Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs
Līgums
par savstarpēju slepenības garantēšanu izgudrojumiem, kas saistīti ar aizsardzību un kuriem iesniegti patentu pieteikumi

Amerikas Savienoto Valstu, Apvienotās Karalistes, Beļģijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Itālijas, Kanādas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Portugāles, Turcijas un Vācijas Federatīvās Republikas valdības,

būdamas 1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā parakstītā Ziemeļatlantijas Līguma Puses,

vēloties veicināt ekonomisko sadarbību starp jebkuru vai visām to valdībām atbilstoši Līguma 2. pantā nolemtajam,

ievērojot saistības, kuras tās uzņēmušās saskaņā ar 3. panta noteikumiem saglabāt un attīstīt savas individuālās un kolektīvās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam ar pastāvīgu un efektīvu pašpalīdzību,

ņemot vērā to, ka kopā ar slepenības piemērošanu kādam ar aizsardzību saistītam izgudrojumam kādā Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas valstī, ja ir iesniegts patenta pieteikums vai piešķirts patents, parasti tiek noteikts aizliegums iesniegt patenta pieteikumu par to pašu izgudrojumu citās valstīs, tostarp Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas valstīs,

ņemot vērā to, ka šī aizlieguma rezultātā radies teritoriālais ierobežojums var nodarīt kaitējumu patentu pieteikumu iesniedzējiem un tādējādi negatīvi ietekmēt ekonomisko sadarbību starp Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas valstīm,

ņemot vērā to, ka savstarpējai palīdzībai ir vēlama savstarpēja paziņošana par izgudrojumiem, kas saistīti ar aizsardzību, un ka dažos gadījumos minētais aizliegums šādu paziņošanu var kavēt,

ņemot vērā to, ka valdība, kas noteikusi aizliegumu, ir gatava atļaut patenta pieteikuma iesniegšanu vienā vai vairākās pārējās Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas valstīs ar nosacījumu, ka arī šo valstu valdības piemēro slepenību izgudrojumiem, kam vēlāk atteikt slepenību nedrīkstēs,

ņemot vērā to, ka Ziemeļatlantijas Līguma pušu valdības ir noteikušas klasificētās informācijas, ar ko tās varētu apmainīties, savstarpējās aizsardzības un drošības nosacījumus

ir vienojušās par sekojošo:

I pants

Valdības, kas ir šā nolīguma puses, garantē slepenību un nodrošina, lai tā tiktu garantēta izgudrojumiem, par ko saskaņā ar pieņemtajām procedūrām ir saņemti patentu pieteikumi, ja valdība, turpmāk tekstā - "pirmā valdība", kura pirmā saņēmusi patenta pieteikumu par šiem izgudrojumiem, tiem slepenību likusi piemērot valsts aizsardzības interesēs ar nosacījumu, ka šis noteikums neskar pirmās valdības tiesības aizliegt iesniegt patenta pieteikumu par izgudrojumu vienā vai vairākās citās valstīs, kas ir šā Līguma puses.

Valstis, kas ir šā Līguma puses, vienojas izstrādāt šā panta īstenošanai vajadzīgās operatīvās procedūras.

II pants

Šā Līguma I panta noteikumus piemēro vai nu pēc pirmās valdības, vai patenta pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma, ja pēdējais sniedz apliecinājumu, ka pirmā valdība ir likusi piemērot slepenību un ka tas ir saņēmis šās valdības atļauju attiecīgajā valstī iesniegt savu slepenā patenta pieteikumu.

III pants

Valdībai, kura tiek aicināta garantēt kāda izgudrojuma slepenību atbilstoši I panta noteikumiem, kā priekšnosacījumu šādai garantijai ir tiesības pieprasīt no patenta pieteikuma iesniedzēja atteikšanos no pieprasījumiem pēc kompensācijas par zaudējumiem vai kaitējumiem, kas radušies tikai sakarā ar slepenības piemērošanu izgudrojumam.

IV pants

Saskaņā ar I pantu piemērotos slepenības pasākumus var izbeigt tikai pēc pirmās valdības pieprasījuma. Šī valdība sešas nedēļas iepriekš brīdina pārējās attiecīgās valdības par nodomu izbeigt savus pasākumus.

Pirmās valdības, pienācīgi ievērojot Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas drošību, cik iespējams ņem vērā protestus, ko pārējās valdības izsaka minētajā sešu mēnešu laika posmā.

V pants

Šis Līgums nekavē tā parakstītājas valdības tādam pašam nolūkam slēgt divpusējus Līgumus. Esošie divpusējie Līgumi paliek neskarti.

VI pants

Šā Līguma ratifikācijas vai apstiprinājuma dokumentus iespējami īsā laikā iesniedz Amerikas Savienoto Valstu valdībai, kura informē katru parakstītāju valdību par katra dokumenta iesniegšanas dienu.

Šis Līgums stājas spēkā pēc 30 dienām kopš tās dienas, kad savus ratifikācijas vai apstiprinājuma dokumentus iesniegušas divas parakstītājas puses. Katrai no visām pārējām parakstītājām pusēm Līgums stājas spēkā pēc 30 dienām kopš tās dienas, kad katra no tām iesniegusi savu ratifikācijas vai apstiprinājuma dokumentu.

VII pants

Jebkura līgumslēdzēja puse var denonsēt šo nolīgumu ar rakstveida paziņojumu par denonsēšanu, ko iesniedz Amerikas Savienoto Valstu valdībai, kura par to informē visas pārējās līgumslēdzējas puses. Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada kopš tās dienas, kad Amerikas Savienoto Valstu valdība paziņojumu saņēmusi, bet tā neskar jau esošās saistības un tiesības vai privilēģijas, ko līgumslēdzējas puses atbilstoši šim Līgumam ieguvušas iepriekš.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotie pārstāvji ir parakstījuši šo Līgumu.

Sastādīts PARĪZĒ, 1960. gada 21. septembrī angļu un franču valodā, un abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, ko deponē Amerikas Savienoto Valstu valdības arhīvos, kura nosūta pienācīgi apliecinātu kopiju pārējo līgumslēdzēju pušu valdībām.

19.03.2005