Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 94

Rīgā 2001.gada 27.februārī (prot. Nr. 9, 40.§)

Meža zemes transformācijas kārtība

Izdoti saskaņā ar Meža likuma 42.panta otro daļu un
Gaujas nacionālā parka likuma 4.panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka meža zemes transformācijas (turpmāk - transformācija) nosacījumus un meža zemes transformācijas atļaujas (turpmāk - transformācijas atļauja) saņemšanas kārtību, kā arī valstij nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību par dabiskās meža vides iznīcināšanu transformācijas dēļ.

2. Par dabiskās meža vides iznīcināšanu ir uzskatāma rīcība, kuras dēļ tiek iznīcināts mežs jebkurā tā attīstības stadijā.

3. Pēc transformējamās platības uzmērīšanas dabā transformāciju var ierosināt:

3.1. meža īpašnieks;

3.2. meža tiesiskais valdītājs;

3.3. cita persona - pēc rakstiskas saskaņošanas ar meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

4. Līdzekļus, kas iegūti, atlīdzinot valstij nodarītos zaudējumus par dabiskās meža vides iznīcināšanu meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja transformējamās meža platībās, ieskaita valsts pamatbudžetā.

II. Transformācijas nosacījumi un transformācijas atļaujas saņemšanas kārtība

5. Transformāciju veic, ja tas nepieciešams:

5.1. būvju, autoceļu, dzelzceļu, elektrolīniju, sakaru līniju, cauruļvadu, karjeru, ūdenskrātuvju (izņemot ūdens ņemšanas vietas) un citu objektu būvniecībai;

5.2. meža koku sēklu ieguves plantāciju un meža stādāmā materiāla kokaudzētavu, kā arī lauksaimniecībā izmantojamo zemju ierīkošanai;

5.3. īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai.

6. Transformācija ir atļauta, ja:

6.1. nepieciešamajai darbībai nevar izmantot citas zemes;

6.2. tā nepasliktina esošās infrastruktūras darbību transformējamajā zemesgabalā un tam piegulošajos zemesgabalos;

6.3. transformācijas darbi nerada zaudējumus transformējamā zemesgabala pierobežniekiem un pēc transformācijas netiek ierobežota servitūtu vai citu apgrūtinājumu izmantošana.

7. Pieteikumu meža zemes transformācijai (turpmāk - transformācijas pieteikums) (1.pielikums) iesniedz tajā Valsts meža dienesta valsts virsmežniecībā, kuras pārraudzībā esošajā teritorijā atrodas transformējamā meža zeme.

8. Katram transformācijas pieteikumam pievieno pielikumu, kurā ir šādi dokumenti:

8.1. izkopējums no kadastra kartes (zemes vienības attēlojums grafiskā veidā), zemes vienības robežu plāna, zemes vienības situācijas plāna vai meža zemju plāna, kur ir iezīmēts transformējamais meža zemesgabals;

8.2. transformējamo meža nogabalu aprakstošie rādītāji;

8.3. transformācijas nepieciešamības pamatojums;

8.4. transformējamās meža zemes platības izmantošanas pamatojums (skiču projekts ar inženierkomunikāciju plānu vai tehnisko projektu);

8.5. rakstisks saskaņojums ar meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja transformācijas ierosinātājs ir šo noteikumu 3.3.apakšpunktā minētā persona.

9. Ja tiek iesniegts transformācijas pieteikums īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, tam pievieno pielikumu, kurā ir šādi dokumenti:

9.1. reģionālās vides pārvaldes atzinums par transformācijas nepieciešamību;

9.2. šo noteikumu 8.punktā minētie dokumenti.

10. Lai saņemtu atzinumu, Valsts meža dienesta valsts virsmežniecība transformācijas pieteikuma kopiju kopā ar pielikuma kopiju nosūta attiecīgajai pilsētas vai novada domei vai pagasta padomei, kā arī reģionālajai vides pārvaldei, kuras teritorijā atrodas transformējamā meža zeme.

11. Ja transformējamā meža zeme atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, Valsts meža dienesta attiecīgā virsmežniecība to saskaņo:

11.1. ar attiecīgās teritorijas administrāciju, ja tāda ir izveidota;

11.2. ar Gaujas nacionālā parka administrāciju, kura izsniedz rakstisku atļauju, - ja transformējamā platība atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā;

11.3. ar attiecīgo pilsētas vai novada domi vai pagasta padomi;

11.4. ar attiecīgo reģionālo vides pārvaldi, - ja meža zemes transformācija ir saistīta ar tādu objektu ierīkošanu, kuriem saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums.

12. Pilsētas vai novada dome vai pagasta padome atzinumā novērtē transformācijas pieteikuma atbilstību teritoriālajam plānojumam.

13. Reģionālā vides pārvalde atzinumā novērtē transformējamās meža zemes piemērotību un pamatotību īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai.

14. Pilsētas vai novada dome vai pagasta padome, kā arī reģionālā vides pārvalde iesniedz attiecīgu atzinumu Valsts meža dienestā 15 dienu laikā no šo noteikumu 10.punktā minēto dokumentu kopiju saņemšanas dienas.

15. Valsts meža dienesta valsts virsmežniecība 30 dienu laikā no transformācijas pieteikuma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par transformācijas atļaujas (Valsts meža dienesta izsniegts dokuments, kas apliecina meža zemes transformācijas likumību) izsniegšanu vai atteikumu izsniegt transformācijas atļauju un 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas nosūta tā kopiju transformācijas ierosinātājam un Valsts zemes dienesta reģionālajai nodaļai.

16. Transformācijas atļaujas derīguma termiņš ir divi gadi. Ja transformācija šajā laikā nav uzsākta, derīguma termiņu var pagarināt uz diviem gadiem. Ja arī pagarinātā derīguma termiņa laikā transformācija nav uzsākta, transformācijas atļauja zaudē spēku, izņemot transformācijas atļaujas infrastruktūras rekonstrukcijas un attīstības projektiem, kuri tiek īstenoti Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.

17. Infrastruktūras rekonstrukcijas un attīstības projektiem transformācijas atļauja tiek izsniegta uz pieciem gadiem, un to var pagarināt uz pieciem gadiem. Ja arī pagarinātā derīguma termiņa laikā transformācija nav uzsākta, transformācijas atļauja zaudē spēku.

18. Meža zemes transformācijas ierosinātājs (turpmāk - transformācijas ierosinātājs) uzsāk meža zemes transformāciju pēc tam, kad:

18.1. transformējamā platība dabā ir iestigota;

18.2. ir saņemta transformācijas atļauja;

18.3. ir samaksāti zaudējumi par dabiskās meža vides iznīcināšanu;

18.4. ir saņemts apliecinājums koku ciršanai - normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

19. Transformācija ir uzskatāma par pabeigtu, kad:

19.1. transformācijas ierosinātājs ir iesniedzis Valsts meža dienesta valsts virsmežniecībā ziņas par transformējamajā platībā veiktajām darbībām;

19.2. Valsts meža dienesta valsts virsmežniecība ir veikusi pārbaudi dabā un konstatējusi, ka transformējamās platības izmantošana atbilst transformācijas atļaujā noteiktajam mērķim;

19.3. Valsts meža dienesta valsts virsmežniecība ir sniegusi atzinumu par šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minēto ziņu atbilstību stāvoklim dabā;

19.4. Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa ir veikusi izmaiņas nekustamā īpašuma valsts kadastrā, pamatojoties uz transformācijas ierosinātāja iesniegumu, kuram pievienota lēmuma kopija par meža zemes transformācijas atļaujas izsniegšanu, kā arī transformējamā zemesgabala plānu un šo noteikumu 19.3.apakšpunktā minētā atzinuma kopijas.

20. Izdevumus par transformācijas atļaujas izsniegšanu sedz transformācijas ierosinātājs.

III. Zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtība

21. Zaudējumus, kas valstij nodarīti, iznīcinot dabisko meža vidi transformācijas dēļ, aprēķina Valsts meža dienesta valsts virsmežniecība pirms transformācijas atļaujas izsniegšanas.

22. Zaudējumus aprēķina šādi:

Z = S x R tv x Dmin x K, kur

Z - valstij nodarītais zaudējums (Ls);

S - transformējamā zemes platība (ha);

R tv - dabiskās meža vides viena hektāra relatīvā vērtība atkarībā no meža tipa (2.pielikums)

(I/ha);

Dmin - valstī noteiktā minimālā darba alga mēnesī (Ls);

K - koeficients atkarībā no meža zemes saimnieciskās darbības aprobežojuma dabas aizsardzības objektos un transformācijas mērķa (3.pielikums).

23. Transformējot meža zemi pilsētas administratīvajās robežās, zaudējumu atlīdzība palielināma trīskārtīgi.

IV. Noslēguma jautājums

24. Atzīt par spēku zaudējušiem:

24.1. Ministru kabineta 1996.gada 13.augusta noteikumus Nr.325 "Noteikumi par zaudējumu atlīdzināšanu mežsaimniecībai sakarā ar meža zemes transformēšanu vai kvalitātes pasliktināšanos" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 139., 228./229./230.nr.);

24.2. Ministru kabineta 1996.gada 24.decembra noteikumus Nr.462 "Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 13.augusta noteikumos Nr.325 "Noteikumi par zaudējumu atlīdzināšanu mežsaimniecībai sakarā ar meža zemes transformēšanu vai kvalitātes pasliktināšanos"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 228./229./230.nr.).

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2001. gada 27. februāra
noteikumiem Nr. 94

Pieteikums
meža zemes transformācijai

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2001. gada 27. februāra
noteikumiem Nr. 94

Dabiskās meža vides viena hektāra relatīvā vērtība atkarībā no meža tipa (1/ha)

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

4. pielikums
Ministru kabineta
2001. gada 27. februāra
noteikumiem Nr. 94

Koeficients atkarībā no meža zemes saimnieciskās darbības aprobežojuma dabas aizsardzības objektos un transformācijas mērķa

1. Dabas aizsardzības objekti:
1.1. mikroliegumi 5,0
1.2. īpaši aizsargājamie meža iecirkņi
1.3. meži pilsētu administratīvajās robežās
1.4. dabas rezervātu regulējamā režīma zonas
1.5. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjosla
1.6. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotās saimnieciskās darbības josla 4,0
1.7. meža puduri
1.8. purvu un ezeru salas
1.9. ūdensteču un ūdenstilpju palienes
1.10. aizsargājamās zonas gar mitrzemēm
1.11. dabas parki 3,0
1.12. dabas pieminekļi
1.13. kultūrvēsturiskās zonas
1.14. ainavu aizsardzības zonas
1.15. dabas rezervātu buferzonas
1.16. vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu
1.17. neitrālās zonas 2,0
1.18. ekspluatācijas, sanitārās un drošības aizsargjoslas
1.19. pārējie meži 1,0
2. Meža zemes transformācijas mērķis:
2.1. meža koku sēklu ieguves plantācijas izveide 0
2.2. īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošana
2.3. valsts investīciju programmā iekļauto infrastruktūras projektu realizācija, kā arī investīciju projekti, kas tiek finansēti vai līdzfinansēti no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem

Piezīme.

Ja uz vienu un to pašu teritoriju attiecas vairāki saimnieciskās darbības aprobežojumi, aprēķinus veic, ņemot vērā stingrāko aprobežojumu.

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

 

03.03.2001