Darbības ar dokumentu

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 323

Par Garāžu, vasarnīcu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības paraugstatūtiem

Pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām», Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

Apstiprināt pievienotos Garāžu, vasarnīcu īpašnieku kooperatīvas sabiedrības paraugstatūtus.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I.GODMANIS

Latvijas Republikas ekonomisko reformu ministrs A.KALNIŅŠ

Rīgā 1992. gada 12. augustā

 

APSTIPRINĀTI
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 12. augusta lēmumu Nr. 323

Garāžu, vasarnīcu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības
PARAUGSTATŪTI

Sabiedrības ________________________________

_________________________________________

statūti reģistrēti ______________________________

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā

199__ g. «_____» ____________ Nr. _____

Sabiedrības _______________________________

_________________________________________

statūti apstiprināti sabiedrības kopsapulcē

199 __ g. « _____ » _____________

Protokols Nr. _______

Valdes priekšsēdētājs ___________________

 

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Garāžu, vasarnīcu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība ___________________________________________ (pilns nosaukums) (tālāk tekstā - «Sabiedrība») ir kooperatīva apvienība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu, kuras mērķis ir nodrošināt tās locekļus ar garāžām, vasarnīcām, to lietošanai nepieciešamo komunikāciju un ceļu izbūvi un uzturēšanu, kā arī apmierināt citas ar garāžu, vasarnīcu ekspluatāciju saistītās saimnieciskās un sadzīves vajadzības.

1.2. Sabiedrībai ir juridiskās personas tiesības, zīmogs ar sabiedrības pilnu nosaukumu, konkrēta atrašanās vieta, kā arī konti bankās.

Juridiskās personas tiesības Sabiedrība iegūst ar tās reģistrācijas brīdi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

1.3. Sabiedrības _____________________________ (pilns nosaukums) atrašanās vieta un Sabiedrības juridiskā adrese ___________________________________________________________(pilna adrese).

1.4. Sabiedrības darbības kārtību nosaka Latvijas Republikas likums «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām», citi Latvijas Republikas likumi un šie paraugstatūti, kā arī pašas Sabiedrības statūti.

1.5. Sabiedrība ir atbildīga par savām saistībām ar visu tai piederošo īpašumu. Valsts nav atbildīga par Sabiedrības saistībām, un Sabiedrība nav atbildīga par valsts saistībām.

1.6. Sabiedrības biedri ir atbildīgi par Sabiedrības saistībām tikai ar to savu īpašumu, kuru viņi noteiktiem mērķiem paredzēto iemaksu veidā ieguldījuši Sabiedrības paju kapitālā.

Sabiedrība nav atbildīga par savu biedru saistībām.

1.7. Sabiedrība piedalās valsts un vietējo budžetu veidošanā, maksājot nodokļus un izdarot citus likumā paredzētos maksājumus.

1.8. Sabiedrības un tās biedru zemes lietošanas un īpašuma jautājumus risina pašvaldības Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā

2. SABIEDRĪBAS DIBINĀŠANA

2.1. Par Sabiedrības dibinātājiem atzīstamas rīcībspējīgas fiziskās personas - individuālo garāžu, vasarnīcu īpašnieki vai to būvētāji, kuri parakstījuši Sabiedrības statūtus un iemaksājuši statūtos noteikto paju.

Sabiedrības dibinātāji kļūst par tās biedriem ar Sabiedrības reģistrācijas brīdi.

2.2. Sabiedrības dibināšanas sapulci sasauc dibinātāji vai dibinātāju pārstāvji, nosakot sapulces vietu, laiku un darba kārtību. Dibināšanas sapulce nosaka Sabiedrības darbības rnērķi un virzienus, dibināmās sabiedrības nosaukumu un atrašanās vietu, biedra naudas un iestāšanās naudas apmēru un maksāšanas termiņus.

2.3. Dibināšanas sapulce apstiprina Sabiedrības statūtus un pamatkapitālu, ievēlē Sabiedrības izpildinstitūcijas un revīzijas institūcijas, kā arī nosaka algoto darbinieku skaitu un viņu atalgojuma apmēru. Lai nodibinātu Sabiedrību, ir nepieciešami vismaz pieci dibinātāji.

3. BIEDRU UZŅEMŠANA, IZSTĀŠANĀS UN IZSLĒGŠANAS NOTEIKUMI

3.1. Fiziskās personas, kas ir individuālās garāžas, vasarnīcas īpašnieki vai to būvētāji un vēlas iestāties Sabiedrībā, iesniedz pieteikumu un iemaksā iestāšanās naudu biedru kopsapulces noteiktajā apmērā un kārtībā.

3.2. Biedrus uzņem statūtos noteiktajā kārtībā biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) vai valde.

Priekšrocības iestāties Sabiedrībā ir personai, kura mantošanas ceļā saņēmusi bijušā Sabiedrības biedra garāžu, vasarnīcu; personai, kurai Sabiedrības biedrs atsavinājis garāžu, vasarnīcu; biedra ģimenes locekļiem; šķirtajam laulātajam, ja garāža, vasarnīca pāriet viņa īpašumā.

Biedru tiesības un pienākumi sākas ar brīdi, kad statūtos paredzētā institūcija pieņēmusi lēmumu par viņu uzņemšanu Sabiedrībā.

Ja biedrus uzņem valde, lēmumu par uzņemšanu vai atteikumu uzņemt var pārsūdzēt biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) mēneša laikā no valdes lēmuma pieņemšanas dienas. Biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmums ir galīgs. Sabiedrība nedrīkst būt slēgta organizācija. Atteikties uzņemt jaunus biedrus var tikai tad, ja Sabiedrība nespēj sekmīgi apkalpot lielāku biedru skaitu un tas ir paredzēts statūtos.

3.3. Katrs biedrs var izstāties no Sabiedrības, iesniedzot rakstisku pieteikumu.

Biedrs nevar pieteikt izstāšanos pēc tam, kad pieņemts lēmums par Sabiedrības likvidāciju.

3.4. Biedru var izslēgt, ja viņš pārkāpj Latvijas Republikas likumu «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām» vai statūtus. Tiesības izslēgt ir biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei).

3.5. Biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmums par izslēgšanu ir galīgs. Ar brīdi, kad iesniegts pieteikums par izstāšanos vai pieņemts lēmums par izslēgšanu, biedrs zaudē tiesības piedalīties biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) un darboties Sabiedrības pārvaldes un revīzijas institūciju sastāvā.

Bijušais biedrs līdz izstāšanās dienai ir atbildīgs par Sabiedrības darbību.

4. SABIEDRĪBAS BIEDRU TIESĪBAS

4.1. Visiem Sabiedrības biedriem ir tiesības:

4.1.1. piedalīties Sabiedrības darbā un tās lietu pārvaldīšanā, ievēlēt Sabiedrības pārvaldes un revīzijas institūcijas un no 18 gadu vecuma sasniegšanas tikt tajās ievēlētam;

4.1.2. izmantot biedrības mantu ar valdes ziņu, izmantot Sabiedrības biedriem paredzētos atvieglojumus un priekšrocības;

4.1.3. saņemt Sabiedrības pakalpojumus ar kopsapulces (pilnvaroto sapulces) noteiktajām atlaidēm;

4.1.4. saņemt no Sabiedrības amatpersonām informāciju jebkurā jautājumā, kas skar Sabiedrības darbību;

4.1.5. izstāties no Sabiedrības, iesniedzot rakstisku pieteikumu, un saņemt savu par pajām iemaksāto naudu statūtos paredzētajā kārtībā.

5. SABIEDRĪBAS BIEDRU PIENĀKUMI

5.1. Sabiedrības biedru pienākumi ir:

5.1.1. ievērot Sabiedrības statūtus un izpildīt biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) un ievēlēto pārvaldes un revīzijas institūciju lēmumus;

5.1.2. savlaicīgi nomaksāt iestāšanās naudu, biedra naudu un noteiktiem mērķiem paredzētās iemaksas tādos apmēros un termiņos, kā noteikusi biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce);

5.1.3. pašam personiski vai ģimenes locekļiem piedalīties darbos, kuri pēc Sabiedrības kopsapulces (pilnvaroto sapulces) vai valdes lēmuma veicami kopīgiem spēkiem, vai arī iemaksāt noteiktu naudas summu darbaspēka algošanai šo darbu izpildei;

5.1.4. ievērot Sabiedrības iekšējās kārtības noteikumus.

6. SABIEDRĪBAS PĀRVALDES UN KONTROLES INSTITŪCIJAS, TO IZVEIDOŠANAS KĀRTĪBA, TIESĪBAS UN PIENĀKUMI, PILNVARU ILGUMS UN DARBĪBAS KĀRTĪBA

6.1. Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir Sabiedrības kopsapulce (pilnvaroto sapulce) un valde.

Sabiedrības, kurās ir liels biedru skaits, savos statūtos var paredzēt kopsapulces aizstāšanu ar pilnvaroto sapulci, nosakot pārstāvniecības normu - piemēram, l pilnvarotais no 5 biedriem. Šajā gadījumā statūtos jānosaka arī pilnvaroto vēlēšanu kārtība.

6.2. Sabiedrības revīzijas institūcija ir revīzijas komisija (revidents).

6.3. Tikai Sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce):

6.3.1. lemj par iepriekšējā darbības gada pārskatu pēc valdes un revīzijas komisijas (revidenta) ziņojuma;

6.3.2. lemj par valdes izstrādāto Sabiedrības budžetu un darbības plānu jaunajam darba gadam, algoto štata darbinieku skaitu un viņu atalgojuma apmēru;

6.3.3. pieņem un groza Sabiedrības iekšējas kārtības noteikumus;

6.3.4. nosaka Sabiedrības iestāšanās naudas, biedra naudas un noteiktiem mērķiem paredzētās iemaksas apmēru;

6.3.5. izskata sūdzības par valdes lēmumiem;

6.3.6. ievēl un atceļ Sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekļus un revīzijas komisijas locekļus (revidentu);

6.3.7. izlemj jautājumus, kas saistīti ar Sabiedrības iestāšanos savienībās un izstāšanos no tām;

6.3.8. izlemj jautājumu par savu uzņēmumu dibināšanu un likvidāciju, kā arī par piedalīšanos uzņēmējsabiedrībās;

6.3.9. pieņem lēmumus par biedru uzņemšanu Sabiedrībā un izslēgšanu no tās.

6.4. Sabiedrības kārtējo kopsapulci (pilnvaroto sapulci) sasauc valde ik gadu statūtos noteiktajā kārtībā.

Īpašu jautājumu izlemšanai Sabiedrības valde pēc vajadzības var sasaukt biedru ārkārtas kopsapulci. Biedru ārkārtas kopsapulce valdei jāsasauc arī tad, ja to pieprasa vismaz desmitā daļa biedru vai revīzijas komisija (revidents).

Ja valde mēneša laika pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas nesasauc kopsapulci, to sasauc revīzijas komisija (revidents).

6.5. Biedri, kas līdz kopsapulces (pilnvaroto sapulces) dienai nav nokārtojuši statūtos un kopsapulču lēmumos noteiktās naudas iemaksas un veikuši citus pienākumus, nevar piedalīties kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) ar balsstiesībām, un viņus nevar ievēlēt amatos. Biedrs savas balsstiesības nevar nodot citam.

6.6. Sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) norise:

6.6.1. kopsapulci (pilnvaroto sapulci) vada no biedriem ievēlēts vadītājs. Par vadītāju nevar būt valdes un revīzijas komisijas locekļi (revidents);

6.6.2. biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce), kas izziņota statūtos noteiktajā kārtībā, ir tiesīga, ja tajā pārstāvēta vairāk nekā puse Sabiedrības biedru (pilnvaroto). Kopsapulce (pilnvaroto sapulce) izlemj tikai tos jautājumus, kas ietverti izziņotajā darba kārtībā;

6.6.3. biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem lēmumus, atklāti balsojot, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa vismaz desmitā daļa klātesošo biedru. Aizklāta balsošana ir obligāta, ievēlot amatā un atceļot no amata valdes priekšsēdētāju, valdes locekļus un revīzijas komisijas locekļus (revidentu), kā arī pieņemot lēmumu par biedru izslēgšanu. Statūtos var paredzēt arī citus gadījumus, kad aizklāta balsošana ir obligāta;

6.6.4. biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Divu trešdaļu balsu vairākums vajadzīgs, lai apstiprinātu Sabiedrības statūtus, izdarītu tajos grozījumus, iestātos Sabiedrību savienībā un izstātos no tās, kā arī pieņemtu lēmumu par Sabiedrības darbības izbeigšanu. Sabiedrības statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuri izlemjami ar divu trešdaļu klātesošo balsu vairākumu;

6.6.5. biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) protokols jānoformē 3 dienu laikā, jāparaksta sapulces vadītājam un protokolistam, jāapliecina ar zīmogu un jāglabā Sabiedrības lietās.

7. Sabiedrības valde

7.1. Sabiedrības valde ir izpildu un rīcības institūcija, kas atbildīga biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei). Valde nodrošina biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu izpildi, pārstāv Sabiedrību attiecībās ar valsts institūcijām, fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī noslēdz līgumus, pārzina Sabiedrības algoto darbinieku štatus, kā arī veic citu darbību, kas atbilst Sabiedrības mērķiem.

7.2. Valdes darbību vada priekšsēdētājs, kas realizē savas tiesības un pilda savus pienākumus biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) uzraudzībā.

Valdes priekšsēdētāju un valdes locekļus uz 3 gadiem ievēlē biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

7.3. Vienu reizi gadā biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) valde sniedz pārskatu par savu darbību.

7.4. Valde pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Valdes sēde ir tiesīga, ja tajā piedalās vairāk par pusi no valdes locekļiem. Ja balsis sadalās uz pusēm, priekšsēdētāja balss ir izšķirošā.

8. Sabiedrības revīzijas komisija (revidents)

8.1. Revīzijas komisija (revidents) ir Sabiedrības revīzijas institūcija, kas pārbauda Sabiedrības darbību. Revīzijas komisijas locekļu skaitu nosaka Sabiedrības kopsapulce. Revīzijas komisiju (revidentu) uz 3 gadiem ievēlē biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce). Revīzijas komisija no sava vidus ievēl priekšsēdētāju.

8.2. Revīzijas komisija (revidents) pārbauda Sabiedrības pārskatu un savus atzinumus paziņo biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei), kā arī izdara Sabiedrības mantas un darbības revīziju. Veicot šīs darbības, tai ir tiesības pieprasīt no Sabiedrības valdes priekšsēdētāja, valdes locekļa vai Sabiedrības darbinieka visas nepieciešamās ziņas un dokumentus.

8.3. Revīzijas komisijas locekļi (revidents) veic savu darbību saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

8.4. Revīzijas komisijas sastāvā nevar būt valdes locekļi.

8.5.Revīzijas komisija vienreiz gadā sniedz pārskatu biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) un nav pakļauta valdei.

9. Sabiedrības darbības uzskaite

Sabiedrības valde kārto lietvedību, grāmatvedību un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz gada pārskatu un bilanci saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

10. Sabiedrības reģistrs

10.1. Sabiedrība kārto biedru reģistru, kurā norāda biedra vārdu, uzvārdu un datumu, kad viņš uzņemts Sabiedrībā, dzīvesvietu, kā arī izdara atzīmes par mērķiemaksas, iestāšanās un biedra naudas iemaksām.

10.2. Sabiedrības biedriem iesniedz biedru grāmatiņas, kuru formu noteikusi biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

11. Sabiedrības līdzekļi

11.1. Sabiedrības pamatkapitāls ir materiālie un naudas resursi. Visu biedru paju vērtības kopsumma veido Sabiedrības pamatkapitālu.

Minimālais pamatkapitāla apmērs ir 5000 rubļu, minimālais rezerves kapitāla apmērs - 10% no pamatkapitāla. Rezerves kapitāls palielināms ar ikgadējām iemaksām, līdz tas 3 gadu laikā sasniedz 30% no pamatkapitāla.

11.2. Sabiedrības naudas resursus veido biedru iestāšanās nauda, ikgadējās biedra naudas, noteiktiem mērķiem paredzētās iemaksas, kā arī ienākumi no pašas Sabiedrības saimnieciskās darbības. Šos naudas resursus var izmantot saskaņā ar Sabiedrības apstiprinātajām tāmēm.

11.3. Sabiedrībai likvidējoties vai biedram izstājoties (izslēdzot biedru no tās, biedram ir tiesības uz paju, bet jautājumu par noteiktiem mērķiem paredzēto iemaksu vai to daļu izmaksāšanu izlemj biedru kopsapulce. Strīdus gadījumā jautājumu izlemj tiesa.

11.4. Sabiedrībai likvidējoties, sabiedriskās ēkas (veikali, valdes ēkas mašīnapkopes punkti un citas ēkas), saimniecības ēkas un citas būves (noliktavas, ūdensapgādes sistēmas, elektroapgādes līnijas un citas būves) ar biedru kopsapulces lēmumu var tikt nodotas pašvaldību pārziņā, lai šīs ēkas un būves izmantotu tām paredzētajām funkcijām.

12. SABIEDRĪBAS DARBĪBAS IZBEIGŠANA

12.1. Sabiedrību var reorganizēt un tās darbību izbeigt ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu.

12.2. Sabiedrību var likvidēt ar tiesas lēmumu šādos gadījumos:

12.2.1. tā atzīta par maksātnespējīgu;

12.2.2. gada laikā pēc reģistrācijas tā nav uzsākusi savu darbību likumā noteiktajā kārtībā;

12.2.3. tā savā darbībā pārkāpj Latvijas Republikas likumu «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām», kā arī šos paraugstatūtus;

12.2.4. sabiedrībā paliek mazāk par 5 biedriem.

12.3. Lēmums par Sabiedrības likvidāciju jāpaziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram un jāizsludina likumā noteiktajā kārtībā.

12.4. Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce), kas pieņēmusi lēmumu par Sabiedrības likvidāciju, ievēlē likvidācijas komisiju, kas vada Sabiedrības likvidācijas procesu. Līdz ar likvidācijas komisijas ievēlēšanu valdes pilnvaras izbeidzas, bet tās atbildība saglabājas līdz Sabiedrības likvidēšanas brīdim. Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) var ievēlētos likvidācijas komisijas locekļus jebkurā laikā atsaukt un ievēlēt jaunus.

12.5. Likvidācijas komisija novērtē Sabiedrības mantu un sastāda likvidācijas bilanci.

12.6. Kreditoru prasījumi pret likvidējamo biedrību jāpiesaka triju mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas presē.

12.7. Sabiedrības parādi jānomaksā Latvijas Republikas likumā «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām» noteiktajā secībā.

12.8. Likvidācijas komisija pabeidz Sabiedrības iesāktās darbības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) noteiktajā kārtībā un laika, pārdod Sabiedrības mantu, iekasē no debitoriem summas, kas Sabiedrībai pienākas, kārto parādus, apmierina citas pretenzijas un sadala atlikumu biedriem proporcionāli izdarītajām paju iemaksām.

12.9. Likvidācijas komisijas darbībai piemērojami tie paši noteikumi, kas paredzēti valdei.

12.10. Likvidācijas komisijai jāsniedz biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) tās noteiktajos termiņos pārskats par savu darbību, bet, likvidāciju pabeidzot, arī pārskats par visu likvidācijas laiku.

13. SABIEDRĪBAS SUBJEKTU ATBILDĪBA

Sabiedrības dibinātāji, katrs tās biedrs, valdes priekšsēdētājs, valde, locekļi, revīzijas komisijas locekļi (revidents), ka arī likvidatori saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām» ir atbildīgi par Sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.

14. SABIEDRĪBAS SAVIENĪBAS

14.1. Sabiedrības var brīvprātīgi apvienoties savienībās pēc darbības veidiem, kā arī teritoriālās savienībās, lai aizstāvētu savas intereses un pilnīgāk veiktu statūtos noteiktos uzdevumus. Sabiedrības, kas apvienojas savienībā, saglabā savu saimniecisko patstāvību.

14.2. Sabiedrību savienību var dibināt Latvijas Republikas likumā «Par kooperatīvajam (kopdarbībām) sabiedrībām» noteiktajā kārtībā.

12.08.1992