Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

Izdarīt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 118. nr.; 2011, 103., 144. nr.; 2012, 166. nr.; 2013, 40., 46., 61., 87., 234. nr.; 2014, 92., 225. nr.; 2015, 251. nr.; 2016, 2., 111., 241. nr.; 2017, 242. nr.; 2018, 128. nr.; 2019, 130., 204. nr.; 2020, 115.A nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums" (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt 18. pantu ar 4.3, 4.4, 4.5 un 4.6 daļu šādā redakcijā:

"(43) Izvērtējot informāciju par patieso labuma guvēju, Padome ņem vērā, vai:

1) tas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību;

2) tas darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs;

3) uz to ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam;

4) tas ir sodīts par kādu no Krimināllikuma IX, IX1 vai X nodaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

(44) Ņemot vērā Padomes rīcībā esošo informāciju, kā arī kompetentās iestādes sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, Padome pieņem lēmumu par apraides atļaujas izsniegšanu elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim vai lēmumu par atteikumu izsniegt apraides atļauju, vai lēmumu par izsniegtās apraides atļaujas anulēšanu. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(45) Ja tiesai lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, ar šādu informāciju iepazīstas un to izvērtē tikai tiesa. Nolēmumā tiesa norāda, ka šī informācija ir izvērtēta.

(46) Padome un kompetentās iestādes var pieprasīt no iesniedzēja papildu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami pieteikuma izvērtēšanai, kā arī skaidrojumu, ja Padomes rīcībā esošā informācija neatbilst šā likuma prasībām."

3. 19. pantā:

papildināt pantu ar 2.3, 2.4, 2.5 un 2.6 daļu šādā redakcijā:

"(23) Izvērtējot informāciju par patieso labuma guvēju, Padome ņem vērā, vai:

1) tas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību;

2) tas darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs;

3) uz to ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam;

4) tas ir sodīts par kādu no Krimināllikuma IX, IX1 vai X nodaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

(24) Ņemot vērā Padomes rīcībā esošo informāciju, kā arī kompetentās iestādes sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, Padome pieņem lēmumu par retranslācijas atļaujas izsniegšanu elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim vai lēmumu par atteikumu izsniegt retranslācijas atļauju, vai lēmumu par izsniegtās retranslācijas atļaujas anulēšanu. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(25) Ja tiesai lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, ar šādu informāciju iepazīstas un to izvērtē tikai tiesa. Nolēmumā tiesa norāda, ka šī informācija ir izvērtēta.

(26) Padome un kompetentās iestādes var pieprasīt no iesniedzēja papildu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami pieteikuma izvērtēšanai, kā arī skaidrojumu, ja Padomes rīcībā esošā informācija neatbilst šā likuma prasībām.";

papildināt pantu ar 12.1 daļu šādā redakcijā:

"(121) Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējam (tai skaitā elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju) ir pienākums nodrošināt visiem tā abonentiem pamatpiedāvājumu, kurā iekļautas šā panta sestajā, 6.1, astotajā, devītajā un divpadsmitajā daļā paredzētās televīzijas programmas, kā arī papildu televīzijas programmas, no kurām vismaz 80 procenti ir televīzijas programmas, kuru saturs sākotnēji ir veidots kādā no Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajām valodām (turpmāk - pamatpiedāvājums). Pamatpiedāvājumā drīkst iekļaut tikai tādas elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmas, attiecībā uz kurām pēdējo triju gadu laikā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nav pieņēmusi lēmumu par retranslācijas aizliegumu.";

papildināt trīspadsmito daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Televīzijas programmas, kas saskaņā ar šā panta 12.1 daļu iekļautas pamatpiedāvājumā un nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajās valodās, televīzijas programmu sarakstā seko pēc tām programmām, kuras ir veidotas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajās valodās."

4. Papildināt 21. panta trešo daļu ar 8., 9. un 10. punktu šādā redakcijā:

"8) apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību;

9) pēc Padomes vai kompetentās iestādes pieprasījuma vai mainoties patiesajam labuma guvējam nav noteiktajā termiņā iesniedzis papildu informāciju vai dokumentus par patieso labuma guvēju vai iesniedzis par to nepatiesu informāciju;

10) tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir tādas personas īpašumā vai kontrolē, uz kuru ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam."

5. 21.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nodrošina uztveršanas brīvību un Latvijas teritorijā neierobežo elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālās programmas retranslāciju no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, izņemot gadījumus, kad elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā ir būtiski pārkāpti šā likuma 24. panta devītās vai desmitās daļas vai 26. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 9. punkta noteikumi un šāds pārkāpums iepriekšējo 12 mēnešu laikā noticis vismaz divas reizes.";

izteikt otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) iespēju viena mēneša laikā no brīža, kad Eiropas Komisija ir saņēmusi paziņojumu, vienoties par pieņemamu risinājumu.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja apspriešanās ar attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli, attiecīgo valsti un Eiropas Komisiju viena mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas brīža noslēgusies bez pieņemama risinājuma un elektroniskais plašsaziņas līdzeklis programmā pieļauj jaunu pārkāpumu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var lemt par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas izplatīšanas aizliegumu, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā.";

papildināt pantu ar 3.1, 3.2, 3.3 un 3.4 daļu šādā redakcijā:

"(31) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome lemj par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas izplatīšanas aizliegumu, ja kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts jurisdikcijā esoša elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālā programma nopietni un būtiski pārkāpj šā likuma 26. panta 7. vai 8. punktu un šāds pārkāpums iepriekšējo 12 mēnešu laikā noticis vismaz vienu reizi.

(32) Šā panta 3.1 daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome informē attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli, attiecīgo valsti un Eiropas Komisiju par:

1) raidījumiem, kuros konstatēti pārkāpumi;

2) pārkāpumu būtību;

3) to, uz kādu periodu paredzēts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas izplatīšanas aizliegums Latvijas teritorijā.

(33) Konstatējot šā likuma 26. panta 7. vai 8. punkta pārkāpumus, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome steidzamos gadījumos ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc iespējamā pārkāpuma var atkāpties no šā panta 3.2 daļā noteiktās kārtības un aizliegt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas izplatīšanu Latvijas teritorijā.

(34) Šā panta 3.3 daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēc programmas izplatīšanas aizlieguma nekavējoties informē Eiropas Komisiju un attiecīgo valsti, lūdzot Eiropas Komisiju izvērtēt paziņoto pasākumu saderību ar Eiropas Savienības tiesību aktiem."

6. Papildināt 22. pantu ar 4.3, 4.4, 4.5 un 4.6 daļu šādā redakcijā:

"(43) Izvērtējot informāciju par patieso labuma guvēju, Padome ņem vērā, vai:

1) tas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību;

2) tas darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs;

3) uz to ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam;

4) tas ir sodīts par kādu no Krimināllikuma IX, IX1 vai X nodaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

(44) Ņemot vērā Padomes rīcībā esošo informāciju, kā arī kompetentās iestādes sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, Padome var pieņemt lēmumu aizliegt pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanu. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(45) Ja tiesai lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, ar šādu informāciju iepazīstas un to izvērtē tikai tiesa. Nolēmumā tiesa norāda, ka šī informācija ir izvērtēta.

(46) Padome un kompetentās iestādes var pieprasīt no iesniedzēja papildu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami iesniegtā paziņojuma izvērtēšanai, kā arī skaidrojumu, ja Padomes rīcībā esošā informācija neatbilst šā likuma prasībām."

7. 23. pantā:

papildināt panta nosaukumu ar vārdiem "un darbības ierobežošana";

papildināt pantu ar septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Pastāvīgas piekļuves nenodrošināšana šā panta sestajā daļā minētajai informācijai ir pamats ierobežot piekļuvi audiovizuālam elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumam. Ierobežojumu noteikšanai piemērojami tie paši noteikumi, kas paredzēti šā likuma III2 nodaļā attiecībā uz aizliegumu retranslēt audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas.

(8) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var aizliegt pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis:

1) trīs reizes gada laikā ir administratīvi sodīts par būtisku šā likuma pārkāpumu;

2) saskaņā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu atzīts par vainīgu noziegumos pret valsti vai par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem tam noteikts juridiskajām personām piemērojamais piespiedu ietekmēšanas līdzeklis;

3) apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību;

4) pēc Padomes vai kompetentās iestādes pieprasījuma vai mainoties patiesajam labuma guvējam nav noteiktajā termiņā iesniedzis papildu informāciju vai dokumentus par patieso labuma guvēju vai iesniedzis par to nepatiesu informāciju;

5) tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir tādas personas īpašumā vai kontrolē, uz kuru ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam.

(9) Šā panta astotajā daļā minētā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību."

8. 26. pantā:

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3) mudinājumu uz vardarbību vai naida kurināšanu vai aicinājumu diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai jebkuru citu motīvu dēļ;";

papildināt pantu ar 7., 8. un 9. punktu šādā redakcijā:

"7) aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību;

8) terorisma publisku slavināšanu vai attaisnošanu vai publisku aicinājumu uz terorismu, vai terorismu slavinoša, attaisnojoša vai uz terorismu aicinoša satura materiālus;

9) saturu, kas apdraud sabiedrības veselību vai varētu radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus."

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 39. punktu šādā redakcijā:

"39. Šā likuma grozījumi par 19. panta papildināšanu ar 12.1 daļu stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā."

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 11. jūnijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 22. jūnijā

06.07.2020