Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1991. gada 21. jūnija likuma «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» 19. pantā

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

Papildināt Latvijas Republikas 1991. gada 21. jūnija likuma «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31/32) 19. pantu ar jaunu devīto, desmito, vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

«Dzīvojamās mājas, to daļas vai atsevišķus dzīvokļus (apdzīvojamo platību) kopā ar saimniecības ēkām un būvēm, neatkarīgi no šīs mantas iekļaušanas vai neiekļaušanas mantas inventarizācijas saraksta objektos, to īrniekiem ir tiesības nošķirt par mantas inventarizācijas sarakstā uzrādīto vērtību, ja tie norēķinās tikai ar kapitāla daļām, bet, ja sabiedrība tās statūtos noteiktajā kārtībā piekrīt, var izmantot citus norēķinu līdzekļus. Citas personas uz īrnieka aizņemtu apdzīvojamo platību kopā ar saimniecības ēkām un būvēm var pretendēt tikai tad, ja īrnieks iesniedz sabiedrības izpildinstitūcijai rakstveida piekrišanu šādai nošķiršanai. Ja pagastā, kurā atrodas sabiedrība, bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem netiek atdota nelikumīgi atsavinātā dzīvojamā māja un viņi nav arī saņēmuši kompensāciju par to, minētajām personām ir tiesības nošķirt par kapitāla daļām mantas inventarizācijas sarakstā uzrādītajā vērtībā vienu īrnieku neaizņemtu viendzīvokļa dzīvojamo māju vai dzīvokli kopā ar saimniecības ēkām un būvēm. Ja sabiedrība tās statūtos noteiktajā kārtībā piekrīt, var izmantot arī citus norēķinu līdzekļus, par cenu vienojoties ar sabiedrību. Citos gadījumos īrnieku neaizņemtu apdzīvojamo platību kopā ar saimniecības ēkām un būvēm nošķir, neievērojot šajā panta daļā minētās īpatnības.

Veterinārmedicīnas materiālo bāzi (ambulanču, klīniku, aptieku telpas, ja tās ir atsevišķas ēkas, medikamentus, dezinfekcijas līdzekļus, instrumentus, aparatūru, iekārtas, kā arī speciāli aprīkotus un kā tādus reģistrētus dezinfekcijas un veterināros transportlīdzekļus) ir tiesības nošķirt tikai licencētiem veterinārajiem speciālistiem neatkarīgi no tā, vai minētā manta ir iekļauta mantas inventarizācijas saraksta objektos, vai katra manta ir atsevišķs objekts.

Mantas vai objekta nošķiršana tikai par kapitāla daļām nav uzskatāma par pirkšanu, tāpēc šajos gadījumos nav piemērojamas pirmpirkuma tiesības.

Ja vienīgā pretendenta kapitāla daļas nesedz pilnu nošķiramā objekta vērtību, sabiedrībai pašai ir tiesības noteikt cenu tai objekta vērtības daļai, kuru pretendents sedz ar citiem norēķinu līdzekļiem, taču tā nedrīkst būt zemāka par mantas inventarizācijas sarakstā uzrādītās vērtības un ar kapitāla daļām nosegtās vērtības starpību. Ja, nošķirot objektu par kapitāla daļām, viens no pretendentiem ir tās zemes īpašnieks, uz kuras atrodas nošķiramais objekts, tad vienādas izsolītās summas gadījumā zemes īpašniekam ir priekšrocības tiesības nošķirt minēto objektu.

Sabiedrības īpašumā nonākušās sabiedrības pašas kapitāla daļas ir jāizņem no apgrozības, to apliecības jāanulē, bet kārtējā sabiedrības pilnsapulcē atbilstoši jāsamazina pamatkapitāls. Lēmumu par to pieņem atlikušie dalībnieki.

Pārcenot sabiedrības mantu un atbilstoši grozīt kapitāla daļu apjomu drīkst tikai ar pilnsapulces lēmumu pēc pilnas sabiedrības gada bilances sastādīšanas, ja līdz šāda lēmuma pieņemšanas brīdim nav saņemts neviens pieteikums mantas nošķiršanai. Mantas novērtēšana, to pārcenojot, jāveic ar tehniskās inventarizācijas biroja starpniecību.

Strīdus par šā likuma 16. pantā noteiktajām sabiedrības dalībnieku tiesībām, kā arī strīdus par kapitāla daļu atsavināšanu, par mantas inventarizācijas sarakstu un par sabiedrības mantas nošķiršanu pēc ieinteresētās personas prasības izskata tiesa. Ja sabiedrība labprātīgi nenodod mantu tās pretendentam saskaņā ar šā panta nosacījumiem, tad pretendenta īpašuma tiesības uz šo mantu pēc viņa prasības var atzīt tiesa. Pēc tiesas lēmuma tiesu izpildītāji var rīkot izsoli par kapitāla daļām, lai noteiktu to pretendentu, kurš iegūs nošķiramo objektu, ja uz šo objektu pretendē vairākas personas. Tās kapitāla daļas, par kurām tiek nošķirts objekts ar tiesas spriedumu, tiek anulētas, un sabiedrības pilnsapulcei atbilstoši jāsamazina sabiedrības pamatkapitāls.»

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 23. septembrī

29.09.1992