Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Imigrācijas likumā

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24. nr.; 2003, 16. nr.; 2004, 10. nr.; 2005, 14. nr.; 2006, 1., 5., 9. nr.; 2007, 5., 15. nr.; 2008, 3., 13. nr.; 2009, 8. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 74. nr.; 2011, 19., 93. nr.; 2013, 250. nr.; 2014, 98., 108. nr.; 2016, 123. nr.; 2017, 36., 242. nr.; 2018, 132. nr.; 2019, 123. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 23. panta pirmās daļas 29. punktu šādā redakcijā:

"29) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Rīgā, Jūrmalā, Ikšķiles vai Saulkrastu pilsētā vai Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines vai Salaspils novadā, vai Garkalnes, Ropažu, Saulkrastu, Stopiņu vai Tīnūžu pagastā ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme), kura vērtība ir vismaz 250 000 euro, vai ārpus minētajām administratīvajām teritorijām vai administratīvajā teritorijā ietilpstošajām teritoriālā iedalījuma vienībām - ne vairāk kā divi nekustamie īpašumi (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme) un katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums, kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 000 euro, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

a) viņam nav nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu,

b) kopējās nekustamo īpašumu vērtības samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā,

c) nekustamais īpašums iegādāts no Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā reģistrētas juridiskās personas, kura ir nodokļu maksātāja Latvijas Republikā Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošu normatīvo aktu izpratnē, vai no fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā uzturas ar derīgu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanās atļauju,

d) nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 80 000 euro. Ja ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus ārpus Rīgas, Jūrmalas, Ikšķiles vai Saulkrastu pilsētas vai Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines vai Salaspils novada, vai Garkalnes, Ropažu, Saulkrastu, Stopiņu vai Tīnūžu pagasta, katra nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 40 000 euro. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto vērtību, nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nekustamā īpašuma tirgus vērtību nedrīkst būt mazāka par 250 000 euro vai, ja ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus, - katra nekustamā īpašuma tirgus vērtība nedrīkst būt mazāka par 125 000 euro,

e) pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, viņš samaksā valsts budžetā piecus procentus no nekustamā īpašuma vērtības,

f) nekustamā īpašuma sastāvā neietilpst lauksaimniecībā izmantojamā zeme vai meža zeme;".

2. 39. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "triju darbdienu laikā" ar vārdiem "nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam informēšanas pienākumam akreditētai izglītības iestādei ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā rakstveidā informēt Valsts robežsardzi par to, ka ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar mācībām vai studijām:

1) ir pārtraucis mācības vai ir izslēgts no studējošo saraksta;

2) 14 dienas nepārtraukti bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies mācību vai studiju procesā un nav sasniedzams."

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 2. septembrī.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece

Rīgā 2021. gada 13. septembrī

27.09.2021