņemšanas, piekrišanas vai pievienošanās dokumentu, informē Eiropas Padomes ģenerālsekretāru, ka, lai nodrošinātu efektivitāti, lūgumus, kas veikti šīs daļas ietvaros, ir jāadresē tās galvenajai institūcijai.

28. pants - Konfidencialitāte un lietošanas ierobežojumi

1. Ja nav savstarpējās palīdzības līguma vai vienošanās, kam par pamatu ir vienoti vai savstarpēji normatīvie akti, starp Prasītājas Pusi un lūguma Saņēmējas Pusi, jāpiemēro šī panta noteikumi. Šī panta noteikumi nav jāpiemēro, ja šāds līgums, vienošanās vai normatīvie akti eksistē, ja vien iesaistītās Puses vienojas piemērot kādu no vai visus pārējos šī panta noteikumus.

2. Puse, kurai tiek lūgta palīdzība, var sniegt papildinformāciju vai materiālus, atbildot uz lūgumu, kas ir atkarīgs no noteikumiem, ka to:

a patur konfidenciālu, ja savstarpējās palīdzības lūgumu nevar piemērot šāda noteikuma trūkuma dēļ, vai

b neizmantos izmeklēšanā vai tiesvedībā citādi, nekā norādīts lūgumā.

3. Ja Prasītāja Puse nevar ievērot noteikumus, kas minēti 2. daļā, tā par to nekavējoties informē otru Pusi, kura tad nosaka, vai informāciju tomēr sniegt. Kad Prasītāja Puse pieņem noteikumu, tas kļūst tai saistošs.

4. Jebkura Puse, kas sniedz informāciju vai materiālu, kas pakļauti 2. daļā minētajiem noteikumiem, var lūgt otrai Pusei saistībā ar šo noteikumu paskaidrot šādas informācijas vai materiāla izmantošanu.

2. apakšnodaļa. Īpaši noteikumi

1. Savstarpējā palīdzība attiecībā uz pagaidu pasākumiem

29. pants - Uzkrāto datu operatīva saglabāšana

1. Puse var lūgt citai Pusei pieprasīt vai citādi panākt operatīvu ar datorsistēmu uzkrāto datu saglabāšanu, kas atrodas šīs otras Puses teritorijā, attiecībā uz kuru Prasītāja Puse plāno iesniegt lūgumu par savstarpējo palīdzību, lai meklētu vai citādā veidā piekļūtu, pārņemtu vai līdzīgi nodrošinātu, vai atklātu datus.

2. Lūgumā par datu saglabāšanu saskaņā ar 1. daļu jānorāda:

a institūcija, kas lūdz saglabāšanu;

b noziedzīgs nodarījums, kas ir pakļauts kriminālizmeklēšanai vai tiesvedībai, un īss ar to saistīto faktu izklāsts;

c uzkrātie dati, kas jāsaglabā un to saistība ar noziedzīgu nodarījumu;

d jebkura pieejama informācija, kas norāda uzkrāto datu glabātāju vai datorsistēmas atrašanās vietu;

e saglabāšanas nepieciešamība; un

f ka Puse plāno iesniegt lūgumu savstarpējai palīdzībai, lai meklētu vai līdzīgi piekļūtu, pārņemtu vai līdzīgi nodrošinātu, vai atklātu datus.

3. Saņemot lūgumu no citas Puses, lūguma Saņēmēja Puse veic visus nepieciešamos pasākumus, lai operatīvi saglabātu noteiktos datus saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem. Lai atbildētu uz lūgumu, dubulta jurisdikcija nav nepieciešama kā nosacījums, lai nodrošinātu šādu saglabāšanu.

4. Puse, kas pieprasa dubultu jurisdikciju kā nosacījumu, lai atbildētu uz lūgumu par savstarpējo palīdzību, lai meklētu vai līdzīgi piekļūtu, pārņemtu vai līdzīgi nodrošinātu vai atklātu uzglabātos datus attiecībā uz citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav minēti šīs Konvencijas 2.-11. pantā, var izdarīt atrunu atteikt saglabāšanas lūgumu šī panta ietvaros gadījumos, kad ir iemesls ticēt, ka atklāšanas laikā dubultās jurisdikcijas nosacījums nevar īstenoties.

5. Turklāt lūgumu par saglabāšanu var noraidīt tikai, ja:

a lūgums attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ko lūguma Saņēmēja Puse uzskata par politisku noziedzīgu nodarījumu vai tādu noziedzīgu nodarījumu, kas ir saistīts ar politisku noziedzīgu nodarījumu, vai

b lūguma Saņēmēja Puse uzskata, ka lūguma izpilde iespējams var kaitēt tās suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm.

6. Ja lūguma Saņēmēja puse uzskata, ka saglabāšana nenodrošinās pieejamību datiem nākotnē vai apdraudēs konfidencialitāti vai citādi kaitēs Prasītājas Puses izmeklēšanai, tā nekavējoties informē Prasītāja Pusi, kura tad nosaka, vai lūgums tomēr jāizpilda.

7. Jebkurai saglabāšanai, kas veikta atbildot uz lūgumu, kas minēts 1. daļā, jābūt uz laika periodu ne mazāku kā sešdesmit dienas, lai nodrošinātu Prasītājas Pusei iespēju iesniegt lūgumu par datu meklēšanu vai līdzīgu piekļūšanu, pārņemšanu vai līdzīgu nodrošināšanu vai atklāšanu. Sekojot šāda lūguma saņemšanai, datus jāturpina saglabāt līdz lēmumam par šādu lūgumu.

30. pants - Saglabātās datu plūsmas operatīva atklāšana

1. Ja lūguma, kas izteikts pamatojoties uz 29. pantu, par datu plūsmas saglabāšanu saistībā ar noteiktu komunikāciju izpildes gaitā lūguma Saņēmēja Puse atklāj, ka pakalpojuma sniedzējs citā Valstī ir bijis iesaistīts komunikācijas pārraidē, lūguma Saņēmēja Puse nekavējoties atklāj Prasītājai Pusei pietiekošu datu plūsmas apjomu, lai identificētu pakalpojuma sniedzēju un ceļu, pa kuru komunikācija tikusi pārraidīta.

2. Datu plūsmas atklāšanu saskaņā ar 1. daļu var neizpaust tikai, ja:

a lūgums attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ko lūguma Saņēmēja Puse, uzskata par politisku noziedzīgu nodarījumu vai tādu noziedzīgu nodarījumu, kas ir saistīts ar politisku noziedzīgu nodarījumu; vai

b lūguma Saņēmēja Puse uzskata, ka lūguma izpilde iespējams kaitēs tās suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm.

2. Savstarpējā palīdzība attiecībā uz izmeklēšanas pilnvarām

31. pants - Savstarpējā palīdzība attiecībā uz piekļūšanu uzglabātiem datiem

1. Puse var lūgt citai Pusei meklēt vai līdzīgi piekļūt, pārņemt vai līdzīgi nodrošināt un atklāt datus, kas saglabāti ar datorsistēmas palīdzību, kas atrodas lūguma Saņēmēja Puses teritorijā, tai skaitā datus, kas saglabāti saskaņā ar 29. pantu.

2. Lūguma Saņēmēja Puse atbild uz lūgumu, piemērojot starptautiskos dokumentus, vienošanās un normatīvos aktus, kas minēti 23. pantā, un saskaņā ar citiem atbilstošiem šīs nodaļas noteikumiem.

3. Uz lūgumu atbild nekavējoties, ja:

a ir pamats uzskatīt, ka attiecīgie dati ir īpaši jūtīgi pret pazaudēšanu vai izmaiņām, vai

b dokumenti, vienošanās un normatīvie akti, kas minēti 2. daļā, citādi nodrošina operatīvu sadarbību.

32. pants - Pārrobežu piekļūšana uzkrātiem datiem ar piekrišanu vai kur tie ir publiski pieejami

Puse var bez citas Puses atļaujas:

a piekļūt publiski pieejamiem (atklātu avotu) uzkrātiem datiem, neatkarīgi no tā, kur dati izvietoti ģeogrāfiski; vai

b piekļūt vai saņemt ar tās teritorijā atrodošās datorsistēmas palīdzību uzkrātos datus, kas atrodas citā Pusē, ja Puse saņem likumīgu un brīvprātīgu tās personas piekrišanu, kurai ir likumīgas tiesības atklāt datus Pusei ar attiecīgās datorsistēmas palīdzību.

33. pants - Savstarpējā palīdzība datu plūsmas vākšanai reālā laikā

1. Puses sniedz savstarpēju palīdzību viena otrai, lai vāktu datu plūsmu reālā laikā saistībā ar noteiktām komunikācijām viņu teritorijā, kuras pārraida ar datorsistēmas palīdzību. Pakļaujot 2. daļas noteikumiem, šo palīdzību sniedz atbilstoši nacionālajos normatīvajos aktos paredzētajiem noteikumiem un kārtībai.

2. Katra Puse nodrošina tādu palīdzību vismaz attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem datu plūsmas vākšana reālā laikā būtu iespējama līdzīgā gadījumā nacionālā līmenī.

34. pants - Savstarpējā palīdzība attiecībā uz satura datu pārtveršanu

Puses sniedz savstarpējo palīdzību viena otrai reālā laikā vācot vai ierakstot noteiktas komunikācijas satura datus, kas pārraidīti ar datorsistēmas palīdzību tādā apjomā, kādu atļauj piemērojamie līgumi un nacionālie normatīvie akti.

3. 24/7 tīkls

35. pants - 24/7 tīkls

1. Katra Puse nosaka kontaktpunktu, kas pieejams 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, lai nodrošinātu nekavējošu palīdzības sniegšanu nolūkā veikt izmeklēšanu vai tiesvedību attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar datorsistēmām un datiem, vai vākt pierādījumus par noziedzīgiem nodarījumiem elektroniskā formā. Šāda palīdzība, ja to atļauj nacionālie normatīvie akti un prakse, ietver sekojošu pasākumu veicināšanu un tiešu izpildi:

a tehnisko konsultāciju nodrošināšana;

b datu saglabāšana pamatojoties uz 29. un 30. pantu;

c pierādījumu vākšana, juridiskās informācijas nodrošināšana un aizdomās turamo atrašanās vietas noteikšana.

2. a Puses kontaktpunktam jābūt kapacitātei veikt operatīvu saziņu ar citas Puses kontaktpunktu.

b Ja kontaktpunkts, ko noteikusi Puse, nav daļa no šīs Puses institūcijas vai institūcijām, kas ir atbildīgas par starptautisko savstarpējo sadarbību vai izdošanu, tad kontaktpunktam ir jānodrošina, ka tas spēj operatīvi sadarboties ar šādu institūciju vai institūcijām.

3. Katra Puse nodrošina apmācīta un aprīkota personāla pieejamību, lai veicinātu tīkla darbību.

4. nodaļa - Noslēguma noteikumi

36. pants - Parakstīšana un stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm un valstīm, kas nav dalībvalstis, bet kas ir piedalījušās tās izstrādāšanā.

2. Šī Konvencija ir pakļauta ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti iesniedzami Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

3. Šī Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā datumā trīs mēnešus pēc datuma, kad piecas valstis, tai skaitā vismaz trīs Eiropas Padomes dalībvalstis, ir izteikušas savu piekrišanu atzīt Konvenciju par saistošu saskaņā ar 1. un 2. daļas noteikumiem.

4. Neatkarīgi no jebkuras parakstījušās valsts, kas pēc tam izsaka savu piekrišanu atzīst to par saistošu, Konvencija stājas spēkā pirmajā mēneša dienā trīs mēnešus pēc datuma, kad tā izteikusi savu piekrišanu atzīt Konvenciju par saistošu saskaņā ar 1. un 2. daļas noteikumiem.

37. pants - Pievienošanās Konvencijai

1. Pēc Konvencijas stāšanās spēkā, Eiropas Padomes Ministru komiteja pēc konsultēšanās ar un iegūstot vienbalsīgu Konvenciju parakstījušo valstu piekrišanu, var uzaicināt jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts un kas nav piedalījusies tās izstrādāšanā, pievienoties šai Konvencijai. Lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu, kas paredzēts Eiropas Padomes statūtu 20. panta d punktā, un ar vienbalsīgu Konvenciju parakstījušo valstu pārstāvju, kam ir tiesības piedalīties Ministru komitejā, balsojumu.

2. Neatkarīgi no jebkuras valsts, kas pievienojusies Konvencijai saskaņā ar iepriekš minēto 1. daļu, Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā datumā trīs mēnešus pēc datuma, kad pievienošanās dokuments iesniegts Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

38. pants - Teritoriālā piemērošana

1. Ikviena valsts parakstīšanas laikā vai kad tā iesniedz savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var noteikt teritoriju vai teritorijas, kurās Konvencija tiks piemērota.

2. Ikviena valsts jebkurā laikā vēlāk ar deklarāciju, kas adresēta Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, var paplašināt Konvencijas piemērošanu attiecībā uz jebkuru teritoriju, kas noteikta deklarācijā. Neatkarīgi no šādas teritorijas Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā datumā trīs mēnešus pēc datuma, kad deklarāciju saņēmis ģenerālsekretārs.

3. Jebkuru deklarāciju, kas izdarīta saskaņā ar iepriekšējām divām daļām, neatkarīgi no jebkuras teritorijas, kas noteikta šādā deklarācijā, var atsaukt ar paziņojumu, kas adresēts Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Atsaukums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc trīs mēnešu termiņa beigām kopš datuma, kad ģenerālsekretārs šādu paziņojumu saņēmis.

39. pants - Konvencijas ietekme

1. Esošās Konvencijas mērķis ir papildināt piemērojamus daudzpusējus un divpusējus līgumus vai vienošanās starp Pusēm, tai skaitā:

- Eiropas Konvencijas par izdošanu, kas atvērta parakstīšanai Parīzē 1957. gada 13. decembrī (ETS No. 24);

- Eiropas Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās, kas atvērta parakstīšanai Strasbūrā 1959. gada 20. aprīlī (ETS No. 30);

- Eiropas Konvencijas papildprotokola par savstarpējo palīdzību krimināllietās, kas atvērts parakstīšanai Strasbūrā 1978. gada 17. martā (ETS No. 99)

noteikumus.

2. Ja divas vai vairāk Puses jau ir noslēgušas vienošanos vai līgumu par jautājumiem, kas aplūkoti šajā Konvencijā, vai kā savādāk ir nodibinājušas attiecības šajos jautājumos vai plāno to darīt nākotnē, tām arī jādod tiesības piemērot šādu vienošanos vai līgumu vai atbilstoši regulēt to attiecības. Tomēr, ja Puses nodibina attiecības par jautājumiem, ko nosaka šī Konvencija savādāk nekā noteikts šeit, tām tas jādara veidā, kas nav pretrunā ar Konvencijas mērķiem un principiem.

3. Nekas šajā Konvencijā nevar ietekmēt Puses citas tiesības, ierobežojumus, saistības un pienākumus.

40. pants - Deklarācijas

Ar rakstisku paziņojumu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ikviena valsts parakstīšanas laikā vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu var paziņot, ka tā patur iespēju pieprasīt papildus kritērijus, kas paredzēti 2., 3., 6. panta 1.daļas b punktā, 7. pantā, 9. panta 3. daļā, un 27. panta 9.daļas e punktā.

41. pants - Federālā klauzula

1. Federāla valsts var izdarīt atrunu pieņemt šīs Konvencijas 2. nodaļas saistības saskaņā ar tās pamatprincipiem, kas nosaka attiecības starp tās centrālo valdību un attiecīgajām pavalstīm vai citām līdzīgām teritoriālām vienībām, paredzot, ka tai jābūt spējīgai sadarboties saskaņā ar 3. nodaļu.

2. Izdarot atrunu saskaņā ar 1. daļu, federāla valsts nevar piemērot šādu atrunu noteikumus, lai izslēgtu vai ievērojami samazinātu tās saistības nodrošināt pasākumus, kas noteikti iepriekš 2. nodaļā. Kopumā tai jānodrošina plaša un efektīva normatīvo aktu piemērošanas iespēja neatkarīgi no šiem pasākumiem.

3. Attiecībā uz šīs Konvencijas noteikumiem, kuru piemērošana ir pavalsts vai citas līdzīgas teritoriālas vienības jurisdikcijā, kurai federācijas konstitucionālā sistēma neuzliek par pienākumu veikt likumīgus pasākumus, federālajai valdībai jāinformē šādas pavalsts kompetentas institūcijas par minētajiem nosacījumiem ar savu labvēlīgo viedokli, iedrošinot veikt atbilstošu darbību, lai tie stātos spēkā.

42. pants - Atrunas

Ar rakstisku paziņojumu adresētu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ikviena valsts parakstīšanas laikā vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu paziņo, ka tā izdara atrunu(as), kā paredzēts 4. panta 2. daļā, 6. panta 3. daļā, 9. panta 4. daļā, 10. panta 3. daļā, 11. panta 3. daļā, 14. panta 3. daļā, 22. panta 2. daļā, 29. panta 4. daļā un 41. panta 1. daļā. Nekādas citas atrunas nevar izdarīt.

43. pants - Atrunu statuss un anulēšana

1. Puse, kas izdarījusi atrunu saskaņā ar 42. pantu, var pilnībā vai daļēji to atsaukt ar rakstisku paziņojumu adresētu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Šāds atsaukums stājas spēkā no brīža, kad ģenerālsekretārs paziņojumu saņēmis. Ja paziņojumā norādīts, ka atrunas atsaukumam jāstājas spēkā ar noteiktu datumu un šis datums ir vēlāk nekā datums, kurā ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu, atsaukums stājas spēkā noteiktajā vēlākajā datumā.

2. Pusei, kas izdarījusi atrunu, kas minēta 42. pantā, pilnībā vai daļēji atsauc šādu atrunu, tiklīdz apstākļi to atļauj.

3. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs var periodiski noskaidrot Pušu, kas izdarījušas vienu vai vairākas atrunas, kas minētas 42. pantā, nodomu šādas atrunas(u) atsaukšanā nākotnē.

44. pants - Grozījumi

1. Grozījumus šai Konvencijai var ierosināt jebkura Puse un Eiropas Padomes ģenerālsekretāram tie jādara zināmi Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, kā arī jebkurai citai valstij, kas pievienojusies vai uzaicināta pievienoties šai Konvencijai saskaņā ar 37. panta noteikumiem.

2. Jebkurus grozījumus, ko ierosina kāda Puse, dara zināmus Eiropas komitejai noziedzības jautājumos (CDCP), kura iesniedz savu viedokli par piedāvāto grozījumu Ministru komitejai.

3. Ministru komiteja apsver piedāvāto grozījumu un Eiropas komitejas noziedzības jautājumos (CDCP) iesniegto viedokli un, konsultējoties ar valstīm, kas nav dalībvalstis, šīs Konvencijas Puses pieņem grozījumus.

4. Jebkura grozījuma tekstu, ko pieņēmusi Ministru komiteja saskaņā ar šī panta 3. daļu, nosūta Pusēm pieņemšanai.

5. Jebkurš grozījums, kas pieņemts saskaņā ar šī panta 3. daļu, stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad visas Puses informējušas ģenerālsekretāru par savu piekrišanu.

45. pants - Strīdu risināšana

1. Eiropas komiteju noziedzības jautājumos (CDPC) informē par šīs Konvencijas interpretāciju un piemērošanu.

2. Strīdus gadījumā starp Pusēm par šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu tās meklē strīda risinājumu sarunu vai kādā citā mierīgā ceļā pēc pašu izvēlēs, tai skaitā strīda iesniegšanu izskatīšanai Eiropas komitejai noziedzības jautājumos (CDPC), šķīrējtiesā, kuras lēmumi Pusēm ir saistoši, vai Starptautiskajā Justīcijas Tiesā pēc iesaistīto Pušu vienošanās.

46. pants - Pušu konsultācijas

1. Puses cik iespējams periodiski konsultējas, lai veicinātu:

a efektīvu šīs Konvencijas piemērošanu un īstenošanu, tai skaitā jebkuras problēmas, kā arī jebkura paziņojuma vai atrunu, kas izdarītas saskaņā ar šo Konvenciju, juridisko seku apzināšanu;

b informācijas apmaiņu par būtisku juridisko, politisko vai tehnoloģijas attīstību, kas attiecas uz kibernoziegumiem un pierādījumu vākšanu elektroniskā formā;

c iespējamo Konvencijas papildinājumu vai grozījumu izskatīšanu.

2. Eiropas komiteju noziedzības jautājumos (CDPC) periodiski informē attiecībā uz konsultāciju rezultātiem, kas minēti 1.daļā.

3. Eiropas komiteja noziedzības jautājumos (CDPC) pēc iespējas veicina konsultācijas, kas minētas 1. daļā, un veic nepieciešamos pasākumi, lai palīdzētu Pusēm to centienos papildināt vai grozīt Konvenciju. Vēlākais trīs gadus pēc tam, kad esošā Konvencija stājas spēkā, Eiropas komiteja noziedzības jautājumos sadarbībā ar Pusēm veic visu Konvencijas noteikumu pārskatīšana un, ja nepieciešams, ierosina atbilstošus grozījumus.

4. Izdevumus, kas radušies īstenojot 1.daļas nosacījumus, sedz Puses tādā veidā, kādā tos noteikušas, izņemot, ja tos sedz Eiropas Padome.

5. Eiropas Padomes Sekretariāts palīdz Pusēm veikt to funkcijas saskaņā ar šo pantu.

47. pants - Denonsēšana

a. Ikviena Puse var jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

b. Šāda denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā trīs mēnešus pēc datuma, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis paziņojumu.

48. pants - Paziņojums

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, kā arī jebkurai citai valstij, kas pievienojusies vai ir uzaicināta pievienoties šai Konvencijai, par:

a katru parakstu;

b katra ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanu;

c šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 36. un 37. pantu;

d katru paziņojumu, kas izdarīti saskaņā ar 40. pantu, vai izdarītu atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 42. pantu;

e jebkuru citu aktu, paziņojumu vai komunikāciju, kas attiecas uz šo Konvenciju.

To apliecinot, zemāk parakstījušās, tam attiecīgi pilnvarotas personas, ir parakstījušas šo Konvenciju.

Sastādīta Budapeštā 2001. gada 23. novembrī angļu un franču valodās, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kas glabāsies Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūtīs apliecinātus norakstus katrai Eiropas Padomes dalībvalstij, valstīm, kas nav dalībvalstis, bet kas piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā un ikvienai valstij, kas ir uzaicināta tai pievienoties.

KONVENCIJAS PAR KIBERNOZIEGUMIEM PAPILDU PROTOKOLS PAR RASISMA UN KSENOFOBIJAS NOZIEDZĪGAJIEM NODARĪJUMIEM, KAS TIEK IZDARĪTI DATORSISTĒMĀS
Strasbūra, 28.I.2003

Eiropas Padomes dalībvalstu un citu valstu puses, kuras šeit parakstījušās Konvencijai par Kibernoziegumiem, atvērtai parakstīšanai Budapeštā 2001.gada 23.novembrī;

Uzskatot, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm;

Atgādinot, ka visi cilvēki dzimuši ar vienlīdzīgām tiesībām uz brīvību un cieņu;

Uzsverot nepieciešamību nodrošināt pilnīgu un efektīvu visu cilvēktiesību īstenošanu, izskaujot diskrimināciju vai cilvēku šķirošanu, kā noteikts Eiropas un arī citu valstu starptautiskajos dokumentos;

Pārliecībā, ka rasisma un ksenofobijas noziegumi ir cilvēktiesību pārkāpums un draudi likuma varai un demokrātijas stabilitātei;

Uzskatot, ka nacionālajiem un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem jānodrošina piemēroti juridiski pasākumi attiecībā uz rasisma un ksenofobijas rakstura propagandu, kas tiek izplatīta datorsistēmās.

Pārliecībā, ka šādai propaganda jāpiemēro kriminālsods nacionālajos normatīvajos aktos;

Balsoties uz Konvenciju par Kibernoziegumiem, kas kalpo kā mūsdienīgs un elastīgs starptautiskās stabilitātes nodrošināšanas līdzeklis un pārliecībā par nepieciešamību harmonizēt patstāvīgās likumu normas, kas attiecas uz rasisma un ksenofobijas propagandas apkarošanu;

Pārliecībā, ka datorsistēmas piedāvā iepriekš neizmantotus līdzekļus vārdā brīvības un sazināšanās vienkāršošanai visapkārt zemeslodei;

Atzīstot, ka vārda brīvība ir demokrātiskas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa, kā arī tās progresa un jebkura cilvēka attīstības pamatnosacījums.

Rūpējoties par risku, ka šādu datorsistēmu var ļaunprātīgi vai neatļauti izmantot, lai veiktu rasisma un ksenofobijas propagandu;

Labi apzinoties nepieciešamību nodrošināt pareizu līdzsvaru starp vārda brīvību un efektīvu cīņu pret rasistiska un ksenofobiska rakstura nodarījumiem.

Atzīstot, ka šī protokola mērķis nav ietekmēt jau iedibinātos principus attiecībā uz vārda brīvību nacionālajās tiesību sistēmās.

Ņemot vērā atbilstošos starptautiski tiesiskos dokumentus šajā jomā, it sevišķi, Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un tās Protokols Nr.12, kas satur vispārējus nosacījumus par diskriminācijas aizliegumu, Eiropas Padomes pieņemtajās konvencijās par sadarbību krimināltiesību jomā, it sevišķi, Konvenciju par Kibernoziegumiem, 1965.gada 21.decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko konvenciju par jebkuru rasu diskriminācijas izskaušanu, 1996.gada 15.jūlija Eiropas Savienības Kopīgo rīcību, ko Eiropas Padome pieņēmusi balstoties uz Eiropas Savienības līguma K3. pantu, kas attiecas uz rasisma un ksenofobijas apkarošanai nepieciešamajiem pasākumiem.

Pozitīvi raugoties uz neseno attīstību veicinot savstarpējo sapratni un sadarbību cīņā pret kibernoziegumiem, rasismu un ksenofobiju.

Ņemot vērā darbības plānu, ko pieņēmuši Eiropas Padomes valstu vadītāji un valdība otrajā samitā (Strazbūrā, 1997.gada 10.-11.oktobrī), lai vienotos par kopīgu rīcību attiecībā uz jaunu tehnoloģiju attīstību, kas balstīts uz Eiropas Padomes standartiem un vērtībām.

Ir vienojušās par sekojošo:

1.nodaļa - Vispārējie nosacījumi

1.pants - Mērķis

Šī dokumenta mērķis ir nodrošināt Pusēm, kuras paraksta šo protokolu, Konvencijas par kibernoziegumiem normas, atvērta parakstīšanai Budapeštā 2001.gada 23.novembrī (turpmāk saukta Konvencija), attiecībā uz rasistiskas un ksenofobiskas dabas noziedzīgu nodarījumu kriminalizēšanu, kas izdarīti datorsistēmās.

2.pants - Definīcija

Šajā dokumentā:

1. "rasistisks vai ksenofobisks materiāls" nozīmē jebkurus datus rakstiskā formā, attēlus vai kādu citu idejas vai teorijas izpausmi, kas propagandē, veicina vai izraisa naidu, diskrimināciju vai vardarbību pret kādu personu vai personu grupu, un tiek balstīta uz rases, ādas krāsas, ģimenes, etnisku vai nacionālu piederību, kā arī reliģiju, ja tā tiek izmantota kā iegansts kādam no iepriekšminētajiem faktoriem.

2. Šajā dokumentā lietotie termini un jēdzieni tiek tulkoti tāpat kā Konvencijā.

2.nodaļa - Līdzekļi, kas piemērojami nacionālā mērogā

3.pants - Rasistiska un ksenofobiska satura materiālu izplatīšana ar datorsistēmu palīdzību

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu nostiprinātu ar nodomu izdarītu un neatļautu šādu rīcību:

rasistiska vai ksenofobiska satura materiāla izplatīšanu vai citādu padarīšanu to sabiedrībai par izmantojamu ar datorsistēmu palīdzību.

2. Puse var izdarīt atrunu nepiemērot kriminālatbildību tai rīcībai, kas ir noteikta šī panta 1.daļā, kuros materiāls, kas definēts 2.panta pirmajā daļā, propagandē, veicina vai izraisa diskrimināciju, kas nav saistīta ar naidu vai vardarbību, ar noteikumu, ja var tikt piemēroti kādi citi efektīvi līdzekļi.

3. Neskatoties uz šī panta 2.daļā noteikto, Puse var izdarīt atrunu nepiemērot 1.daļā noteikto tajos diskriminācijas gadījumos, kuros saskaņā ar tās nacionālajā tiesību sistēmā noteiktajiem principiem attiecībā uz vārda brīvību, tā nevar piemērot efektīvus līdzekļus kas noteikti 2.daļā.

4.pants - Rasisma un ksenofobijas motivēti draudi

Katra puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu nostiprinātu ar nodomu izdarītu un neatļautu šādu rīcību:

piedraudot, izmantojot datorsistēmas, nosakot to savos normatīvajos aktos kā nopietnu noziedzīgu nodarījumu, ja (i) personas piederošas kādai grupai tiek šķirotas pēc rases, ādas krāsas, ģimenes, nacionālās vai etniskās piederības, kā arī reliģijas, ja tā tiek izmantota kā iegansts kādam no šiem faktoriem, vai(ii) arī personu grupas, kuras tiek izšķirtas pēc kādas no augstāk minētajām pazīmēm.

5.pants - Rasisma un ksenofobijas motivēts apvainojums

1. Katra puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajās tiesībās kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu un neatļautu šādu:

publisku apvainošanu, izmantojot datorsistēmas, personas (i) tā iemesla dēļ, ka tās pieder grupai, kas tiek šķirota pēc rases, ādas krāsas, ģimenes, nacionālās vai etniskās piederības, kā arī reliģijas, ja tā tiek izmantota kā iegansts kādam no šiem faktoriem; (ii) vai personu grupas, kuras tiek izšķirtas pēc kādas no augstākminētajām pazīmēm.

2. Puse var:

a. pieprasīt, lai šī panta 1.daļā minētā noziedzīga nozieguma sekas attiektos uz personu vai personu grupu, kas noteiktas 1.daļā, kas pakļautas naidam, necienīgai attieksmei vai izsmieklam; vai

b. izdarīt atrunu nepiemērot pilnībā vai daļēji šī panta 1. daļu.

6.pants - Genocīda vai citu pret cilvēci izdarītu noziegumu noliegšana, ietekmes mazināšana, atbalstīšana vai attaisnošana

1. Katra puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu un neatļautu šādu rīcību:

materiāla izplatīšanu vai citādu padarīšanu to sabiedrībai par izmantojamu ar datorsistēmu palīdzību, kas noliedz, mazina ietekmi, atbalsta vai attaisno nodarījumus, kuri saistīti ar genocīdu vai vērsti pret cilvēci, kas noteikts starptautiskajos tiesību aktos un atzīts Starptautiskajā Militārā tribunāla gala saistošajos lēmumos, ko nosaka Londonas 1945. gada 8. augusta līgums, vai arī kāda citas starptautiskas tiesas sastāva noteikts, ko paredz piemēroti starptautiski instrumenti un kura jurisdikciju Puse ir atzinusi.

2. Puse var:

a. pieprasīt, lai noliegšana vai apzināta ietekmes mazināšana, kas minēta šī panta 1.daļā, ir veikta ar nodomu izraisīt naidu, diskrimināciju vai vardarbību pret kādu personu vai personu grupu un kas balstīta uz rases, ādas krāsas, ģimenes, nacionālās vai etniskās piederības, kā arī reliģijas, ja tā izmantota kā iegansts kādam no šiem faktoriem; vai arī

b. izdarīt atrunu nepiemērot pilnībā vai daļēji šī panta 1. daļu.

7.pants - Līdzdalība un kūdīšana

Katra puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu un neatļautu līdzdalību vai kūdīšanu uz kādu no noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šajā protokolā, ar nodomu izdarīt šādu noziegumu.

3.nodaļa - Saistība starp Konvenciju un šo Protokolu

8.pants - Saistība starp Konvenciju un šo Protokolu

1. Panti 1., 12., 13., 22., 41., 44., 45. un 46. attiecas, mutatis mutandis, uz šo Protokolu.

2. Puses paplašina Konvencijas 14.-21. un 23.-35. pantos minēto pilnvaru apjomu attiecībā uz šī Protokola 2.-7. pantu.

4.nodaļa - Noslēguma noteikumi

9.pants- Atzīšana par saistošu

1. Šis Protokols ir atvērts parakstīšanai valstīm, kuras parakstījušās Konvencijai un varētu izteikt savu piekrišanu atzīt par saistošu:

a. parakstu bez atrunas izdarīšanas, kas attiecas uz ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu; vai

b. parakstu, kas pakļauts ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai, kam seko ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana

3. Valsts nedrīkst parakstīt šo Protokolu bez atrunāšanas, kas attiecas uz ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu, ja vien tā nav vienlaicīgi iesniegusi Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu.

4. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti iesniedzami Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

10.pants - Stāšanās spēkā

1. Šis protokols stājas spēkā mēneša pirmajā datumā trīs mēnešus pēc datuma, kad piecas valstis ir izteikušas savu piekrišanu atzīt Protokolu par saistošu saskaņā ar 9. panta noteikumiem

2. Neatkarīgi no jebkuras parakstījušās valsts, kas pēc tam izsaka savu piekrišanu atzīt to par saistošu, Protokols stājas spēkā pirmajā mēneša dienā trīs mēnešus pēc datuma, kad tas parakstīts bez atrunas izdarīšanas, kas attiecas uz ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu, vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu.

11.pants - Pievienošanās

1. Pēc šī Protokola spēkā stāšanās, ikviena valsts, kas pievienojusies Konvencijai, var pievienoties šim dokumentam;

2. Pievienošanās dokumenti iesniedzami Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kas stājas spēkā mēneša pirmajā datumā trīs mēnešus pēc datuma, kad pievienošanās dokuments iesniegts.

12.pants - Atrunas un deklarācijas

1. Pušu izdarītās atrunas un deklarācijas par Konvencijas noteikumiem attiecas arī uz šo Protokolu, ja vien Puse citādi parakstīšanas laikā vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus.

2. Ar rakstisku paziņojumu adresētu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ikviena valsts parakstīšanas laikā vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu paziņo, ka tā izdara atrunu(as), kā paredzēts 3., 5. un 6. šī dokumenta pantā. Tajā pašā laikā Puse paziņo, ka attiecībā uz šī Protokola noteikumiem, tā izdara atrunu (as), kas paredzētas Konvencijas 22. panta otrajā daļā un 41. panta pirmajā daļā, neskatoties uz to, ko puse saskaņā ar šo Konvenciju ir ieviesusi. Nekādas cita atrunas nevar izdarīt.

3. Ar rakstisku paziņojumu adresētu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ikviena valsts parakstīšanas laikā vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu paziņo, ka tā atsakās no iespējas pieprasīt papild elementus kā paredzēts šī dokumenta 5. panta 2.a daļā un 6. panta 2.a daļā.

13.pants - Atrunu statuss un anulēšana

1. Puse, kas izdarījusi atrunu saskaņā ar 12. pantu, var pilnīgi vai daļēji to atsaukt, tiklīdz apstākļi to atļauj. Šāds atsaukums stājas spēkā no brīža, kad Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņojumu saņēmis. Ja paziņojumā norādīts, ka atrunas atsaukumam jāstājas spēkā ar noteiktu datumu un šis datums ir vēlāk nekā datums, kurā ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu, atsaukums stājas spēkā noteiktajā vēlākajā datumā.

2. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs var periodiski noskaidrot Pušu, kas izdarījušas vienu vai vairākas atrunas, kas minētas 12. pantā, nodomu šādas atrunas(u) atsaukšanā nākotnē.

14.pants - Teritoriālā piemērošana

1. Ikviena valsts parakstīšanas laikā vai kad tā iesniedz savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var noteikt teritoriju vai teritorijas, kurās Konvencija tiks piemērota.

2. Ikviena Puse jebkurā laikā vēlāk ar deklarāciju, kas adresēta Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, var paplašināt Protokola piemērošanu attiecībā uz jebkuru teritoriju, kas noteikta deklarācijā. Neatkarīgi no šādas teritorijas Protokols stājas spēkā mēneša pirmajā datumā trīs mēnešus pēc datuma, kad deklarāciju saņēmis ģenerālsekretārs.

3. Jebkuru deklarāciju, kas izdarīta saskaņā ar iepriekšējām divām daļām, neatkarīgi no jebkuras teritorijas, kas noteikta šādā deklarācijā, var atsaukt ar paziņojumu, kas adresēts Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Atsaukums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc trīs mēnešu termiņa beigām kopš datuma, kad ģenerālsekretārs šādu paziņojumu saņēmis.

15.pants - Denonsēšana

a. Ikviena Puse var jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

b. Šāda denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā trīs mēnešus pēc datuma, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis paziņojumu.

16.pants - Paziņojums

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, kā arī jebkurai citai valstij, kas pievienojusies vai ir uzaicināta pievienoties šai Konvencijai, par:

a katru parakstu;

b katra ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanu;

c šīs Protokola spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 9., 10. un 11. pantu;

d katru paziņojumu, kas izdarīti saskaņā ar 40. pantu, vai izdarītu atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 42. pantu;

e jebkuru citu aktu, paziņojumu vai komunikāciju, kas attiecas uz šo Protokolu.

To apliecinot, zemāk parakstījušās, tam attiecīgi pilnvarotas personas, ir parakstījušas šo Protokolu.

Sastādīta Strasbūrā 2003. gada 28. janvārī angļu un franču valodās, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kas glabāsies Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūtīs apliecinātus norakstus katrai Eiropas Padomes dalībvalstij, valstīm, kas nav dalībvalstis, bet kas piedalījušās šī Protokola izstrādāšanā un ikvienai valstij, kas ir uzaicināta tai pievienoties.