Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

1. 15. pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "kad saņemts tiesas rīkojums par sprieduma izpildi" ar vārdiem "kad saņemta tiesas informācija par sprieduma izpildes uzsākšanu";

aizstāt devītajā daļā vārdus "tiesneša rīkojumu par sprieduma izpildi" ar vārdiem "tiesas informāciju par sprieduma izpildi".

2. 41. pantā:

izslēgt sestās daļas otrajā teikumā vārdus "ja tas nepieciešams nodarbinātības nodrošināšanai";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"Lai novērstu ieslodzījuma vietu vai sabiedrības drošības apdraudējumu, kā arī neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanu notiesātajiem, brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pārbauda notiesātajiem adresēto pasta sūtījumu un pienesumu saturu."

3. 49. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Notiesātajiem atļauts nosūtīt un saņemt vēstules un telegrammas bez skaita ierobežojumiem. Lai novērstu ieslodzījuma vietu vai sabiedrības drošības apdraudējumu, kā arī neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanu notiesātajiem, brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pārbauda notiesāto saraksti, izņemot saraksti ar šā kodeksa 50. panta trešajā daļā minētajiem adresātiem. Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona notiesātajam adresēto vai viņa adresātam nosūtāmo vēstuli pārbauda, to atverot. Ja brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai rodas pamatotas aizdomas, ka sarakstes saturs var apdraudēt ieslodzījuma vietas vai sabiedrības drošību, krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, citu personu tiesības vai var veicināt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par drošību atbildīgā brīvības atņemšanas iestādes amatpersona notiesātajam adresēto vai viņa adresātam nosūtāmo vēstuli pārbauda, to arī izlasot.";

aizstāt trešās daļas ievaddaļā vārdus "var aizturēt" ar vārdu "aiztur";

aizstāt trešās daļas 4. punktā vārdu "notiesātajiem" ar vārdu "ieslodzītajiem";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"Aizturētās vēstules un telegrammas reģistrē un uzglabā par drošību atbildīgā brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kurai uzdots cenzēt saraksti.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"Lai novērstu ieslodzījuma vietu vai sabiedrības drošības apdraudējumu, notiesātā telefonsarunas notiek brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē, izņemot telefonsarunas ar advokātu. Ja telefonsarunas saturs apdraud ieslodzījuma vietu vai sabiedrības drošību, krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, citu personu tiesības vai var veicināt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, telefonsarunu pārtrauc un paskaidro notiesātajam telefonsarunas pārtraukšanas iemeslu, izņemot gadījumus, kad tas var apdraudēt šajā daļā noteiktā notiesāto telefonsarunu kontroles mērķa sasniegšanu."

4. Izteikt 50. panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"Notiesāto sarakste ar valsts un pašvaldību institūcijām, Tiesībsarga biroju, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai Eiropas Padomes cilvēktiesību institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, procesa virzītāju, ārstniecības iestādi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta pārbaudei.

Notiesāto sarakste ar Tiesībsarga biroju, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai Eiropas Padomes cilvēktiesību institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, prokuratūru, tiesu, procesa virzītāju, ārstniecības iestādi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem. Notiesātā sarakste ar citām valsts un pašvaldību institūcijām tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem, ja notiesātā personiskās naudas kartē nav līdzekļu un notiesātais apstrīd šo iestāžu izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību vai nosūta iesniegumu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai."

5. Izteikt 50.1 panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Soda izciešanu notiesātie uzsāk soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, izņemot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātos un notiesātos, kuriem tiesa neizciesto sodu - piespiedu darbu vai naudas sodu - aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātie un notiesātie, kuriem tiesa neizciesto sodu - piespiedu darbu vai naudas sodu - aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, sodu izcieš tikai daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē."

6. Papildināt 50.4 pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"Papildus šajā pantā minētajām tiesībām notiesātajiem ārvalsts pilsoņiem un notiesātajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvija, ir tiesības sazināties ar radiniekiem, laulāto un citām personām ar videozvanu divas reizes mēnesī uz laiku līdz 15 minūtēm bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes."

7. Papildināt 50.5 pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"Papildus šajā pantā minētajām tiesībām notiesātajiem ārvalsts pilsoņiem un notiesātajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvija, ir tiesības sazināties ar radiniekiem, laulāto un citām personām ar videozvanu divas reizes mēnesī uz laiku līdz 15 minūtēm bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes."

8. Izteikt 50.7 panta sestās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) izmantot telefonsarunas bez to skaita ierobežojuma;".

9. Izteikt 50.21 pantu šādā redakcijā:

"50.21 pants. Izvērtēšanas komisijas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

Notiesātais izvērtēšanas komisijas lēmumu var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Sūdzības iesniegšana neaptur izvērtēšanas komisijas lēmuma darbību.

Ja Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks izvērtēšanas komisijas lēmumu ir atcēlis, lietu atkārtoti izskata nākamajā izvērtēšanas komisijas sēdē.

Notiesātais var pārsūdzēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Ja pieteicējs ir lūdzis un tiesa uzskata, ka lietu ir lietderīgāk izskatīt tiesas sēdē, tā var noteikt šīs lietas izskatīšanu mutvārdu procesā. Ja Administratīvā rajona tiesa Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu atceļ, lietu atkārtoti izskata nākamajā izvērtēšanas komisijas sēdē.

Administratīvās rajona tiesas lēmumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam."

10. 78.5 pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

"Lemjot par atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, šā panta otrās daļas 6. punktu neattiecina uz notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā.";

papildināt pantu ar daļu šādā redakcijā:

"Šā panta otrās daļas 6. punktā minēto neņem vērā attiecībā uz notiesātajiem, kas sodu izcieš atklātajos cietumos."

11. Papildināt 79.1 panta pirmo daļu pēc vārdiem "citiem Krimināllikumā" ar vārdiem "un šajā kodeksā".

12. Aizstāt 111. panta 1. punktā vārdu "spriedumā" ar vārdu "nolēmumā".

13. Aizstāt 112. panta pirmajā daļā vārdu "spriedumā" ar vārdu "nolēmumā".

14. Aizstāt 134. panta otrās daļas ievaddaļā vārdus "rīkojuma par sprieduma izpildi un sprieduma noraksta (kopijas)" ar vārdiem "tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par piespiedu darba piemērošanu".

15. Izteikt 138. panta otro daļu šādā redakcijā:

"Ja Valsts probācijas dienesta amatpersona konstatē, ka ar piespiedu darbu notiesātais neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojuma pārkāpj soda izciešanas nosacījumus un kārtību, tā sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par šā soda aizstāšanu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu saskaņā ar Krimināllikumu. Piespiedu darba izpilde līdz lietas izskatīšanai tiesā tiek apturēta."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 7. decembrī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2017. gada 20. decembrī

21.12.2017