Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumus Nr. 1647 "Veterinārās prasības govju un cūku apritei".
Ministru kabineta noteikumi Nr.301

Rīgā 2004.gada 13.aprīlī (prot.Nr.21 51.§)
Veterinārās prasības govju un cūku apritei
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 1.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka veterinārās prasības govju un cūku, izņemot savvaļas cūkas, apritei starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk — dalībvalstis).

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. novietne — lauksaimniecības celtne vai dzīvnieku tirgotāja telpas Latvijas vai citas dalībvalsts teritorijā, kur audzē vai regulāri tur šajos noteikumos minētos dzīvniekus;

2.2. ganāmpulks — šajos noteikumos minētas sugas dzīvnieks vai to grupa, kura tiek turēta novietnē kā viena epidemioloģiska vienība. Ja novietnē tiek turēti vairāki ganāmpulki, tad katrs no šiem ganāmpulkiem veido atsevišķu epidemioloģisko vienību, un visiem dzīvniekiem ir vienāds veselības stāvoklis;

2.3. kaušanai paredzēts dzīvnieks — govs (ieskaitot Bison bison un Bubalus bubalus šķirnes) vai cūka, kuru paredzēts vest uz kautuvi tieši vai caur savākšanas centru;

2.4. vaislai un/vai dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai paredzēti dzīvnieki — govis (ieskaitot Bison bison un Bubalus bubalus šķirnes) un cūkas, kuras nav paredzētas kaušanai, bet ir paredzētas vaislai, piena vai gaļas iegūšanai, darbam, demonstrēšanai vai izstādēm (izņemot dzīvniekus, kuri piedalās kultūras un sporta pasākumos);

2.5. oficiālais veterinārārsts — Pārtikas un veterinārā dienesta veterinārais inspektors vai Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts, vai citas dalībvalsts kompetentās iestādes pilnvarots veterinārārsts;

2.6. dalībvalsts kompetentā iestāde — iestāde, kura veic dalībvalsts veterināro uzraudzību un kontroli, vai citas iestādes, kurai tā deleģējusi minētās funkcijas;

2.7. obligāti reģistrējamās govju un cūku slimības — šo noteikumu 1.pielikumā minētās slimības;

2.8. savākšanas centrs — novietnes, govju vai cūku savākšanas punkti un tirgi, kuros govis vai cūkas no dažādām novietnēm tiek sagrupētas, lai veidotu sūtījumus pārvietošanai dalībvalsts teritorijā;

2.9. atzīts savākšanas centrs — telpas, kurās govis vai cūkas no dažādām novietnēm tiek sagrupētas, lai veidotu tirdzniecībai ar dalībvalstīm paredzētus sūtījumus;

2.10. tirgotājs — jebkura fiziska vai juridiska persona, kura komerciālos nolūkos pērk un pārdod govis un/vai cūkas, kurai ir regulāra govju un/vai cūku apgrozība un kura ne vēlāk kā 30 dienu laikā pārdod nopirktās govis un/vai cūkas vai pārvieto tās no sākotnējām telpām uz citām telpām, kuras neatrodas tās īpašumā, vai tieši uz kautuvi, kura neatrodas tās īpašumā;

2.11. atzīta novietne — novietne, kas ir iekļauta Eiropas Komisijas atzītā pārraudzības tīkla sistēmā, kuras mērķis ir izveidot novietņu oficiālu klasifikāciju, regulāri pārbaudīt, vai novietnes atbilst tām piešķirtajai klasifikācijai, kā arī apkopot epidemioloģiskos datus un veikt slimību kontroli, lai nodrošinātu novietnes atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

II. Veterinārās prasības govju un cūku apritei

3. Tirdzniecību starp dalībvalstīm drīkst veikt ar govīm un cūkām, kuras atbilst šo noteikumu prasībām.

4. Govis, cūkas, kā arī novietnes, savākšanas centrus un tirgotāju komercdarbībā izmantojamās telpas reģistrē, bet govis un cūkas arī apzīmē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtību, izņemot šo noteikumu 5.5.apakšpunktā minēto gadījumu.

5. Tirdzniecībā ar govīm un cūkām ievēro šādas prasības:

5.1. govis un cūkas ir identificētas;

5.2. govis un cūkas 24 stundu laikā pirms iekraušanas klīniski izmeklē oficiālais veterinārārsts, un šajā laikā tām nenovēro infekcijas vai kontagiozai slimībai raksturīgas klīniskās pazīmes;

5.3. govis un cūkas nav no novietnes vai vietas, kurai dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ noteikts aizliegums vai ierobežojums saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem;

5.4. govis un cūkas ir apzīmētas;

5.5. govis ir apzīmētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 17.jūlija Regulā (EK) Nr. 1760/2000, kas izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un nosaka liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97, noteiktajām prasībām;

5.6. govis un cūkas nav paredzētas kaušanai saskaņā ar infekcijas vai kontagiozas slimības apkarošanas programmu un tām nav noteikti ierobežojumi atbilstoši minētajai programmai.

6. Govis un cūkas pēc izvešanas no nosūtītājnovietnes un pirms ievešanas galamērķa dalībvalstī nenonāk kontaktā ar pārnadžiem, kuriem ir cits veselības stāvoklis.

7. Govis un cūkas pārvadā ar transportlīdzekli, ievērojot šo noteikumu VI nodaļā un normatīvajos aktos par dzīvnieku pārvadāšanu minētās prasības.

8. Pārvadājot govis un cūkas, tām ir veterinārais (veselības) sertifikāts (2.pielikums). Veterinārais (veselības) sertifikāts atbilst šādām prasībām:

8.1. tas ir noformēts uz vienas vai vairākām papīra lapām. Ja veterinārais (veselības) sertifikāts sastāv no divām vai vairākām lapām, tad uz katras lapas norāda veterinārā (veselības) sertifikāta sērijas numuru;

8.2. tas ir aizpildīts govs vai cūkas veselības pārbaudes dienā;

8.3. informācija ir valsts valodā un kādā no galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām;

8.4. tas ir derīgs 10 dienu.

9. Šo noteikumu 8.2.apakšpunktā minēto govju un cūku veselības pārbaudi nosūtītājnovietnē vai savākšanas centrā veic oficiālais veterinārārsts.

10. Govīm un cūkām, kuras uz citu dalībvalsti izved no atzīta savākšanas centra, veterināro (veselības) sertifikātu aizpilda atzītajā savākšanas centrā, pamatojoties uz govju vai cūku nosūtītājnovietnes oficiālā veterinārārsta izsniegtu dokumentu, kurš satur veterinārā (veselības) sertifikāta aizpildīšanai nepieciešamo informāciju, vai veterināro (veselības) sertifikātu izsniedz nosūtītājnovietnes oficiālais veterinārārsts, kurš pilnībā aizpilda un apstiprina veterinārā (veselības) sertifikāta A un B daļu.

11. Ja govis un cūkas uz citu dalībvalsti izved no atzītas novietnes, veterināro (veselības) sertifikātu aizpilda atzītajā novietnē, pamatojoties uz govju vai cūku nosūtītājnovietnes oficiālā veterinārārsta izsniegtu dokumentu, kurš satur veterinārā (veselības) sertifikāta aizpildīšanai nepieciešamo informāciju, vai veterināro (veselības) sertifikātu izsniedz nosūtītājnovietnes oficiālais veterinārārsts, kurš pilnībā aizpilda un apstiprina veterinārā (veselības) sertifikāta A un B daļu.

12. Šo noteikumu 10. un 11.punktā minētajos gadījumos oficiālais veterinārārsts pārliecinās par Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto papildu garantiju nodrošināšanu.

13. Oficiālais veterinārārsts veic visas nepieciešamās savākšanas centrā ievesto govju un cūku pārbaudes.

14. Oficiālais veterinārārsts, kurš aizpilda veterinārā (veselības) sertifikāta C daļu, sertifikāta izsniegšanas dienā govju un cūku kustību reģistrē datorizētā sistēmā, kas savieno valstu veterinārās iestādes, lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp nosūtītājvalsts un saņēmējas valsts kompetentajām iestādēm (turpmāk — ANIMO).

15. Govis un cūkas pirms ievešanas galamērķa dalībvalstī drīkst vest tranzītā caur citā dalībvalstī izvietotu savākšanas centru (turpmāk — tranzīta savākšanas centrs), ievērojot šādus nosacījumus:

15.1. veterināro (veselības) sertifikātu pilnībā aizpilda govju vai cūku nosūtītājdalībvalsts oficiālais veterinārārsts;

15.2. par tranzīta savākšanas centru atbildīgais oficiālais veterinārārsts aizpilda otru veterināro (veselības) sertifikātu un norāda šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minētā veterinārā (veselības) sertifikāta sērijas numuru;

15.3. vedot govis un cūkas no tranzīta savākšanas centra, tām ir abu veterināro (veselības) sertifikātu oriģināli vai nosūtītājdalībvalsts oficiālā veterinārārsta aizpildīta veterinārā (veselības) sertifikāta oriģināls un tranzīta savākšanas centra atbildīgā oficiālā veterinārārsta aizpildīta veterinārā (veselības) sertifikāta apstiprināta kopija.

III. Papildu veterinārās prasības vaislai un/vai dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai paredzētu govju un cūku apritei

16. Tirdzniecībā ar vaislai un/vai dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai paredzētajām govīm un cūkām ievēro šādas papildu prasības:

16.1. pirms iekraušanas izvešanai uz citu dalībvalsti govis un cūkas 30 dienas vai kopš dzimšanas, ja tās ir jaunākas par 30 dienām, uzturas vienā nosūtītājnovietnē. Oficiālais veterinārārsts, pamatojoties uz govju vai cūku pavaddokumentiem (veterinārie (veselības) sertifikāti vai nosūtītājnovietnes oficiālā veterinārārsta izsniegti dokumenti, kuri satur veterinārā (veselības) sertifikāta aizpildīšanai nepieciešamo informāciju) un dzīvnieku apzīmējumu, pārliecinās, ka govis un cūkas atbilst šim nosacījumam un ir ievestas no dalībvalsts vai importētas no trešās valsts saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām veterinārajām prasībām;

16.2. govis un cūkas, kuras no nosūtītājnovietnes ved tranzītā caur nosūtītājdalībvalsts teritorijā izvietotu atzītu savākšanas centru, ārpus nosūtītājnovietnes nedrīkst atrasties ilgāk par sešām dienām.

17. Ja Latvija ir tranzīta valsts, vaislai un/vai dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai paredzētās govis un cūkas, kuras Eiropas Savienībā importētas no trešās valsts, nogādā galamērķa dalībvalstī kopā ar veterināro (veselības) sertifikātu, kura paraugi noteikti normatīvajos aktos par veterinārās kontroles kārtību, ievedot Latvijā dzīvniekus no trešajām valstīm.

18. Latvijā drīkst importēt vaislai un/vai dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai paredzētas govis un cūkas no trešajām valstīm, ja tās atbilst šo noteikumu prasībām. Importētās govis un cūkas nedrīkst ievietot ganāmpulkā, līdz novietnes atbildīgais veterinārārsts pārliecinās, ka tās neapdraud novietnes dzīvnieku veselības stāvokli. Novietne, kurā ieved no trešās valsts importētu govi vai cūku, 30 dienas nedrīkst veikt tirdzniecību ar tajā esošajām govīm vai cūkām, izņemot gadījumu, ja ievesto govi vai cūku tur atsevišķi no pārējiem novietnē esošajiem dzīvniekiem.

19. Starp dalībvalstīm drīkst tirgot vaislai un/vai dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai paredzētās govis, ievērojot šādas prasības:

19.1. govis ir no ganāmpulka, kurš ir brīvs no tuberkulozes (govju ganāmpulks, kurš atbilst normatīvo aktu prasībām par kārtību, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki);

19.2. govīm, kuras vecākas par sešām nedēļām, 30 dienu laikā pirms izcelsmes ganāmpulka pamešanas veic intratuberkulīna testu, kurā jāiegūst negatīvs rezultāts. Intratuberkulīna testu neveic govīm, kuras ir no dalībvalsts vai dalībvalsts teritorijas daļas, kura ir brīva no tuberkulozes vai kurā darbojas atzīta programma tuberkulozes pārraudzībai;

19.3. nekastrēti buļļi ir no ganāmpulka, kurš ir brīvs no brucelozes (govju ganāmpulks, kurš atbilst normatīvo aktu prasībām par kārtību, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki);

19.4. nekastrētus buļļus, kuri ir vecāki par 12 mēnešiem, 30 dienu laikā pirms izvešanas no izcelsmes ganāmpulka izmeklē ar seruma aglutinācijas metodi (vai citu Pastāvīgās veterinārās komitejas apstiprinātu metodi brucelozes ierosinātāja klātbūtnes noteikšanai), kurā jāiegūst rezultāts, kas mazāks par 30 starptautiskajām aglutinācijas vienībām uz mililitru. Izmeklējumu neveic nekastrētiem buļļiem, kuri ir vecāki par 12 mēnešiem un ir no dalībvalsts vai dalībvalsts teritorijas daļas, kas ir brīva no brucelozes vai kurā darbojas atzīta programma brucelozes pārraudzībai;

19.5. govis ir no ganāmpulka, kurš ir brīvs no govju enzootiskās leikozes (govju ganāmpulks, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par govju enzootiskās leikozes profilakses un apkarošanas kārtību);

19.6. govis, kuras ir vecākas par 12 mēnešiem, 30 dienu laikā pirms izcelsmes ganāmpulka pamešanas izmeklē individuāli ar imunodifūzijas metodi (vai ELISA testu), kurā jāiegūst negatīvs rezultāts. Izmeklējumu neveic govīm, kuras ir vecākas par 12 mēnešiem un ir no dalībvalsts vai dalībvalsts teritorijas daļas, kura ir brīva no govju enzootiskās leikozes (dalībvalsts vai dalībvalsts teritorijas daļa, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par govju enzootiskās leikozes profilakses un apkarošanas kārtību) vai kurā darbojas atzīta programma govju enzootiskās leikozes pārraudzībai;

19.7. govis laikā starp nosūtītājnovietnes pamešanu un nonākšanu galamērķa dalībvalstī nenonāk kontaktā ar govīm, kuras neatbilst šajā punktā minētajām prasībām.

IV. Papildu veterinārās prasības kaušanai paredzētu govju un cūku apritei

20. Kaušanai paredzētas govis drīkst izvest uz citu dalībvalsti, ja tās ir no ganāmpulka, kurš ir brīvs no tuberkulozes un govju enzootiskās leikozes. Nekastrētus kaušanai paredzētus buļļus drīkst izvest uz citu dalībvalsti, ja tie ir no ganāmpulka, kurš ir brīvs no brucelozes.

21. Kaušanai paredzētas govis un cūkas, kuras pēc ievešanas Latvijā ved uz kautuvi, nokauj 72 stundu laikā pēc ievešanas kautuvē.

22. Kaušanai paredzētas govis un cūkas, kuras pēc ievešanas Latvijā ved uz atzītu savākšanas centru, pēc pārdošanas ved tieši uz kautuvi un nokauj triju darbdienu laikā pēc ievešanas atzītā savākšanas centrā. Pēc izvešanas no atzīta savākšanas centra un pirms ievešanas kautuvē govis nenonāk kontaktā ar pārnadžiem, kuri neatbilst šo noteikumu prasībām.

V. Prasības savākšanas centram

23. Pārtikas un veterinārais dienests atzīst savākšanas centru, ja tas atbilst šādām prasībām:

23.1. to kontrolē oficiālais veterinārārsts, kas nodrošina šo noteikumu prasību ievērošanu;

23.2. tas atrodas teritorijā, kurā nav noteikts aizliegums vai ierobežojumi govju un/vai cūku infekcijas vai kontagiozu slimību dēļ saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem;

23.3. pirms izmantošanas to tīra un dezinficē atbilstoši oficiālā veterinārārsta norādījumiem;

23.4. atbilstoši savākšanas centra lielumam tajā ir:

23.4.1. vienīgi savākšanas centra vajadzībām paredzētas telpas;

23.4.2. iekārtas govju vai cūku iekraušanai un izkraušanai no transportlīdzekļa, kā arī atbilstošas iekārtas govju vai cūku turēšanai, ēdināšanai, dzirdināšanai un kopšanai, kas ir viegli tīrāmas un dezinficējamas;

23.4.3. pārbaudēm piemērotas telpas;

23.4.4. izolēšanai piemērotas telpas;

23.4.5. iekārtas telpu un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinficēšanai;

23.4.6. lopbarības, pakaišu un mēslu uzglabāšanai piemērotas vietas;

23.4.7. notekūdeņu savākšanas sistēma;

23.4.8. oficiālajam veterinārārstam paredzēta telpa;

23.5. tajā uzņem tikai apzīmētas govis vai cūkas no ganāmpulkiem, kuri ir brīvi no tuberkulozes, brucelozes un leikozes, vai kaušanai paredzētas govis un cūkas, kuras atbilst šo noteikumu prasībām. Uzņemot govis vai cūkas, centra īpašnieks vai par centru atbildīgā persona pārliecinās, ka tām ir šķirnei un kategorijai atbilstoši pavaddokumenti.

24. Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē atzītos savākšanas centrus, lai novērtētu to atbilstību šo noteikumu 23.punktā minētajām prasībām.

25. Savākšanas centra īpašnieks vai par savākšanas centru atbildīgā persona, pamatojoties uz govju vai cūku pavaddokumentiem vai apzīmējumu, tās reģistrē un vismaz trīs gadus saglabā šādu informāciju:

25.1. centrā ievesto govju vai cūku īpašnieka vārds, uzvārds, govju izcelsmes vieta, to saņemšanas un nosūtīšanas datums, skaits un apzīmējums, cūku nosūtītājuzņēmuma vai izcelsmes ganāmpulka reģistrācijas numurs un to plānotais galamērķis;

25.2. govju vai cūku pārvadātāja reģistrācijas numurs Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā un to transportlīdzekļu reģistrācijas numurs, ar kuriem govis vai cūkas nogādātas savākšanas centrā un aizvestas no savākšanas centra.

26. Pārtikas un veterinārais dienests piešķir atzīšanas numuru katram atzītam savākšanas centram. Savākšanas centru var atzīt tikai govju vai cūku, vai vienas kategorijas govju vai cūku savākšanai. Pārtikas un veterinārais dienests atzīto savākšanas centru sarakstu iesniedz Eiropas Komisijā un ziņo par jebkurām izmaiņām iesniegtajā sarakstā.

27. Atzīšanu Pārtikas un veterinārais dienests:

27.1. atceļ vai anulē, ja atzīts savākšanas centrs neatbilst šo noteikumu prasībām vai citiem normatīvajiem aktiem par dzīvnieku veselības prasībām;

27.2. atjauno, ja konstatē, ka savākšanas centrs atbilst šo noteikumu nosacījumiem.

VI. Prasības govju un/vai cūku pārvadātājiem

28. Pārvadātājs drīkst pārvadāt govis un/vai cūkas, ja tas atbilst normatīvajos aktos par dzīvnieku pārvadāšanu noteiktajām prasībām, un ievēro šādus nosacījumus:

28.1. govju un/vai cūku pārvadāšanai izmanto transportlīdzekli, kurš:

28.1.1. ir tā konstruēts, ka govju vai cūku pārvadāšanas laikā virca, pakaiši vai barība nevar no tā izlīt vai izbirt;

28.1.2. tiek tīrīts un dezinficēts pēc katras dzīvnieku pārvadāšanas vai tādu produktu pārvadāšanas, kuri var ietekmēt govju un/vai cūku veselību, un, ja nepieciešams, pirms katras dzīvnieku iekraušanas. Transportlīdzekli tīra un dezinficē, izmantojot Pārtikas un veterinārā dienesta atļautos līdzekļus;

28.2. tam ir ar Pārtikas un veterināro dienestu saskaņots aprīkojums transportlīdzekļa tīrīšanai un dezinficēšanai, arī aprīkojums vircas un kūtsmēslu uzglabāšanai vai dokumenti, kas apliecina, ka minētās darbības veic cita Pārtikas un veterinārā dienesta atzīta persona.

29. Pārvadātājs govju un/vai cūku pārvadāšanai izmantoto transportlīdzekli reģistrē Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kura vismaz trīs gadus saglabā šādu informāciju:

29.1. govju vai cūku iekraušanas vieta un datums, savākšanas centra vai novietnes nosaukums un adrese;

29.2. govju vai cūku izkraušanas vieta un datums, saņēmēja nosaukums un adrese;

29.3. pārvadāto dzīvnieku suga un skaits;

29.4. govju vai cūku pārvadāšanai izmantotā transportlīdzekļa dezinficēšanas datums un vieta;

29.5. ziņas par govju vai cūku pavaddokumentiem (skaits, numurs, izsniegšanas vieta, datums un veterinārārsts, kurš tos ir izpildījis).

30. Pārvadātājs nodrošina, lai govis un/vai cūkas pēc izvešanas no nosūtītājnovietnes un pirms ievešanas galamērķa dalībvalstī nenonāktu kontaktā ar dzīvniekiem, kuriem ir sliktāks veselības stāvoklis.

31. Pārvadātājs iesniedz Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā rakstisku apliecinājumu, ka:

31.1. tiek ievērotas šo noteikumu prasības;

31.2. pārvadāšanas laikā par dzīvniekiem atbildīgs ir personāls, kuram ir Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarotas juridiskas personas izsniegts dokuments, kas apliecina to profesionālo kompetenci un zināšanas, kas nepieciešamas govju un cūku pārvadāšanai, lai nodrošinātu šo noteikumu un dzīvnieku labturības prasību ievērošanu.

VII. Prasības tirgotājam

32. Tirgotāji ir reģistrēti Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā. Govju un/vai cūku tirdzniecību ar dalībvalstīm drīkst veikt Pārtikas un veterinārā dienesta atzīts tirgotājs.

33. Tirgotājs ievēro šādas prasības:

33.1. tirgojas tikai ar identificētām govīm un/vai cūkām no ganāmpulkiem, kuri ir brīvi no tuberkulozes, brucelozes un leikozes, vai kaušanai paredzētām govīm un/vai cūkām, kuras atbilst šo noteikumu prasībām;

33.2. nodrošina, lai govis un/vai cūkas, kuras tas tirgo, būtu identificētas un pārvadājuma laikā tām būtu konkrētajai dzīvnieku sugai nepieciešamie pavaddokumenti;

33.3. pamatojoties uz govju un/vai cūku pavaddokumentiem, identifikāciju vai apzīmējumu, reģistrē un vismaz trīs gadus saglabā šādu informāciju:

33.3.1. govju un/vai cūku īpašnieka vārds, dzīvnieku izcelsmes vieta, pirkšanas datums, govju kategorija, skaits un apzīmējums, cūku nosūtītājnovietnes vai izcelsmes ganāmpulka reģistrācijas numurs;

33.3.2. govju un/vai cūku pārvadātāja reģistrācijas numurs un tā transportlīdzekļa reģistrācijas numurs, ar kuru minētie dzīvnieki piegādāti un aizvesti;

33.3.3. govju un/vai cūku pircēja vārds un adrese, un galamērķa dalībvalsts;

33.3.4. govju un/vai cūku pārvadāšanas maršruta plāna kopija un veterināro (veselības) sertifikātu sērijas numurs;

33.4. ja govis vai cūkas uzturas tirgotāja telpās:

33.4.1. dzīvniekus kopj mācīti dzīvnieku kopēji, kuri nodrošina šo noteikumu, dzīvnieku turēšanas un labturības prasību ievērošanu;

33.4.2. oficiālais veterinārārsts regulāri veic normatīvajos aktos noteiktās govju vai cūku pārbaudes;

33.4.3. tiek veikti normatīvajos aktos noteiktie pasākumi, lai nepieļautu slimības izplatīšanos.

34. Pārtikas un veterinārais dienests var atļaut tādu identificētu govju un cūku tirdzniecību, kuras neatbilst šo noteikumu 33.1. un 33.2.apakšpunktā minētajām prasībām, ja tās ved tieši uz nosūtītājdalībvalsts kautuvi pēc iespējas ātrākai nokaušanai, lai novērstu slimību izplatīšanos. Šajā punktā minētie dzīvnieki nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem dzīvniekiem, un tos nokauj atsevišķi no citiem dzīvniekiem.

35. Tirgotāja komercdarbībā izmantojamās telpas atbilst šādām prasībām:

35.1. tās kontrolē oficiālais veterinārārsts;

35.2. tās izvietotas teritorijas daļā, kura nav pakļauta aizliegumam vai ierobežojumiem govju vai cūku infekcijas vai kontagiozu slimību dēļ saskaņā ar normatīvajiem aktiem par epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību;

35.3. atbilstoši telpu lielumam tajās ir:

35.3.1. pārbaudēm piemērotas telpas;

35.3.2. izolēšanai piemērotas telpas;

35.3.3. iekārtas govju vai cūku izkraušanai no transportlīdzekļa, kā arī atbilstošas iekārtas to turēšanai, ēdināšanai, dzirdināšanai un kopšanai, kas ir viegli tīrāmas un dezinficējamas;

35.3.4. pakaišu un kūtsmēslu uzglabāšanai piemērotas vietas;

35.3.5. notekūdeņu savākšanas sistēma;

35.4. pirms izmantošanas tās tīra un dezinficē atbilstoši oficiālā veterinārārsta norādījumiem.

36. Tirgotājam un tā komercdarbībā izmantojamām telpām piešķirto atzīšanu Pārtikas un veterinārais dienests:

36.1. atceļ vai anulē, ja netiek pildītas šo noteikumu prasības vai citu Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības par veselības ierobežojumiem;

36.2. atjauno, ja konstatē, ka tirgotājs un tā komercdarbībā izmantotās telpas pilnībā atbilst šo noteikumu prasībām.

VIII. Rīcība šo noteikumu pārkāpumu gadījumos

37. Ja Pārtikas un veterinārais dienests konstatē, ka netiek ievēroti vai iepriekš nav ievēroti šie noteikumi, tas nodrošina atbilstošu pasākumu veikšanu, lai aizsargātu dzīvnieku veselību un novērstu slimības izplatīšanos. Šādu pasākumu ietvaros Pārtikas un veterinārais dienests var pieprasīt:

37.1. pārtraukt govju vai cūku pārvadāšanu vai nogādāt tās atpakaļ izbraukšanas vietā, izvēloties īsāko ceļu, ja tas neapdraud govju vai cūku veselību vai labturību;

37.2. govju vai cūku izmitināšanu, ja to pārvadāšana tiek pārtraukta;

37.3. govju vai cūku nokaušanu. Ar iegūtajiem produktiem rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka prasības svaigas gaļas ieguvei un rīcību ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas nav paredzēti izmantošanai cilvēka uzturā.

38. Pārtikas un veterinārais dienests par konstatētajiem pārkāpumiem (šo noteikumu 37.punkts) nekavējoties informē govju vai cūku nosūtītājdalībvalsts kompetento iestādi.

IX. Noslēguma jautājumi

39. Noteikumu 5.5.apakšpunkts stājas spēkā ar 2005.gada 9.jūliju.

40. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1964.gada 26.jūnija Direktīvas 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā.

Ministru prezidents I.Emsis

Zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 13.aprīļa noteikumiem Nr.301
Obligāti reģistrējamas govju un cūku slimības

1. Slimības, ar kurām slimo govis:

1.1. mutes un nagu sērga;

1.2. trakumsērga;

1.3. tuberkuloze;

1.4. bruceloze;

1.5. kontagiozā govju pleiropneimonija;

1.6. enzootiskā govju leikoze;

1.7. Sibīrijas mēris.

2. Slimības, ar kurām slimo cūkas:

2.1. trakumsērga;

2.2. bruceloze;

2.3. klasiskais un cūku Āfrikas mēris;

2.4. mutes un nagu sērga;

2.5. vezikulārā cūku slimība;

2.6. Sibīrijas mēris.

Zemkopības ministrs M.Roze
2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 13.aprīļa noteikumiem Nr.301

Zemkopības ministrs M.Roze
01.05.2004