Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 07.04.2004. - 20.05.2011. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2011. gada 17. maija noteikumus Nr. 369 "Obligātās nekaitīguma prasības pārtikai, kuras ražošanā izmanto ekstrahējošus šķīdinātājus".
Ministru kabineta noteikumi Nr.314

Rīgā 2001.gada 10.jūlijā (prot. Nr.32 23.§)
Obligātās nekaitīguma prasības pārtikai, kuras ražošanā izmanto ekstrahējošus šķīdinātājus
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības pārtikai, kuras ražošanā izmanto ekstrahējošus šķīdinātājus, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu cilvēka veselībai un dzīvībai.

2. Ekstrahējošs šķīdinātājs (turpmāk — šķīdinātājs) ir viela, kas šķīdina pārtikas izejvielas, pārtiku vai jebkuru tās sastāvdaļu (arī piesārņojumu pārtikā vai uz tās) un kuru izmanto ekstrakcijas procesā, sagatavojot vai apstrādājot pārtikas izejvielas, pārtiku vai tās sastāvdaļas, un pēc izmantošanas atdala no pārtikas, bet tehnoloģiski nav iespējams izvairīties no tās atlikuma pārtikā.

(MK 01.04.2004. noteikumu Nr.226 redakcijā)

3. Noteikumi attiecas uz ekstrahējošiem šķīdinātājiem, izņemot šķīdinātājus, kurus izmanto pārtikas piedevu, vitamīnu un minerālvielu ražošanā.

4. Pārtikas ražošanā atļauts izmantot šo noteikumu pielikumā minētos šķīdinātājus, ja tie atbilst šādām prasībām:

4.1. tie nedrīkst saturēt ķīmiskas vielas cilvēkam toksiski bīstamā daudzumā;

4.2. arsēna daudzums šķīdinātājā nedrīkst pārsniegt 1 mg/kg, svina daudzums - 1 mg/kg;

4.3. uz šķīdinātāja iepakojuma marķējuma ir skaidri salasāma un nenodzēšama šāda informācija:

4.3.1. šķīdinātāja tirdzniecības nosaukums saskaņā ar šo noteikumu pielikumu;

4.3.2. šķīdinātāja piemērotība izmantošanai pārtikas ražošanas ekstrakcijas procesā;

4.3.3. norāde, kas ļauj identificēt šķīdinātāja ražošanas partiju vai kravu;

4.3.4. ražotāja vai izplatītāja nosaukums un adrese;

4.3.5. neto masa vai tilpums;

4.3.6. īpaši glabāšanas vai lietošanas nosacījumi (ja tādi nepieciešami);

4.3.7. ja šķīdinātājs ir ķīmiska viela, tā marķējumu papildus nosaka normatīvie akti par ķīmisko vielu marķēšanu;

4.3.1 Šo noteikumu 4.3.3., 4.3.4., 4.3.5. un 4.3.6.apakšpunktā minēto informāciju var norādīt tikai attiecīgās šķīdinātāja ražošanas partijas vai kravas pavaddokumentos, ja tos nosūta kopā ar attiecīgo šķīdinātāja ražošanas partiju vai kravu vai pirms tās;

4.4. šķīdinātāja atlikums pārtikā nedrīkst pārsniegt šo noteikumu pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu, kā arī tas nedrīkst pasliktināt ar cilvēka maņu orgāniem uztveramās pārtikai piemītošās īpašības.

(Grozīts ar MK 01.04.2004. noteikumiem Nr.226)

5. Par šķīdinātājiem pārtikas ražošanā atļauts izmantot arī dzeramo ūdeni (arī tādu, kam pievienotas vielas, kas regulē ūdens skābumu vai bāziskumu) un pārtikas produktus ar ekstrahējošām īpašībām.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 01.04.2004. noteikumu Nr.226 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 88/344/EEC, 92/115/EEC, 94/52/EEC un 97/60/EC.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministrs A.Požarnovs
Pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 10.jūlija noteikumiem Nr.314
Pārtikas ražošanā atļautie ekstrahējošie šķīdinātāji un to maksimāli pieļaujamais atlikums pārtikā

(Pielikums grozīts ar MK 01.04.2004. noteikumiem Nr.226)

1. Ekstrahējošie šķīdinātāji, kurus atļauts izmantot visos pārtikas ražošanas tehnoloģiskajos procesos:

1.1. acetons (acetona lietošana olīvu spiedpalieku eļļas attīrīšanā ir aizliegta);

1.2. butāns;

1.3. etanols;

1.4. etilacetāts;

1.5. oglekļa dioksīds;

1.6. propāns;

1.7. slāpekļa (I) oksīds.

2. Šķīdinātāji, kurus atļauts izmantot šādos tehnoloģiskos procesos, un šķīdinātāju maksimāli pieļaujamais atlikums pārtikā:

Nr.
p.k.

Šķīdinātāja tirdzniecības nosaukums

Tehnoloģiskais process

Maksimāli pieļaujamais
atlikums pārtikā

 1

 2

 3

 4

 2.1.

dihlormetāns

kofeīna, kairinošu vielu vai rūgtvielu atdalīšana no kafijas vai tējas

grauzdētā kafijā - 2 mg/kg

tējā - 5 mg/kg

 2.2.

 etilmetilketons

(n-heksāna saturs etilmetilketonā nedrīkst pārsniegt 50 mg/kg; etilmetilketonu nedrīkst lietot kopā ar heksānu)

tauku un eļļu frakcionēšana

kofeīna, kairinošu vielu vai rūgtvielu atdalīšana no kafijas vai tējas

taukos vai eļļā - 5 mg/kg

kafijā vai tējā - 20 mg/kg

 2.3.

heksāns (heksāna izomēru maisījums, kas destilējas 64 °C līdz 74 °C temperatūrā; heksānu nedrīkst lietot kopā ar etilmetilketonu)

tauku un eļļu ražošana vai frakcionēšana un kakao sviesta ražošana

attaukotu olbaltumvielu produktu un

attaukotu miltu ražošana

attaukotu graudu dīglīšu ražošana

taukos, eļļā vai kakao sviestā - 1 mg/kg

pārtikā, kas satur attaukotus olbaltumvielu produktus un attaukotus miltus, - 10 mg/kg

gatavos attaukotos sojas produktos (patēriņam paredzētajos gala produktos) - 30 mg/kg

attaukotos graudu dīglīšos - 5 mg/kg

 2.4.

metanols

visi tehnoloģiskie procesi

pārtikā - 10 mg/kg

 2.5.

metilacetāts

kofeīna, kairinošu vielu vai rūgtvielu atdalīšana no kafijas vai tējas

cukura ražošana no melases

kafijā vai tējā - 20 mg/kg

cukurā - 1 mg/kg

 2.6.

 propan-2-ols

 visi tehnoloģiskie procesi

pārtikā - 10 mg/kg

3. Šķīdinātāji, kurus atļauts izmantot aromatizētāju ieguvē no dabiskām aromātiskām vielām, un šķīdinātāju maksimāli pieļaujamais atlikums pārtikā, kurai pievienots aromatizētājs:

Nr.
p.k.

Šķīdinātāja tirdzniecības nosaukums

Maksimāli pieļaujamais atlikums pārtikā (mg/kg)

 1

 2

 3

 3.1.

 butan-1-ols

 1

 3.2.

 butan-2-ols

 1

 3.3.

cikloheksāns

 1

 3.4.

dietilēteris

 2

 3.5.

dihlormetāns

 0,02

 3.6.

etilmetilketons (nedrīkst lietot kopā ar heksānu)

 1

 3.7.

heksāns (nedrīkst lietot kopā ar etilmetilketonu)

 1

 3.8.

metilacetāts

 1

 3.9.

 propan-1-ols

 1

 3.10.

1,1,1,2-tetrafluoretāns

 0,02

Labklājības ministrs A.Požarnovs
07.04.2004