Darbības ar dokumentu

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

 LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 547

Par kārtību, kādā tiek aizturēti kuģi Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, Baltijas jūras Latvijas ekonomiskajā zonā un ostās

Lai nodrošinātu Latvijas Republikas Augstākās Padomes ratificēto starptautisko konvenciju un starpvalstu nolīgumu, kā arī Latvijas Republikas likumu izpildi kuģošanas drošības un apkārtējās vides aizsardzības jautājumos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, Baltijas jūras Latvijas ekonomiskajā zonā un ostās, Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

Apstiprināt pievienoto Kārtību, kādā tiek aizturēti kuģi Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, Baltijas jūras Latvijas ekonomiskajā zonā un ostās.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas jūras lietu ministrs A. DANDZBERGS

Rīgā 1992. gada 22. decembrī

APSTIPRINĀTA
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992.gada 22. decembra lēmumu Nr. 547

KĀRTĪBA,
kādā tiek aizturēti kuģi Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, Baltijas jūras Latvijas ekonomiskajā zonā un ostās

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos kuģis var tikt aizturēts, ja:

1.1.1. tiek pieļauta kaitīgu vielu izplūde, kas nodarījusi kaitē jumu vai radījusi kaitējuma draudus republikas piekrastei vai jeb kuru Latvijas Republikas teritoriālo ūdeņu bioloģisko resursu interesēm;

1.1.2. tiek pārkāpti kompetentu valsts institūciju noteiktie nozvejas limiti vai pielietoti neatļauti zvejas rīki un (vai) līdzekli;

1.1.3. tiek pieļauti kuģa dokumentos norādīto kuģošanas (zvejas) rajonu robežas pārkāpumi vai kuģa atrašanās tajos bez attiecīgi noformētiem dokumentiem;

1.1.4. kuģis šķērso Latvijas Republikas teritoriālos ūdeņus ar zvejai sagatavotām kuģa un zvejas iekārtām;

1.1.5. tiek pieļauti citi republikas likumdošanas aktu pārkāpumi un (vai) kuģa kapteinis ir radījis šķēršļus pārkāpuma fakta izskatīšanai pārkāpuma izdarīšanas vietā.

1.2. Ārvalstu kuģu aizturēšanu Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos ir pieļaujama, ja:

1.2.1. kuģis tiek izmantots, lai veiktu spēka pielietošanas darbības vai izrādītu draudus pielietot darbības, kas vērstas pret Latvijas suverenitāti, teritoriālo nedalāmību, politisko neatkarību vai jebkādā citā veidā pārkāpj ANO statūtos noteiktos starptautisko tiesību principus;

1.2.2. kuģis veic manevrus vai mācības ar jebkāda veida ieročiem;

1.2.3. kuģis tiek izmantots, lai veiktu jebkādas darbības ar nolūku ievākt informāciju, kas vērstu pret Latvijas drošību un aizsardzību;

1.2.4. kuģis tiek izmantots, lai nodarbotos ar propagandu, kas vērsta pret Latvijas drošību un aizsardzību;

1.2.5. uz kuģa klaja notiek gaisa satiksmes līdzekļu nolaišanās vai pacelšanās no tā;

1.2.6.uz kuģa klāja notiek jebkādas militāras ierīces nolaišanās pacelšanās no tā;

1.2.7. tiek veikta valūtas vai preču iekraušana kuģī, izkraušana no kuģa, cilvēku uzņemšana vai izsēdināšana no kuģa;

1.2.8. kuģis bez attiecīgas atļaujas veic zveju, zinātniski pētniecisko vai hidrogrāfisko darbību;

1.2.9. tiek pieļauta kaitīgu vielu izplūde, kas nodarījusi kaitējumu vai radījusi kaitējuma draudus republikas piekrastei vai jebkuru Latvijas Republikas teritoriālo ūdeņu bioloģisko resursu interesēm;

1.2.10. kuģis tiek izmantots, lai veiktu jebkādas darbības, kas vērstas uz Latvijas sakaru sistēmas vai citu iekārtu un ierīču darbības traucēšanu;

1.2.11. kuģis veic jebkādas citas darbības, kas nav saistītas ar Latvijas Republikas teritoriālo ūdeņu miermīlīgu šķērsošanu.

1.3. Kuģu (ari ārvalstu) aizturēšana Baltijas jūras Latvijas ekonomiskajā zonā ir pieļaujama, ja:

1.3.1. tiek pieļauta kaitīgu vielu izplūde, kas nodarījusi kaitējumu vai radījusi kaitējuma draudus republikas piekrastei vai jebkuru Latvijas Republikas teritoriālo ūdeņu vai Baltijas jūras Latvijas ekonomiskās zonas bioloģisko resursu interesēm;

1.3.2. tiek pārkāpti kompetentu valsts institūciju noteiktie nozvejas limiti vai pielietoti neatļauti zvejas rīki un (vai) līdzekļi;

1.3.3. tiek pieļauti kuģa dokumentos norādīto kuģošanas (zvejas) rajonu robežas pārkāpumi vai kuģa atrašanās tajos bez attiecīgi noformētiem dokumentiem;

1.3.4. kuģis šķērso Baltijas jūras Latvijas ekonomisko zonu ar zvejai sagatavotām kuģa un zvejas iekārtām;

1.3.5. pieļauti citi republikas likumdošanas aktu pārkāpumi un (vai) kuģa kapteinis ir radījis šķēršļus pārkāpuma fakta izskatīšanai pārkāpuma izdarīšanas vietā.

1.4. Kuģu (arī ārvalstu) aizturēšana Latvijas Republikas ostās pieļaujama, ja:

1.4.1. kuģis un krava nav muitoti;

1.4.2. kuģa dokumenti nav noformēti atbilstoši prasībām vai ja kuģa apkalpes minimālais sastāvs neatbilst «Apliecībā par kuģa minimālo sastāvu» noteiktajām prasībām;

1.4.3. kuģa aprīkojums un kravas izvietojums neatbilst kuģošanas drošības noteikumiem vai kuģis un (vai) tā aprīkojums neatbilst vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām;

1 4 4 pret kuģa īpašnieku vai fraktētāju ir izvirzītas materiālās prasības, kas izriet no prasībām par pieļauto avāriju, kuģu sadursmi, vai ostas komunikāciju bojājumiem, nesamaksātiem ostas pakalpojumiem, nesamaksātām sodu naudām, vai piedziņām par vides aizsardzības normatīvo aktu prasību neievērošanu vai citām mantiskām prasībām;

1.4.5. saņemts tiesneša (tiesas) pieprasījums prasības nodrošināšanai.

1.4..6. Par zaudējumiem, kas radušies, ja aizturēšana bijusi nepamatota, atbild tā persona, kas pieprasījusi aizturēšanu.

2. Aizturēšanas kārtība

2.1. Lēmumu par kuģa aizturēšanu Latvijas Republikas teritoriā lajos ūdeņos un Baltijas jūras Latvijas ekonomiskajā zonā atbilstoši savai kompetencei pieņem Vides aizsardzības komitejas inspektors. Zivju resursu valsts uzraudzības dienesta uzraugs vai Jūras Spēku amatpersona.

Par pieņemto lēmumu šī punkta pirmajā rindkopā minētās amatpersonas nekavējoties ziņo tuvākās ostas kapteinim.

2.2. Ja aizturētā kuģa kapteinis brīvprātīgi nepakļaujas norādījumam uzņemt kursu uz ostu, Vides aizsardzības komitejas inspektors vai Zivju resursu valsts uzraudzības dienesta uzraugs, ja viņi neatrodas uz Jūras Spēku kuģa, izsauc Jūras Spēku kuģi, lai tas aizturēto kuģi pavadītu uz tuvāko ostu.

2.3. Lēmumu par kuģa aizturēšanu ostā pieņem ostas kapteinis pēc savas iniciatīvas (1.4.1., 1.4.2. un 1.4.3. apakšpunkts) vai saņemtā pieprasījuma (1.4.4. un 1.4.5. apakšpunkts) pamata.

2.4. Aizturēšanas termiņš nevar pārsniegt piecas dienas, izņemot 1.4.1., 1.4.2. un 1.4.3. apakšpunktā minētos gadījumus, kad kuģa aizturēšana pieļaujama līdz izvirzītās prasības izpildei.

Kuģa arests pieļaujams tikai, pamatojoties uz Saimnieciskās tiesas spriedumu, likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un gadījumos.

3. Sevišķie noteikumi

Ja kāds no šīs kārtības punktiem atšķiras vai ir pretrunā ar Latvijas Republikas parakstīto starptautisko līgumu normām, spēkā ir starptautisko līgumu normas.

Latvijas Republikas jūras lietu ministrs A. DANDZBERGS

22.12.1992