Darbības ar dokumentu

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmums Nr.190

Rīgā 1993.gada 14.aprīlī

Par valsts valodas prasmes atestāciju

Latvijas Republikas Ministru Padome n o l e m j :

1. Saskaņā ar Valsts valodas prasmes atestācijas nolikuma (apstiprināts ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 25. maija lēmumu Nr. 189 "Par Valsts valodas prasmes atestācijas nolikumu un atestācijas norises kārtību" - Ziņotājs, 1992, 27/28) VII nodaļu apstiprināt pievienoto Uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un iestāžu sarakstu, kuriem piešķirts valsts valodas prasmes atestācijas termiņa pagarinājums, kā arī uzdot attiecīgajām ministrijām un pašvaldībām kontrolēt atestācijas gaitu sarakstā minētajās struktūrās.

2. Apstiprināt pievienoto Nolikumu par pastāvīgajām valsts valodas atestācijas komisijām.

3. Atbrīvot no Galvenās valsts valodas atestācijas komisijas locekļu pienākumiem A.Aizpurieti, A.Šalmi un E.Lauriņu un apstiprināt par komisijas locekli V.Piesi.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I.Godmanis

Latvijas Republikas valsts ministrs J.Dinevičs

Apstiprināti
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1993. gada 14. aprīļa lēmumu Nr. 190

Apstiprināts
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1993. gada 14. aprīļa lēmumu Nr. 190

N O L I K U M S
par pastāvīgajām valsts valodas atestācijas komisijām

Pastāvīgajās valsts valodas atestācijas komisijās (turpmāk tekstā - "pastāvīgās komisijas") valsts valodas prasmes atestāciju (turpmāk tekstā - "atestācija") var kārtot jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kam tas ir nepieciešams amata ieņemšanai. Darbinieki, kuri strādā uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās, iestādēs vai organizācijās (turpmāk tekstā - "uzņēmumi"), kam piešķirts valsts valodas prasmes atestācijas termiņa pagarinājums, atestāciju kārto savās darba vietās.

1. Pastāvīgās komisijas izveido rajona vai pilsētas vai Rīgas pilsētas rajona (priekšpilsētas) pašvaldības pēc vajadzības.

2. Atestācijas kārtošana pastāvīgajās komisijās pamatojas uz brīvprātības principu. Atestāciju kārto par maksu, kuras apmēru nosaka pašvaldības, bet tā nedrīkst pārsniegt 30% no minimālās darba algas. Pašvaldības ir tiesīgas atbrīvot maznodrošinātos iedzīvotājus no maksas par atestāciju vai samazināt to. Repatrianti atestāciju kārto bez maksas. Par darbinieku atestāciju var maksāt arī uzņēmumi, kuros šie darbinieki strādā. Ja persona nenokārto atestāciju, iemaksātā summa netiek atdota.

3. Pastāvīgo komisiju darbībai nepieciešamo materiālo bāzi nodrošina attiecīgās pašvaldības. Izdevumus pašvaldības sedz no līdzekļiem, kuri iemaksāti par atestāciju.

4. Pastāvīgo komisiju skaitu nosaka un to sastāvu apstiprina Valsts valodas centrs pēc pašvaldību ieteikuma. Pastāvīgās komisijas sastāvā ir pieci cilvēki, to skaitā komisijas priekšsēdētājs, komisijas priekšsēdētāja vietnieks un komisijas sekretārs. Pastāvīgās komisijas sastāvā jābūt vismaz trim latviešu valodas speciālistiem. Pastāvīgā komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja komisijas darbā piedalās vairāk par pusi no tās sastāva.

5. Pastāvīgās komisijas sastāvu apstiprina Valsts valodas centrs.

Pašvaldībai Valsts valodas centrā jāiesniedz šādi dokumenti:

1) pašvaldības apstiprināts pastāvīgās komisijas locekļu saraksts;

2) aizpildīta un parakstīta katra pastāvīgās komisijas locekļa personas karte.

6. Novērtējot valsts valodas zināšanas, pastāvīgās komisijas ievēro Valsts valodas prasmes atestācijas nolikuma 2. daļas prasības.

7. Atestācijas norisē pastāvīgās komisijas ievēro Valsts valodas prasmes atestācijas nolikuma 6.daļā minētās prasības.

8. Pastāvīgo komisiju darbību organizē, vada un atestāciju datumus nosaka komisijas priekšsēdētājs.

9. Strādājošajiem iedzīvotājiem iesniegumu par atestācijas kārtošanu ieteicams iesniegt tās pašvaldības pastāvīgajā komisijā, kuras teritorijā atrodas viņu darbavieta, bet nestrādājošajiem iedzīvotājiem - pēc dzīvesvietas. Iesniegumā norādāma nepieciešamā valsts valodas prasmes pakāpe. Ja attiecīgajā pašvaldībā pastāvīgā komisija nav izveidota, tad personai, kura vēlas kārtot atestāciju, iesniegums jāiesniedz tuvākajai pastāvīgajai komisijai. Par atestācijas datumu pastāvīgā komisija paziņo atestējamajai personai desmit dienu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža.

10. Ierodoties uz atestāciju, atestējamajai personai obligāti jāuzrāda pase.

11. Pamats valsts valodas prasmes apliecības izsniegšanai ir pastāvīgās komisijas lēmums. Apliecībās liekams pašvaldības zīmogs un īpašs Valsts valodas centra spiedogs.

12. Valsts valodas prasmes apliecības ir stingrās uzskaites dokumenti, un tās uzskaitāmas, izsniedzamas, reģistrējamas un glabājamas saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992.gada 25.maija lēmumu Nr.189.

13. Ar atestāciju saistītos strīdus izskata Galvenā valsts valodas atestācijas komisija.

14. Pastāvīgo komisiju izsniegtās valsts valodas prasmes apliecības ir līdzvērtīgas apliecībām, kas izsniegtas personām, kuras atestāciju nokārtojušas līdz 1992. gada 31.decembrim.

15. Atsevišķu pastāvīgo komisiju darbība tiek uzsākta un izbeigta ar Valsts valodas centra un attiecīgās pašvaldības saskaņotu lēmumu.

16. Galvenās valsts valodas atestācijas komisijas darbība tiek izbeigta ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu.

17. Sods par atestācijas kārtības pārkāpšanu tiek uzlikts saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Latvijas Republikas valsts ministrs J.Dinevičs

16.04.1993