Darbības ar dokumentu

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

 LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS

Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes apstiprināšanu

 

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Apstiprināt saskaņā ar pielikumu 1992. gada 18. maijā pieņemto Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmi.

2. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 18. jūnijā

Latvijas Republikas Augstākās Padomes
1992. gada 18. jūnija lēmuma «Par Latvijas
Kultūras akadēmijas Satversmes apstiprināšanu»

PIELIKUMS

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS SATVERSME

PREAMBULA

Latvijas Kultūras akadēmija dibināta 1990. gada 29. decembrī ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu.

Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmi pieņēmusi Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes sapulce 1992. gada 18. maijā.

 

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Latvijas Kultūras akadēmija ir Latvijas Republikas izglītības, kultūras un zinātnes iestāde, kas kalpo Tēvzemes interesēm un humānisma ideāliem.

Latvijas Kultūras akadēmijas saīsinātais nosaukums ir LKA. Tās nosaukums citās valodās ir:

Academia cultus humani Latviensis (latīņu val.),

Latvian Academv of Culture (angļu val.),

Kulturakademie Lettlands (vācu val.),

Academie de Culture de Lettonie (franču val.),

Academia de Cultura de Letonia (spāņu val.),

Академия культуы Латвии (krievu val.).

1.2. LKA ir autonoma valsts iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās kompetenci nosaka ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu apstiprināta LKA Satversme. LKA darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un savu Satversmi.

1.3. LKA ir juridiskā persona. Tās zīmogā ir Latvijas Republikas valsts mazais ģerbonis un vārdi - Latvijas Kultūras akadēmija.

LKA ir savs karogs, emblēma un cita augstskolu atribūtika. Latvijas Kultūras akadēmijas dibināšanas diena ir LKA svinamā diena.

 

II. LKA UZDEVUMI UN DARBĪBAS PAMATPRINCIPI

2.1. LKA pamatuzdevums ir veidot akadēmiski izglītotus un profesionāli sagatavotus speciālistus Latvijas kultūrai, zinātnei un izglītībai, veikt pētījumus humanitārajās zinātnēs, sekmēt kultūras aprites procesu Latvijā un kultūras apmaiņu ar citām valstīm.

2.2. Akadēmiskās izglītības ieguve LKA paredz atbilstošu programmu realizāciju bakalaura un maģistra līmenī, kā arī pētniecības darbu zinātnisko grādu iegūšanai. Profesionālā sagatavošana paredz profesionālo programmu realizāciju un atbilstošas kvalifikācijas apstiprināšanu. Akadēmiska grāda, profesionālās kvalifikācijas un zinātniskā grāda iegūšana ir LKA studiju un pētniecības darba juridiski fiksētais (formālais) mērķis.

2.3. Pildot savus uzdevumus, LKA balstās uz šādiem pamatprincipiem:

2.3.1. Mācību un zinātniskajā darbā tiek ievērotas Latvijas tautas vajadzības un intereses, kā arī pasaules humanitārās kultūras tradīcijas un sasniegumi.

2.3.2. LKA īsteno akadēmiskā un zinātniskā darba brīvību un autonomiju, sekmē pētnieciskā darba rezultātu publikāciju un popularizāciju.

2.3.3. LKA īsteno studiju un zinātniskā darba nedalāmību.

2.4. LKA akadēmisko izglītību un profesionālo sagatavotību var apgūt jebkurš pastāvīgais Latvijas iedzīvotājs neatkarīgi no viņa dzimuma, sociālā stāvokļa, nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības. LKA ir tiesības studēt arī citu valstu iedzīvotājiem uz līguma pamata.

 

III. LKA DARBĪBAS FORMAS UN KOMPETENCE

3.1. Atbilstoši saviem uzdevumiem LKA:

3.1.1. Nosaka studiju saturu un formas, studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, kā ari imatrikulācijas kārtību.

3.1.2. Nosaka zinātniska darba pamatvirzienus.

3.1.3. īsteno promociju un habilitāciju, citās valstīs izdoto diplomu nostrifikāciju, piešķir kvalifikāciju, izsniedz diplomus un atestātus, kas atzīti Latvijas Republikā.

3.1.4. ievēlē LKA Goda doktorus un Goda biedrus.

3.1.5. Nodibina un piešķir LKA prēmijas un personālstipendijas.

3.2. LKA ir tiesības:

3.2.1. Slēgt līgumus ar mācību iestādēm, zinātniskajām un citām iestādēm.

3.2.2. Organizēt konferences, publiskas lekcijas un sanāksmes.

3.2.3. Veikt izdevējdarbību un citu uzņēmējdarbību atbilstoši savam profilam un uzdevumiem.

3.2.4. Darboties nacionālos un starptautiskos fondos un programmās, veidot savus fondus.

3.2.5. Dibināt biedrības, kuras darbojas uz LKA Domes apstiprinātu statūtu pamata. Ja to darbība nesaskan ar statūtiem vai ir pretrunā ar LKA interesēm, Dome ar savu lēmumu ir tiesīga izbeigt to. darbību.

3.3. LKA patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka tā darba samaksu, bet ne zemāku par Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteikto.

3.4. LKA nosaka savu iekšējo kārtību.

 

IV. PERSONĀLS

4.1. LKA personālā ietilpst pilntiesīgie locekļi un piesaistītie locekļi.

4.2. LKA pilntiesīgie locekļi ir studenti, maģistranti, doktorandi, akadēmiskais personāls, ko ievēlē amatos, nosakot pilnu slodzi, saimnieciskais personāls un palīgpersonāls, kam LKA ir pamatdarba vieta.

4.3. LKA piesaistītie locekļi ir eksterni, kā arī akadēmiskais, saimnieciskais personāls un palīgpersonāls, kam LKA nav pamatdarba vieta.

4.4. LKA var studēt katrs, kas ieguvis LKA prasībām atbilstošu vidējo izglītību, lai pretendētu uz bakalaura grādu, vai ieguvis bakalaura grādu, lai pretendētu uz maģistra grādu, vai ieguvis maģistra grādu, lai pretendētu uz doktora grādu.

4.5. LKA studenti, maģistranti un doktorandi ir personāla dala, kura izmanto LKA piedāvātās studiju iespējas un kuras pamatnodarbošanās ir studijas Latvijas Kultūras akadēmijā, LKA studenti, maģistranti un doktorandi ir tiesīgi iegūt akadēmisko izglītību un zinātnisko grādu, Satversmes paredzēto darbību veikšanai noteiktā kārtībā izmantot LKA telpas, bibliotēku, iekārtas, noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas, izvēlēties studiju virzienus, vēlēt un tikt ievēlētam studentu, maģistrantu un doktorandu pašpārvaldē, līdzdarboties akadēmijas visu līmeņu pārvaldes institūcijās, veidot biedrības un klubus.

4.6. Studijas LKA var apmaksāt no valsts budžeta vai citiem līdzekļiem. Minimālā stipendija nedrīkst būt mazāka par to, ko noteikusi valdība.

4.7. LKA akadēmiskie amati ir profesors, docents, lektors un asistents. Akadēmiskajos amatos personas ievēlē uz trim vai sešiem gadiem. Pirmajā reizē akadēmiskajā amatā var ievēlēt uz trim gadiem. Akadēmiskajos amatos ievēlē LKA Dome. Akadēmiskajos amatos strādājošie veic pedagoģisko un zinātnisko darbu.

4.8. Par LKA profesoriem var būt personas, kam ir habilitētā doktora grāds vai tam pielīdzināts zinātniskais grāds.

4.9. Par LKA docentiem var būt personas, kam ir doktora grāds vai tam pielīdzināts zinātniskais grāds.

4.10. Par LKA lektoriem un asistentiem var būt personas, kam ir maģistra grāds vai tam pielīdzināts akadēmiskais grāds.

4.11. Uz katedras iesnieguma pamata rektoram ir tiesības uz vienu gadu, bet ne vairāk kā trīs reizes pēc kārtas, akadēmiskajos amatos iecelt personas, kam ir atbilstoši zinātniskie grādi.

4.12. Akadēmiskajam personālam, izņemot asistentus, pēc pieciem darba gadiem ir tiesības saņemt piecu mēnešu radošo atvaļinājumu, kas izmantojams saskaņā ar katedras apstiprinātu darba programmu.

Rektors un prorektori ir tiesīgi pēc darba beigšanas attiecīgajā amatā saņemt piecu mēnešu radošo atvaļinājumu par katru nostrādāto termiņu, bet kopumā ne vairāk par desmit mēnešiem.

 

V. PĀRVALDE UN STRUKTŪRA

5.1. LKA pārvaldes un pārstāvības institūcijas ir:

- Satversmes sapulce,

- Dome,

- rektors un prorektori,

- Aizbildniecības padome.

5.2. Satversmes sapulce ir LKA augstākā pārstāvības institūcija, kas:

- pieņem, groza vai atceļ LKA Satversmi,

- ievēlē LKA Domi, apstiprina un izdara grozījumus LKA Statūtos,

- ievēlē un atsauc rektoru.

LKA Satversmes sapulces darbību nosaka nolikums. Satversmes sapulci sasauc LKA Dome ne retāk kā reizi trijos gados. Ārkārtas Satversmes sapulce jāsasauc, ja to pieprasa rektors vai ne mazāk par 1/2 no akadēmiskā personāla, vai ne mazāk par 1/2 no studentiem.

Satversmes sapulces sastāvā ir rektors, prorektori, visi pilntiesīgie LKA profesori, uz trim gadiem ievēlētie LKA studentu un pastāvīgā personāla pārstāvji.

5.3. Dome ir LKA augstākā pašpārvaldes institūcija, kas:

- pieņem lēmumus par nozīmīgākajiem akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem;

- apspriež un apstiprina LKA budžetu, kuru izskatīšanai iesniedz saimniecības prorektors, kā ari pieņem lēmumus citos būtiskos saimnieciskas darbības jautājumos;

- izšķir jautājumu par jaunu katedru un citu struktūrvienību izveidošanu, par esošo katedru un citu struktūrvienību reorganizāciju un slēgšanu;

- ievēlē LKA Domes priekšsēdētāju un sekretāru;

- ievelē profesorus, docentus, lektorus un asistentus;

- ievelē LKA Goda doktorus un Goda biedrus;

- lemj par līgumu slēgšanu ar mācību iestādēm, zinātniskajām un citām iestādēm;

- lemj par fondu dibināšanu un līdzdalību tajos, par biedrību dibināšanu un apstiprina to nolikumus;

- nodibina un piešķir LKA prēmijas un personālstipendijas;

- apstiprina prorektorus un LKA struktūrvienību vadītājus pēc rektora ierosinājuma;

- apstiprina katedru vadītājus pēc attiecīgo katedru priekšlikuma;

- apstiprina noteikumus par studiju gaitu, kā arī diplomu piešķiršanas kārtību;

- apstiprina katedru un citu struktūrvienību, ka arī studentu pašpārvaldes nolikumus.

LKA Dome var pieņemt izskatīšanai arī citus akadēmijas darbības jautājumus, kā arī dot izskaidrojumu Satversmes normu piemērošanai.

LKA Domi, izņemot studentu pārstāvjus, saskaņā ar nolikumu ievēlē Satversmes sapulce no LKA pastāvīgajiem locekļiem uz trim gadiem 15 cilvēku sastāvā. Piecus studentu pārstāvjus deleģē studentu pašpārvalde. Rektors un prorektori ir LKA Domes locekļi kā amatpersonas. LKA Domes sēdes vada priekšsēdētājs.

LKA Domes darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina Satversmes sapulce.

5.4. LKA Aizbildniecības padome lemj par LKA studiju un zinātniska darba nozīmīgākajiem stratēģiskajiem uzdevumiem, LKA sadarbību ar citām kultūras infrastruktūrām. Aizbildniecības padomes nolikumu apstiprina Kultūras ministrija.

LKA Aizbildniecības padomes sastāvā ir ievērojami Latvijas Republikas kultūras un humanitāro zinātņu darbinieki, no kuriem pusi iesaka Kultūras ministrija, pusi - LKA.

5.5. Rektors ir LKA oficiālais pārstāvis, viņš vada LKA darbību, ievērojot Latvijas Republikas likumdošanas aktus, šīs Satversmes prasības, Satversmes sapulces un Domes lēmumus, un ir par to atbildīgs.

Rektors nosaka prorektoru kompetenci.

Rektoru ievēlē no profesoriem vai docentiem uz sešiem gadiem. Rektoru apstiprina Latvijas Republikas Augstākā Padome.

5.6. LKA studiju un zinātniskā darba pamatvienība ir katedra, kas veido studiju programmas un veic pētniecisko darbību kādā no zinātnes apakšnozarēm.

Katedras pārvaldes institūcija ir katedras akadēmiskā personāla sapulce, kas no profesoru vai docentu vidus ievēlē katedras vadītāju, kuru apstiprina LKA Dome.

Katedras akadēmiskā sapulce ir tiesīga patstāvīgi lemt visus akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumus, kuri saskaņā ar Satversmi nav nodoti LKA Domes pārziņā. Katedras akadēmiskā sapulce ievēlē katedras vadītāju uz sešiem gadiem. Katedras darbību nosaka nolikums.

5.7. LKA studentiem, maģistrantiem un doktorandiem ir sava pašpārvalde, kas darbojas saskaņā ar nolikumu. Šo nolikumu izstrādā studenti, maģistranti un doktorandi, to apstiprina LKA Dome.

LKA studentu, maģistrantu un doktorandu pašpārvalde aizstāv studentu, maģistrantu un doktorandu intereses akadēmiskajos un materiālajos jautājumos, kā arī risina studentu sadzīves un atpūtas problēmas, nosaka kārtību, kādā studenti, maģistranti un doktorandi tiek ievēlēti LKA Dome.

Studentu pašpārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju no jebkuras LKA amatpersonas.

LKA studentu pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Domē ir obligāti visiem studentiem.

Studentu, maģistrantu un doktorandu pašpārvaldes pārstāvjiem tiek garantētas tiesības uz līdzdalību visu līmeņu LKA institūcijās.

 

VI. FINANSES UN ĪPAŠUMS

6.1. LKA budžeta ienākumus veido Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi, kurus republikas budžetā iedala tieši LKA, un zinātnisko pētījumu finansējumi. LKA ienākumus veido arī organizāciju un fizisko personu ziedojumi, mācību maksa, ieņēmumi no augstskolas profilam atbilstošas uzņēmējdarbības.

6.2. LKA valdījumā var būt zerne, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs.

6.3. LKA ir tiesības uz atvieglojumiem nodokļu maksājumos, kādi ir noteikti mācību un zinātniskajām iestādēm.

 

VII. SATVERSMES PIEŅEMŠANAS UN GROZĪŠANAS KĀRTĪBA

7.1. LKA Satversmi pieņemt, grozīt vai atcelt var tikai LKA Satversmes sapulce.

7.2. LKA Satversmi pēc pieņemšanas apstiprina Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

18.06.1992