Tiesību akts: spēkā esošs
Ministru kabineta noteikumi Nr. 354

Rīgā 2023. gada 27. jūnijā (prot. Nr. 34 46. §)
Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas noteikumi 
Izdoti saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 7. panta 15. punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Iekšlietu ministrijas sistēmā esošo koledžu (turpmāk – koledža) un tajās studējošo pašpārvaldes finansēšanas un akadēmiskā personāla (izņemot amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm) (turpmāk – akadēmiskais personāls) atlīdzības noteikšanas kārtību.

2. Noteikumi īstenojami attiecīgajam saimnieciskajam gadam Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

II. Koledžu finansēšana

3. Koledžas finanšu resursus veido:

3.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, kas Iekšlietu ministrijai piešķirta noziedzības novēršanai un apkarošanai, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzībai, iedzīvotāju uzskaitei un dokumentēšanai, valsts robežas drošībai, civilajai aizsardzībai, ugunsdrošībai, ugunsdzēsībai un glābšanai, pilsonības un migrācijas politikas īstenošanai, tādā apmērā, lai segtu koledžas izdevumus, kas saistīti ar personāla, tai skaitā studējošo (izglītojamo) atlīdzību, īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu izstrādi un īstenošanu, arodizglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmu īstenošanu, pētījumu veikšanu, studējošo pašpārvaldes finansēšanu, citu koledžas nolikumā paredzēto funkciju un uzdevumu īstenošanu, kā arī Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanu;

3.2. ieņēmumi no koledžas sniegtajiem maksas pakalpojumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par maksas pakalpojumu cenrāžiem un citi pašu ieņēmumi;

3.3. ārvalstu finanšu palīdzība noteiktu pasākumu īstenošanai;

3.4. transferti noteiktu pasākumu īstenošanai;

3.5. ziedojumi un dāvinājumi.

4. Koledžas finanšu resursus un izdevumus plāno tās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes administrētajās budžeta programmās (apakšprogrammās), kuras padotībā  ir attiecīgā koledža. Koledžas finansēšanai sagatavo un apstiprina atsevišķu finansēšanas plānu.

5. Ar koledžas darbību saistītos izdevumus sedz arī citas Iekšlietu ministrijas padotības iestādes atbilstoši to nolikumos noteiktajām funkcijām un uzdevumiem no attiecīgajām to administrētajām budžeta programmām (apakšprogrammām) (piemēram, izdevumi, kas saistīti ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, ēku un telpu uzturēšanu un apsaimniekošanu, formas tērpu iegādi).

6. Plānojot koledžas pedagogu skaitu attiecīgajam saimnieciskajam gadam, ņem vērā:

6.1. īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu apjomu un saturu;

6.2. arodizglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmu apjomu un saturu;

6.3. studējošo (izglītojamo) vietu skaitu attiecīgajā izglītības programmā un nosacījumu, ka mācību grupā tas nedrīkst būt mazāks par 18 (izņemot profesionālās specializācijas mācību grupas);

6.4. pedagogu darba slodzes apjomu. Pedagogu darba slodzē ietveramos pienākumus un to apjomu nosaka iekšlietu ministrs.

7. Plānojot koledžas izdevumus pedagogu atlīdzībai attiecīgajam saimnieciskajam gadam, ņem vērā:

7.1. pedagogu skaitu, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 6. punktu;

7.2. saskaņā ar šo noteikumu 10., 11. un 13. punktu noteikto atlīdzības apmēru akadēmiskajam personālam, kā arī saskaņā ar normatīvajiem aktiem atlīdzības jomā noteikto atlīdzības apmēru koledžas pedagogiem – amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

III. Studējošo pašpārvaldes finansēšana

8. Studējošo pašpārvaldi finansē no:

8.1. koledžai piešķirtās valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem atbilstoši studējošo pašpārvaldes organizēto pasākumu plānam attiecīgajam saimnieciskajam gadam, kas saskaņots ar koledžas direktoru;

8.2. ziedojumiem un dāvinājumiem, kas saņemti šim mērķim.

9. Studējošo pašpārvaldes finansēšanai paredzētos resursus (ieņēmumus) izdevumu segšanai un izdevumus plāno un uzskaita kā atsevišķu pasākumu.

IV. Akadēmiskā personāla atlīdzības noteikšana

10. Akadēmiskā personāla mēnešalgas apmērs par darba slodzi, kas noteikta saskaņā ar pedagogu darba samaksas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, nedrīkst būt zemāks par  attiecīgajiem pedagogu amatiem noteikto zemākās mēneša darba algas likmi, vienlaikus nepārsniedzot valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) amatiem atbilstošajām mēnešalgu grupām noteikto mēnešalgu intervāla maksimumu, tai skaitā:

10.1. docentam – 11. mēnešalgu grupai;

10.2. lektoram – 10. mēnešalgu grupai;

10.3. asistentam – 8. mēnešalgu grupai.

11. Akadēmiskā personāla mēnešalgu nosaka, ievērojot šādus pedagoga individuālā vērtējuma kritērijus:

11.1. iegūtā izglītība vai grāds;

11.2. pedagoģiskā darba stāža un pasniedzamajam priekšmetam (kursam) atbilstoša praktiskā darba stāža kopsumma gados;

11.3. prasme pielietot studiju procesā modernās tehnoloģijas un inovatīvas mācību metodes.

12. Akadēmiskā personāla mēnešalgas apmēru, ievērojot šo noteikumu 10. un 11. punktā minētos nosacījumus, nosaka koledžas direktors.

13. Piemaksas, prēmijas un naudas balvas, kā arī sociālās garantijas akadēmiskajam personālam nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā minētajiem nosacījumiem.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Iekšlietu ministrs M. Kučinskis
30.06.2023