Tiesību akts: spēkā esošs
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Dzelzceļu sadarbības organizācijas (OSŽD) nolikumu

1.pants. 1957.gada Dzelzceļu sadarbības organizācijas (OSŽD) nolikums (turpmāk — Nolikums) tā 2002.gada 1.jūlija redakcijā ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Satiksmes ministrija koordinē Nolikumā paredzēto saistību izpildi.

3.pants. Dalības maksa Dzelzceļu sadarbības organizācijā (OSŽD) tiek veikta no valsts budžeta.

4.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Nolikums krievu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 25.martā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2004.gada 8.aprīlī
L1.JPG (54399 bytes)
TULKOJUMS
DZELZCEĻU SADARBĪBAS ORGANIZĀCIJAS NOLIKUMS

Savu valdību pienācīgi pilnvarotās izpildvaras institūcijas, kuru pārziņā ir Azerbaidžānas Republikas, Baltkrievijas Republikas, Bulgārijas Republikas, Čehijas Republikas, Gruzijas, Igaunijas Republikas, Irānas Islama Republikas, Kazahstānas Republikas, Kirgīzijas Republikas, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas, Krievijas Federācijas, Ķīnas Tautas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Moldovas Republikas, Mongolijas, Polijas Republikas, Rumānijas, Slovākijas Republikas, Tadžikistānas Republikas, Turkmenistānas, Ukrainas, Ungārijas Republikas, Uzbekistānas Republikas, Vjetnamas Sociālistiskās Republikas dzelzceļa transports vai šo valstu dzelzceļu centrālie orgāni (turpmāk — Līgumslēdzējas Puses),

apzinoties starptautiskās dzelzceļa satiksmes svarīgumu,

uzsverot vienotas dzelzceļa transporta telpas izveides nepieciešamību Eiropas — Āzijas reģionā,

veicinot transkontinentālo dzelzceļa maršrutu konkurences spēju paaugstināšanu,

vienojās par sekojošo:

I pants

Vispārīgie noteikumi

1. Līgumslēdzējas Puses turpinās darbību Dzelzceļu sadarbības organizācijā, pamatojoties uz šo OSŽD nolikumu (turpmāk — Nolikums).

2. Dzelzceļu sadarbības organizācijas nosaukuma oficiālais saīsinājums ir OSŽD.

3. OSŽD ir starptautiska organizācija, kura darbojas, pamatojoties uz šo Nolikumu.

4. OSŽD ir starptautisko tiesību subjekts, un tai savas darbības īstenošanai ir nepieciešamā tiesībspēja.

5. OSŽD un tās pārstāvjiem ir privilēģijas un imunitātes OSŽD dalībvalstīs.

II pants

Darbības virzieni

OSŽD darbības pamatvirzieni ir:

1) starptautisko dzelzceļa pārvadājumu attīstība un pilnveidošana satiksmē starp Eiropu un Āziju, ieskaitot kombinētos pārvadājumus;

2) saskaņotas transporta politikas veidošana starptautisko dzelzceļa pārvadājumu jomā, dzelzceļa transporta darbības stratēģijas un OSŽD darbības stratēģijas izstrāde;

3) starptautisko transporta tiesību pilnveidošana, lietvedību attiecībā uz Nolīgumu par pasažieru starptautisko dzelzceļa satiksmi (SMPS), Nolīgumu par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS) un citiem tiesību aktiem, kas saistīti ar starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem;

4) sadarbība problēmjautājumos, kas saistīti ar dzelzceļa transporta ekonomiskiem, informatīviem, zinātniski tehniskiem un ekoloģiskiem aspektiem;

5) pasākumu izstrāde dzelzceļu konkurētspējas paaugstināšanai, salīdzinot ar citiem transporta veidiem;

6) sadarbība dzelzceļu ekspluatācijas jomā un tehniskos jautājumos, kas saistīti ar starptautisko dzelzceļa pārvadājumu tālāko attīstību;

7) sadarbība ar starptautiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar dzelzceļa transporta jautājumiem, ieskaitot kombinētos pārvadājumus.

Iespējami citi darbības virzieni saskaņā ar OSŽD vadošo orgānu lēmumiem.

III pants

Dalībnieki

1. OSŽD dalībnieki ir savu valdību attiecīgi pilnvarotas izpildvaras institūcijas, kuru pārziņā ir dzelzceļa transports, vai savu valdību attiecīgi pilnvaroti valstu dzelzceļu centrālie orgāni. OSŽD dalībnieks var nozīmēt institūciju, kas to pārstāvēs OSŽD.

2. OSŽD darbā var piedalīties novērotāji un pievienotie uzņēmumi; to tiesības un pienākumus nosaka līgums.

3. Novērotāja statusu piešķir OSŽD Ministru apspriede (turpmāk — Ministru apspriede) pēc OSŽD Komitejas (turpmāk — Komiteja) ieteikuma, ņemot vērā OSŽD dzelzceļu ģenerāldirektoru (atbildīgo pārstāvju) konferences (turpmāk — Konference) priekšlikumus.

4. Pievienotā uzņēmuma statusu piešķir Konference pēc Komitejas priekšlikuma.

5. Komiteja slēdz līgumus par novērotāja statusu pēc Ministru apspriedes norādījuma un līgumus par pievienotā uzņēmuma statusa piešķiršanu pēc Konferences norādījuma.

IV pants

Vadošie orgāni

1. OSŽD augstākais vadošais orgāns ir Ministru apspriede.

2. Vadošais orgāns dzelzceļu (dzelzceļu uzņēmumu) līmenī ir Konference.

3. Ministru apspriede izskata un, ņemot vērā Konferences priekšlikumus, pieņem lēmumus jautājumos, kuri attiecas uz OSŽD darbības virzieniem, pirmkārt, jau šī Nolikuma II panta 1., 2., 3., 4., un 7.punktā minētajiem, kā arī attiecībā uz:

— OSŽD darbības atskaiti;

— Komitejas budžetu un štatu sarakstu;

— OSŽD Revīzijas komisijas (turpmāk — Revīzijas komisija) atskaiti;

— jaunu dalībnieku uzņemšanu OSŽD, novērotāja statusa piešķiršanu;

— OSŽD Nolikuma grozīšanu un papildināšanu.

4. Ministru apspriedes locekļi īsteno Ministru apspriedes pieņemtos lēmumus savu tiesību ietvaros saskaņā ar savu valstu nacionālajiem tiesību aktiem un tiesību normām. Lēmumus jautājumos, kas pārsniedz viņiem piešķirtās tiesības, apstiprina attiecīgā valdība.

5. Ministru apspriedes sesija parasti notiek vienu reizi gadā.

6. Konference organizē darbu un pieņem lēmumus jautājumos, kas attiecas uz OSŽD darbības virzieniem dzelzceļu (dzelzceļa uzņēmumu) kompetences ietvaros saskaņā ar šī Nolikuma II panta 4., 5., 6. un 7.punktu, kā arī jautājumos par pievienotā uzņēmuma statusa piešķiršanu.

7. Konferences sēde parasti notiek vienu reizi gadā. Konference var piešķirt OSŽD Komisijām, Pastāvīgajām darba grupām un Komitejai pilnvaras patstāvīgi pieņemt lēmumus atsevišķos jautājumos, kuri ir Konferences kompetence.

8. Ministru apspriede un Konference savas darbības jomā pieņem lēmumus par:

— darba grupu un citu orgānu izveidi un skaitu, nosaka to struktūru, darbu programmu, uzdevumus, darbības termiņu un darba reglamentu;

— Komitejas vadības iecelšanu un Komisiju priekšsēdētāju un speciālistu, kā arī OSŽD Pastāvīgo darba grupu speciālistu vietu sadali starp OSŽD dalībniekiem

un citiem jautājumiem, kas skar OSŽD darbību.

9. Ministru apspriede un Konference nosaka savus procedūras noteikumus, kā arī lēmumu, kas ir to kompetencē, pieņemšanas kārtību visiem OSŽD orgāniem, tai skaitā OSŽD Ministru apspriedes locekļu pilnvaroto pārstāvju un OSŽD dzelzceļu ģenerāldirektoru (atbildīgo pārstāvju) konferences sanāksmes reglamentu.

V pants

Izpildorgāns

1. OSŽD izpildorgāns ir Komiteja.

2. Komiteja nodrošina OSŽD darbību laikā starp Ministru apspriedes sesijām un Konferences sēdēm saskaņā ar OSŽD Komitejas Reglamentu.

3. Komiteja pilda šī Nolikuma, kā arī citu OSŽD ietvaros noslēgtu līgumu un nolīgumu depozitārija funkcijas, ja šajos dokumentos nav noteikts citādi.

4. Katrs OSŽD dalībnieks norīko darbam Komitejā vienu savu pārstāvi.

5. Ministru apspriede apstiprina OSŽD Komitejas Reglamentu, ņemot vērā Konferences priekšlikumus.

VI pants

Darba orgāni

OSŽD darba orgāni ir:

— komisijas;

— kopīgas ar citām starptautiskajām organizācijām darba grupas;

— darba grupas;

— OSŽD dalībnieku pārstāvju apspriede;

— citi, saskaņā ar Ministru apspriedes un Konferences lēmumu izveidoti orgāni.

VII pants

Balsošana

1. Katram OSŽD dalībniekam ir viena balss.

2. Ministru apspriedes līmenī lēmumi tiek pieņemti, ja tam piekrīt visi klātesošie Ministru apspriedes dalībnieki. Pieņemot lēmumu par sankciju piemērošanu jautājumos par nesamaksātu dalībmaksu, OSŽD dalībnieks, kurš nav samaksājis dalībmaksu, nepiedalās.

3. Konferences līmenī lēmumus pieņem ar divām trešdaļām klātesošo Konferences dalībnieku balsu, izņemot lēmumus jautājumos, kas skar:

— finansiāla rakstura sekas, kas izriet no OSŽD ietvaros noslēgtajiem līgumiem un nolīgumiem, ja tajos šāda kārtība ir paredzēta;

— Nolikuma grozījumus un papildinājumus;

— dalībmaksu sadali;

— Komitejas budžetu;

— OSŽD jauno dalībnieku uzņemšanu, kuros lēmumi jāpieņem vienbalsīgi.

4. Izskatot jautājumus, kuri saistīti ar OSŽD starptautiskiem nolīgumiem un līgumiem, lēmumu pieņemšanas tiesības ir šo nolīgumu un līgumu pusēm.

5. Šī panta 4.punktā minētajos nolīgumos un līgumos paredzētai lēmumu pieņemšanas kārtībai jāatbilst attiecīgajos reglamentos noteiktajai OSŽD orgānu lēmumu pieņemšanas kārtībai.

VIII pants

Finanšu jautājumi

1. OSŽD darbības finansēšanu veic OSŽD dalībnieki.

2. Komitejas budžetu sastāda uz gadu un to apstiprina Ministru apspriede, ievērojot Konferences viedokli. Atskaiti par budžeta izpildi par aizvadīto budžeta gadu apstiprina Ministru apspriede.

3. OSŽD dalībnieka pienākums ir katru gadu samaksāt dalības maksu divās daļās: 30% — līdz iepriekšējā budžeta gada 30.novembrim, 70% — līdz budžeta gada 31.martam.

4. Dalības maksu sadalījumu un apjomu katru gadu nosaka Ministru apspriede, ievērojot Konferences viedokli.

5. Ja dalības maksa netiek nomaksāta savlaicīgi, var tikt piemērotas šādas sankcijas:

soda naudas uzrēķins 6% apmērā gadā, sākot ar budžeta gada 1.jūliju;

tiesību anulēšana lietot OSŽD dalībnieka — parādnieka rīcībā esošās OSŽD dienesta un vienreizējās bezmaksas biļetes;

lēmumu pieņemšanas tiesību anulēšana OSŽD dalībniekam — parādniekam visos OSŽD orgānos;

tiesību anulēšana OSŽD dalībniekam — parādniekam uz savu pārstāvi Komitejā; pārstāvja darba atjaunošana Komitejā var notikt tikai pēc parāda dzēšanas.

Lēmumu par sankciju piemērošanu katrā konkrētā gadījumā pieņem Ministru apspriede.

6. Komitejas finanšu līdzekļu rīkotāji ir Komitejas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē — viens no Komitejas priekšsēdētāja vietniekiem.

7. Nepieciešamības gadījumā OSŽD vadošie orgāni atsevišķu darbu izpildei var veidot finanšu fondus pēc metodikas, kas saskaņota ar ieinteresētajiem OSŽD dalībniekiem.

IX pants

Revīzijas komisija

1. Lai kontrolētu Komitejas finanšu līdzekļu izlietošanas pareizību, tiek izveidota Revīzijas komisija, kuras sastāvā ir pa vienam pārstāvim no trijiem OSŽD dalībniekiem, ko izvirza Ministru apspriede, ņemot vērā Konferences priekšlikumus.

Savā darbībā Revīzijas komisija pamatojas uz "OSŽD Revīzijas komisijas darbības kārtību", ko apstiprinājusi Ministru apspriede.

2. Revīzijas komisija ne retāk kā vienu reizi gadā veic Komitejas finansiālās darbības dokumentālo revīziju. Revīzijas komisijas priekšsēdētājs informē Komitejas priekšsēdētāju par pārbaudes rezultātiem un ziņo Ministru apspriedes sesijai.

X pants

Komitejas mītnes vieta

Komitejas mītne atrodas vienā no OSŽD dalībvalstīm. Komitejas mītnes vietu pēc katriem 5 gadiem nosaka Ministru apspriede, ņemot vērā Konferences priekšlikumus.

Tiesiskās attiecības starp OSŽD un Komitejas mītnes vietas valsti nosaka līgums, kuru noslēdz saskaņā ar Ministru apspriedes lēmumu.

XI pants

Jaunu dalībnieku uzņemšana un dalības pārtraukšana

1. Jaunu dalībnieku uzņemšanu OSŽD veic Ministru apspriede, pamatojoties uz iesniegumiem un pēc Komitejas ieteikuma, ievērojot Konferences priekšlikumus.

2. Iesniegumu par dalības pārtraukšanu OSŽD nosūta Komitejas priekšsēdētājam sešus mēnešus pirms kalendārā gada beigām. Šādā gadījumā dalība tiek pārtraukta ar nākošā gada 1.janvāri.

3. Jaunu dalībnieku uzņemšana OSŽD tiek pieļauta gadījumā, kad visi OSŽD dalībnieki tam rakstiski piekrīt un ja ne no viena no viņiem divu mēnešu laikā no datuma, kad Komiteja nosūtījusi iesniegumu, nav saņemti iebildumi par jauna dalībnieka uzņemšanu OSŽD.

XII pants

Valodas

1. OSŽD darba valodas ir krievu un ķīniešu valoda.

2. Katram OSŽD dalībniekam ir tiesības lietot citas valodas. Šajā gadījumā tam jānodrošina tulkojums uz jebkuru darba valodu.

3. Starptautiskajā saskarsmē var lietot angļu un vācu valodu.

XIII pants

Noslēguma noteikumi

1. Šajā Nolikumā var tikt izdarīti grozījumi un papildinājumi ar Ministru apspriedes lēmumu, ņemot vērā Konferences priekšlikumus, saskaņā ar šī Nolikuma IV panta 3. un 4.punktu.

2. Šis Nolikums sastādīts krievu un ķīniešu valodā. Tekstiem šajās valodās ir vienāds spēks. Tekstu dažādas interpretācijas gadījumā precizēšanu veic, pamatojoties uz tekstu krievu valodā.

XIV pants

Nolikuma spēkā stāšanās

Šis Nolikums, kurš ir spēkā no 1957.gada ar visiem grozījumiem un papildinājumiem, kas izdarīti līdz 2002.gada 14.jūnijam, apstiprināti un stājušies spēkā saskaņā ar visā darbības periodā noteikto kārtību, stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

08.04.2004