Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 01.07.2009. - ... / Spēkā esošā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos

1.pants. Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokols par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos (turpmāk — Protokols) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Labklājības ministrija koordinē Protokolā paredzēto saistību izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

3.pants. Protokols stājas spēkā tā 10.pantā noteiktajā kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Protokols angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 22.septembrī.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Rīgā 2005.gada 7.oktobrī
OPTIONAL PROTOCOL TO THE CONVENTION ON THE RIGHTS OF THE CHILD ON THE INVOLVEMENT OF CHILDREN IN ARMED CONFLICTS

The States Parties to the present Protocol,

Encouraged by the overwhelming support for the Convention on the Rights of the Child, demonstrating the widespread commitment that exists to strive for the promotion and protection of the rights of the child,

Reaffirming that the rights of children require special protection, and calling for continuous improvement of the situation of children without distinction, as well as for their development and education in conditions of peace and security,

Disturbed by the harmful and widespread impact of armed conflict on children and the long-term consequences it has for durable peace, security and development,

Condemning the targeting of children in situations of armed conflict and direct attacks on objects protected under international law, including places that generally have a significant presence of children, such as schools and hospitals,

Noting the adoption of the Rome Statute of the International Criminal Court, in particular, the inclusion therein as a war crime, of conscripting or enlisting children under the age of 15 years or using them to participate actively in hostilities in both international and non-international armed conflicts,

Considering therefore that to strengthen further the implementation of rights recognised in the Convention on the Rights of the Child there is a need to increase the protection of children from involvement in armed conflict,

Noting that article 1 of the Convention on the Rights of the Child specifies that, for the purposes of that Convention, a child means every human being below the age of 18 years unless, under the law applicable to the child, majority is attained earlier,

Convinced that an optional protocol to the Convention that raises the age of possible recruitment of persons into armed forces and their participation in hostilities will contribute effectively to the implementation of the principle that the best interests of the child are to be a primary consideration in all actions concerning children,

Noting that the twenty-sixth International Conference of the Red Cross and Red Crescent in December 1995 recommended, inter alia, that parties to conflict take every feasible step to ensure that children below the age of 18 years do not take part in hostilities,

Welcoming the unanimous adoption, in June 1999, of International Labour Organisation Convention No. 182 on the Prohibition and Immediate Action for the Elimination of the Worst Forms of Child Labour, which prohibits, inter alia, forced or compulsory recruitment of children for use in armed conflict,

Condemning with the gravest concern the recruitment, training and use within and across national borders of children in hostilities by armed groups distinct from the armed forces of a State, and recognising the responsibility of those who recruit, train and use children in this regard,

Recalling the obligation of each party to an armed conflict to abide by the provisions of international humanitarian law,

Stressing that the present Protocol is without prejudice to the purposes and principles contained in the Charter of the United Nations, including Article 51, and relevant norms of humanitarian law,

Bearing in mind that conditions of peace and security based on full respect of the purposes and principles contained in the Charter and observance of applicable human rights instruments are indispensable for the full protection of children, in particular during armed conflicts and foreign occupation,

Recognising the special needs of those children who are particularly vulnerable to recruitment or use in hostilities contrary to the present Protocol owing to their economic or social status or gender,

Mindful of the necessity of taking into consideration the economic, social and political root causes of the involvement of children in armed conflicts,

Convinced of the need to strengthen international cooperation in the implementation of the present Protocol, as well as the physical and psychosocial rehabilitation and social reintegration of children who are victims of armed conflict,

Encouraging the participation of the community and, in particular, children and child victims in the dissemination of informational and educational programmes concerning the implementation of the Protocol,

Have agreed as follows:

Article 1

States Parties shall take all feasible measures to ensure that members of their armed forces who have not attained the age of 18 years do not take a direct part in hostilities.

Article 2

States Parties shall ensure that persons who have not attained the age of 18 years are not compulsorily recruited into their armed forces.

Article 3

1. States Parties shall raise the minimum age for the voluntary recruitment of persons into their national armed forces from that set out in article 38, paragraph 3, of the Convention on the Rights of the Child, taking account of the principles contained in that article and recognising that under the Convention persons under the age of 18 years are entitled to special protection.

2. Each State Party shall deposit a binding declaration upon ratification of or accession to the present Protocol that sets forth the minimum age at which it will permit voluntary recruitment into its national armed forces and a description of the safeguards it has adopted to ensure that such recruitment is not forced or coerced.

3. States Parties that permit voluntary recruitment into their national armed forces under the age of 18 years shall maintain safeguards to ensure, as a minimum, that:

(a) Such recruitment is genuinely voluntary;

(b) Such recruitment is carried out with the informed consent of the person's parents or legal guardians;

(c) Such persons are fully informed of the duties involved in such military service;

(d) Such persons provide reliable proof of age prior to acceptance into national military service.

4. Each State Party may strengthen its declaration at any time by notification to that effect addressed to the Secretary-General of the United Nations, who shall inform all States Parties. Such notification shall take effect on the date on which it is received by the Secretary-General.

5. The requirement to raise the age in paragraph 1 of the present article does not apply to schools operated by or under the control of the armed forces of the States Parties, in keeping with articles 28 and 29 of the Convention on the Rights of the Child.

Article 4

1. Armed groups that are distinct from the armed forces of a State should not, under any circumstances, recruit or use in hostilities persons under the age of 18 years.

2. States Parties shall take all feasible measures to prevent such recruitment and use, including the adoption of legal measures necessary to prohibit and criminalize such practices.

3. The application of the present article shall not affect the legal status of any party to an armed conflict.

Article 5

Nothing in the present Protocol shall be construed as precluding provisions in the law of a State Party or in international instruments and international humanitarian law that are more conducive to the realization of the rights of the child.

Article 6

1. Each State Party shall take all necessary legal, administrative and other measures to ensure the effective implementation and enforcement of the provisions of the present Protocol within its jurisdiction.

2. States Parties undertake to make the principles and provisions of the present Protocol widely known and promoted by appropriate means, to adults and children alike.

3. States Parties shall take all feasible measures to ensure that persons within their jurisdiction recruited or used in hostilities contrary to the present Protocol are demobilised or otherwise released from service. States Parties shall, when necessary, accord to such persons all appropriate assistance for their physical and psychological recovery and their social reintegration.

Article 7

1. States Parties shall cooperate in the implementation of the present Protocol, including in the prevention of any activity contrary thereto and in the rehabilitation and social reintegration of persons who are victims of acts contrary thereto, including through technical cooperation and financial assistance. Such assistance and cooperation will be undertaken in consultation with the States Parties concerned and the relevant international organisations.

2. States Parties in a position to do so shall provide such assistance through existing multilateral, bilateral or other programmes or, inter alia, through a voluntary fund established in accordance with the rules of the General Assembly.

Article 8

1. Each State Party shall, within two years following the entry into force of the present Protocol for that State Party, submit a report to the Committee on the Rights of the Child providing comprehensive information on the measures it has taken to implement the provisions of the Protocol, including the measures taken to implement the provisions on participation and recruitment.

2. Following the submission of the comprehensive report, each State Party shall include in the reports it submits to the Committee on the Rights of the Child, in accordance with article 44 of the Convention, any further information with respect to the implementation of the Protocol. Other States Parties to the Protocol shall submit a report every five years.

3. The Committee on the Rights of the Child may request from States Parties further information relevant to the implementation of the present Protocol.

Article 9

1. The present Protocol is open for signature by any State that is a party to the Convention or has signed it.

2. The present Protocol is subject to ratification and is open to accession by any State. Instruments of ratification or accession shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

3. The Secretary-General, in his capacity as depositary of the Convention and the Protocol, shall inform all States Parties to the Convention and all States that have signed the Convention of each instrument of declaration pursuant to article 3.

Article 10

1. The present Protocol shall enter into force three months after the deposit of the tenth instrument of ratification or accession.

2. For each State ratifying the present Protocol or acceding to it after its entry into force, the Protocol shall enter into force one month after the date of the deposit of its own instrument of ratification or accession.

Article 11

1. Any State Party may denounce the present Protocol at any time by written notification to the Secretary-General of the United Nations, who shall thereafter inform the other States Parties to the Convention and all States that have signed the Convention. The denunciation shall take effect one year after the date of receipt of the notification by the Secretary-General. If, however, on the expiry of that year the denouncing State Party is engaged in armed conflict, the denunciation shall not take effect before the end of the armed conflict.

2. Such a denunciation shall not have the effect of releasing the State Party from its obligations under the present Protocol in regard to any act that occurs prior to the date on which the denunciation becomes effective. Nor shall such a denunciation prejudice in any way the continued consideration of any matter that is already under consideration by the Committee on the Rights of the Child prior to the date on which the denunciation becomes effective.

Article 12

1. Any State Party may propose an amendment and file it with the Secretary-General of the United Nations. The Secretary-General shall thereupon communicate the proposed amendment to States Parties with a request that they indicate whether they favour a conference of States Parties for the purpose of considering and voting upon the proposals. In the event that, within four months from the date of such communication, at least one third of the States Parties favour such a conference, the Secretary-General shall convene the conference under the auspices of the United Nations. Any amendment adopted by a majority of States Parties present and voting at the conference shall be submitted to the General Assembly of the United Nations for approval.

2. An amendment adopted in accordance with paragraph 1 of the present article shall enter into force when it has been approved by the General Assembly and accepted by a two-thirds majority of States Parties.

3. When an amendment enters into force, it shall be binding on those States Parties that have accepted it, other States Parties still being bound by the provisions of the present Protocol and any earlier amendments they have accepted.

Article 13

1. The present Protocol, of which the Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish texts are equally authentic, shall be deposited in the archives of the United Nations.

2. The Secretary-General of the United Nations shall transmit certified copies of the present Protocol to all States Parties to the Convention and all States that have signed the Convention.

KONVENCIJAS PAR BĒRNA TIESĪBĀM PAPILDUS PROTOKOLS PAR BĒRNU IESAISTĪŠANU BRUŅOTOS KONFLIKTOS

Šī Protokola Dalībvalstis,

iedrošinātas ar milzīgo atbalstu Konvencijai "Par bērna tiesībām", kas izpaužas esošajās plašajās saistībās bērnu tiesību veicināšanā un aizsardzībā,

vēlreiz apstiprinot, ka bērnu tiesībām ir vajadzīga īpaša aizsardzība, un aicinot uz bērnu stāvokļa nepārtrauktu uzlabošanu bez atšķirībām, kā arī viņu attīstību un izglītību miera un drošības apstākļos,

uztraukušās par kaitīgo un izplatīto bruņotu konfliktu iespaidu uz bērniem un to ilglaicīgajām sekām uz ilgstošu mieru, drošību un attīstību,

nosodot bērnu iesaistīšanu bruņotu konfliktu situācijās un tiešus uzbrukumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām aizsargātajiem objektiem, t.sk. vietām, kurās parasti ir būtiska bērnu klātbūtne kā, piemēram, skolām un slimnīcām,

atzīmējot Romas Starptautiskās krimināltiesas nolikuma pieņemšanu, jo īpaši to, ka tajā par kara noziegumu ir atzīta 15 gadu vecumu nesasniegušu bērnu iesaukšana vai savervēšana, vai viņu izmantošana aktīvai līdzdalībai karadarbībā kā starptautiskos, tā lokāla rakstura bruņotos konfliktos,

tādējādi ņemot vērā, ka Konvencijā "Par bērna tiesībām" atzīto tiesību īstenošanas turpmākai stiprināšanai ir vajadzīgs palielināt bērnu aizsardzību no iesaistīšanas bruņotā konfliktā,

atzīmējot, ka Konvencijas "Par bērna tiesībām" 1. pantā ir noteikts, ka attiecīgās Konvencijas mērķiem par bērnu tiek uzskatīts jebkurš cilvēks, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, ja vien saskaņā ar bērniem piemērojamiem tiesību aktiem pilngadība nav sasniegta agrāk,

pārliecinātas par to, ka Konvencijas papildus protokols, ar kuru tiek paaugstināts personu vecums iespējamai vervēšanai bruņotajos spēkos un viņu līdzdalībai karadarbībās, reāli veicinās tāda principa ieviešanu, ka visos pasākumos attiecībā uz bērniem pirmām kārtām ņemamas vērā bērna intereses,

atzīmējot, ka Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness divdesmit sestā starptautiskā konference, kas notika1995. gada decembrī konflikta pusēm, inter alia, ieteica veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu 18 gadu vecumu nesasniegušu bērnu nepiedalīšanos karadarbībā,

apsveicot Starptautiskās Darba Organizācijas Konvencijas nr.182 "Par bērnu darba smagāko formu novēršanu un tūlītējiem pasākumiem", kuri cita starpā aizliedz bērnu piespiedu vai obligātu vervēšanu izmantošanai bruņotā konfliktā, vienprātīgu pieņemšanu 1999. gada jūnijā,

ar visdziļākajām bažām nosodot bērnu vervēšanu, apmācību un izmantošanu valstu robežās un pāri tām tādu bruņotu grupējumu karadarbībās, kas nav valsts bruņotie spēki, un atzīdamas bērnus vervējošo, apmācošo un izmantojošo personu atbildību par to,

atgādinot katras bruņota konflikta puses pienākumu ievērot starptautisko humanitāro tiesību normas,

uzsverot, ka šis Protokols nemazina Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, t.sk. 51. pantā, ietvertos mērķus un principus, un attiecīgās humanitāro tiesību normas,

paturot prātā, ka uz Statūtos ietverto mērķu un principu pilnīgu ievērošanu balstīti miera un drošības apstākļi un piemērojamo cilvēktiesību dokumentu ievērošana ir nepieciešami pilnīgai bērnu aizsardzībai, jo īpaši bruņotu konfliktu un ārvalstu okupācijas laikā,

atzīdamas to bērnu īpašās vajadzības, kuri ir sevišķi neaizsargāti pret vervēšanu vai izmantošanu karadarbībā, kas ir pretrunā ar šo Protokolu, s viņu ekonomiskā vai sociālā stāvokļa vai dzimuma dēļ,

apzinoties vajadzību ņemt vērā ekonomiskos, sociālos un politiskos pamatcēloņus bērnu iesaistīšanai bruņotos konfliktos,

esot pārliecinātas par vajadzību stiprināt starptautisko sadarbību šī Protokola īstenošanā, kā arī to bruņotos konfliktos cietušo bērnu fizisko un psiholoģiski sociālo rehabilitāciju un sociālo reintegrāciju,

mudinot uz sabiedrības un jo īpaši bērnu un cietušo bērnu piedalīšanos informatīvu izglītības programmu izplatīšanā attiecībā uz Protokola īstenošanu,

vienojās par sekojošo:

1. pants

Dalībvalstis veic visus iespējamos pasākumus nolūkā nodrošināt, lai to bruņoto spēku dalībnieki, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, neņemtu tiešu dalību karadarbībās.

2. pants

Dalībvalstis nodrošina, lai 18 gadu vecumu nesasniegušas personas netiktu piespiedu kārtā vervētas to bruņotajos spēkos.

3. pants

1. Brīvprātīgajai vervēšanai savos nacionālajos bruņotajos spēkos Dalībvalstis paaugstina personu minimālo vecumu no Konvencijas "Par bērna tiesībām" 38. panta 3. punktā noteiktā, ņemot vērā attiecīgajā pantā ietvertos principus un atzīstot, ka saskaņā ar Konvenciju personas, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu, ir tiesīgas saņemt īpašu aizsardzību.

2. Līdz ar šī Protokola ratifikāciju vai pievienošanos, katra Dalībvalsts deponē saistošu deklarāciju, kurā noteikts minimālais vecums, ar kuru tā pieļaus brīvprātīgu vervēšanu savos nacionālajos bruņotajos spēkos un ietverts to garantiju apraksts, kuras tā ir pieņēmusi, lai nodrošinātu, ka šāda vervēšana netiek veikta piespiedu vai spaidu kārtā.

3. Dalībvalstis, kuras pieļauj 18 gadu vecumu nesasniegušu personu brīvprātīgu vervēšanu savos nacionālajos bruņotajos spēkos, uztur garantijas, lai vismaz nodrošinātu, ka:

(a) šāda vervēšana ir patiesi brīvprātīga;

(b) šāda vervēšana tiek veikta ar informētu personas vecāku vai likumisko aizbildņu piekrišanu;

(c) attiecīgās personas ir pilnībā informētas par attiecīgā karadienesta pienākumiem;

(d) attiecīgās personas piestāda ticamu pierādījumu par savu vecumu pirms viņu uzņemšanas nacionālajā karadienestā.

4. Dalībvalstis var pastiprināt savu deklarāciju jebkurā laikā, iesniedzot par to paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš informē visas Dalībvalstis. Šāds paziņojums stājas spēkā dienā, kad to saņēmis ģenerālsekretārs.

5. Šī panta 1. punktā minētā prasība paaugstināt vecumu, lai ievērotu Konvencijas "Par bērna tiesībām" 28. un 29. pantu prasības, neattiecas uz Dalībvalstu bruņoto spēku vadītām vai to kontrolē esošām skolām.

4. pants

1. Bruņoti grupējumi, kas nav valsts bruņotie spēki, nekādā gadījumā nevervē un neizmanto karadarbībā personas, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu.

2. Dalībvalstis veic visus iespējamos pasākumus, lai novērstu šādu vervēšanu un izmantošanu, t.sk. šādu darbību aizliegšanai un atzīšanai par noziedzīgu vajadzīgo tiesisko pasākumu veikšanu.

3. Šī panta piemērošana neiespaido neviena bruņota konflikta dalībnieka tiesisko stāvokli.

5. pants

Nekas šajā Protokolā neskar nekādus bērnu tiesību īstenošanu vēl veicinošākus noteikumus, kas ietverti Dalībvalsts tiesību aktos vai starptautiskajos dokumentos un starptautiskajās humanitārajās tiesībās.

6. pants

1. Katra Dalībvalsts veic visus nepieciešamos likumdošanas, administratīvos un citus pasākumus, lai nodrošinātu šī Protokola noteikumu faktisku ieviešanu un īstenošanu savā jurisdikcijā.

2. Dalībvalstis apņemas ar atbilstošiem līdzekļiem darīt šī Protokola principus un noteikumus plaši zināmus un tos sekmēt kā pieaugušo, tā bērnu vidū.

3. Dalībvalstis veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas, kuras to jurisdikcijā tiek vervētas vai izmantotas karadarbībā pretēji šim Protokolam, tiek demobilizētas vai citādi atbrīvotas no dienesta. Dalībvalstis pēc vajadzības sniedz šādām personām visu pienācīgo palīdzību viņu fiziskai un psiholoģiskai atveseļošanai un viņu sociālai reintegrācijai.

7. pants

1. Dalībvalstis sadarbojas šī Protokola īstenošanā, t.sk. jebkuras ar to pretrunā esošas darbības novēršanā un to personu rehabilitācijā un sociālajā reintegrācijā, kuras ir cietušas no ar to pretrunā esošām darbībām, t.sk. veicot tehnisku sadarbību un finansiālu palīdzību. Šāda palīdzība un sadarbība tiks veikta, apspriežoties ar ieinteresētajām Dalībvalstīm un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām.

2. Tās Dalībvalstis, kuras tos spēj, sniedz finansiālu, tehnisku vai citu palīdzību saskaņā ar esošajām daudzpusējām, reģionālajām, divpusējām vai citām programmām vai, cita starpā, ar brīvprātīga fonda palīdzību, kurš izveidots saskaņā ar Ģenerālās Asamblejas nolikumu.

8. pants

1. Divu gadu laikā pēc šī Protokola spēkā stāšanās attiecībā pret konkrēto Dalībvalsti katra Dalībvalsts iesniedz Bērnu tiesību komitejai ziņojumu, sniedzot visaptverošu informāciju par pasākumiem, kurus tā ir veikusi, lai īstenotu Protokola noteikumus, t.sk. par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu noteikumus par piedalīšanos un vervēšanu.

2. Pēc visaptveroša ziņojuma iesniegšanas katra Dalībvalsts savos saskaņā ar Konvencijas 44. pantu Bērnu tiesību komitejai iesniedzamajos ziņojumos ietver jebkādu papildus informāciju attiecībā uz šī Protokola īstenošanu. Citas Protokola Dalībvalstis iesniedz ziņojumu ikkatrus piecus gadus.

3. Bērnu tiesību komiteja var pieprasīt no Dalībvalstīm papildus informāciju saistībā ar šī Protokola īstenošanu.

9. pants

1. Šis Protokols ir atvērts parakstīšanai jebkurai valstij, kura ir Konvencijas dalībvalsts vai ir to parakstījusi.

2. Šis Protokols ir ratificējams un tam var pievienoties jebkura valsts. Ratifikācijas vai pievienošanās dokumenti ir deponējami Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

3. Ģenerālsekretārs, pildot Konvencijas un Protokola depozitārija pienākumus, informē visas Konvencijas Dalībvalstis un visas valstis, kuras ir parakstījušas Konvenciju, par katru 3. pantā paredzēto deklarācijas dokumentu.

10. pants

1. Šis Protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc desmitā ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas.

2. Attiecībā uz katru valsti, kura ratificē šo Protokolu vai tam pievienojas pēc tā spēkā stāšanās, Protokols stājas spēkā mēnesi pēc tās ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas.

11. pants

1. Jebkura Dalībvalsts var denonsēt šo Protokolu jebkurā laikā, iesniedzot rakstisku paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš pēc tam informē pārējās Konvencijas Dalībvalstis un visas valstis, kuras ir parakstījušas Konvenciju. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc tam, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis paziņojumu. Tomēr, ja attiecīgā gada beigās denonsējošā Dalībvalsts ir iesaistīta bruņotā konfliktā, denonsēšana nestājas spēkā līdz bruņotā konflikta beigām.

2. Šāda denonsēšana neatbrīvo Dalībvalsti no tās šajā Protokolā paredzētajām saistībām saistībā ar jebkuru noziegumu, kas izdarīts līdz denonsēšanas spēkā stāšanās dienai. Šāda denonsēšana turklāt nekādā veidā nekavē turpināt nevienas tādas lietas izskatīšanu, kura jau tiek izskatīta Bērnu tiesību komitejā līdz denonsēšanas spēkā stāšanās dienai.

12. pants

1. Jebkura Dalībvalsts var ierosināt grozījumu un to iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Ģenerālsekretārs pēc tam paziņo ierosināto grozījumu Dalībvalstīm ar lūgumu tām norādīt, vai tās atbalsta Dalībvalstu apspriedi, lai izskatītu un balsot par ierosinājumiem. Gadījumā, ja četru mēnešu laikā pēc attiecīgā paziņojuma dienas vismaz viena trešdaļa Dalībvalstu atbalsta šādu apspriedi, ģenerālsekretārs sasauc apspriedi Apvienoto Nāciju Organizācijas virsvadībā. Katrs grozījums, kas pieņemts ar apspriedē klātesošu un balsojošu Dalībvalstu vairākuma balsīm, ir iesniedzams apstiprināšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā Asamblejā.

2. Šī panta 1. punktā noteiktajā kārtībā pieņemtais grozījums stājas spēkā, kad to ir apstiprinājusi Ģenerālā Asambleja un akceptējis divu trešdaļu Dalībvalstu vairākums.

3. Grozījumam stājoties spēkā, tas ir saistošs tām Dalībvalstīm, kuras to ir akceptējušas, citām Dalībvalstīm paliekot saistītām ar šī Protokola noteikumiem un jebkuriem agrākajiem grozījumiem, kurus tās ir akceptējušas.

13. pants

1. Šis Protokols, kura arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodas teksti ir vienādi autentiski, ir deponējams Apvienoto Nāciju Organizācijas arhīvos.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs nosūta šī Protokola apliecinātas kopijas visām Konvencijas Dalībvalstīm un visām valstīm, kuras ir parakstījušas Konvenciju.