Darbības ar dokumentu

LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES PREZIDIJA LĒMUMS

Par Latvijas Republikas 1991. gada 21. jūnija likuma «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» 19. panta piemērošanu

Sakarā ar jautājumiem, kas rodas, piemērojot Latvijas Republikas 1991. gada 21. jūnija likuma «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31/32) 19. pantu, Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs nolemj:

Izskaidrot, ka:

1. Lauksaimniecības uzņēmumu pārveidošanas rezultātā izveidotās statūtsabiedrības ir pārveidoto kopsaimniecību un valsts saimniecību tiesību un saistību pārņēmējas.

2. Par nošķiramā objekta īpašnieku uzskatāma fiziskā vai juridiskā persona, kas noslēgusi ar statūtsabiedrību pagasta valdē vai pie notāra apstiprinātu vienošanos par mantas nošķiršanu.

Statūtsabiedrības savas īpašuma tiesības uz objektu pierāda ar tās izpildinstitūcijas izsniegtu izziņu, kurā uzskaitīti sabiedrības rīcībā esošie dokumenti, kas apliecina objekta piederību.

Objekta novērtēšana ar tehniskās inventarizācijas biroja starpniecību šajos gadījumos nav nepieciešama.

3. Mantas nošķiršana par kapitāla daļām, īpašuma tiesību noformēšana uz objektiem, kuri nošķirti par kapitāla daļām, kapitāla daļu izmaksāšana naudā, kā arī kapitāla daļu īpašnieku maiņa (pirkšanas, pārdošanas, dāvināšanas un citādā veidā) nav apliekama ar nodokļiem un nodevām.

Ja, nošķirot objektu, kapitāla daļas (pajas, akcijas) nesedz pilnu tā vērtību, tad par to daļu, kas apmaksāta, izmantojot citus norēķinu līdzekļus, nodokļi maksājami saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

Sabiedrības izpildinstitūcijai nav tiesību ņemt maksu vai izdarīt jebkādus atskaitījumus par kapitāla daļu īpašnieku maiņas reģistrāciju, kā arī citādi to kavēt un ierobežot. Ja šī reģistrācija rada papildu izdevumus, tie jāparedz sabiedrības pārvaldes izdevumu tāmē.

4. Saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu par atsevišķiem objektiem uzskatāmas arī tās atsevišķās mantas, kuras nav iekļautas tādos ar privatizācijas un pārveidošanas sapulces vai pilnsapulces lēmumu apstiprinātos objektos, kurus veido vairāku mantu kopums.

Ja uz privatizētā uzņēmuma bāzes izveidotās sabiedrības dalībnieks vai šā likuma 19. panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā izveidotā ieinteresēto pamatražotāju (klientu) kooperatīvā sabiedrība ir iesniegusi pieprasījumu kāda objekta vai atsevišķas mantas nošķiršanai par kapitāla daļām, sabiedrības pilnsapulcei nav tiesību sadalīt vai apvienot šos objektus, mainīt to sastāvu vai iekļaut attiecīgo mantu kādā objektā.

5. Saskaņā ar šā likuma 19. panta trešo daļu sabiedrības izpildinstitūcijai, tiklīdz tā saņēmusi pirmo pieteikumu attiecīgā objekta (mantas) nošķiršanai par kapitāla daļām, par to nekavējoties jāpaziņo visiem sabiedrības dalībniekiem. Speciāls izpildinstitūcijas lēmums par saņemto pieteikumu izziņošanu nav nepieciešams.

Sabiedrības dalībniekam ir tiesības iesniegt pieteikumu objekta nošķiršanai arī tad, ja viņam piederošās kapitāla daļas nesedz pilnu objekta vērtību, bet sabiedrība nepiekrīt pieņemt citu norēķinu līdzekli. Pilna objekta vērtība pretendentam ir jāsedz objekta nošķiršanas brīdī, līdz tam iegādājoties kapitāla daļas vai piesaistot objekta nošķiršanā citus sabiedrības dalībniekus.

Ja sabiedrības izpildinstitūcija ir saņēmusi pieteikumu mantas nošķiršanai bez kapitāla daļām, par to ir jāpaziņo visiem sabiedrības dalībniekiem tikai tajā gadījumā, ja sabiedrība statūtos noteiktajā kārtībā šai nošķiršanai piekrīt.

Mantas nošķiršana ar izsoli vai bez tās veicama, tiklīdz ir pagājis mēnesis no tā brīža, kad saņemts pirmais pieteikums uz attiecīgo mantu.

Ja objektu nošķir tikai par kapitāla daļām, nevienai sabiedrības institūcijai nav tiesību ierobežot vai aizkavēt šā objekta nošķiršanu un sabiedrībai nekādi lēmumi mantas nošķiršanas sakarā nav jāpieņem.

6. Saskaņa ar šā likuma 19. panta astoto daļu par pamatražošanu apkalpojošajiem objektiem uzskatāmas mehāniskās darbnīcas un graudu kaltes, kā arī citi pamatražošanu apkalpojošie objekti, ja par tādiem tie apstiprināti ar uzņēmuma privatizācijas un pārveidošanas sapulces vai pilnsapulces lēmumu, kurš atspoguļots sapulces protokolā.

Uzņēmumu pamatražošanu apkalpojošos objektus var nošķirt tikai ieinteresēto pamatražotāju (klientu) kooperatīvās sabiedrības, kuru pamatkapitālu veido un kurās līdzdalību nodrošina privatizētā uzņēmuma kapitāla daļas. Šo kooperatīvo sabiedrību dibinātāju kapitāla daļu summai privatizētajā uzņēmumā nav obligāti jāpārsniedz puse no šā uzņēmuma kopējā kapitāla, bet, ja šis nosacījums tiek izpildīts, nevienai citai minētajā kārtībā izveidotai kooperatīvajai sabiedrībai nav tiesību pretendēt uz tiem apkalpojošajiem objektiem, kuru nošķiršanai pieteikumus ir iesniegusi šāda kooperatīvā sabiedrība.

Ja šā likuma 19. pantā noteiktajā kārtībā izveidotā kooperatīvā sabiedrība kā juridiskā persona nošķir pamatražošanu apkalpojošos objektus, tai nav jābūt dalībniecei uz privatizētā uzņēmuma bāzes izveidotajā sabiedrībā. Ja šī kooperatīvā sabiedrība vēlas nošķirt arī citus objektus, tai ar pilnsapulces lēmumu ir jābūt uzņemtai par sabiedrības dalībnieci.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieks A.KRASTIŅŠ

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 7. maijā