Darbības ar dokumentu

LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES PREZIDIJA LĒMUMS

Par Latvijas Republikas likuma «Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību» 1., 2., 5. un 22. panta piemērošanu

Sakarā ar jautājumiem, kas rodas tiesās un notariāta kantoros, izlemjot jautājumus par apstiprināšanu mantojuma tiesībās (apliecības izsniegšanu par tiesībām uz mantojumu) un mantojuma sadali, Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs nolemj:

Izskaidrot, ka, piemērojot Latvijas Republikas likuma «Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 29/31) 1., 2., 5. un 22. pantu, jāievēro šādi noteikumi:

1. Ja mantojums atklājies līdz 1991. gada 31. augustam ieskaitot un mantinieki iesnieguši attiecīgu pieteikumu valsts notariāta kantorī līdz 1992. gada 31. augustam ieskaitot, notārs izdod apliecību par tiesībām uz mantojumu, ja mantinieki to pieprasa līdz 1992. gada 31. decembrim (minētā likuma 1. un 22. pants). Šīs apliecības izdošana notiek saskaņā ar Latvijas civilkodeksa noteikumiem.

2. Ja mantojums atklājies laikā no 1991. gada 1. septembra līdz 1992. gada 31. augustam ieskaitot un mantinieki nav saņēmuši apliecību par tiesībām uz mantojumu vai nav mantojumu sadalījuši, saskaņā ar minētā likuma 2. pantu tiesības mantot saglabā tie Latvijas civilkodeksā norādītie mantinieki, kas mantojumu šajā kodeksā noteiktajā termiņā pieņēmuši atbilstoši Civillikuma noteikumiem (pārņēmuši mantojumu valdījumā vai iesnieguši prasību tiesā), un ar 1992. gada 1. septembri šādas tiesības iegūst Civillikumā norādītie mantinieki. Katra mantinieka daļas lielums nosakāms, piemērojoties Civillikuma 392.- 415. panta noteikumiem. Neatraidāmo mantinieku neatņemamā daļa nosakāma atbilstoši Civillikuma 424. panta noteikumiem.

Apstiprināšana mantojuma tiesībās notiek šādi:

Ja mantinieki ir iesnieguši attiecīgu iesniegumu valsts notariāta kantori līdz 1992. gada 31. augustam ieskaitot, notārs, izsniedzot apliecību par tiesībām uz mantojumu, pieprasa mantiniekam iesniegt paziņojumu par tādu mantinieku esamību, kuriem ir tiesības mantot saskaņā ar Civillikumu.

Ja saskaņā ar Civillikumu nav citu mantinieku, kuriem ir tiesības mantot vienlaikus ar pieteikuma iesniedzēju, vai arī tādi mantinieki ir, bet viņi iesnieguši valsts notariāta kantorī paziņojumu par mantojuma atraidīšanu, notārs iesniedzējam pēc viņa pieprasījuma izsniedz apliecību par tiesībām uz mantojumu, ja līdz 1992. gada 31. decembrim ir notecējis Civillikuma 693. pantā paredzētais mantojuma pieņemšanas termiņš.

Ja paziņojumā norādīti mantinieki, kuri savas tiesības var realizēt tikai pēc 1992. gada 1. septembra, notāram jāatsakās izsniegt apliecību par tiesībām uz mantojumu.

Ja mantinieki minētajā laikā nav saņēmuši apliecību par tiesībām uz mantojumu, apstiprināšana mantojuma tiesībās var notikt tiesas ceļā atbilstoši Civillikuma un Latvijas civilprocesa kodeksa noteikumiem.

3. Minētā likuma 5. pants reglamentē Civillikuma 724.-756. panta piemērošanu un neparedz līdzmantinieku kopuma grozīšanu. Tas piemērojams gadījumos, kad mantojums līdzmantinieku starpā nav sadalīts dabā līdz 1992. gada 31. augustam ieskaitot.

Gadījumos, kad mantojums atklājies, sākot ar 1991. gada 1. septembri, un mantiniekiem izsniegta apliecība par tiesībām uz mantojumu, bet tajā nav minēta visa mantojuma masā ietilpstošā manta, apliecībā neuzrādītā manta dalāma starp mantiniekiem, kuri par tādiem atzīti apliecībā par tiesībām uz mantojumu.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 3. decembrī