Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

 

Ministru kabineta rīkojums Nr.327

Rīgā 2003.gada 21.maijā (prot. Nr.29, 29.§)

Par Liepājas Pedagoģijas akadēmijas satversmes apstiprināšanu

1. Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Liepājas Pedagoģijas akadēmijas satversmi.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1998.gada 9.jūnija rīkojumu Nr.298 "Par Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 172./173.nr.).

Ministru prezidents E.Repše

Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis

 

Apstiprināta

ar Ministru kabineta

2003.gada 21.maija rīkojumu Nr.327

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas satversme

Preambula

Liepājas Pedagoģijas akadēmija dibināta 1954.gadā kā Liepājas Pedagoģiskais institūts uz Liepājas Skolotāju institūta bāzes. 1993.gada februārī Pedagoģisko institūtu pārdēvēja par Liepājas Pedagoģisko augstskolu. 1993.gada 28.aprīlī ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu "Par Liepājas Pedagoģiskās augstskolas Satversmes apstiprināšanu" tika apstiprināta augstskolas satversme. Satversmes sapulce 1996.gada 12.februārī pieņēma jaunu Satversmi un lēmumu par augstskolas nosaukuma maiņu uz "Liepājas Pedagoģijas akadēmija". Grozījumi Satversmē izdarīti 1997.gada 28.aprīlī Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Satversmes sapulcē. Satversme apstiprināta Latvijas Republikas Ministru kabinetā 1998.gada 9.jūnijā ar rīkojumu nr.298, prot. Nr. 29 (Latvijas Vēstnesis, 1998, 172.nr.).

2001.gada 7.maijā Satversmes sapulce pieņem jaunu Satversmi. 2002.gada 30.oktobrī Satversmes sapulce pieņem lēmumu atstāt nemainītu nosaukumu - Liepājas Pedagoģijas akadēmija.

 

I. Statuss, tiesības, darbības pamatvirzieni un uzdevumi

1. Liepājas Pedagoģijas akadēmija (turpmāk tekstā Akadēmija) ir Latvijas Republikas augstākās izglītības, zinātnes un kultūras iestāde, kas kalpo Latvijas tautas interesēm.

Juridiskā adrese: Lielā iela 14, Liepāja, Latvija.

Tās nosaukums citās valodās ir:

Liepaja Academy of Pedagogy (angļu valodā)

Acadēmie pēdagogique de Liepaja (franču valodā)

Лиепайская педагогическая академия (krievu valodā)

Pädagogische Akademie Liepaja (vācu valodā).

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas saīsinātais nosaukums ir LPA.

Akadēmijas dibinātājs ir Latvijas valsts Ministru kabineta personā.

2. Liepājas Pedagoģijas akadēmija (turpmāk Akadēmija) ir autonoma izglītības un zinātnes iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās autonomija izpaužas tiesībās brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāju izvirzīto un Augstskolu likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par Akadēmijā iegūtās izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finansu un materiālo resursu izmantošanu, demokrātisma principu un augstskolu darbību reglamentējošu likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu.

Akadēmijai ir tiesības:

1) izstrādāt un pieņemt savu Satversmi,

2) veidot personālsastāvu,

3) patstāvīgi noteikt:

a) studiju programmu saturu un formas,

b) studējošo uzņemšanas papildu noteikumus,

c) zinātniskās pētniecības darba pamatvirzienus,

d) savu organizatorisko un pārvaldes struktūru,

e) darba samaksas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm,

f) savu finansu resursu struktūru,

4) izstrādāt un pieņemt iekšējās kārtības noteikumus,

5) piešķirt kvalifikāciju un akadēmiskos/profesionālos grādus, izsniedzot valstiski atzītus izglītības dokumentus Augstskolu likumā paredzētajā kārtībā,

6) piešķirt zinātnisko kvalifikāciju saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību",

7) veicināt starptautisko sadarbību, studējošo un akadēmiskā personāla starpvalstu un starpaugstskolu apmaiņas programmas,

8) saņemt un izmantot organizāciju un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus,

9) veikt Akadēmijas profilam atbilstošu uzņēmējdarbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Akadēmijas budžetā tās attīstībai.

3. Akadēmijas kompetenci nosaka Ministru Kabineta apstiprināta Satversme. Akadēmija darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, likumu "Par zinātnisko darbību", citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un šo Satversmi.

4. Akadēmija ir juridiska persona. Tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas mazo valsts ģerboni un uzrakstu "Latvijas Republika. Liepājas Pedagoģijas akadēmija".

Akadēmijai ir savs karogs, ģerbonis un himna.

5. Lēmumu par Akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma. Priekšlikumam pievienojams Akadēmijas reorganizācijas vai likvidācijas projekts, kā arī Augstākās izglītības padomes atzinums.

6. Akadēmijas darbības galvenie mērķi ir:

1) kvalificētu dažādu profilu speciālistu izglītošana un tālākizglītošana;

2) Akadēmijas izaugsme par universitāti ar kvalitatīvu studiju procesu un atbilstošiem zinātniskajiem pētījumiem;

3) līdzdalība latviešu kultūras un nacionālās izglītības tradīciju saglabāšanā un tālākizkopšanā.

Akadēmija nodrošina studiju un pētniecības darba nedalāmību un veic zinātniskos pētījumus studiju programmu profilam atbilstošās zinātņu nozarēs.

7. Akadēmijas uzdevumi ir:

1) nodrošināt apstākļus un iespējas iegūt augstāko akadēmisko izglītību un profesionālo izglītību atbilstoši Eiropas vienotās izglītības telpas prasībām, zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām,

2) sniegt akadēmiskās un profesionālās darbības plānošanai, īstenošanai un izvērtēšanai nepieciešamās zināšanas, attīstīt prasmes, veidot attieksmes, uzkrāt radošās darbības pieredzi un profesionāli to izmantot,

3) sekmēt pašizglītības vajadzību apmierināšanu un iesaistīšanos tālākizglītībā,

4) veicināt atbildīgas, sadarboties spējīgas un radošas personības veidošanos un attīstīt tās profesionālo kompetenci,

5) nodrošināt fundamentālo un lietišķo zinātnisko pētījumu saistību ar studiju darbu un Latvijai aktuālu zinātnisku problēmu risināšanu,

6) piedāvāt sabiedrībai iegūtās zinātniskās, mākslinieciskās un profesionālās atziņas, metodes un pētījumu rezultātus,

7) nodrošināt jauno zinātnieku profesionālo izaugsmi un iespēju viņiem iekļauties pasaules akadēmiskajos procesos.

 

II. Akadēmiskā brīvība

8. Akadēmijā tiek nodrošināta un garantēta studiju, pētniecības darba un mākslinieciskās jaunrades brīvība, ja šī brīvība nav pretrunā ar citu personu tiesībām, Akadēmijas Satversmi un normatīvajiem aktiem.

9. Studiju brīvība izpaužas studējošo tiesībās:

1) izvēlēties studiju programmu,

2) studiju laikā mainīt studiju programmu, izvēloties to citā augstskolā, fakultātē (nodaļā),

3) noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt studiju pasākumus citās augstskolās, fakultātēs (nodaļās),

4) sastādīt un apgūt individuālu studiju brīvās izvēles daļu,

5) nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu un māksliniecisko jaunradi.

10. Pētniecības darbā brīvība izpaužas akadēmiskā personāla tiesībās izvēlēties zinātniskās darbības tematiku un virzienu.

11. Akadēmiskais personāls ir tiesīgs izvēlēties mācību metodes.

 

III. Akadēmijas vadības institūcijas

12. Akadēmijas pārstāvības un vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

1) Satversmes sapulce,

2) Senāts,

3) rektors,

4) revīzijas komisija,

5) šķīrējtiesa.

13. Satversmes sapulce ir Akadēmijas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības un lēmējinstitūcija.

13.1. Satversmes sapulce:

1) pieņem un groza Akadēmijas Satversmi,

2) lemj par augstskolas nosaukuma maiņu,

3) apstiprina rektora ievēlēšanas nolikumu, ievēlē un atceļ rektoru,

4) uzklausa un izvērtē rektora ikgadēju atskaiti par Akadēmijas darbību,

5) apstiprina Senāta nolikumu, ievēlē un atsauc Senāta locekļus,

6) apstiprina revīzijas komisijas nolikumu, ievēlē un atsauc revīzijas komisijas locekļus,

7) apstiprina šķīrējtiesas nolikumu, ievēlē un atsauc šķīrējtiesas locekļus,

8) organizē jaunas Satversmes sapulces vēlēšanas,

9) ja nepieciešams, izskata citus Akadēmijas darbībai svarīgus jautājumus.

13.2. Akadēmijas Satversmes sapulci veido 65 Akadēmijas personāla locekļi, kas, aizklāti balsojot, tiek ievēlēti uz trīs gadiem šādā sastāvā:

40 pārstāvji no akadēmiskā personāla,

13 pārstāvji no studējošajiem,

2 pārstāvji no studiju palīgpersonāla,

5 pārstāvji no pedagoģiskajiem darbiniekiem, kuri nav akadēmiskais personāls,

5 pārstāvji no administratīvi saimnieciskā personāla.

Ja Satversmes sapulcē ievēlētie pārstāvji pārtrauc pastāvīgu darbu vai studijas Akadēmijā, tad divu mēnešu laikā no attiecīgās grupas Satversmes sapulcē ievēlē citus pārstāvjus. Attiecīgās pārstāvniecības grupas locekļi var atsaukt savu ievēlēto pārstāvi Satversmes sapulcē, ja iesniegumu, adresētu Satversmes sapulcei, paraksta vismaz puse šīs grupas locekļu.

Ar padomdevēja tiesībām Satversmes sapulcē var piedalīties rektors, prorektori un dekāni, ja viņi nav Satversmes sapulces locekļi.

13.3.Satversmes sapulce sanāk ne retāk kā reizi gadā. Satversmes sapulci sasauc, ja to pieprasa rektors vai Senāts.

Satversmes sapulces ievēlēšanu un darbību nosaka nolikums, kuru izstrādā un apstiprina pati Satversmes sapulce.

13.4. Satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tās darbā piedalās vairāk nekā puse no Satversmes sapulces locekļiem. Satversmes sapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojis klātesošo vairākums.

Pieņemot Akadēmijas Satversmi, izdarot grozījumus tajā, ievēlot vai atsaucot rektoru, lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojis vairāk nekā divas trešdaļas no visiem Satversmes sapulces locekļiem.

14. Senāts ir Akadēmijas personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija.

14.1. Senāts apstiprina:

1) Akadēmijas iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus, ja tos neapstiprina Satversmes sapulce,

2) studiju programmas un atbildīgos par attiecīgās programmas īstenošanu,

3) papildus noteikumus studējošo uzņemšanai Akadēmijā,

2) darba samaksas principus,

5) iekšējās kārtības noteikumus,

6) Studiju padomes, Zinātnes padomes un Saimniecības padomes sastāvus un šo padomju nolikumus.

14.2. Senāts lemj:

1) par katedru, laboratoriju, fakultāšu (nodaļu) un citu struktūrvienību izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu,

2) ja ir brīvs profesora amats, pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru par attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozares saglabāšanu vai mainīšanu un atklāta konkursa izsludināšanu uz brīvo profesora amatu šajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē,

3) par to, kādā zinātnes vai mākslas apakšnozarē tiks izsludināts atklāts konkurss uz brīvo asociētā profesora amatu un kādai atalgojuma kategorijai atbilst attiecīgais amats,

4) par viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (ja ir brīva attiecīga štata vieta) pieņemšanu darbā uz laiku līdz diviem gadiem,

5) par finansu resursu struktūru, uzklausa rektora ikgadēju pārskatu par budžeta izpildi,

6) par dažādiem citiem studiju, zinātniskajiem un saimnieciskajiem jautājumiem, kas svarīgi Akadēmijas sekmīgai funkcionēšanai,

7) par Satversmes sapulces sasaukšanu.

14.3. Senātu veido 26 Akadēmijas personāla locekļi, kas, aizklāti balsojot, Satversmes sapulcē tiek ievēlēti uz trīs gadiem, šādā sastāvā:

20 pārstāvji no akadēmiskā personāla,

4 pārstāvji no studējošajiem,

2 pārstāvji no vispārējā Akadēmijas personāla.

Rektoram Senātā ir lēmējtiesības.

Senāta darbību reglamentē nolikums, kuru apstiprina Satversmes sapulce.

Senāta darbā ar padomdevēja tiesībām piedalās prorektori, dekāni, katedru vadītāji, ja tie nav Senātā ievēlētie locekļi, kā arī Satversmes sapulces deleģētie pārstāvji.

14.4. Senāta sēde ir pilntiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā 2/3 no Senāta locekļu kopējā skaita. Lēmums ir pieņemts, ja par to ir nobalsojis klātesošo vairākums.

15. Akadēmijā darbojas padomnieku konvents. To ievēlē Senāts. Senāts apstiprina arī nolikumu par padomnieku konventu.

Padomnieku konvents konsultē Senātu un rektoru Akadēmijas attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē.

16. Rektors ir Akadēmijas augstākā amatpersona, kas īsteno Akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Akadēmiju.

Rektoru ievēlē Satversmes sapulce uz pieciem gadiem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektora vēlēšanas reglamentē nolikums, kuru apstiprina Satversmes sapulce. Ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets.

Rektors:

1) atbild par Akadēmijas darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kā arī Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Satversmei, Satversmes sapulces un Senāta lēmumiem;

2) atbild par Akadēmijā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;

3) nodrošina Akadēmijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu un pašieņēmumu, kā arī Akadēmijas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantošanu;

4) personiski atbild par Akadēmijas finansiālo darbību;

5) veicina Akadēmijas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

6) pārzina, vada un atbild par visu Augstskolu likumā un Akadēmijas Satversmē noteikto uzdevumu izpildi.

Rektors savas kompetences robežās izdod rīkojumus. Rektora pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt 10 dienu laikā šķīrējtiesā. Līdz lēmuma pieņemšanai šķīrējtiesā rektora lēmuma darbība tiek apturēta.

Rektors ieceļ prorektorus un nosaka savu palīgu un prorektoru darbības sfēras.

Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc Akadēmijas Senāta (pirms tam Senāts vēršas Akadēmijas Satversmes sapulcē ar ierosinājumu lemt par rektora atcelšanu) vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.

17. Studiju padome pārzina studiju satura, organizācijas un koordinācijas jautājumus. Tā darbojas studiju prorektora vadībā.

18. Zinātnes padome pārzina zinātniskās pētniecības darba organizācijas un koordinācijas jautājumus. Tā darbojas zinātnes prorektora vadībā.

19. Saimniecības padome pārzina Akadēmijas saimniecisko darbību. Tā darbojas saimniecības prorektora vadībā.

20. Revīzijas komisija sastāv no 5 līdz 7 Akadēmijas personāla locekļiem, kurus ievēlē Satversmes sapulce uz 3 gadiem. Tās sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji.

Revīzijas komisija ir tiesīga pārbaudīt Akadēmijas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmei. Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz Akadēmijas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām.

Revīzijas komisija veic pārbaudi ne retāk kā reizi gadā. Tās sagatavotais rakstveida ziņojums par pārbaudes rezultātiem iesniedzams Senātam.

Revīzijas komisija nepieciešamības gadījumā revīziju veikšanai var pieaicināt attiecīgus speciālistus.

21. Šķīrējtiesu veido 5 locekļi, kurus uz 3 gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla. Tās sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji.

Šķīrējtiesa izskata:

1) studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Akadēmijas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem,

2) strīdus starp akadēmijas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

Izskatot studējošo iesniegumus, šķīrējtiesa pieaicina studējošo pašpārvaldes deleģētus pārstāvjus.

Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda administrācija.

Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei. Pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.

22. Senāta, revīzijas komisijas un šķīrējtiesas lēmumus strīdus gadījumos izskata Satversmes sapulce. Šo institūciju pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt 10 dienu laikā.

 

IV. Akadēmijas struktūra

23. Studiju, zinātniskā, organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai Akadēmijā tiek veidotas struktūrvienības, kurām nav juridiskās personas statusa. Senāts lemj par šo struktūrvienību izveidi, reorganizāciju, likvidēšanu, apstiprina struktūrvienību nolikumus. Šīm struktūrvienībām ir tiesības atvērt apakškontus.

Galvenās struktūrvienības ir fakultātes (nodaļas), katedras, studiju daļa.

24. Fakultāte ir struktūrvienība, kas nodrošina studiju saturu un norisi, kā arī zinātniski pētniecisko darbu vienā vai vairākos zinātnes vai profesijas virzienos. To vada dekāns, kuru ievēlē fakultātes dome uz 5 gadiem atbilstoši nolikumam par fakultāti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

25. Katedra ir struktūrvienība, kas nodrošina studiju un zinātniski pētniecisko darbu vienā vai vairākos radniecīgos studiju kursos un zinātnes nozarēs vai apakšnozarēs. To vada katedras vadītājs, kuru ievēlē Senāts uz 5 gadiem atbilstoši nolikumam par katedru.

26. Studiju daļa ir struktūrvienība, kas plāno, koordinē un kontrolē studiju procesa norisi, atbild par Akadēmijas nodrošinājumu ar mācību metodisko dokumentāciju.

27. Akadēmija savu darbības mērķu sasniegšanai var dibināt, reorganizēt un likvidēt iestādes un uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), ievērojot Augstskolu likuma un citu likumu prasības. Šāda iestāde, uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) darbojas kā patstāvīga juridiska persona. Tās statūtus (nolikumu) apstiprina Akadēmijas Senāts.

28. Akadēmija var dibināt valsts bezpeļņas zinātniskos vai mācību uzņēmumus (institūtus, centrus un citus), kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes, ja tās piedalās studiju programmu īstenošanā. Lēmumu par to izveidošanu pieņem Senāts atbilstoši Augstskolu likuma prasībām pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru, attiecīgās nozares ministru un Latvijas Zinātnes padomi.

29. Akadēmija var izveidot koledžas, kurām ir patstāvīgas juridiskās personas tiesības.

To izveidošanu reglamentē Augstskolu likums un Profesionālās izglītības likums.

 

V. Personāls

30. Akadēmijas personālu veido:

1) akadēmiskais personāls, kuram Akadēmija ir pamatdarba vieta,

2) vispārējais personāls, kuram Akadēmija ir pamatdarba vieta,

3) pilna laika (dienas) studējošie, t.sk. maģistranti un doktoranti.

31. Akadēmijas personālam ir tiesības:

1) izmantot studiju, pētniecības darba un mākslinieciskās jaunrades brīvību,

2) veicināt atklātumu Akadēmijas pārvaldē un tās lietu kārtošanā,

3) piedalīties dažādu lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā,

4) piedalīties un tikt uzklausītam koleģiālās vadības institūciju sēdēs,

5) piedalīties Akadēmijas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās,

6) aizsargāt savas intereses saskaņā ar pastāvošo likumdošanu.

32. Akadēmijas personāla pienākums ir sekmēt studiju un pētniecības darba brīvību. Darba pienākumi personālam jāpilda tā, lai Akadēmija spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde. Personāla pienākumus nosaka iekšējās kārtības noteikumi un amatu instrukcijas.

Personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka iekšējās kārtības noteikumi un spēkā esošie normatīvie akti.

Akadēmijas vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

33. Akadēmisko personālu veido:

1) profesori,

2) asociētie profesori,

3) docenti,

4) lektori,

5) asistenti.

Akadēmiskais personāls piedalās studējošo izglītošanā un veic zinātniskos pētījumus. Uzdevumu apjomu katrā no abiem pamatdarbības veidiem nosaka Senāts.

34. Vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors var slēgt individuālus līgumus, paredzot konkrētu samaksu par noteiktu darba apjomu atbilstoši darbinieka kvalifikācijai.

Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā, profesoriem un asociētajiem profesoriem sasniedzot pensijas vecumu, Akadēmija var piešķirt goda nosaukumu - emeritus profesors.

35. Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kuram ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā, kas veic zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē.

Profesoru galvenie uzdevumi ir:

1) augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā,

2) pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora amata nosaukumam,

3) doktora līmeņa studiju un pētniecības darba vadīšana atbilstošā zinātnes apakšnozarē,

4) piedalīšanās studiju programmu, augstskolu un to struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā,

5) jaunās zinātnieku un docētāju paaudzes gatavošana.

Profesoru amatu skaitu un sarakstu attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozarēs nosaka izglītības un zinātnes ministrs, ņemot vērā Augstākās izglītības padomes un Akadēmijas priekšlikumus. Senāts, ņemot vērā šos norādījumus, pieņem lēmumu par atklāta konkursa izsludināšanu uz brīvo profesora amatu.

36. Par asociēto profesoru var ievēlēt personu ar doktora grādu. Mākslas specialitātēs asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kuras mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti vai profesionālā darbība atbilst Senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Profesionālo studiju programmu īstenošanai asociētā profesora amatu var ieņemt arī personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē.

Asociēto profesoru galvenie uzdevumi ir:

1) pētniecības darba veikšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora amata nosaukumam,

2) pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai,

3) studiju darba nodrošināšana un vadīšana.

Asociēto profesoru amatu skaitu atbilstoši nepieciešamībai un finansējuma iespējām nosaka Senāts.

37. Profesorus un asociētos profesorus uz sešiem gadiem amatos ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome, kuras veidošanas principi noteikti Augstskolu likumā.

38. Par docentu var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds.

Docentu galvenie uzdevumi ir:

1) pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade, kas atbilst docenta amata nosaukumam,

2) lekciju lasīšana, studiju nodarbību un prakses vadīšana, pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā.

Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta amatu var ieņemt izņēmuma kārtā persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs.

39. Lektora amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu.

Lektoru galvenie uzdevumi ir:

1) lasīt lekciju kursus, vadīt studiju nodarbības gan bakalaura, gan maģistra, gan profesionālo studiju programmu ietvaros,

2) veikt zinātniski pētniecisko darbu vai attīstīt māksliniecisko jaunradi, iekļaut iegūtās atziņas studiju kursos, iesaistot pētnieciskajā darbā studējošos.

Profesionālo studiju programmu profila kursos lektora amatu izņēmuma kārtā var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā un akadēmiskā grāda, ja tai ir vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs.

40. Asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Ja pirmo divu ievēlēšanas termiņu laikā asistents neiegūst doktora grādu, tad vēlreizēja ievēlēšana par asistentu nevar notikt.

Asistentu galvenie uzdevumi ir:

1) semināru, praktisko un laboratorijas darbu vadīšana, kā arī lekciju kursu lasīšana profesionālo studiju programmās,

2) veikt zinātnisko darbu, iekļaujoties noteiktas apakšnozares tēmas ietvaros, vai aktīvu praktisko māksliniecisko darbību.

Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos asistenta amatu izņēmuma kārtā var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā un akadēmiskā grāda, ja tai ir vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs.

41. Docentus uz sešiem gadiem amatos ievēlē Senāts, lektorus un asistentus uz sešiem gadiem amatos ievēlē fakultātes dome.

42. Akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem - apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskajam darbam.

Akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas sagatavošanai.

Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoriem, viesdocentiem vai vieslektoriem akadēmiskajos amatos citās augstskolās.

43. Vispārējais akadēmijas personāls ir administratīvais personāls, studiju palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu.

Akadēmijas administratīvais personāls ir rektors, prorektors, dekāns un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcijas ir administratīvais darbs.

Vispārējais personāls, izņemot rektoru un dekānu, tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

 

VI.Studējošie un studijas

44. Studējošie ir:

- bakalaura studiju programmu studenti,

- profesionālo studiju programmu studenti,

- maģistra studiju programmu studenti (maģistranti),

- doktoranti.

45. Tiesības studēt Akadēmijā ir katram Latvijas Republikas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Lai studētu Akadēmijā, nepieciešams vidējo izglītību apliecinošs dokuments.

To ārvalstnieku tiesības studēt Akadēmijā, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, regulē Augstskolu likums.

46. Akadēmijā studējošos uzņem akreditētās vai licencētās studiju programmās saskaņā ar attiecīgiem Senātā apstiprinātiem uzņemšanas noteikumiem. Studiju programmas likvidācijas gadījumā Akadēmija nodrošina attiecīgās studiju programmas studējošajiem iespējas turpināt izglītības ieguvi citā studiju programmā vai citā izglītības iestādē.

Visas Akadēmijā imatrikulētās personas ir Akadēmijas studējošie.

47. Studējošo galvenais pienākums ir studēt atbilstoši izvēlētajām akadēmisko un profesionālo studiju programmām, ievērojot Akadēmijas Satversmi, noteikto studiju kārtību, ko reglamentē attiecīgi nolikumi, un iekšējās kārtības noteikumus.

48. Personu var izslēgt no studējošo saraksta, ja:

1) tā pati to vēlas;

2) noskaidrojas, ka tās uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;

3) tā Akadēmijas noteiktajos termiņos nav nokārtojusi nepieciešamos pārbaudījumus vai nav veikusi citus studiju uzdevumus;

4) tā ir pārkāpusi Akadēmijas iekšējās kārtības noteikumus.

Personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic Akadēmijas rektors. Apelācijas izskata Senāts.

49. Studējošiem ir tiesības:

1) iegūt augstāko akadēmisko vai profesionālo izglītību, vai arī augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību, saņemot atbilstošus izglītības dokumentus,

2) studiju laikā mainīt studiju programmu, studiju veidu un formu atbilstoši nolikumam par studijām,

3) pārtraukt un atsākt studijas atbilstoši nolikumam par studijām, pēc dienesta atgriezties studēt tajā pašā statusā kā pirms dienesta,

4) izmantot Akadēmijas telpas, bibliotēku, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus nolikumā par studijām noteiktajā kārtībā,

5) īstenot tiesības, kas attiecas uz studijām, pētniecības darba un mākslinieciskās jaunrades brīvību, kura noteikta Satversmes 8. punktā,

6) vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties Akadēmijas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās,

7) saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām,

8) brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus,

9) veidot biedrības, pulciņus, klubus.

50. Studijas notiek atbilstoši licencētām un noteiktā kārtībā akreditētām akadēmiskām un profesionālām studiju progammām. Studiju programmas var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Senātā atsevišķi profesori, katedras, fakultātes, citas akadēmiskās un zinātniskās struktūrvienības. Studiju programmu reglamentē speciāls dokuments - studiju satura un realizācijas apraksts.

51. Bakalaura un maģistra grāda iegūšanai studijas notiek atbilstoši akadēmiskām studiju programmām, kas veidotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu. Bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir viens vai divi gadi ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem.

52. Personas, kas ieguvušas maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā doktora grāda iegūšanai. Studiju programmas ilgums doktorantūrā ir trīs līdz četri gadi.

53. Akadēmijā tiek realizētas pirmā (koledžas) un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un piešķirta ceturtā un piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija, kā arī profesionālās augstākās izglītības bakalaura un maģistra grādi.

Piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un profesionālās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas kopējais pilna laika studiju ilgums nav mazāks par četriem gadiem. Profesionālās izglītības maģistra grādu piešķir, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz pieci gadi.

54. Studijas akadēmiskajās un profesionālajās studiju programmās noslēdzas attiecīgi ar gala un valsts pārbaudījumiem, kurus reglamentē Senāta apstiprināti noteikumi. Akadēmijā var iegūt:

1) akadēmisko izglītību un šādus grādus:

a) bakalaurs (akadēmiskais grāds),

b) maģistrs (akadēmiskais grāds),

c) doktors (zinātniskais grāds);

2) ceturtā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un šādus profesionālos grādus:

a) bakalaurs,

b) maģistrs.

55. Studējošiem ir sava pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un ko apstiprina Senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.

56. Studējošo pašpārvalde:

1) aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos Akadēmijā un citās valsts institūcijās,

2) reprezentē studējošos Latvijā un ārvalstīs,

3) nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Satversmes sapulcē, Senātā un citās Akadēmijas institūcijās,

4) izmanto tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos, kā to paredz Akadēmijas studiju kārtību reglamentējošie dokumenti,

5) izmanto tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no Akadēmijas jebkuras struktūrvienības pilnvarotiem pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studējošo intereses,

6) izmanto veto tiesības Senātā, fakultātes domē, Satversmes sapulcē jautājumos, kas skar studējošo intereses; pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido attiecīgā institūcija pēc paritātes principa un kuras lēmumu apstiprina attiecīgā institūcija ar klātesošo 2/3 balsu vairākumu.

57. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā ir obligāti visiem Akadēmijā studējošajiem.

 

VII. Zinātniskā pētniecība

58. Zinātniskā pētniecība ir Akadēmijas darba neatņemama sastāvdaļa. Tajā piedalās viss akadēmiskais personāls, iesaistot studentus.

59. Zinātniskā pētniecība notiek Akadēmijas darbības galvenajiem virzieniem atbilstošās zinātņu nozarēs un apakšnozarēs. Akadēmija koordinē pētījumu kopējos plānus un svarīgākos aspektus. Zinātņu nozaru un apakšnozaru vadītāji iesaka pētījuma tēmas, ievērojot arī valsts un reģiona intereses.

Zinātniskās pētniecības darba virzienu noteikšanā un pētījumu zinātniskā līmeņa izvērtēšanā Akadēmija sadarbojas ar Latvijas un ārvalstu augstskolām un zinātniskajām iestādēm, Latvijas Zinātnes padomi un citām institūcijām.

Akadēmija reizi gadā publicē apkopojošus materiālus par zinātnisko darbību.

60. Zinātniskās pētniecības darba mērķi ir:

1) jaunu zinātnisku atziņu iegūšana,

2) studiju satura un studiju procesa zinātniska pamatošana un attīstīšana,

3) praktisku uzdevumu risināšana ar pētnieciskām metodēm.

61. Akadēmiskā personāla pienākums un tiesības ir:

1) piedalīties zinātniski pētnieciskajā darbā un publicēt savu pētījumu rezultātus,

2) regulāri paaugstināt savu zinātnisko kvalifikāciju.

62. Akadēmija veicina pētījumu rezultātu publicēšanu, izdodot zinātnisku rakstu krājumus vai cita veida zinātniskus izdevumus.

63. Akadēmijai ir tiesības veidot promocijas padomes un piešķirt doktora grādu atbilstoši likumam "Par zinātnisko darbību".

 

VIII. Īpašums, budžets un saimnieciskā darbība

64. Akadēmijas īpašumu veido:

1) ar Ministru kabineta lēmumu nodotā nošķirtā valsts īpašuma daļa. Akadēmijas valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šā īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātu nolikumu,

2) zeme, kustamais un nekustamais īpašums, kuru dāvinājušas fiziskās un juridiskās personas,

3) zeme, kustamais un nekustamais īpašums, kuru Akadēmija iegādājusies par pašas nopelnītiem vai valsts iedalītiem budžeta līdzekļiem; nekustamā īpašuma iegādei par valsts iedalītiem budžeta līdzekļiem jāsaņem Ministru kabineta atļauja,

4) Akadēmijas intelektuālais īpašums saskaņā ar likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām".

Akadēmijai ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu Satversmes norādīto mērķu sasniegšanai.

65. Akadēmijas finansu resursus veido:

1) valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmuniem,

2) pašu ieņēmumi,

3) juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi (arī ar izmantošanas nosacījumiem),

4) citi normatīvajos aktos paredzētie finansu līdzekļi.

66. Valsts budžeta līdzekļus un pašu ieņēmumus Akadēmija izmanto saskaņā ar likumu "Par budžeta un finansu vadību", ikgadējo likumu "Par valsts budžetu", citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Senāta apstiprināto gada budžetu.

67. Finansu resursus, ko fiziskās vai juridiskās personas piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, Akadēmija nodod tieši tai struktūrvienībai, fiziskajai vai juridiskajai personai, kas īsteno šo programmu vai pasākumu.

68. Akadēmijas budžetā kā patstāvīga daļa ietilpst atsevišķu struktūrvienību finansu resursi.

69. Pildot savus uzdevumus, Akadēmijai ir tiesības veikt šādas darbības:

1) atvērt nodaļas un filiāles,

2) slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām,

3) izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un atbilstoši Akadēmijas darbības mērķiem,

4) veikt Akadēmijas profilam atbilstošu uzņēmējdarbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Akadēmijas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši Akadēmijas mērķiem.

70. Akadēmijas finansu resursu struktūru nosaka Senāts saskaņā ar likumu "Par budžeta un finansu vadību", bet tās budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija. Rektors sniedz ikgadēju pārskatu par budžeta izpildi Senātam un izglītības un zinātnes ministram.

71. Akadēmijas finansiālo un saimniecisko darbību, arī Akadēmijas revīzijas komisijas ziņojumus, pārbauda neatkarīgs revidents ne retāk kā reizi divos gados. Neatkarīga revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par finansiālo un saimniecisko darbību Akadēmija iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai. Pārbaudes izdevumi tiek segti no Akadēmijas budžeta līdzekļiem.

72. Akadēmijai ir tiesības uz atvieglojumiem un priekšrocībām, kādas ar likumu noteiktas augstskolām un zinātniskajām iestādēm nodokļu maksājumos un citās jomās.

Akadēmijai ir arī citas tiesības un privilēģijas, kas ar likumu piešķirtas augstskolām un zinātniskajām iestādēm.

 

IX. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

73. Akadēmijas Satversmi un tās grozījumus pieņem Akadēmijas Satversmes sapulce.

74. Satversme un tās grozījumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.

 

21.05.2003