Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 01.01.2011. - 19.03.2014. / Vēsturiskā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Apsardzes darbības likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apsardzes darbība — apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki;

2) apsardzes darbinieks — fiziskā persona, kas veic apsardzes darbību, ir sasniegusi 18 gadu vecumu un apsardzes sertifikātu saņēmusi šajā likumā noteiktajā kārtībā vai apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu saņēmusi citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī;

3) apsargājamais objekts — fiziskā persona, krava un cita kustamā manta un vērtības vai nekustamais īpašums, teritorija vai cits objekts, kā arī objektos notiekoši pastāvīgi vai atsevišķi pasākumi;

4) apsardzes pakalpojumi — pasākums vai pasākumu kopums, ko veic, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus;

5) apsardzes sertifikāts — fiziskās personas profesionālo kompetenci apliecinošs dokuments;

6) apsardzes tehniskā sistēma — apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus;

7) apsardzes komersants — komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai un sniedz apsardzes pakalpojumus;

8) iekšējās drošības dienests — iestāžu, komersantu vai organizāciju struktūrvienība, kas nodrošina to apsardzi un iekšējo drošību;

9) trešā persona — apsardzes komersanta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kurai paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir radīt tiesisku pamatu apsardzes darbības veikšanai, lai nodrošinātu personu un sabiedrības drošību.

(2) Likums attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic apsardzes darbību, izņemot Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu, valsts drošības iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un pašvaldības policijas darbību, kas tiek veikta saskaņā ar speciālajiem likumiem.

(3) Apsardzes komersants un apsardzes darbinieks, kā arī iestāde, komersants un organizācija, kas izveidojusi iekšējās drošības dienestu, veicot apsardzes darbību, sadarbojas ar Valsts policiju un citām valsts pārvaldes iestādēm un sniedz tām atbalstu sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā.

(4) Apsardzes darbību kontrolē Valsts policija atbilstoši savai kompetencei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

3.pants. Apsardzes pakalpojumu veidi

Apsardzes komersants, pamatojoties uz rakstveida līgumu, var sniegt šādus apsardzes pakalpojumus:

1) nodrošināt nekustamā īpašuma, kravas vai citas kustamās mantas vai vērtību apsardzi;

2) nodrošināt fiziskās personas apsardzi (miesassardzi);

3) nodrošināt iekšējo drošību apsargājamos objektos;

4) projektēt, uzstādīt un apkalpot apsardzes tehniskās sistēmas;

5) sniegt konsultācijas apsardzes jautājumos.

4.pants. Apsardzes darbības ierobežojumi

(1) Apsardzes darbībā ir aizliegts:

1) izmantot apsardzes tehniskās sistēmas un vielas, kas ir bīstamas cilvēka dzīvībai vai veselībai;

2) atklāti nēsāt šaujamieročus un speciālos līdzekļus, ja apsardzes darbinieks nav formas tērpā (formas tērpam jābūt atšķirīgam no ikdienas apģērba);

3) izmantot šaujamieročus kārtības nodrošināšanai sapulču, gājienu, piketu un citu publisku pasākumu laikā;

4) apzināti apsargāt personu, kas gatavojas izdarīt vai izdara noziedzīgu nodarījumu;

5) veikt apsardzes darbību, ja nav saņemts apsardzes sertifikāts, izņemot gadījumus, kad apsardzes komersants uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, ir pieņēmis darbā vai mācību praksē stažieri, kurš licencētā izglītības iestādē apgūst apsardzes sertifikāta saņemšanai nepieciešamo apmācību. Stažieris apsardzes darbību var veikt tikai apsardzes darbinieka vadībā;

6) uzdot pildīt apsardzes darbinieka vai iekšējās kontroles dienesta darbinieka pienākumus personai, kas nav saņēmusi apsardzes sertifikātu.

(2) Iestādei, komersantam un organizācijai, kas izveidojusi iekšējās drošības dienestu, aizliegts izsniegt šaujamieroču iegādāšanās un glabāšanas atļaujas, ja uz šīs iestādes komersanta un organizācijas dalībniekiem, vadītājiem, personām, kas ieņem vadošus amatus pārvaldes institūcijās, un darbiniekiem, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem paredzēta piekļuve šaujamieročiem un munīcijai, attiecas Ieroču aprites likumā paredzētie ieroču un munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas ierobežojumi.

(3) Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētais apsardzes komersants sniedz apsardzes pakalpojumus Latvijas Republikā bez speciālās atļaujas (licences) apsardzes darbības veikšanai [turpmāk — speciālā atļauja (licence)], ja apsardzes pakalpojumu sniegšana, kas uzsākta attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ir saistīta ar iebraukšanu Latvijas Republikā uz laiku, bet nav pastāvīga apsardzes pakalpojumu sniegšana Latvijas Republikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

4.1 pants. Apsardzes komersantu, iekšējās drošības dienestu, apsardzes darbinieku, speciālo atļauju (licenču) un apsardzes sertifikātu uzskaite

(1) Ziņas par apsardzes darbības veikšanai izsniegtajām speciālajām atļaujām (licencēm), iekšējās drošības dienesta reģistrācijas apliecībām un apsardzes sertifikātiem, kā arī par apsardzes komersantiem, iekšējās drošības dienestiem un to dalībniekiem, darbiniekiem un pārvaldes (pārstāvības) amatpersonām, kurām šajā likumā ir paredzēti ierobežojumi, Valsts policija reģistrē licenču un sertifikātu reģistrā. Licenču un sertifikātu reģistra pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

(2) Licenču un sertifikātu reģistrā reģistrējamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve šajā reģistrā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.

(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

II nodaļa
Apsardzes komersants

5.pants. Speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai

(1) Apsardzes komersants apsardzes darbību var uzsākt pēc speciālās atļaujas (licences) saņemšanas.

(2) Apsardzes komersantam atļauts sniegt apsardzes pakalpojumus, kas norādīti speciālajā atļaujā (licencē).

(3) Ir divu kategoriju speciālās atļaujas (licences):

1) saskaņā ar pirmās kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes komersantam ir tiesības projektēt apsardzes tehniskās sistēmas, tās uzstādīt, veikt to apkopi un remontu, kā arī sniegt konsultācijas par šiem jautājumiem;

2) saskaņā ar otrās kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes komersantam ir tiesības sniegt visus šajā likumā minētos apsardzes pakalpojumus un apsardzes darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas.

(4) Speciālo atļauju (licenci) izsniedz Valsts policija, un tā ir derīga apsardzes darbības veikšanai visā valsts teritorijā.

(5) Valsts policija ir tiesīga izsniegt speciālās atļaujas (licences) dublikātu, ja speciālā atļauja (licence) ir bojāta, nozaudēta vai nolaupīta, kā arī izsniegt atkārtotu speciālo atļauju (licenci), ja mainīti tajā norādāmie dati par komersantu.

(6) Ministru kabinets nosaka prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un prasības, kas jāpilda speciālās atļaujas (licences) darbības laikā, kārtību, kādā komersantam izsniedz speciālo atļauju (licenci), tās dublikātu vai atkārtotu speciālo atļauju (licenci), anulē speciālo atļauju (licenci), kā arī par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību.

(7) Lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(24.04.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

6.pants. Speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas ierobežojumi

(1) Speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai ir tiesīgi saņemt individuālie komersanti un komercsabiedrības, kurās ārvalstu (izņemot Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu) ieguldījums pamatkapitālā nepārsniedz 50 procentus. Par individuālo komersantu vai personu, kas tiesīga pārstāvēt komercsabiedrību, var būt Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš nav sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kuram nav konstatēta psihiska slimība, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība.

(2) Speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai aizliegts izsniegt, ja kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka individuālais komersants vai persona, kas tiesīga pārstāvēt komercsabiedrību, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs, rada draudus valsts vai sabiedrības drošībai.

(3) Speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai aizliegts izsniegt komersantam:

1) kuram anulēta speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai, ja nav pagājis gads pēc tās anulēšanas;

2) kura dalībnieks ir juridiskā persona, kurai pēdējā gada laikā anulēta speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai;

3) kura dalībnieks vai kura pārvaldes institūcijas amatpersona ir fiziskā persona, kas bijusi tāda apsardzes komersanta dalībnieks, kuram pēdējā gada laikā anulēta speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai, vai kas bija tiesīga pārstāvēt šādu apsardzes komersantu, vai kam pēdējā gada laikā anulēts apsardzes sertifikāts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

7.pants. Speciālās atļaujas (licences) anulēšana

(1) Speciālo atļauju (licenci) anulē, ja:

1) apsardzes komersanta darbība ir vērsta pret valsti vai sabiedrības likumīgajām interesēm;

2) apsardzes komersants pārkāpj vai nepilda šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības;

3) apsardzes komersants apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci);

4) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums;

5) konstatēts, ka uz apsardzes komersantu attiecas šā likuma 6.pantā noteiktie speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas ierobežojumi.

(2) Lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

8.pants. Apsardzes komersanta tiesības un pienākumi

(1) Apsardzes komersantam, kas saņēmis otrās kategorijas speciālo atļauju (licenci), ir tiesības:

1) apsardzes darbības nodrošināšanai ar Valsts policijas atļauju iegādāties un glabāt šaujamieročus, kā arī iegādāties un glabāt speciālos līdzekļus Ieroču aprites likumā noteiktajā kārtībā;

2) apsardzes darbības nodrošināšanai izmantot un pielietot šaujamieročus un speciālos līdzekļus šajā likumā noteiktajā kārtībā;

3) radiosakaru nodrošināšanai noteiktā kārtībā izmantot radiofrekvences;

4) apsardzes darbībā izmantot dienesta suņus;

5) apsardzes darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas.

(2) Apsardzes komersantam ir pienākums:

1) novērtēt, vai darbinieku pienākumu veikšana ir saistīta ar īpašu risku, un līdz minimumam samazināt visus riskus, kuriem, veicot amata pienākumus, ir pakļauti darbinieki;

2) novērtējot, vai darbinieku pienākumu veikšana ir saistīta ar īpašu risku, ņemt vērā, ka īpašam riskam ir pakļauti darbinieki, kuri 50 procentus un vairāk no sava darba laika velta naudas savākšanai, pārnēsāšanai, pārvadāšanai vai citu lielu materiālo vērtību pārvietošanai, kuri veic darba pienākumus paaugstinātas fiziskās un psiholoģiskās slodzes apstākļos vai citos paaugstināta riska apstākļos, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim;

3) noslēdzot līgumu ar apsardzes darbinieku, izsniegt viņam nodarbinātā apliecību. Nodarbinātā apliecībā norāda darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu vai darba atļaujas numuru (Latvijā nodarbinātajiem ārzemniekiem), darba līguma vai uzņēmuma līguma noslēgšanas datumu un numuru, apsardzes komersanta nosaukumu. Nodarbinātā apliecībā ir apsardzes komersanta zīmogs, kā arī darbinieka fotogrāfija;

4) veicot apsardzes darbību, novērtēt iespējamos riskus apsargājamam objektam, veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu iespējamos apdraudējumus apsargājamā objekta drošībai, kā arī pret apsargājamo objektu vērstus likumpārkāpumus.

(3) Darbiniekus, kuru pienākumu veikšana ir saistīta ar īpašu risku (darbs saskaņā ar darba vides riska novērtējumu ir saistīts ar paaugstinātu fizisko slodzi vai paaugstinātu darbinieku drošības un veselības risku, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar darba aizsardzības pasākumiem), nedrīkst nodarbināt ilgāk par 12 stundām, un viņiem izmaksājama piemaksa 20 - 40 procentu apmērā no noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Konkrētos piemaksas piešķiršanas nosacījumus un piemaksas apmēru nosaka darba devējs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

III nodaļa
Iekšējās drošības dienests

9.pants. Iekšējās drošības dienesta reģistrēšana

(1) Iestādes, komersanti un organizācijas, kuru apsardzi veic to darbinieki, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrē iekšējās drošības dienestu Valsts policijā.

(2) Par iekšējās drošības dienesta reģistrāciju maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(3) Ja iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzi veic mazāk nekā trīs darbinieki, iekšējās drošības dienests nav jāreģistrē.

(31) Iekšējās drošības dienests apsardzes darbību var uzsākt pēc tam, kad tas reģistrēts Valsts policijā, izņemot šā panta trešajā daļā paredzēto gadījumu. Iekšējās drošības dienests nedrīkst sniegt apsardzes pakalpojumus.

(4) Par iekšējās drošības dienesta vadītāju var būt persona, kura saņēmusi apsardzes sertifikātu un nav sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurai nav konstatēta psihiska slimība, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība.

(5) Lēmumu par atteikšanos reģistrēt iekšējās drošības dienestu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

9.1 pants. Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas anulēšana

(1) Iestādes, komersanta vai organizācijas iekšējās drošības dienesta reģistrāciju anulē, ja:

1) iekšējās drošības dienesta darbība ir vērsta pret valsti vai sabiedrības likumīgajām interesēm;

2) iekšējās drošības dienests pārkāpj vai nepilda šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības;

3) iestāde, komersants vai organizācija apzināti sniegusi nepatiesas ziņas, lai reģistrētu iekšējās drošības dienestu;

4) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums;

5) konstatēts, ka uz iekšējās drošības dienesta vadītāju attiecas šā likuma 9.pantā noteiktie ierobežojumi.

(2) Lēmumu par iestādes, komersanta vai organizācijas iekšējās drošības dienesta reģistrācijas anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

9.2 pants. Iekšējās drošības dienesta tiesības un pienākumi

Iestādes, komersanta vai organizācijas iekšējās drošības dienestam ir šā likuma 8.pantā noteiktās tiesības un pienākumi.

(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

10.pants. Iekšējās drošības dienesta darbinieki

Iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzi var veikt persona, kura ir saņēmusi apsardzes sertifikātu un kuru Darba likumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā attiecīgā iestāde, komersants vai organizācija.

IV nodaļa
Apsardzes darbinieks

11.pants. Apsardzes sertifikāts

(1) Apsardzes sertifikātu fiziskajai personai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz pēc attiecīgas apmācības un kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanas. Apsardzes sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi.

(2) Apsardzes sertifikātu aizliegts izsniegt personai:

1) kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, — pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kura ir notiesāta par šīs daļas 1.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, atbrīvojot no soda vai soda izciešanas, — agrāk par gadu pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda vai soda izciešanas spēkā stāšanās;

3) kura atbrīvota no kriminālatbildības par šīs daļas 1.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, — agrāk par gadu pēc lēmuma spēkā stāšanās;

4) kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības par šīs daļas 1.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, — pirms pārbaudes laika beigām;

5) kurai kriminālprocesā piemērots apsūdzētā statuss par šīs daļas 1.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu;

6) kura administratīvi sodīta par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, par sīko huligānismu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, — ja nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes.

(3) Par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu un apsardzes sertifikāta izsniegšanu, kā arī par apsardzes sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu un apsardzes sertifikāta dublikāta izsniegšanu maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(4) Valsts policija anulē apsardzes sertifikātu, ja:

1) apsardzes darbinieks pārkāpj šajā likumā noteiktās apsardzes darbinieka tiesības vai nepilda pienākumus;

2) apsardzes darbinieks neievēro šajā likumā noteiktos fiziska spēka, speciālo līdzekļu un dienesta suņu izmantošanas nosacījumus;

3) ir konstatēti šā panta otrajā daļā paredzētie ierobežojumi.

(5) Lēmumu par atteikšanos izsniegt apsardzes sertifikātu vai pagarināt tā derīguma termiņu vai par apsardzes sertifikāta anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma par apsardzes sertifikāta anulēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(6) Persona, kurai anulēts apsardzes sertifikāts, jaunu sertifikātu ir tiesīga saņemt pēc šā panta pirmajā daļā paredzētā apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanas, bet ne agrāk kā gadu pēc tam, kad pieņemts lēmums par apsardzes sertifikāta anulēšanu.

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā fiziskajai personai izsniedzams apsardzes sertifikāts, tā dublikāts un pagarināms apsardzes sertifikāta derīguma termiņš, kārtību, kādā anulējams apsardzes sertifikāts, kā arī kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu, apsardzes sertifikāta izsniegšanu, apsardzes sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu un apsardzes sertifikāta dublikāta izsniegšanu.

(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

12.pants. Apsardzes darbinieka tiesības un pienākumi

(1) Apsardzes darbiniekam, veicot apsardzes darbību, ir pienākums:

1) nēsāt līdzi apsardzes sertifikātu un nodarbinātā apliecību un pēc pieprasījuma uzrādīt to kontrolējošo valsts institūciju pārstāvjiem;

2) šajā likumā noteiktajos gadījumos ierobežojot personu tiesības un brīvības, pēc personas pieprasījuma nosaukt savu uzvārdu un apsardzes komersanta nosaukumu, uzrādīt nodarbinātā apliecību, kā arī sniegt paskaidrojumu, pamatojot katru konkrēto ierobežojumu;

3) nekavējoties sniegt informāciju Valsts policijai par gatavotu vai izdarītu noziedzīgu nodarījumu;

4) aizturēt personu, par kuru pastāv aizdomas, ka tā apsargājamā objektā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu, un nekavējoties par to informēt Valsts policiju, fiksēt lieciniekus, apsargāt notikuma vietu un nodrošināt tās neaizskaramību;

5) neizpaust trešajām personām informāciju par apsargājamā objekta apsardzes tehniskajām sistēmām, apsardzes organizāciju un citu informāciju, kas kļuvusi pieejama, veicot apsardzes darbinieka pienākumus.

(2) Apsardzes darbiniekam, veicot apsardzes darbību, ir tiesības:

1) prasīt, lai persona izbeidz prettiesisko darbību un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību, vai atkarībā no tās veiktajām darbībām lūgt attiecīgo personu atstāt apsargājamo objektu, kā arī izraidīt šo personu no apsargājamā objekta, ja tā nepakļaujas lūgumam un turpina pārkāpt apsargājamā objektā noteikto kārtību un šādu izraidījumu paredz apsargājamā objekta apsardzes noteikumi;

2) apsargājamā objektā pārbaudīt caurlaidi vai dokumentu, kas apliecina tā turētāja identitāti, ja tas ir nepieciešams, lai tiktu ievēroti apsardzes noteikumi, kuru izpildi uzdots kontrolēt apsardzes darbiniekiem;

3) lūgt, lai persona labprātīgi uzrāda personīgās mantas, transportlīdzekli vai kravu un tās atbilstību apstiprinošus dokumentus, ja šādas darbības ir paredzētas apsargājamā objekta apsardzes noteikumos. Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, tās personīgās mantas drīkst pārbaudīt tikai šīs personas vecāku vai likumisko pārstāvju klātbūtnē ar viņu atļauju. Ja nav klāt minētās personas vecāku vai likumisko pārstāvju, apsardzes darbinieks izsauc Valsts policiju.

(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

V nodaļa
Fiziska spēka, speciālo līdzekļu, dienesta suņu un šaujamieroču izmantošana apsardzes darbībā

13.pants. Fiziska spēka, speciālo līdzekļu un dienesta suņu izmantošanas nosacījumi

(1) Ja likumpārkāpējs ar savu prettiesisko darbību rada reālus draudus apsardzes darbības veikšanai norīkotā apsardzes darbinieka vai citu personu dzīvībai vai veselībai vai apsargājamam objektam, apsardzes darbinieks pēc mutvārdos izteikta brīdinājuma par fiziska spēka, speciālā līdzekļa vai dienesta suņa izmantošanu drīkst izmantot fizisku spēku, speciālo līdzekli vai dienesta suni, lai izbeigtu prettiesisko darbību un aizturētu likumpārkāpēju. Aizturēto personu nekavējoties nodod Valsts policijai.

(2) Bez mutvārdos izteikta brīdinājuma fizisku spēku, speciālo līdzekli vai dienesta suni drīkst izmantot, ja likumpārkāpums ir saistīts ar vardarbīgu ielaušanos apsargājamā objektā vai ar pēkšņu uzbrukumu apsardzes darbiniekam, citai personai vai apsargājamam objektam.

(3) Ja nepieciešams, aizturētajai personai, pret kuru ir izmantots fizisks spēks, speciālais līdzeklis vai dienesta suns, sniedz pirmo medicīnisko palīdzību un nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu.

(4) Izmantojot fizisku spēku, speciālo līdzekli vai dienesta suni, aizliegts pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas un radīt personai kaitējumu, kas acīmredzami neatbilst nodarījuma, nepakļaušanās vai pretošanās raksturam. Aizliegts izmantot dienesta suni, ja var ciest citas personas, pret kurām dienesta suns netiek izmantots.

14.pants. Dienesta suņu turēšana

(1) Veicot apgaitu ar dienesta suni, apsardzes darbinieks tur to saitē un ar uzpurni, izņemot šā likuma 13.pantā paredzētos gadījumus.

(2) Slēgtās teritorijās, kur nav cilvēku, var turēt nepiesietus suņus, ja redzamās vietās izvietoti skaidri salasāmi brīdinājuma uzraksti.

15.pants. Apsardzes darbībā izmantojamie šaujamieroči un speciālie līdzekļi

(1) Apsardzes darbības veikšanai var izmantot B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus un B, C vai D kategorijas garstobra-gludstobra šaujamieročus, kas klasificēti kā dienesta šaujamieroči.

(2) Veicot apsardzes darbību, apsardzes darbinieks Ieroču aprites likumā noteiktajā kārtībā drīkst nēsāt personīgo B kategorijas pusautomātisko, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroci vai dienesta šaujamieroci, ja Valsts policija izsniegusi tā nēsāšanas atļauju. Dienesta šaujamierocis apsardzes darbiniekam tiek izsniegts tikai uz apsardzes pienākumu pildīšanas laiku.

(3) Apsardzes darbības veikšanai likumā noteiktajā kārtībā var izmantot speciālos līdzekļus — gāzes pistoles (revolverus), gāzes baloniņus, elektrošoka ierīces, stekus, roku dzelžus un sasiešanas līdzekļus.

(4) Šā likuma 4.panta trešajā daļā minētajā gadījumā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētais apsardzes komersants veic apsargājamā objekta apsardzi, izmantojot šaujamieročus, ja ir saņemta attiecīgās valsts kompetentas iestādes izsniegta atļauja šaujamieroču un munīcijas izvešanai no attiecīgās valsts apsardzes darbības nodrošināšanai, kā arī Ieroču aprites likumā noteiktajā kārtībā saņemta attiecīga Valsts policijas atļauja.

16.pants. Šaujamieroča pielietošanas un izmantošanas nosacījumi

(1) Apsardzes darbībā apsardzes darbinieks drīkst pielietot šaujamieroci, lai:

1) aizsargātu sevi vai citu personu no uzbrukuma, kas reāli apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai var nodarīt būtiskus materiālos zaudējumus;

2) novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci;

3) aizturētu likumpārkāpēju, kurš pārsteigts, ielaužoties vai citādi vardarbīgi iekļūstot apsargājamā objektā vai izdarot citu noziedzīgu nodarījumu, ja likumpārkāpējs izrāda pretošanos;

4) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.

(2) Apsardzes darbinieks drīkst izmantot šaujamieroci, lai brīdinātu par šaujam­ieroča pielietošanu vai aizbaidītu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.

(3) Aizliegts pielietot un izmantot šaujamieročus, ja to pielietošanas vai izmantošanas dēļ var ciest citas personas, pret kurām ierocis nav vērsts.

(4) Pielietojot šaujamieroci, aizliegts pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas un radīt personai kaitējumu, kas acīmredzami neatbilst nodarījuma, nepakļaušanās vai pretošanās raksturam.

17.pants. Šaujamieroča pielietošanas kārtība

(1) Par nodomu pielietot šaujamieroci brīdina, raidot brīdinājuma šāvienu. Bez brīdinājuma šaujamieroci drīkst pielietot, ja:

1) uzbrukums, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, ir pēkšņs;

2) uzbrukumā tiek pielietoti ieroči vai priekšmeti, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, vai tiek izmantoti mehāniskie transportlīdzekļi;

3) aizturamā persona pretojas, pielietojot ieroci vai priekšmetu, ar kuru tiek apdraudēta citas personas dzīvība vai veselība.

(2) Ja tiek pielietots šaujamierocis, apsardzes darbinieks dara visu iespējamo, lai mazinātu kaitējumu.

(3) Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu apsardzes darbinieks nekavējoties ziņo Valsts policijai un savam tiešajam vadītājam. Ja nodarīts kaitējums cilvēka dzīvībai, veselībai vai mantai, jāsaglabā pēc iespējas neskarta notikuma vieta, bet, ja ir cietušie, tiem nekavējoties jāsniedz pirmā medicīniskā palīdzība un jānodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana.

VI nodaļa
Atbildība un apdrošināšana apsardzes darbībā

(Nodaļa 24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

18.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas pienākums

Apsardzes komersanta pienākums ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atlīdzināt trešajām personām zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību.

19.pants. Apsardzes komersanta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

(1) Apsardzes komersantam, kas saņēmis 2.kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai, ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par savas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai un nodarītajiem zaudējumiem trešo personu mantai, kā arī par obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas esamību informēt speciālās atļaujas (licences) izsniedzēju.

(2) Trešās personas mantai nodarītie zaudējumi tiek novērtēti, ievērojot kompensācijas principu atbilstoši likumam “Par apdrošināšanas līgumu”. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts, pusēm vienojoties.

(3) Ja, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, zaudējumi ir nodarīti vairākām personām un to apmērs pārsniedz apdrošināšanas līgumā (polisē) noteikto atbildības limitu, apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta katram prasītājam proporcionāli viņam nodarītajiem zaudējumiem tādā apmērā, lai kopējā izmaksājamā atlīdzība nepārsniegtu apdrošināšanas līgumā (polisē) norādītā viena apdrošināšanas gadījuma atbildības limitu.

(4) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas limitu nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1998.gada 29.oktobrī pieņemtais Apsardzes darbības likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 2001, 3.nr.; 2002, 13.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 10.nr.; 2005, 24.nr.).

2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumi Nr.104 "Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtība";

2) Ministru kabineta 2001.gada 25.septembra noteikumi Nr.417 "Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi";

3) Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumi Nr.584 "Noteikumi par apsardzes sertifikāta izsniegšanu fiziskajām personām".

3. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.decembrim pieņem šā likuma 23.pantā minētos normatīvos aktus.

4. Šā likuma 19., 20., 21. un 22.pants stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

5. Līdz šā likuma 11.panta septītajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2008.gada 20.novembra noteikumi Nr.945 “Noteikumi par apsardzes sertifikātu izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību un valsts nodevas maksāšanas kārtību un apmēru”.

(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija direktīvas 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīvas 98/48/EK, kas groza direktīvu 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā.

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 11.maijā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2006.gada 30.maijā