Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Protokolu līgumam starp Latvijas Republikas valdību un Amerikas Savienoto Valstu valdību par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās

1.pants. 2005.gada 7.decembrī Rīgā parakstītais Protokols līgumam starp Latvijas Republikas valdību un Amerikas Savienoto Valstu valdību par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās (turpmāk - Protokols) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Protokols stājas spēkā tā 9.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Protokols latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 8.jūnijā.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2006.gada 27.jūnijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2006.gada 28.jūniju.

 

 

PROTOKOLS LĪGUMAM STARP LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBU UN AMERIKAS SAVIENOTO VALSTU VALDĪBU PAR SAVSTARPĒJO TIESISKO PALĪDZĪBU KRIMINĀLLIETĀS

Saskaņā ar 2003.gada 25.jūnija Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu līguma par savstarpējo tiesisko palīdzību (turpmāk - ES-ASV savstarpējās tiesiskās palīdzības līgums) 3.panta 2.punktu, Latvijas Republikas valdība un Amerikas Savienoto Valstu valdība atzīst, ka saskaņā ar šā Protokola noteikumiem, ES-ASV savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumu piemēro divpusējam 1997.gada 13.jūnija līgumam starp Latvijas Republikas valdību un Amerikas Savienoto Valstu valdību (turpmāk - 1997.gada savstarpējās tiesiskās palīdzības līgums) saskaņā ar sekojošiem noteikumiem:

1.pants

Savstarpējā tiesiskā palīdzība administratīvajām iestādēm

Atbilstoši ES-ASV savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma 8.pantam līdzšinējais 1.panta 1.punkts ir uzskatāms par 1.panta 1.punkta "a" apakšpunktu, papildinot 1997.gada savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumu ar 1.panta 1.punkta "b" apakšpunktu un 1.panta 1.punkta "c" apakšpunktu:

"b) Valsts administratīvā iestāde, kas veic izmeklēšanu ar mērķi uzsākt kriminālvajāšanu vai nodot lietu iestādēm, kas veic kriminālizmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, atbilstoši tās administratīvai vai citādi noteiktai kompetencei un pilnvarām veikt šādu izmeklēšanu, arī ir tiesīga īstenot savstarpējo tiesisko palīdzību. Šādos apstākļos arī citas administratīvās iestādes var īstenot savstarpējo tiesisko palīdzību. Savstarpējā tiesiskā palīdzība nav pieļaujama, kad ir paredzams, ka kriminālvajāšana vai lietas nodošana izskatīšanai netiks veikta.

c) Palīdzības lūgumus saskaņā ar 1.punkta "b" apakšpunktu nosūta starp centrālajām iestādēm, kas ir nozīmētas atbilstoši šā Līguma 2.panta noteikumiem, vai citām iestādēm, par kurām vienojas centrālās iestādes."

2. pants

Paātrināta lūgumu nosūtīšana

Atbilstoši ES-ASV savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma 7.pantam 1997.gada savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma 4.panta 1.punktu izsaka šādā redakcijā:

"1. a) Savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumus un ar tiem saistītos paziņojumus var nosūtīt un saņemt ar paātrinātas saziņas līdzekļiem kā, piemēram, fakss vai elektroniskais pasts; oficiālo apstiprinājumu nosūta, ja to lūdz lūguma saņēmēja valsts.

b) Steidzamības gadījumos, tiesiskās palīdzības lūgumus var izdarīt mutiski, bet apstiprina rakstiski desmit dienu laikā, ja vien lūguma saņēmējas valsts centrālā iestāde nepiekrīt citam termiņam.

c) Lūgumu nosūta lūguma saņēmējās valsts valodā, ja vien centrālās iestādes nevienojās citādi."

3.pants

Videokonferences izmaksas

Atbilstoši ES-ASV savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma 6.panta 2.punktam 1997.gada savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma 6.panta "d" apakšpunktu izsaka šādā redakcijā:

"d) izmaksas, kas saistītas ar videopārraides izveidi un darbību saskaņā ar 17c.pantu, izņemot gadījumus, kad lūguma saņēmēja un lūguma iesniedzēja valsts vienojas par pretējo; pārējās izmaksas, kas rodas palīdzības sniegšanas laikā sedz saskaņā ar citiem šā panta noteikumiem."

4.pants

Lietošanas ierobežojumi personas datu un citu datu aizsardzības nolūkos

Atbilstoši ES-ASV savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma 9.pantam 1997.gada savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma 7.pantu izsaka šādā redakcijā:

"7.pants

Lietošanas ierobežojumi personas datu un citu datu aizsardzības nolūkos

1. Lūguma saņēmēja valsts var lūgt, lai lūguma iesniedzēja valsts izmanto jebkādus pierādījumus vai informāciju, kas iegūta no lūguma saņēmējas valsts, tikai šādiem mērķiem:

a) kriminālizmeklēšanas un kriminālvajāšanas nolūkos;

b) lai novērstu tūlītējus un nopietnus draudus tās sabiedriskajai drošībai;

c) ārpus kriminālprocesuālajām vai administratīvi procesuālajām darbībām, kas tieši saistītas ar izmeklēšanu vai tiesvedību:

i) kas minētas "a" apakšpunktā; vai

ii) par kurām sniegta savstarpējā tiesiskā palīdzība saskaņā ar 1.panta 1.punkta "b" apakšpunktu;

d) jebkādos citos nolūkos, ja informācija vai pierādījumi ir darīti zināmi atklātībai tiesas procesos, kam tie tika nosūtīti, vai jebkurā no "a", "b" un "c" apakšpunktā minētiem gadījumiem; un

e) jebkādos citos nolūkos - tikai ar lūguma saņēmējas valsts iepriekšēju piekrišanu.

2. a) Šis pants neierobežo lūguma saņēmējas valsts iespēju atbilstoši šim līgumam noteikt papildu nosacījumus īpašos gadījumos, kad attiecīgo palīdzības lūgumu nevar izpildīt bez šo nosacījumu ievērošanas. Ja saskaņā ar šo punktu ir noteikti papildu nosacījumi, lūguma saņēmēja valsts var lūgt lūguma iesniedzējai valstij sniegt informāciju par pierādījumu vai informācijas izmantošanu.

b) Lūguma saņēmēja valsts kā "a" apakšpunktā minēto nosacījumu pierādījumu vai informācijas izsniegšanai nevar izvirzīt vispārējus ierobežojumus, kas ir saistīti ar lūguma iesniedzējas valsts tiesiskajiem standartiem personas datu apstrādes jomā.

3. Ja lūguma saņēmēja valsts pēc paziņošanas lūguma iesniedzējai valstij uzzina apstākļus, kas varētu pamatot papildu nosacījuma noteikšanu konkrētajā lietā, tā var uzsākt apspriedes ar lūguma iesniedzēju valsti, lai noteiktu, ciktāl var aizsargāt pierādījumus un informāciju.

4. Lūguma saņēmējas valsts centrālā iestāde var lūgt ievērot sniegtās informācijas vai pierādījumu saskaņā ar šo Līgumu konfidencialitāti, vai, lai tie tiktu izmantoti saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts centrālās iestādes izvirzītajiem noteikumiem un nosacījumiem. Ja lūguma iesniedzēja valsts pieņem pierādījumus vai informāciju, ievērojot tādus nosacījumus, lūguma iesniedzēja valsts izmanto visus iespējamos pasākumus, lai izpildītu nosacījumus."

5.pants

Banku informācijas identifikācija

Atbilstoši ES-ASV savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma 4.pantam 1997.gada savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumu papildina ar 17a.pantu šādā redakcijā:

"17a.pants

Banku informācijas identifikācija

1. a) Pēc lūguma iesniedzējas valsts lūguma lūguma saņēmēja valsts saskaņā ar šā panta noteikumiem nekavējoties noskaidro, vai bankām, kas atrodas tās teritorijā, ir informācija par to, vai identificētai fiziskai vai juridiskai personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, ir bankas konts vai konti. Lūguma saņēmēja valsts nekavējoties paziņo lūguma iesniedzējai valstij iegūtos rezultātus.

b) Darbības, kas minētas "a" apakšpunktā, var piemērot arī ar mērķi identificēt:

i) informāciju par fiziskām vai juridiskām personām, kas notiesātas vai citādi iesaistītas noziedzīgos nodarījumos;

ii) finanšu iestāžu, kas nav bankas, rīcībā esošu informāciju; vai

iii) finanšu darījumus, kas nav saistīti ar bankas kontiem.

2. Papildus šā Līguma 4.panta 2.punkta noteikumiem, šā panta 1.punktā minētajā lūgumā ietver:

a) norādi par fiziskas vai juridiskas personas identitāti, kas ļauj noteikt šo kontu vai darījumu atrašanās vietu;

b) pietiekamu informāciju, kas ļauj lūguma saņēmējas valsts kompetentajām iestādēm:

i) pamatoti uzskatīt, ka attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona ir iesaistīta noziedzīgā nodarījumā un ka bankām vai finanšu iestādēm, kas nav bankas, lūguma saņēmējas valsts teritorijā varētu būt pieprasītā informācija; un

ii) secināt, ka meklētā informācija attiecas uz kriminālizmeklēšanu vai kriminālvajāšanu; un

c) ciktāl iespējams, informāciju par to, kura banka vai finanšu iestāde, kas nav banka, varētu būt iesaistīta, kā arī citu informāciju, kuras pieejamība varētu palīdzēt samazināt izmeklēšanas apjomu.

3. Ja vien vēlāk diplomātisko notu apmaiņas ceļā starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm Latvijas Republika un Amerikas Savienotās Valstis nevienojās citādi, lūgumus saskaņā ar šo pantu nosūta un saņem:

a) Latvijas Republikā:

i) Ģenerālprokuratūra - pirmstiesas izmeklēšanas stadijā līdz lietas izskatīšanas tiesā; un

ii) Tieslietu ministrija - iztiesāšanas stadijā.

b) Amerikas Savienotajās Valstīs par Latvijas Republiku atbildīgais atašejs no:

i) Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu departamenta Narkotiku apkarošanas administrācijas savas kompetences ietvaros;

ii) Amerikas Savienoto Valstu Valsts drošības departamenta Imigrācijas un muitas biroja savas kompetences ietvaros;

iii) Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu departamenta Federālā izmeklēšanas biroja attiecībā uz pārējiem gadījumiem.

4. Latvijas Republika sniedz palīdzību saskaņā ar šo pantu attiecībā uz jebkuru noziedzīgo darbību. Amerikas Savienotās Valstis sniedz palīdzību saskaņā ar šo pantu attiecībā uz noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas noziegumiem un teroristiskām darbībām, kas sodāmi saskaņā ar abu valstu likumiem, un attiecībā uz citām noziedzīgām darbībām, par ko var paziņot Latvijas Republikai.

5. Lūguma saņēmēja valsts atbild uz lūgumu uzrādīt oficiālus dokumentus, kas saistīti ar kontiem vai darījumiem, kas identificētas attiecībā uz šo pantu, saskaņā ar šā līguma pārējiem noteikumiem."

6.pants

Apvienotās izmeklēšanas vienības

Atbilstoši ES-ASV savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma 5.pantam 1997.gada savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumu papildina ar 17b. pantu šādā redakcijā:

"17b. pants

Apvienotās izmeklēšanas vienības

1. Apvienotās izmeklēšanas vienības var tikt izveidotas un darboties attiecīgās Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu teritorijās, lai atvieglotu kriminālizmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, kur iesaistītas Amerikas Savienotās Valstis un viena vai vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis, ja Latvijas Republika un Amerikas Savienotās Valstis to uzskata par nepieciešamu.

2. Par kārtību, saskaņā ar kuru šī vienība darbojas, piemēram, sastāvu, darbības ilgumu, atrašanās vietu, organizēšanu, funkcijām, mērķi, kā arī vienības dalībnieku piedalīšanos izmeklēšanas darbībās, kas notiek citas valsts teritorijā nevis viņa valstī, vienojas kompetentās iestādes, kuru pienākums ir veikt izmeklēšanu vai noziedzīgo nodarījumu kriminālvajāšanu, kā to noteikušas attiecīgās valstis.

3. Katras valsts nozīmētās kompetentās iestādes sazinās tieši viena ar otru, lai izveidotu vienības un nodrošinātu to darbību, izņemot gadījumus, kad valstis var nolemt izmantot citus piemērotus saziņas veidus, proti, kad lietas īpašas sarežģītības, tās mēroga vai citu apstākļu dēļ, būtu nepieciešama centralizētāka koordinācija saistībā ar dažiem aspektiem vai to kopumu.

4. Ja apvienotai izmeklēšanas vienībai jāveic izmeklēšanas pasākumi vienā no valstīm, kas ir piedalījusies vienības izveidošanā, šīs valsts vienības dalībnieks var lūgt savas kompetentās iestādes veikt šos pasākumus, un citām valstīm nav jāie­sniedz savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgums. Nepieciešamais tiesiskais standarts, lai nodrošinātu izmeklēšanas pasākumu izpildi šajā valstī, ir standarts, ko piemēro izmeklēšanas darbībām šajā valstī."

7.pants

Videokonferences

Atbilstoši ES-ASV savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma 6.panta 1.punktam, 6.panta 3.punktam, 6.panta 4.punktam, 6.panta 5.punktam un 6.panta 6.punktam 1997.gada savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumu papildina ar 17c.pantu šādā redakcijā:

"17c.pants

Videokonferences

1. Videopārraides tehnoloģiju izmantošana ir pieejama starp Latvijas Republiku un Amerikas Savienotājām Valstīm, lai nopratinātu lūguma saņēmējā valstī atrodošos liecinieku un ekspertu kriminālprocesā savstarpējās tiesiskās sadarbības ietvaros. Ciktāl tas neizriet no šā panta, šāda veida sadarbības kārtībai ir piemērojami šā līguma noteikumi.

2. Lūguma iesniedzēja un lūguma saņēmēja valsts var apspriesties, lai atvieglotu tādu tiesisku, tehnisku vai apgādes jautājumu kārtošanu, kas var rasties sakarā ar lūguma izpildi.

3. Neierobežojot kompetenci, ko var paredzēt lūguma iesniedzējas valsts tiesību akti, jebkāds tīšs nepatiess apgalvojums vai cits liecinieka vai eksperta pārkāpums videokonferences laikā ir sodāms lūguma saņēmējā valstī tāda pašā veidā, ja šādi nodarījumi būtu izdarīti valsts iekšējā procesa laikā.

4. Šis pants neierobežo iespēju izmantot citus pieejamos līdzekļus, lai iegūtu liecību lūguma saņēmējā valstī, pamatojoties uz piemērojamo līgumu vai tiesību aktiem.

5. Lūguma saņēmēja valsts var atļaut izmantot videokonferences tehnoloģiju mērķiem, kas nav 1.punktā minētie mērķi, tai skaitā personu vai priekšmetu identifikācijai vai izmeklēšanas ziņojumu iegūšanai."

8.pants

Piemērošana laikā

Šo Protokolu piemēro noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti gan pirms, gan pēc tā stāšanās spēkā.

Šo Protokolu nepiemēro lūgumiem, kas iesniegti pirms tā stāšanās spēkā, izņemot 2., 3., un 7.panta noteikumus, ko piemēro lūgumiem, kas iesniegti pirms tā stāšanās spēkā.

9.pants

Stāšanās spēkā un izbeigšanās

1. Šis Protokols, lai stātos spēkā, ir pakļauts Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu šim nolūkam nepieciešamo iekšējo procedūru pabeigšanai. Latvijas Republikas valdība un Amerikas Savienoto Valstu valdība apmainās ar diplomātiskām notām, kurās norādīts, ka tās ir pabeigušas šim nolūkam nepieciešamās iekšējās procedūras. Šis Protokols stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu savstarpējās tiesiskās palīdzības līgums.

2. Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu līguma izbeigšanās gadījumā, šis Protokols zaudē spēku un ir piemērojams 1997.gada savstarpējās tiesiskās palīdzības līgums. Latvijas Republikas valdība un Amerikas Savienoto Valstu valdība var vienoties turpināt piemērot dažus vai visus šā Protokola noteikumus.

Iepriekš minēto apliecinot, apakšā parakstījušies, savu attiecīgo valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Protokolu.

Sastādīts Rīgā divos eksemplāros, 2005.gada 7.decembrī latviešu un angļu valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski.

Latvijas Republikas valdības vārdā:

Solvita Āboltiņa

Tieslietu ministre

Amerikas Savienoto Valstu valdības vārdā:

Ketrīna Toda Beilija

Amerikas Savienoto Valstu vēstniece Latvijā