Tiesību akts: spēkā esošs
Ministru kabineta noteikumi Nr. 496

Rīgā 2023. gada 29. augustā (prot. Nr. 42 44. §)
Noteikumi par kārtību, kādā tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. izglītības iestādes, kurās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa, prokuratūrā nodarbinātās amatpersonas (darbinieka), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas (turpmāk – tiesībaizsardzības iestādes amatpersona) mācību izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem;

1.2. nosacījumus un kārtību, kādā tiesībaizsardzības iestādes amatpersona tiek nosūtīta uz izglītības iestādi attiecīgo dienesta (amata) pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai (turpmāk – izglītības iegūšana);

1.3. kādi izdevumi uzskatāmi par mācību izdevumiem, šo izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību, kā arī gadījumus, kad tiesībaizsardzības iestādes amatpersona neatmaksā mācību izdevumus.

2. Mācību izdevumus, kas saistīti ar izglītības iegūšanu, sedz no valsts budžeta līdzekļiem, ja saskaņā ar šiem noteikumiem izglītība tiek iegūta Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu padotībā esošā koledžā (turpmāk – koledža), Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā (turpmāk – mācību centrs), konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" studiju programmās, ko īsteno Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte, vai citā šajos noteikumos noteiktajā izglītības iestādē attiecīgi pilna vai nepilna laika studijās, klātienē vai neklātienē.

II. Nosacījumi un kārtība, kādā tiesībaizsardzības iestādes amatpersona tiek nosūtīta uz izglītības iestādi izglītības iegūšanai

3. Tiesībaizsardzības iestādes amatpersonu izglītības iegūšanai var nosūtīt attiecīgi:

3.1. uz koledžu – īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, arodizglītības un profesionālās tālākizglītības programmu apguvei (Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi);

3.2. uz mācību centru – profesionālās tālākizglītības programmas apguvei (Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi);

3.3. uz augstskolu – tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām paredzēto pirmā un otrā cikla augstākās izglītības programmu apguvei;

3.4. uz valsts akreditētu citu izglītības iestādi vai ārvalsts izglītības iestādi, kuras izdotais diploms tiek atzīts Latvijā, ja dienesta (amata) pienākumu izpildei nepieciešamas speciālas zināšanas, kuras nevar iegūt šo noteikumu 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunktā minētajās izglītības iestādēs.

4. Tiesībaizsardzības iestādes amatpersonu izglītības iegūšanai uz šo noteikumu 3.1., 3.2. vai 3.3. apakšpunktā minēto izglītības iestādi nosūta, ja tā attiecīgajā izglītības iestādē uzņemta no valsts budžeta līdzekļiem finansētajā studiju vietā.

5. Tiesībaizsardzības iestādes amatpersonu uz šo noteikumu 3.4. apakšpunktā minēto valsts akreditētu izglītības iestādi izglītības iegūšanai var nosūtīt, arī ja tā nav uzņemta no valsts budžeta līdzekļiem finansētajā studiju vietā. 

6. Tiesībaizsardzības iestādes amatpersonu uz izglītības iestādi izglītības iegūšanai nosūta, pamatojoties uz attiecīgās šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētās iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas izdotu rīkojumu (pavēli).

7. Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi izglītības iegūšanai nosūta uz šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minēto izglītības iestādi, pirms mācību vai studiju uzsākšanas koledžas direktors un attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona slēdz ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi trīspusēju līgumu par izglītības ieguvi un dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk – līgums par izglītības ieguvi un dienestu).

8. Ja reflektants pirms mācību vai studiju uzsākšanas koledžā nav dienējis Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē, līgumu par izglītības ieguvi un dienestu ar reflektantu slēdz koledžas direktors un tās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, kuras padotībā atrodas attiecīgā koledža.

9. Ja Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi izglītības iegūšanai nosūta uz šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minēto izglītības iestādi, pirms mācību uzsākšanas Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona slēdz ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi divpusēju līgumu par tālākizglītības ieguvi un dienestu.

10. Ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersonu izglītības iegūšanai nosūta uz šo noteikumu 3.3. vai 3.4. apakšpunktā minēto izglītības iestādi, pirms mācību vai studiju uzsākšanas divpusēju līgumu par izglītības ieguvi un dienestu (darbu, amata pienākumu pildīšanu) ar tiesībaizsardzības iestādes amatpersonu slēdz attiecīgās šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētās iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

11. Līgumā par izglītības ieguvi un dienestu (darbu, amata pienākumu pildīšanu) paredz:

11.1. līdzējus un līguma priekšmetu;

11.2. līdzēju tiesības un pienākumus;

11.3. saskaņā ar šiem noteikumiem noteikto mācību izdevumu apmēru katram saimnieciskajam gadam vai laikposmam, kurā tiesībaizsardzības iestādes amatpersona saimnieciskā gada laikā ir ieguvusi izglītību, pievienojot līgumam attiecīgu vienošanos;

11.4. mācību izdevumu atmaksāšanas nosacījumus un kārtību, kā arī iestādi, kurai atmaksājami mācību izdevumi;

11.5. līguma spēkā stāšanās un izpildes termiņu.

12. Par laikposmu, kurā tiesībaizsardzības iestādes amatpersona saimnieciskā gada laikā ir ieguvusi izglītību, uzskata attiecīgi:

12.1. laikposmu no uzņemšanas dienas līdz saimnieciskā gada beigām;

12.2. laikposmu no saimnieciskā gada sākuma līdz izslēgšanas dienai;

12.3. laikposmu no saimnieciskā gada sākuma līdz mācību pārtraukšanas dienai vai no mācību atsākšanas dienas līdz saimnieciskā gada beigām, ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersonai piešķirts mācību pārtraukums.

13. Ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersonu izglītības iegūšanai nosūta uz šo noteikumu 3.3. vai 3.4. apakšpunktā minēto izglītības iestādi, tā 10 darbdienu laikā pēc studiju (mācību) līguma noslēgšanas ar izglītības iestādi tā kopiju iesniedz iestādē, ar kuru noslēgts līgums par izglītības ieguvi un dienestu (darbu, amata pienākumu pildīšanu).

III. Mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumi un kārtība

14. Par mācību izdevumiem uzskatāmi šādi izdevumi:

14.1. studiju vietas bāzes izmaksu kopsumma par visu izglītības ieguves laiku, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, ja:

14.1.1. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, pārtraucot dienesta (amata) pienākumu izpildi, iegūst vai ir ieguvusi izglītību īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā koledžā pilna laika studijās;

14.1.2. tiesībaizsardzības iestādes amatpersona, pārtraucot dienesta (amata) pienākumu izpildi, iegūst vai ir ieguvusi izglītību pirmā vai otrā cikla augstākās izglītības programmā augstskolā pilna laika studijās;

14.2. studiju vietas bāzes izmaksu kopsumma par visu izglītības ieguves laiku, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, un koeficientu 0,75, ja:

14.2.1. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, nepārtraucot dienesta (amata) pienākumu izpildi, iegūst vai ir ieguvusi izglītību īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā koledžā nepilna laika studijās;

14.2.2. tiesībaizsardzības iestādes amatpersona, nepārtraucot dienesta (amata) pienākumu izpildi, iegūst vai ir ieguvusi izglītību pirmā vai otrā cikla augstākās izglītības programmā augstskolā nepilna laika studijās;

14.3. izglītības iestādes noteiktās mācību maksas kopsumma par visu izglītības ieguves laiku, ko apmaksājusi šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētā iestāde, kas nosūtījusi tiesībaizsardzības iestādes amatpersonu uz izglītības iestādi, ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersona iegūst vai ir ieguvusi izglītību šo noteikumu 3.4. apakšpunktā minētajās izglītības iestādēs;

14.4. koledžas vai mācību centra aprēķinātā ar izglītības ieguvi tieši saistīto izdevumu kopsumma par visu izglītības ieguves laiku, ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi attiecīgi iegūst vai ir ieguvusi arodizglītības vai profesionālās tālākizglītības programmu koledžā vai profesionālās tālākizglītības programmu mācību centrā.

15. Ja šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētajā vienošanās protokolā noteiktās studiju vietas izmaksas ir zemākas nekā mācību izdevumi, kas aprēķināti saskaņā ar šo noteikumu 14.1. vai 14.2. apakšpunktu, par mācību izdevumiem uzskatāma šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētajā vienošanās protokolā noteiktā studiju vietas izmaksu kopsumma par visu izglītības ieguves laiku.

16. Koledža vai mācību centrs šo noteikumu 14.4. apakšpunktā minētos izdevumus par vienas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi arodizglītības vai profesionālās tālākizglītības programmas apguvi katram saimnieciskajam gadam (periodam) aprēķina, izmantojot šādu formulu:
        Ia + In + Ii
Im =                  , kur
                A
Im – ar izglītības ieguvi tieši saistīto izdevumu kopsumma;
Ia – plānotie izdevumi atlīdzībai (ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām) arodizglītības vai profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanā tieši iesaistītajam pedagoģiskajam personālam, ko aprēķina atbilstoši noteiktajam atalgojumam un slodzei, neieskaitot vienreizēja rakstura pabalstiem un kompensācijām plānotos izdevumus;
In – plānotie izdevumi mācību programmas īstenošanas nodrošinājumam (piemēram, mācību līdzekļi);
Ii – plānotie izdevumi ar mācību programmas īstenošanu tieši saistītās infrastruktūras uzturēšanai un darbības nodrošināšanai atbilstoši noslogojumam (piemēram, datortehnikas un speciālās tehnikas uzturēšana);
A – plānotais izglītojamo amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi vidējais skaits saimnieciskajā gadā.

17. Šo noteikumu 16. punktā minēto aprēķinu sagatavo koledža vai mācību centrs un attiecīgi ar rīkojumu (pavēli) apstiprina tās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, kuras padotībā ir koledža, vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

18. Mācību izdevumus attiecīgi sedz no:

18.1. koledžai vai Ieslodzījuma vietu pārvaldei attiecīgajam saimnieciskajam gadam plānotajiem valsts budžeta līdzekļiem, ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi nosūtīta izglītības iegūšanai uz šo noteikumu 3.1. vai 3.2. apakšpunktā minēto izglītības iestādi;

18.2. attiecīgajai šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajai iestādei saimnieciskajam gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersona nosūtīta izglītības iegūšanai uz šo noteikumu 3.3. un 3.4. apakšpunktā minētajām izglītības iestādēm.

19. Ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersona izglītības iegūšanai nosūtīta uz:

19.1. šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minēto izglītības iestādi, attiecīgā šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētā iestāde slēdz līgumu ar izglītības iestādi par speciālistu sagatavošanu. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir vienošanās protokols, kurā iekļauta informācija par izglītojamo amatpersonu skaitu un sniegts apliecinājums par tam nepieciešamā finansējuma nodrošinājumu (turpmāk – vienošanās protokols);

19.2. šo noteikumu 3.4. apakšpunktā minēto izglītības iestādi, attiecīgā šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētā iestāde slēdz līgumu ar izglītības iestādi par amatpersonas izglītības ieguvi un mācību izdevumu segšanu.

20. Līgumu ar izglītības iestādi par speciālistu sagatavošanu slēdz uz laiku, kas atbilst konkrētas studiju programmas ilgumam, un tajā norāda:

20.1. konkrētu studiju programmu;

20.2. augstskolas saistības studiju nodrošinājumā;

20.3. iestādes saistības augstskolas atbalstam;

20.4. vispārējo augstskolas finansēšanas kārtību studiju programmas īstenošanai;

20.5. informācijas apmaiņas kārtību;

20.6. strīdu un domstarpību risināšanas kārtību;

20.7. laiku, uz kuru līgums noslēgts. 

21. Vienošanās protokolu slēdz uz konkrētu saimniecisko gadu ne vēlāk kā divas nedēļas pēc kārtējā gada likuma par valsts budžetu izsludināšanas un tajā norāda:

21.1. no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu sadalījumā pa studiju programmām;

21.2. augstskolai studiju programmu īstenošanai piešķiramā finansējuma apmēru.

22. Tiesībaizsardzības iestādes amatpersona pilnā apmērā atmaksā līgumā par izglītības ieguvi un dienestu (darbu, amata pienākumu pildīšanu) norādītajai iestādei faktiski segtos mācību izdevumus, izņemot šo noteikumu 29. punktā minētos gadījumus, ja tā:

22.1. tiek izslēgta no studējošo saraksta (eksmatrikulēta) (turpmāk – studējošo saraksts) nesekmības dēļ, netiek atkārtoti uzņemta izglītības iestādē, no kuras tā tika izslēgta un trīs kalendāra gadu laikā pēc izslēgšanas no studējošo saraksta, ja atkārtoti tiek uzņemta izglītības iestādē, nav sekmīgi nokārtojusi īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, pirmā vai otrā cikla augstākās izglītības programmas valsts vai gala pārbaudījumu (turpmāk – noslēguma pārbaudījums);

22.2. tiek izslēgta no studējošo saraksta nesekmības dēļ, netiek uzņemta citā valsts akreditētā izglītības iestādē tās pašas izglītības tematiskās jomas studiju programmā un trīs kalendāra gadu laikā pēc izslēgšanas no studējošo saraksta, ja atkārtoti tiek uzņemta izglītības iestādē, nav sekmīgi nokārtojusi noslēguma pārbaudījumu;

22.3. tiek izslēgta no studējošo saraksta pēc pašas vēlēšanās un netiek atkārtoti uzņemta izglītības iestādē trīs kalendāra gadu laikā pēc izslēgšanas no studējošo saraksta un nav ieguvusi izglītību;

22.4. tiek izslēgta no studējošo saraksta izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu pārkāpuma dēļ un netiek atkārtoti uzņemta izglītības iestādē trīs kalendāra gadu laikā pēc izslēgšanas no studējošo saraksta un nav ieguvusi izglītību.

23. Tiesībaizsardzības iestādes amatpersona, kuru atvaļina no dienesta vai ar kuru izbeidz amata (darba) tiesiskās attiecības (izņemot šo noteikumu 29.2. apakšpunktā minētos gadījumus) un kura pēc izglītības iegūšanas (izņemot šo noteikumu 24. punktā minēto gadījumu) ir nodienējusi (pildījusi amata pienākumus) attiecīgajā šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā iestādē mazāk par pieciem gadiem, atmaksā iestādei, kas to atvaļina no dienesta vai izbeidz amata (darba) tiesiskās attiecības, mācību izdevumu summu, kas aprēķināta proporcionāli nenodienētajam (nenostrādātajam) laikam.

24. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kuru atvaļina no dienesta (izņemot šo noteikumu 29.2. apakšpunktā minētos gadījumus) un kura pēc arodizglītības vai profesionālās tālākizglītības programmas apguves ir nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk par diviem gadiem, atmaksā iestādei, kas to atvaļina no dienesta, mācību izdevumu summu, kas aprēķināta proporcionāli nenodienētajam laikam.

25. Persona, kura atvaļināta no dienesta vai ar kuru izbeigtas amata (darba) tiesiskās attiecības (izņemot šo noteikumu 29.2. apakšpunktā minētos gadījumus) izglītības ieguves laikā vai arī kura atvaļināta no dienesta vai ar kuru izbeigtas amata (darba) tiesiskās attiecības, neizpildot šo noteikumu 22. punkta nosacījumus, pilnā apmērā atmaksā līgumā par izglītības ieguvi un dienestu (darbu, amata pienākumu pildīšanu) norādītajai iestādei faktiski segtos mācību izdevumus.

26. Saskaņā ar šo noteikumu 22. punktu aprēķinātos mācību izdevumus tiesībaizsardzības iestādes amatpersona atmaksā triju kalendāra gadu laikā pēc amatpersonas izslēgšanas no studējošo saraksta un noslēguma pārbaudījuma nenokārtošanas, pamatojoties uz līgumu par izglītības ieguvi un dienestu (darbu, amata pienākumu pildīšanu), ja amatpersona nepārtrauc dienestu vai amata (darba) tiesiskās attiecības šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā iestādē. 

27. Saskaņā ar šo noteikumu 23.24. un 25. punktu aprēķinātos mācību izdevumus no dienesta atvaļināta persona vai persona, ar kuru izbeigtas amata (darba) tiesiskās attiecības, atmaksā divu kalendāra gadu laikā.

28. Ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersona vai persona neatmaksā mācību izdevumus šo noteikumu 22.23., 24.25., 26. un 27. punktā noteiktajā termiņā un apmērā, līgumā par izglītības ieguvi un dienestu (darbu, amata pienākumu pildīšanu) norādītā iestāde neatmaksāto mācību izdevumu summu piedzen tiesas ceļā. Tiesas ceļā piedzen arī saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķināto mācību izdevumu summu, ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersona izglītības ieguves laikā atsakās uzņemties šajos noteikumos paredzētās saistības.

29. Mācību izdevumus tiesībaizsardzības iestādes amatpersona neatmaksā šādos gadījumos:

29.1. ja amatpersonu no studējošo saraksta izslēdz ar veselības bojājumiem saistītas nesekmības dēļ un to apliecina ārsta atzinums;

29.2. ja amatpersonu atvaļina no dienesta vai ar to izbeidz amata (darba) tiesiskās attiecības saistībā ar:

29.2.1. noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

29.2.2. iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju un persona netiek atjaunota dienestā (darbā, amatā);

29.2.3. amatpersonu skaita samazināšanu un persona netiek atjaunota dienestā (darbā, amatā);

29.2.4. termiņa izbeigšanos;

29.2.5. amatpersonas nāvi;

29.2.6. likumā noteiktā vecuma vai izdienas stāža sasniegšanu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā;

29.2.7. valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanu;

29.3. ja amatpersona pēc arodizglītības un profesionālās tālākizglītības programmas apguves ir nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē divus gadus, pārējos šajos noteikumos minētajos gadījumos – piecus gadus;

29.4. ja amatpersona, kura ir ieguvusi attiecīgu izglītību un kura pēc atvaļināšanas no dienesta vai amata (darba) tiesisko attiecību izbeigšanas nav atmaksājusi mācību izdevumus vai to daļu, divu gadu laikā pēc atvaļināšanas no dienesta vai amata (darba) tiesisko attiecību izbeigšanas tiek atjaunota dienestā un turpina dienesta attiecības vai amata (darba) tiesiskās attiecības šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā iestādē un ja tās kopējais nodienētais (nostrādātais) laiks attiecīgajā iestādē pēc arodizglītības vai profesionālās tālākizglītības programmas apguves ir divi gadi, pārējos šajos noteikumos minētajos gadījumos – pieci gadi;

29.5. ja amatpersona pēc pašas vēlēšanās pārtrauc mācības arodizglītības programmā un uzsāk studijas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā;

29.6. ja amatpersona tiek pārcelta citā amatā valsts interesēs uz iestādi, kas nav minēta šo noteikumu 1.1. apakšpunktā, izņemot gadījumus, ja pārcelšanas pamatojums ir amatpersonas motivēts lūgums.

30. Ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersona, kura pēc atvaļināšanas no dienesta vai amata (darba) tiesisko attiecību izbeigšanas ir atmaksājusi mācību izdevumus vai to daļu, divu gadu laikā pēc atvaļināšanas no dienesta vai amata (darba) tiesisko attiecību izbeigšanas tiek atjaunota dienestā vai amatā (darbā), šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētā iestāde, kura amatpersonu pieņēmusi dienestā vai darbā vai iecēlusi amatā, reizi gadā no tai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem atmaksā amatpersonai tās samaksāto mācību izdevumu daļu proporcionāli nodienētajam (nostrādātajam) laikam, ņemot vērā samaksāto mācību maksas apmēru.

31. Ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersonai izglītības iestāde piešķir studiju pārtraukumu, maina studiju nosacījumus vai izslēdz no studējošo saraksta, tiesībaizsardzības iestādes amatpersona piecu darbdienu laikā informē par to iestādi, ar kuru noslēgts līgums par izglītības ieguvi un dienestu (darbu, amata pienākumu pildīšanu).

32. Ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersona, kura izslēgta no studējošo saraksta saistībā ar noslēguma pārbaudījuma nenokārtošanu:

32.1. ir uzņemta atkārtotai noslēguma pārbaudījuma kārtošanai izglītības iestādē, no kuras tā tika izslēgta, tā 10 darbdienu laikā rakstveidā par to informē iestādi, ar kuru noslēgts līgums par izglītības ieguvi un dienestu (darbu, amata pienākumu pildīšanu), iesniedzot uzņemšanu apliecinoša dokumenta kopiju;

32.2. vēlas atkārtoti kārtot noslēguma pārbaudījumu citā valsts akreditētā izglītības iestādē tās pašas izglītības tematiskās jomas pirmā vai otrā cikla augstākās izglītības programmā, tā iesniedz iestādes vadītājam, ar kuru noslēgts līgums par izglītības ieguvi (darbu, amata pienākumu pildīšanu), iesniegumu par atļauju atkārtoti kārtot noslēguma pārbaudījumu, norādot izglītības iestādi un augstākās izglītības programmu. Ja attiecīgās iestādes vadītājs, izvērtējot augstākās izglītības programmas saturu un iegūstamo kvalifikāciju, piekrīt atkārtotai noslēguma pārbaudījuma kārtošanai iesniegumā norādītajā izglītības iestādē un izglītības programmā un amatpersona tiek uzņemta šajā izglītības iestādē, amatpersona 10 darbdienu laikā rakstveidā informē par to iestādi, ar kuru noslēgts līgums par izglītības ieguvi un dienestu (darbu, amata pienākumu pildīšanu), iesniedzot uzņemšanu apliecinoša dokumenta kopiju.

33. Ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersonu izglītības ieguves laikā atvaļina no dienesta vai ar to izbeidz amata (darba) tiesiskās attiecības, attiecīgā finansējuma piešķiršanu izglītības iestādei pārtrauc ar atvaļināšanas vai amata (darba) tiesisko attiecību izbeigšanas dienu. Iestāde, kas ar izglītības iestādi noslēgusi šo noteikumu 20. punktā minēto līgumu, piecu darbdienu laikā rakstveidā informē par to izglītības iestādi.

34. Ar atkārtotu noslēguma pārbaudījuma kārtošanu saistītos izdevumus un citas izmaksas, kas mācību vai studiju laikā radušās tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas vainas dēļ, sedz pati tiesībaizsardzības iestādes amatpersona no saviem finanšu līdzekļiem izglītības iestādes noteiktajā apmērā.

35. Tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas pārcelšana amatā uz citu šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minēto iestādi neatbrīvo amatpersonu no šajos noteikumos noteikto saistību izpildes. Saistības pārņem iestāde, uz kuru tiesībaizsardzības iestādes amatpersonu pārceļ.

IV. Noslēguma jautājums

36. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumus Nr. 257 "Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 55., 206. nr.; 2012, 106. nr.; 2016, 49., 116. nr.).

Ministru prezidents, ārlietu ministra pienākumu izpildītājs A. K. Kariņš

Iekšlietu ministrs M. Kučinskis
02.09.2023